plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Kā brauc Saeimas deputāti
16
Apr
2012

Foto: Laura Zaharova

Ja vēlaties apkopt vai remontēt savu auto, tad ziniet, ka ir iespēja to izdarīt Saeimas autobāzē – tur pat, kur tiek apkoptas automašīnas, ar kurām pārvietojas Saeimas deputāti. Šis ir viens no mūsu atklājumiem, pētot Saeimas autobāzi, kā arī iedziļinoties deputātu transporta izdevumu kompensācijas sistēmā. Mūsu veiktajā pētījumā jautājumu par autobāzes uzturēšanas lietderību radās vairāk kā atbilžu. Uz to, vai teju 1,7 miljonu latu lielais gada budžets autobāzei ir patiešām lietderīgākais veids, kā nodrošināt deputātus ar autotransportu, ir grūti novērtēt arī Saeimā, jo par autobāzi deputāti vai nu vairās runāt, vai arī retais zina, kā tā darbojas. Saeimas autobāzes darbība vēl nesen bija Saeimas Saimnieciskās komisijas uzraudzībā, taču komisija kopš 1.aprīļa ir likvidēta un tās pienākumi nodoti Saeimas Prezidijam.

Laura ZaharovaLatvijas Universitātes 3. kursa žurnālistikas moduļa studente*

Karlīna TreijaTurku Universitātes  maģistrantūras studente Baltijas jūras reģiona studijās*

 

Saeimas autobāzes budžets un autoparks

Katru gadu Saeima lemj, cik naudas piešķirs Saeimas autobāzes uzturēšanai. 2012.gadā tai ir piešķirti 1 698 421 lati, kas ir par aptuveni 8300 latu mazāk nekā 2011.gadā. Šī nauda ir paredzēta darba samaksai, transportlīdzekļu uzturēšanai un citiem izdevumiem. Saeimas autobāzes darbinieku atalgojuma apmērus nosaka Saeimas Prezidijs. 2011.gadā autobāzē nodarbināti 144 darbinieki, kuriem darba atlīdzības summa bija 994 596 lati.

Šobrīd Saeimas īpašumā ir 83 automašīnas, vecākā ir 1991.gada izlaiduma, jaunākā – 2008.gada izlaiduma automašīna. To, kas drīkst izmantot Saeimas autobāzes transportlīdzekļus, nosaka Saeimas Prezidija lēmumi, Saeimas Kancelejas direktora rīkojumi, agrāk arī Saeimas Saimnieciskās komisijas lēmumi.

Automašīnas izmanto ne tikai Saeimas deputāti, bet arī Saeimas kancelejas darbinieki. Tiesības izmantot Saeimas automašīnu ir Saeimas prezidija locekļiem, Saeimas frakcijām, frakciju un komisiju vadītājiem. No piešķirtās automašīnas var arī atteikties. Piemēram, eksprezidentam, ZRP frakcijas vadītājam Valdim Zatleram pienācās divas automašīnas – viena kā frakcijas vadītājam un otra kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam, bet viņš no abiem auto atteicās, iespējams, tādēļ, ka viņam ir piešķirta valsts apmaksāta automašīna kā bijušajam prezidentam. No Saeimas piešķirtās automašīnas atteikušies bijušās Saimnieciskās komisijas vadītājs Dzintars Kudums (NA), Pilsonības likuma izpildes komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA). Savukārt, Saeimas darbiniekiem, deputātiem, kuriem pilnvaru pildīšanai nav piešķirta automašīna, nepieciešamības gadījumā ir iespēja to saņemt, iepriekš piesakot dispečeram.

Saeimas autobāzes saimniecībā ir arī pieci autobusi un trīs smagās automašīnas. Autobāze automašīnas nomas pakalpojumus piedāvā arī fiziskām un juridiskām personām, kuras par izmantošanu var izvēlēties - maksāt par lietošanas stundām vai nobrauktajiem kilometriem. Auto izmantošanai Rīgas robežās cenas par stundu ir nepilni trīspadsmit lati, savukārt par vienu kilometru jāmaksā 0,40 Ls.
 

Autobāzes sniegtie pakalpojumi

Saeimas autobāze sniedz pakalpojumus arī vēl citām valsts institūcijām - Valsts prezidenta kancelejai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Veselības ministrijai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Saeimas autobāze pakalpojumos piedāvā ne vien izīrēt auto, kas nāk komplektācijā ar automašīnas vadītāju, bet arī noalgot atsevišķi šoferus. Turklāt, autobāze iznomā autostāvvietas - LR Prokuratūrai, kā arī Saeimas autobāzes darbiniekiem, Saeimas Kancelejas darbiniekiem un Saeimas deputātiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Avots: Saeimas Kanceleja

 

Tiek stingri noteikts ne tikai tas, kas automašīnas drīkst izmantot, bet arī maksimālie nobraukuma limiti mēnesī. Par auto izmantošanu ir jāsniedz atskaites – ceļazīmes, kurās jānorāda brauciena mērķis, nobrauktie kilometri, laiks un persona. Tomēr bieži tajās norādītie maršruti ir visai aptuveni  – „pa pilsētu”, „Jēkaba iela” vai „Brīvības bulvāris”, kas nesniedz informāciju par to, ka automašīna lietota tiešo darba pienākumu pildīšanai. Ja tiek pārsniegti noteiktie mēneša nobraukuma limiti, Saeimas amatpersonām un deputātiem jāveic Saeimas autobāzē pilns norēķins par autotransporta izmantošanu.

Daudziem nezināms ir fakts, ka Saeimas autobāze sniedz arī citus maksas pakalpojumus. Tajos ietilpst ne vien autotransporta pakalpojumi, bet arī  transportlīdzekļu remonts un tehniskā apkope.

Autobāzes ieņēmumi par šiem pakalpojumiem 2010.gadā bija 237 360 latu, bet līdz 2011.gada oktobra beigām ieņēmumi bija 218 065 lati.

Saeimas autobāze un Saeimas Kanceleja gan nevēlējās izpaust maksas pakalpojumu cenas, kā arī pauda pretrunīgu informāciju par to, vai pakalpojumi ir vai nav pieejami fiziskām personām, tomēr no citiem oficiāliem avotiem izdevās noskaidrot, ka šādi pakalpojumi tiek sniegti. Arī mūsu eksperimentā, kad sazvanījāmies ar autobāzes dispečeru, mums izdevās  sarunāt, ka autobāze paņems remontā auto. Kā liecina mums pieejamā informācija, ja autobāzes remontdarbnīca ir brīva, pakalpojumiem var pieteikties ikviens interesents. 

 

Autobāzes īpašumi

Saeimas autobāze atrodas Rīgā, Skanstes ielā 6. Saeimas autobāzes teritorija ir 24 326 m2 liela, un tajā ir sešas būves – garāža, automazgātuve, remontdarbnīca, noliktava – garāža, dienesta autotransporta garāža un ūdens sūkņu stacija. Pēc Saeimas Kancelejas sniegtajiem datiem, ēku un būvju uzskaites vērtība ir 1 390 000 latu, zemes vērtība – 729 780 latu.

Tā kā Autobāzes īpašumi ir vērtīgi, ik palaikam kādam rodas interese tos privatizēt. Skaļākais zināmais gadījums bija 2006. gadā, kad SIA "AZ-INTER" ierosināja šo nekustamo īpašumu privatizēt. Ierosinājums tika noraidīts ar piezīmi, ka „īpašums ir nepieciešams Saeimas Kancelejai, tai skaitā Saeimas autobāzei, Saeimas darbības nodrošināšanai, kā arī augstu valsts un ārvalstu amatpersonu pārvadājumu drošības garantēšanai.”

 

Brauciens uz autobāzi

Raksta tapšanas laikā mums bija iespēja doties nelielā izbraukumā ar Saeimas auto. Kopā ar Saeimas Kancelejas direktoru Māri Steinu Saeimai piederošajā 1997.gada Volvo devāmies uz Saeimas autobāzi, lai tiktos ar tās vadītāju Jāni Podgaiski. Pats brauciens gan nebija ilgs, apmēram 10 minūtes, taču paguvām novērtēt, ka mašīnas salons ir labi kopts. Brauciens aizritēja draudzīgā gaisotnē, nedaudz jau virzoties sarunās par autobāzi. 

Autobāzes vadītājs J.Podgaiskis, kurš šajā amatā ir jau kopš 1996.gada, pēc īsas, formālas iepazīšanas, mūs izvadāja pa Saeimas autobāzes teritoriju, arī slēgto teritorijas daļu, kura ikdienā vienkāršo ļaužu acīm ir liegta. Vispirms, protams, bija jāiziet drošības pārbaudes, kam sekoja ekskursija pa autobāzi Steina un Podgaiska vadībā. Tika izrādītas visas telpas, ieskaitot remontdarbnīcas, garāžas, automazgātuvi un siltumtīklu. Jāsaka, ka vadītājs bija necerēti atsaucīgs, tomēr jautājumos par vienotas autobāzes izveidi un iespējām efektivizēt autobāzi bija izvairīgs, vien sacīja, ”Mēs cenšamies ekonomēt, kur vien tas ir iespējams, pat nealgoju sekretāri un nepasūtu nekādas avīzes.” Savukārt Māris Steins uzskata, ka ja vēl uz kaut ko ekonomēs, tad jau cietīs kvalitāte. 

 

Aktīvists Parādnieks

Vislielāko interesi par Saeimas autobāzes darbību un efektivitāti ir paudis likvidētās Saimnieciskās komisijas deputāts Imants Parādnieks (NA). Viņš uzskata, ka maksimāli lietderīgi autobāzi var izmantot tad, ja izveido vienotu autobāzi Saeimai un ministrijām. Par Saeimas autobāzi atbildīgajā Saimnieciskajā komisijā I.Parādnieks (NA) darbojās arī 10.Saeimā, kur viņam bija domubiedre – toreiz komisijas vadītāja, šobrīd Labklājības ministre Ilze Viņķele (V).

Vēl pērnā gada decembrī Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums (NA) apmeklēja autobāzi un komisijas sēdē dalījās ar saviem pozitīvajiem iespaidiem, neslēpjot savu neizpratni par to, kāpēc Saeimas autobāzes pakalpojumus neizmanto plašāks ministriju skaits. Kudums uzslavēja Saeimas autobāzes labo tehnisko aprīkojumu, šoferu profesionalitāti un augsto darba ētiku. Pretēji savam partijas biedram I.Parādniekam, viņš arī uzskatīja, ka Saeimas autobāzei tiek pievērsta nesamērīgi liela uzmanība, kas varētu būt saistīta ar kādas personas vai personu interesēm nākotnē reformēt autobāzi, kur reformu mērķis tiktu vērsts uz autobāzes ēku un zemes nodošanu privatizācijai. Viņš sacīja: ”Negribu pieļaut domu, ka bāze nonāks privātpersonu rokās. Valsts nevar pārdot zelta oliņas par ubaga grašiem, pelavām.” 

11.Saeimā I.Parādniekam (NA) domubiedru īsti nav, pats atzinis, ka nejūtot lielu deputātu atbalstu un ieinteresētību šajā jautājumā. Šobrīd viņa ieceri efektivizēt Saeimas autobāzes darbu atbalstot pie frakcijām nepiederošo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa, kura Saeimā vada Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Lai arī par plāniem, kā to paveikt, abi nav vēl pārrunājuši, E. Siliņa komentēja, ka pie tik lielas dīkstāves, kāda ir pašlaik, tiek vējā izmesta nauda, jo šoferiem algas arī ir jāmaksā. Viņa norādīja arī uz to, ka „Saeimas autobāzei ir remontdarbnīca, kuru būtu jāizmanto arī visam valdības aparātam, jo nevienai no ministrijām nav. Ja reiz mums ir viena valsts remontdarbnīca, tad jāizmanto pēc pilnas programmas. ”

I.Parādnieka (NA) vēlme darboties nav mazinājusies, pēc savas iniciatīvas piesaistījis, viņaprāt,  neatkarīgu konsultantu Ingu Kļaviņu, Baltic Taxi direktoru, kura uzdevums ir sniegt Saeimas autobāzes lietderības un efektivitātes novērtējumu. Par konsultanta piesaisti Saimnieciskās komisijas deputāti nebija lēmuši, tādēļ nesaskaņota konsultanta piesaiste izraisīja asas diskusijas un atsevišķu komisijas biedru nepatiku. 

Kļaviņš apstiprina, ka veic šos pienākumus un šobrīd darba līgumu noslēgšana vēl aizvien ir procesā, tādēļ pagaidām viņš darbu veic savā ziņā brīvprātīgi. Viņš par autobāzi jau ir nonācis pie visai sensacionāla secinājuma – redzot veidu kā ietaupīt 1 miljonu latu gadā. „Šobrīd budžets ir liels, mašīnas vecas, izskatās kā motormuzejā. Redzu iespēju optimizēt tā, ka visas mašīnas jaunas, nepārsniedz piecus gadus. Amortizācijas dēļ vērtība krītas katru dienu. Nevar dzīvot ar saukli – varbūt kādu dienu noderēs,” tā viņš novērtē pašreizējo autobāzes stāvokli.  I.Kļaviņš ar saviem aprēķiniem cer parādīt, kā var autobāzes darbu efektivizēt, padarīt reprezentablu, ieekonomējot resursus. I.Parādnieks (NA) atzīst, ka viņa piesaistītais konsultants ir apstiprinājis aizdomas, ka pusi no autobāzes budžeta ir iespējams ietaupīt. Viņš nedomā padoties un plāno turpināt strādāt pie autobāzes efektivizēšanas.

 

Saeimas deputātu transporta kompensācijas

Saeimas deputāts var izlemt pats – vai savu darba pienākumu pildīšanai izmantot Saeimas autobāzes pakalpojumus – automašīnu ar šoferi, vai pašam stūrēt savu privāto automašīnu. Pašam vadīt Saeimas auto deputātiem gan nav atļauts, to var darīt tikai autobāzē strādājošais šoferis. Ikvienam no Saeimas deputātam, kurš dzīvo ārpus Rīgas un vēlas izmantot savu privāto auto, ir iespēja saņemt transporta kompensāciju. Tai var pieteikties tikai tie deputāti, kuri izmanto savu privāto transportlīdzekli, tādējādi izslēdzot iespēju, ka deputāts vienlaicīgi lietotu dienesta autotransportu un saņemtu vēl arī transporta izdevumu kompensāciju.

Transporta kompensācijas saņemšanas kārtība paredz, ka deputātam  ir jāaizpilda iesniegums, ko vēlāk izvērtē Saeimas Prezidijs. Iesniegumā jānorāda dzīvesvieta, tās attālums no Rīgas, kā arī jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka deputāta īpašumā vai valdījumā ir attiecīgais transportlīdzeklis. Pēc Saimnieciskās komisijas likvidēšanas, jaunā kārtība paredz, ka iesniegumu izvērtē Saeimas Prezidijs.

Deputātam var tikt kompensēti arī izdevumi par sabiedriskā transporta izmantošanu. Lai iztērēto naudu atgūtu, deputātam Saeimas Prezidijā ir jāiesniedz autobusa, tramvaja, trolejbusa vai vilciena biļete. Taksometra pakalpojumi netiek kompensēti. Ja deputāts lieto savu personisko transporta līdzekli, lai nokļūtu, piemēram, no savas deklarētās dzīves vietas Cēsīs uz Rīgu, tad tam ir jāiesniedz degvielas čeki, kuros jābūt norādītiem deputāta vārdam, uzvārdam un personas kodam. Deputātam piešķirtās kompensācijas apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz iesniegtajiem čekiem, kas neļauj nepamatoti piešķirt maksimālo kompensāciju summu. Par citiem ar transportu saistītiem izdevumiem, kas nav saistīti ar benzīnu, kā piemēram, autostāvvietas izmaksas, atsevišķi tiek lemts balsojumā Saeimas Prezidija sēdē, agrāk Saeimas Saimnieciskās komisijas sēdē. Dati par to, cik naudas deputāts saņēmis kompensācijās, ir brīvi pieejami ikvienam interesentam Saeimas mājas lapā. Vidēji mēnesī deputātu transporta izdevumu kompensēšanai tiek iztērēti nepilni 8000 LVL.

 

Citu valstu piemērs

Lai gūtu priekšstatu par to, kā citās valstīs nodrošina parlamenta deputātu pārvietošanos, veicām nelielu izpēti divās citās valstīs – Igaunijā un Zviedrijā, kuras ir ne vien mūsu reģiona valstis, bet arī bieži tiek minētas kā piemērs citos politikas jautājumos. Protams, ka objektīvi salīdzināt ir visai grūti, jo ir atšķirīgi ekonomiskie, politiskie apstākļi un politiskā kultūra, tomēr tas sniedz noderīgu plašāku ieskatu citu valstu pieejā.

Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu 101 deputāts tiek nodrošināts ne tikai ar transportu, bet arī ar kompensācijām par autotransportu. Par to gādā Rīgikogu autobāze, kuras autoparks ir ievērojami mazāks nekā LR Saeimai. Rīgikogu autobāzē nodarbinātas deviņas personas, tai ir 10 automašīnas. Igaunijas parlamenta deputāti var pieprasīt transporta pakalpojumus, bet ierastā prakse ir tāda, ka automašīnas ir sadalītas starp frakcijām, kuru ietvaros tad arī deputāti lieto automašīnas.

 

Zviedrijas parlamentam  Riksdāgam nav savas autobāzes, lai gan skaitliski tas ir pat trīs reizes lielāks nekā Latvijas vai Igaunijas parlaments. Parlamenta locekļiem ir dota izvēle izmantot sabiedrisko transportu, savu privāto auto vai taksometra pakalpojumus. Īpašos gadījumos parlamenta locekļiem ir iespēja arī izīrēt automašīnas ar šoferiem. Šāda prakse tiek pielietota gadījumos, kad ir paredzēta kāda oficiāla tikšanās, kuras protokols paredz ierašanos ar automašīnu, nevis sabiedrisko transportu. Parlamentārieši ir tiesīgi patstāvīgi izlemt kuram transporta veidam dot priekšroku, tomēr lēmuma pieņemšanā deputātam ir jāņem vērā ceļā pavadītais laiks un izmaksas. Taksometra pakalpojumu izmantošanai ir jāievēro vairāki pamatnosacījumi: tos drīkst izmantot tad, ja citi sabiedriskā transporta veidi nav pieejami vai ir kāds cits izņēmuma gadījums. Taksometra pakalpojumu nodrošināšanai katru gadu tiek rīkots publisks iepirkuma konkurss, kurā nosaka izdevīgāko taksometra pakalpojumu un automašīnu ar šoferi pakalpojuma sniedzēju.

 

Vai pienāks pārmaiņas?

Izvērtējot Saeimas gada budžetu, Saeimas autobāzes budžeta apmērs liek saraukt uzacis daudziem, tomēr ne tiem, kuri ir par to atbildīgi un šo budžetu veido. Sarunās ar atbildīgajām amatpersonām tiek uzsvērts, cik autobāze ir nepieciešama un cik tai laba struktūra, ko pierādot sniegto pakalpojumu kvalitāte. Taču nav vērojama vēlme kritiski paraudzīties uz autobāzes izmaksām un rast atbildes uz virkni jautājumiem. Piemēram, vai 1,7 miljoni latu gadā ir patiešām adekvātas izmaksas laikos, kad visiem jāsavelk jostas? Puse no automašīnām ir vairāk nekā 10 gadus vecas un, vai to uzturēšanas izmaksas ir tiešām lietderīgākais veids, kā nodrošināt deputātus ar autotransportu? Lai arī Saeimas autobāzē ir samērā daudz automašīnu, vairums deputātu izvēlas braukt ar savu privāto auto, tādēļ virkne autobāzes mašīnu stāv dīkstāvē, attiecīgi netiek noslogoti arī šoferi, taču izmaksas saglabājas – automašīnas jāuztur kārtībā, šoferiem jāmaksā alga. Vienlaikus vairākas ministrijas nomā automašīnas no privātām kompānijām vai arī izmanto ministrijas īpašumā esošas automašīnas, ja tādas ir. Tātad arī jautājums nav atbildēts par to, vai ciešāka sadarbība starp Saeimu un ministrijām šajos jautājumos nebūtu efektīvāks veids, kā deputātus un ierēdņus nodrošināt ar autotransportu.

Pēc Saimnieciskās komisijas likvidēšanas šie ir kļuvuši par Saeimas Prezidija atbildības jautājumiem. Vai uz tiem kāds sniegs aprēķinos balstītas atbildes būs zīme tam, cik Saeima pati ir gatava kritiski izvērtēt līdzekļu izlietojuma lietderību, kur nu vēl savilkt jostas.

 

* L.Zaharova un K.Treija ir Delnas rīkotās Jauno žurnālistu programmas dalībnieces.

Projektu "Parlamentārā uzraudzība un deputātu atbildīgums: interneta rīks www.deputatiuzdelnas.lv - žurnālistikas komponente" finansiāli 2011.gadā atbalstīja Sorosa fonds - Latvija Mediju programmas ietvaros. Plašāka informācija par Sorosa fonda - Latvija atbalsta virzieniem pieejama internetā www.sfl.lv

 

Pēc raksta publicēšanas esam saņēmuši Latvijas Auto nomu asociācijas viedokli par rakstā minēto. Ar to var iepazīties šeit.

 

Deputatiuzdelnas.lv satura veidošanā tiek izmantoti Lursoft sniegtie pakalpojumi. Pateicamies par sadarbību!

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot