plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Kas ir aktīvākie interešu pārstāvji Saeimā?
14
Feb
2012

Līdz 2012.gada jūlijam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jāizstrādā lobēšanas likuma projekts, par to pagājušā gada nogalē vienojusies valdība. Līdz šim Valsts institūciju pārstāvjiem ir bijis grūti vienoties par to, vai un kādā veidā interešu pārstāvniecība būtu jāregulē. Lobēšana parasti ir saistīta ar Saeimas un Ministru kabineta darbu. Individuālas politiķu un lobētāju aktivitātes pašlaik netiek fiksētas, jo Latvijā nav ieviests lobētāju reģistrs. Šobrīd redzamākā lobēšanas daļa likumdošanas procesā ir personu, organizāciju fiksēšana vai nu likumprojektu anotācijās, kurās jānorāda vai un ar ko ir notikušas konsultācijas likumprojekta izstrādē, kā arī dažādās sanāksmēs, kas tiek protokolētas, pierakstot arī sanāksmju dalībniekus un viņu teikto.

Autori: Līga Stafecka, deputatiuzdelnas.lv un Ainārs Narutavičus, praktikants, Vidzemes augstskolas 2.kursa politoloģijas students

Deputatiuzdelnas.lv veica izpēti par biežākajiem viesiem Saeimas komisiju sēdēs. Deputatiuzdelnas.lv vērsās Saeimas kancelejā, lūdzot sniegt informāciju par deviņu Saeimas komisiju (Ārlietu, Budžeta un finanšu (nodokļu), Juridisko, Aizsardzības, Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu, Izglītības un zinātnes, Tautsaimniecības, Cilvēktiesību un Sociālo un darba lietu) dalībniekiem gada laikā no 2010.gada novembra līdz 2011.gada novembrim. Secinājumi un galvenie rezultāti apkopoti šajā rakstā.

SAEIMĀ NAV VIENOTAS KĀRTĪBAS

No Saeimas komisijām saņemtie dati par komisiju sēžu apmeklētājiemSaeimas komisijās notiek galvenais likumu izstrādes darbs, taču izpēte liecina, ka līdz šim Saeimā tam nav pievērsta sistemātiska uzmanība. Pirmkārt, apskatot, kā dažādas Saeimas komisijas atspoguļo komisiju darbu, var secināt, ka nepastāv vienoti principi un kārtība, kā tiek atspoguļota Saeimas komisiju sēžu norise, fiksēti tās dalībnieki. Saeimas mājas lapā tiek publicēta visu komisiju sēžu dienaskārtība, taču informācijas apjoms par komisijā skatāmajiem jautājumiem un pieaicinātajām personām atšķiras. Viena komisija uzskaita visas institūcijas un pārstāvju vārdus, kurus aicinājusi uz sēdi, otra komisija šādu informāciju vispār nekad nenorāda. Pastāv arī iespēja, ka uz sēdi atnāk kādi interešu pārstāvji pēc savas iniciatīvas, viņu klātbūtne tiek fiksēta sēdes protokolā vai dalībnieku reģistrācijas anketā, taču par to nevar izlasīt Saeimas mājas lapā publiski. To varētu atrisināt ne vien piemērojot vienotus principus, bet arī publicējot komisiju sēžu protokolus internetā, ideālā gadījumā, translējot sēdes Saeimas mājas lapā un publicējot to ierakstus. Pašlaik komisiju sēžu protokoli Saeimas mājas lapā nav pieejami.

Otrkārt, apkopojot datus, redzams, ka atšķiras arī komisiju pieeja, kurām personām komisijas pārstāvji lūdz reģistrēties dalībai sēdē - vienā tiek fiksēta arī žurnālistu klātbūtne, citā tiek fiksēti tikai dalībnieki, kas piedalījušies pie sarunu galda komisijas sēdes laikā.

Treškārt, zināms, ka daudzos gadījumos likumprojekta izstrādei tiek veidotas īpašas darba grupas, kurās piedalās ne vien frakciju pārstāvji, bet arī tiek piesaistīti eksperti, interesenti. Šobrīd Saeimas mājas lapā par šādām darba grupām informācija vispār nav atrodama, lai gan zināms, ka tāda izveidota Satversmes grozījumu izstrādei, priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izstrādei un citas.

KAS PIEDALĀS SAEIMAS KOMISIJU SĒDĒS?

Uz Saeimas komisiju sēdēm parasti tiek pieaicināti pārstāvji no valsts institūcijām – ar izskatāmo jautājumu saistītajām ministrijām, padotības iestādēm. Salīdzinājumā ar citiem sektoriem, valsts institūciju pārstāvji veido vislielāko pārstāvniecības daļu. Visai bieži tiek pieaicināti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Gada laikā komisijās piedalījušies aptuveni 180 nevalstisko organizāciju pārstāvji, aptuveni 63 uzņēmumu pārstāvji. Salīdzinoši retāk komisijās pieaicināti neatkarīgi eksperti.

Vislielākais pieaicināto dalībnieku skaits ir divās: Tautsaimniecības un Budžeta komisijās. Tās gada laikā apmeklējuši attiecīgi 979 un 976 viesi – valsts institūciju (ministriju, padotības iestāžu), NVO, biznesa pārstāvji, eksperti. Savukārt salīdzinoši vismazāk viesu bijis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (429 personas) un Ārlietu komisijā (gada laikā 139 personas no tām 12 NVO pārstāvji).

NVO, uzņēmumu, valsts sektora pārstāvju līdzdalība Saeimas komisiju darbā ir cieši saistīta ar izskatāmajiem jautājumiem un līdzdalības biežuma rādītāji vēl paši par sevi neliecina par plašāku konkrēto institūciju ietekmi uz likumdevēju. Tie var liecināt par ļoti daudziem citiem faktoriem, kaut vai organizācijas kapacitāti, tradīcijām. Vienlaikus, atsevišķos gadījumos var vērot, ka aktīvākās organizācijas vai uzņēmumi komisiju sēdēs ir piedalījušies ievērojami biežāk nekā citas ieinteresētās puses, tādējādi, viņu intereses likumdošanas procesā izskanējušas daudz biežāk.

AKTĪVĀKĀS NVO

Ar ievērojamu pārsvaru visaktīvākā nevalstiskā organizācija minētajā laika periodā bija Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kuras pārstāvji piedalījušies daudzu komisiju darbā, par ļoti plašu jautājumu loku, kopumā aptuveni 145 reizes. LPS Saeimā visbiežāk pārstāvējis Jānis Piešiņš, padomnieks reģionālās attīstības jautājumos, kā arī padomnieki A.Salmiņš, M.Pūķis un V.Reitere. Pirmajā pieciniekā ir arī Latvijas Darba devēju konfederācija (51 reize), Latvijas Komercbanku asociācija (35 reizes), Sabiedrība par atklātību – Delna (26 reizes) un Latvijas Studentu apvienība (25 reizes). 

LDDK Saeimas komisijās pārstāvējis sociālo lietu un sociālās drošības eksperts P.Leiškalns un tautsaimniecības eksperte I.Olafsone. LDDK pārstāvji piedalījušies sēdēs par plaša spektra jautājumiem – profesionālās izglītības jautājumiem, valsts budžetu 2011. un 2012.gadam, par grozījumiem likumos „Par nodokļiem un nodevām”, „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, „Grozījumi Komerclikumā”, arī Par Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011. – 2017.gadam.” un citiem jautājumiem.

Latvijas Komercbanku asociāciju visbiežāk pārstāvējis asociācijas konsultants K.Šļakota un asociācijas viceprezidents A.Rozentāls. Pārstāvji piedalījušies sēdēs par grozījumiem „Valsts fondēto pensiju likumā”, „Tiesu izpildītāju likumā”, „Zemesgrāmatu likumā”, „Civilprocesa likumā”, „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā”, „Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, sēdēs, kad tiek skatīta 2011.gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu pakete un apropriācijas pārdale, u.c.

Sabiedrību par atklātību – Delna visbiežāk pārstāvējusi juridiskā analītiķe A.Grišāne un jurists A.Vikļuks Tautsaimniecības komisijā skatot grozījumus „Teritorijas attīstības plānošanas likumā”. Savukārt Latvijas Studentu apvienību visbiežāk pārstāvējis tās priekšsēdētājs E.Ratnieks, piedaloties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kad tiek skatīti grozījumi „Augstākās izglītības likumā” un „Augstskolu likumā”. 

Visi dati par NVO dalību Saeimas komisijās 

AKTĪVĀKIE UZŅĒMUMI


Uzņēmumu intereses Saeimā pārstāvējušas ne vien profesionālās nozaru asociācijas, bet arī paši uzņēmumu pārstāvji. No kopumā aptuveni 63 uzņēmumiem, kuru pārstāvji gada laikā ir piedalījušies komisiju sēdēs, pirmajā trijniekā ierindojas SIA Lattelecom, kuras intereses komisiju sēdēs pārstāvējušas 19 personas, AS Latvenergo (15 personas) un AS Latvijas Gāze (10 personas). Visbiežāk uzņēmumu pārstāvji piedalījušies Tautsaimniecības un budžeta komisijās.

SIA Lattelecom pārstāvji piedalījušies sēdēs, kur runāts par reģionālo un vietējo televīzijas programmu virszemes apraidi ciparu formātā ar saviem tehniskajiem līdzekļiem, retranslācijas atļauju izsniegšanu valsts nodevām, nacionālās apraides nozīmi valsts kultūrtelpas saglabāšanā u.c. jautājumiem.

AS Latvenergo pārstāvji piedalījušies sēdēs, kur apspriesti ar enerģētiku saistītie jautājumi: par likumprojektiem „Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām – Pļaviņu hidroelektrostacijas rezerves pārgāznes būvniecībai”, “Grozījumi Enerģētikas likumā”, grozījumi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” un par likumprojektu “Atjaunojamās enerģijas likums”.

AS Latvijas Gāze pārstāvji piedalījušies Saeimas komisiju sēdēs, kur lemts par likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli” likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Visi dati par uzņēmumu dalību Saeimas komisijās

 

AKTĪVĀKĀS NVO PA KOMISIJĀM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

  1. Latvijas cilvēktiesību centrs (12 pārstāvji);
  2. Latvijas Komercbanku asociācija (4 pārstāvji);
  3. Sabiedrība par atklātību – Delna (4 pārstāvji);

NVO pārstāvniecība Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā

Visi komisijas sēžu viesi

Ārlietu komisija
Uz Saeimas Ārlietu komisiju NVO devušās visretāk, kopumā gada laikā to apmeklējuši vien 12 pārstāvji no 6 nevalstiskām organizācijām. Visvairāk (5 pārstāvji) komisijas sēdēs piedalījušies Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, 3 pārstāvji no Baltijas – Melnās jūras alianses, 2 pārstāvji no Eiropas kustības Latvijā.
Visi komisijas sēžu viesi

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

  1. Latvijas Komercbanku asociācija (14 pārstāvji);
  2. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (11 pārstāvji);
  3. Latvijas Darba devēju konfederācija (9 pārstāvji): 

NVO pārstāvniecība Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā
Visi komisijas sēžu viesi

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

  1. Resursu centrs sievietēm "Marta" (14 pārstāvji);
  2. Latvijas Politiski represēto apvienība (8 pārstāvji);
  3. Latvijas Radiorganizāciju  asociācija (8 pārstāvji);
  4. Latvijas Žurnālistu asociācija (7 pārstāvji).

NVO pārstāvniecība Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā
Visi komisijas sēžu viesi

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

  1. Latvijas studentu apvienība (25 pārstāvji);
  2. Latvijas Darba devēju konfederācija (18 pārstāvji);
  3. Latvijas Pašvaldību savienība (13 pārstāvji).

NVO pārstāvniecība Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā
Visi komisijas sēžu viesi

Juridiskā komisija

  1. Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija (14 pārstāvji);
  2. Latvijas komercbanku asociācija (14 pārstāvji);
  3. Latvijas sertificēto maksātnespējas administratoru asociācija (7 pārstāvji).

NVO pārstāvniecība Juridiskajā komisijā
Visi komisijas sēžu viesi

Sociālo un darba lietu komisija
Komisiju ar ievērojamu pārsvaru visvairāk apmeklējuši Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji (22 reizes), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji viesojušies divas reizes, pa vienam pārstāvim gada laikā komisijā pārstāvētas Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas pašvaldību savienība un Latvijas Komercbanku asociācija.
Visi komisijas sēžu viesi

Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija

  1. Latvijas Pašvaldību savienība (48 pārstāvji).
  2. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (10 pārstāvji).
  3. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (9 pārstāvji).

NVO pārstāvniecība Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisijā
Visi komisijas sēžu viesi

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija

  1. Latvijas Pašvaldību savienība (62 pārstāvji)
  2. Sabiedrība par atklātību – Delna (19 pārstāvji)
  3. Sabiedriskās politikas centrs – Providus (17 pārstāvji)

NVO pārstāvniecība Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā
Visi komisijas sēžu viesi

 


Deputatiuzdelnas.lv satura veidošanā tiek izmantoti Lursoft sniegtie pakalpojumi. Pateicamies par sadarbību!

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot