plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Atbalsts idejai stingrāk uzraudzīt Saeimas finanses
10
Okt
2013

Foto: Saeimas kanceleja

Atsaucību guvusi biedrības “Sabiedrības par atklātību – Delna” paustā ideja par ilgtermiņa risinājumu Saeimas kancelejas tēriņu lietderības pārbaudi. Delnas aptaujātie Saeimas politiķi iestājas par to, ka Saeimai jārāda paraugs finanšu izlietojuma caurspīdībā citām valsts institūcijām. Valsts Kontroliere Elita Krūmiņa ir gatava uzņemties Saeimas finanšu izlietojuma lietderību, ja Saeima lemtu par šo jautājumu. Delna kopā ar “Latvijas Pilsonisko Aliansi” turpinās uzraudzīt labas pārvaldības uzlabošanu Saeimā.

“Delnas rīkotajā diskusijā par Saeimas finanšu pārskatu bija acīmredzams, ka Saeimas uzticību grauj situācija, kurā pašiem deputātiem nav skaidrības par līdzekļu izlietojumu. Ir pietiekami liels atbalsts deputātu vidū, tomēr pietrūkst savstarpējas koordinācijas un, iespējams, politiskās gribas, lai situāciju uzlabotu, komentēja Delnas padomes priekšsēdētāja Inese Voika.

Delna apsveic Valsts Kontroles gatavību nodrošināt kvalitatīvu lietderības auditu par Saeimas kancelejas darbību. Diskusijas laikā Elita Krūmiņa iepazīstināja ar situāciju citās Eiropas Savienības valstīs, kur vairākās šāda funkcija valsts galvenajai audita iestādei uzticēta. E.Krūmiņa uzsvēra vajadzību saglabāt Valsts kontroles neatkarību, ja tai uzticētu vērtēt Saeimas kancelejas tēriņu lietderību, un bija gatava strādāt pie risinājumiem.

Elita Krūmiņa uzsvēra sabiedrības intereses iegūt informāciju par Saeimas finansēm un aicināja Saeimu pašai uzlabot komunikāciju par finansēm, negaidot likumu izmaiņas. “Viens no parlamentu atklātības un darba rādītājiem ir tas, cik pieejams un saprotams ir parlamenta darbības pārskats. Šie dokumenti ilustrē, vai parlaments spēj atskaitīties sabiedrībai par izdevumiem un vai ar savu darbību sasniedz stratēģiskos mērķus. Šādai informācijai no sabiedrības uzraudzības viedokļa nozīme ir vien tad, ja tā ir publiski pieejama,” teica E.Krūmiņa.

Elita Krūmiņa iepazīstināja klātesošos ar Valsts Kontroles iekšējās pārbaudes mehānismiem, lai sabiedrība varētu būt pārliecināta par pašas Kontroles tēriņu un procesu lietderību. Valsts Kontrole ir iesaistījusies starptautiskā izvērtēšanas procesā, kurš notiek starp vairāku valstu galvenajām kontroles iestādēm.

“Saeimas pārvaldību varētu labi uzlabot ar iekšējā audita profesionālu darbu”, diskusijas laikā ieteica Valsts Kontrolieres padomniece Dace Nulle, kas ir strādājusi arī pie visas valsts pārvaldes iekšējā audita sistēmas izveidošanas.

Šobrīd pastāvošā sistēma, kas paredz, ka Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus, pārbauda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, ko veido Saeimas deputāti. Pēc komisijas vadītājas Elīnas Siliņas teiktā komisija kopš darba uzsākšanas 2011.gadā nav spējusi vienoties par lietderības auditu. Vienīgais dokuments, kas pieejams par Saeimas finansēm ir Saeimas finanšu pārskata revīzijas ziņojums. To veic neatkarīgs Saeimas revīzijas komisijas izraudzīts revidents. E.Siliņa izteica pārliecību, ka revīzijas veicēja vārdam ir svars un Valsts Kontroles pārbaudei vēlētāju acīs būtu cits svars.

Delna jau vasaras sākumā panāca atbalstu no Reformu partijas un Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī vispārēju atbalstu no Vienotības frakcijas šī jautājuma risināšanai. Daina Kazāka (RP) oktobra diskusijas laikā solīja partijas iekšienē mudināt atbalstīt iniciatīvu. Kārlis Krēsliņš (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK) nesaredzēja lielus šķēršļus audita ieviešanai. Arvils Ašeradens (V) pauda, ka audits būtu nepieciešams, ja vien tas nebūtu likumdevēja politikas audits. Diskusijas laikā Saeimas opozīcijas pārstāvis Andrejs Elksniņš (SC) solīja atbalstīt pozīcijas priekšlikumus Saeimas finanšu atklātības jomā, lai arī SC iniciatīva par šo pašu jautājumu tika noraidīta septembrī. Politiķi pauda bažas arī ir par to, vai VK ziņojuma ieteikumus politiķi ņems vērā un paudīs vajadzību Saeimas prezidijam iesaistīties jautājuma risināšanā.

Diskusijā piedalījās arī Saeimas Kancelejas vadītājs Māris Steins, kura vadītajai saimniecībai izskanēja dažāda kritika. Diskusijas laikā radās kurioza situācija, kas spilgti parādīja resursu pārdales necaurskatāmību. Saeimas deputāti savstarpēji sāka apspriest, kur viena no deputātēm dabūjusi jaunu portatīvo datoru un mēģināja noskaidrot, kā viņi arī pie tāda varētu tikt. Izskanēja problēma par deputātu palīgu nodrošināšanu ar darba vietu un tehniku, jo šobrīd tas nenotiek, apgrūtinot deputātu palīgu darbu un kvalitāti.

Māris Steins interpretēja Saeimas komisijas septembra balsojumu pret Saskaņas centra iniciatīvu kā Saeimas Prezidija viedokli par to, ka papildus uzlabojumi Saeimas finanšu pārskatāmībā nav nepieciešami. Jāmin, ka M.Steins 2013.gada vasarā par savu darbu saņēma zemāko novērtējumu D.

Diskusijas laikā Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja Rasma Pīpiķe uzstāja uz nepieciešamību Saeimai pakļauties visaugstākajiem standartiem:”Parlaments ir sabiedrības spogulis un tam publiski jāatskaitās par savu finanšu izlietojumu. Ja visām struktūrām, un it īpaši nevalstiskām struktūrām, ir jāatskaitās par katru santīmu un jāiet cauri skurpoloziem auditiem un atskaitīšanās procesiem, tad nav saprotams iemels, kāpēc Saeimai nebūtu jābūt vienlīdzīgai un solidārai ar visām citām institūcijām”.

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot