plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Ivetas Grigules reklāmas kampaņas
26
Nov
2013

Saeimas deputāte Iveta Grigule, pošoties kandidēšanai 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, turpina pirms pāris gadiem sākto praksi potenciālos atbalstītājus piesaistīt ar masīvu pašreklāmas kampaņu. Tāpat kā 2011.gadā tās finansējuma avoti ir neskaidri un viņa par tiem runā nelabprāt.

Reklāmas izdevumu sauc par presi, finansējumu neatklāj

Pirmoreiz pamats šaubām par I.Grigules godīgumu radās 2011.gada jūlijā, kad Vidzemes reģiona iedzīvotāju pastkastītēs bez maksas tika izplatīts laikrakstam līdzīgs izdevums. Tajā piecas no astoņām lappusēm aizņēma materiāli par ZZS deputāti I.Griguli. Pirmajā lapā bija liela fotogrāfija, kurā I.Grigule bija redzama ar vējā plīvojošiem matiem uz balta zirga.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods 2011.gadā sākās līdz ar referenduma par Saeimas atlaišanu oficiālo rezultātu paziņošanu 26.jūlijā, un, tā kā šis izdevums tika izplatīts dažas dienas pirms šī datuma, uz to neattiecās likumā noteiktie ierobežojumi.

Kā šī materiāla izdevējs bija norādīts reklāmas uzņēmums Mediaservice. Lai gan uzņēmuma pārstāvji centās apgalvot, ka tas ir periodisks preses izdevums, bija acīmredzams, ka tā ir viena deputāta kandidāta priekšvēlēšanu reklāma. Turklāt ne I.Grigule, ne ZZS nebija norādīti kā reklāmas devēji. Viņa žurnālistiem apgalvoja, ka nav maksājusi par šīs izdevuma sagatavošanu un izplatīšanu, un finansētāju nezina. Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka nav informēts par I.Grigules reklāmas izdevumu.

Deputāte pastāvēja uz to, ka reklāmas izdevums ir daļa no regulāri iznākoša preses izdevuma. Arī reklāmas materiāla izdevēja SIA Mediaservice īpašnieka SIA Press Distribution Center pārstāvis laikrakstam Diena apgalvoja, ka šāds bezmaksas izdevums ir parasta žurnālistika.

Reklāmas Dziesmu svētku laikā, finansētājus atkal neatklāj

No ZZS saraksta iekļuvusi 11.Saeimā, tobrīd bezpartejiskā I.Grigulei aktīvi iestājās pret eiro ieviešanu un vēl 2013.gada sākumā solīja savākt nepieciešamos parakstus referenduma sarīkošanai. Tas neizdevās, bet jau pusgadu vēlāk Dziesmu un deju svētku laikā viņa pievērsa uzmanību ar ierindas deputātam neraksturīgiem pašreklāmas rullīšiem Latvijas Televīzijā, LNT un TV3. I.Grigule arī šoreiz atteicās izpaust, cik šī reklāmas kampaņa maksājusi un kas to finansējis, vien norādīja, ka naudu tām "sametuši" atbalstītāji.

Tobrīd deputāte arī nekonkretizēja, kādi ir kampaņas mērķi, bet dažus mēnešus vēlāk ZZS atklāja, ka I.Grigulei paredzēta trešā vieta tās kandidātu sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Parlamenta kampaņai – 50 tūkstoši latu

2013.gada rudenī I.Grigule turpināja aktīvu reklāmas kampaņu. Katru piektdienu viņa kādā Latvijas pilsētā tikās ar cilvēkiem, par ko iepriekš ziņoja maksas sludinājumos radio. Tie saskaņā ar Nekā personīga informāciju, līdz novembra vidum izmaksājuši ap 7000 latu. 20 000 latu samaksāti par miljons eksemplāros izdoto reklāmas avīzi, kurā I.Grigule atkal bija redzama ar zirgu. Vēl vairāk nekā 20 000 latu maksāti par reklāmām televīzijā un internetā. Bez tam Lāčplēša dienā viņa katram iedzīvotājam nosūtīja apsveikuma atklātni.

Nekā personīgaziņoja, ka I.Grigules reklāmas kampaņai iztērēti 50 tūkstoši latu, taču tas neesot viss, jo aktīva reklamēšanās vēl turpināšoties. No 50 tūkstošiem latu 35 tūkstoši viņai ziedoti caur Latvijas Zemnieku savienību (LZS).

Šajā partijā viņa iestājās 2013.gadā. Kopš tā laika sponsori naudu ziedoja caur partiju, un reklāmas tēriņi kļuva redzami. Viens no lielākajiem ziedotājiem ir LZP biedrs, kādreizējais Rīgas domes deputāts Valdis Kalnozols. Viņš Nekā personīga sacījis, ka pēdējo gadu laikā I.Grigulei esot piešķīris 10 000 latu, bet pēdējais ziedojums 2013.gada oktobrī bijis 4000 latu. Vel 5000 latus I.Grigulei ziedojis kāds Ventspils uzņēmējs Aleksejs Opolčenovs, kurš pirms kāda laika atteicies no Latvijas un pieņēmis Krievijas pilsonību. Viņam piederošā elektroinstalāciju firma bieži uzvar Ventspils domes konkursos par labiekārtošanas darbiem. Tā kā no citu valstu pilsoņiem partija ziedojumus pieņemt nedrīkst, A.Opolčenovam nauda aizskaitīta atpakaļ. Starp ziedotājiem ir arī kāds Itālijas pilsonis Davide Pompili, kurš Rīgā centies nodarboties ar delikatešu tirdzniecību. Viņš pārskaitījis 1000 latu, taču arī šis ziedojums atskaitīts atpakaļ.

Vēl 5000 latus noziedojis kāda Ventspils elektrouzņēmuma īpašnieks Dzintars Salmiņš. 2000 latu ziedojis kādreizējais I.Grigules kolēģis Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valdēs Raitis Arnts. Raidījums ziņoja, ka deputātei pa tūkstoš latiem ziedojis arī Dainis Domiņš, kafejnīcu Pie brāļa un Pie lidojošās vardes līdzīpašnieks, kā arī viņa tuvinieki Sandris Dreimanis un Agnese Deruma.

Tāpat kā iepriekš pati I.Grigule par finansējumu runāja nelabprāt un, kā bija redzams raidījumā, no Nekā personīgi žurnālista burtiski bēgusi.

Partiju maiņa

2001.gadā I.Grigule tika ievēlēta Mārupes pagasta pašvaldībā no Jaunās kristīgās partijas. 2005.gadā viņa iestājās Latvijas Zaļajā partijā, no kuras kandidēja uz Mārupes novada domi, bet netika ievēlēta. 2010.gada Saeimas vēlēšanās kandidēja no ZZS, kuras sastāvā ir arī Latvijas Zaļā partija, saraksta. 2011.gadā viņa tika izslēgta no LZP. Partijas vadība minēja vairākus I.Grigules izslēgšanas iemeslus. Viņa pārkāpusi LZP statūtus, pirms LZP valdes sēdes izsakoties par valdes lēmumiem, turklāt pretēji vēlāk valdes sēdē lemtajam. Par izslēgšanas iemeslu tika minēts arī viņas no frakcijas atšķirīgais balsojums jautājumā par KNAB pieprasījumu atļaut kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietās. Šo savu balsojumu vēlāk viņa atzina par kļūdu – neesot spējusi „noorientēties situācijā un dokumentos”.Kā otrs iemesls tika minēta atbildība par KNAB sodu saistībā ar nelikumībām 10.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā dēļ LZP un Zaļo un zemnieku savienībai tiekot liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai - 95 015 lati. KNAB pārstāvji vēlāk aģentūrai LETA apgalvoja, ka LZP nav sodīta par nelikumībām 10.Saeimas vēlēšanās un tai nav liegts valsts finansējums. ZZS I.Griguli iekļāva savā sarakstā 11.Saeimas vēlēšanām kā bezpartejisku kandidāti.

Lieli skaidras naudas uzkrājumi

I.Grigule tradicionāli bijusi viena no deputātiem, kas saskaņā ar amatpersonas deklarācijās pausto informāciju glabāja lielas summas skaidrā naudā. Tiesa, pēdējos gados šie uzkrājumi mazinājās. 2001.gadā, kad viņa sāka darbu Rīgas domē kā Hanzas dienu biroja vadītāja, tie bija 53 500 latu, 2004.gadā, kad atstāja šo amatu – 28 800 latu. 2009.gadā, kad kļuva par Jūrmalas pašvaldības SIA Jūrmalas attīstības projekti vadītāju, deklarējusi 33 678 latu skaidras naudas uzkrājumus. 2010.gadā tie samazināti līdz 20 000 latiem, šāda summa norādīta arī CVK kandidāta kartiņā. Savukārt 2011. un 2012.gadā viņa skaidrā naudā glabājusi 5000 latu.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.

Avoti:

Vilks: reklamēšanās pirms aģitācijas - ētikas princips. Tvnet.lv, 20.07.2011. 

Kļavis, A. 10. Saeimas deputāte izmisīgi cenšas saglabāt varu. Latvijas Vēstneša portāls. 26.07.2011. 

Rožukalne, A. Iveta Grigule un mēs. Politika.lv, 28.07.2011. 

Ugaine, A. Rožukalne: Intervijas ar Ivetu Griguli senioriem domātā avīzē atgādina nopirktu žurnālistiku. Diena. 26.08.2011. 

Sprance, I. Ciniskās priekšvēlēšanu nejaušības. Ir.lv, 29.08.2011. 

Kozule, E. Zaļās partijas dome apstiprina Ivetas Grigules izslēgšanu. LETA. 13.07.2011

Fahretdinova, A. KNAB nav liedzis valsts finansējumu ne LZP, ne ZZS. LETA. 06.06.2011

Grigule pārsūdz izslēgšanu no Zaļās partijas. Delfi.lv, BNS. 15.06.2013

Leijējs, A. Deputāte Grigule reklamējas televīzijās, bet izmaksas neatklāj. Leta. 08.07.2013

TV3 Nekā personīga Saeimas deputāte Grigule savām reklāmām tērē 50 tūkstošus 17.11.2013

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot