plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Partiju maiņa joprojām cieņā
14
Dec
2011

Foto: Saeimas Kanceleja

Trešā daļa no jaunievēlētās Saeimas deputātiem pabijuši vismaz divu partiju biedri, bet daži politisko piederību mainījuši pat četrkārtīgi. Vēlētāji politiķu pāriešanu no vienas partijas uz citu nenosoda – vairāk nekā divdesmit deputāti, kuri pabijuši vairāku politisko spēku biedri, šogad rudenī Saeimā pārvēlēti atkārtoti.  Rekordisti partijas pamešanā ir seši no Zatlera Reformu partijas ievēlētie deputāti, kuri partiju pameta vēl pirms bija nodevuši deputāta zvērestu un 11. Saeima uzsākusi darbu.

 

Olšteina sešinieks


Tikai mēnesi pēc vēlēšanām un dienu pirms 11. Saeimas pirmās sēdes Zatlera Reformu partiju (ZRP) pameta seši tās biedri un jaunievēlētie deputāti - Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs. Savu lēmumu deputāti pamatoja ar "nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu un savstarpējo neuzticēšanos" partijas iekšienē. V. Zatlers deputātu atšķelšanos nosauca par „sitienu zem jostasvietas”, jo sešinieks partiju atstāja īsi pirms valdības apstiprināšanas, tādējādi koalīciju veidojošajām partijām – ZRP, Vienotība un VL-TB/LNNK –palika vairs tikai 50 deputātu atbalsts Saeimā, ar ko nepietiek, lai izveidotu stabilu koalīciju. No partijas aizgājušie deputāti vēlāk pauda atbalstu Valdim Dombrovskim kā ministru prezidentam un divas dienas vēlāk tomēr vienojās ar koalīciju veidojošajām partijām par iesaistīšanos valdībā.


Par spīti tam, ka ievēlēti no ZRP saraksta, atšķēlušies deputāti mandātus nenolika, bet Saeimā izveidoja neatkarīgo deputātu grupu, par kuras līderi kļuva Klāvs Olšteins. Deputātu grupa neoficiāli nodēvēta par Olšteina sešinieku un ZRP šķeltniekiem. Jāmin, ka šī nav pirmā reize, kad K. Olšteins pamet partiju, no kuras ievēlēts Saeimā - 10. Saeimā deputāts bija ievēlēts no Vienotības saraksta, taču pēc Valda Zatlera nepārvēlēšanas prezidenta amatā Olšteins mandātu nolika un jau jūlijā pievienojās ZRP.

 

Jaunā laika deputāti aiziet, lai vēlāk apvienotos Vienotībā


Ilma Čepāne (V) un Ina Druviete (V) 9. Saeimā tika ievēlētas no partijas Jaunais laiks (JL), kuru deputātes pameta 2008. gada sākumā, bet Saeimā turpināja strādāt kā ārpus frakciju deputātes līdz 2008. gada maijā nodibināja Pilsoniskās Savienības (PS) frakciju. Lai gan toreiz Jaunā laika deputātes bija devušas zvērestu, ka pametot partiju noliks mandātus, viņas mandātus nenolika. I. Druviete 8. Saeimas laikā asi vērsās pret tādā pašā situācijā esošā Andreja Radzeviča rīcību, kurš pameta JL, bet deputāta mandātu nenolika. PS , JL un Sabiedrība citai politikai šobrīd ir apvienojušās partijā Vienotība. 2008. gada sākumā no JL kopumā aizgāja vairāk nekā 20 biedri. “Pēc mūsu aiziešanas Jaunais laiks izvērtēja situāciju un mēģināja tikt vaļā no saviem pelēkajiem kardināliem, kuri aizkulisēs uzspieda lēmumus,” portālam skaidroja I. Čepāne.


Līdzīgi bijis arī nacionālās apvienības deputātam Eināram Cilinskim, kurš, būdams viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) dibinātājiem, 2009.gadā izstājās no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un iestājies partijā "Visu Latvijai!" (VL). 2011.gada jūlijā VL un TB/LNNK izveidoja vienotu partiju.

 

Pievienojas citai Saeimas frakcijai


Politisko piederību neilgi pēc 9. Saeimas vēlēšanām mainīja Saskaņas Centra deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš 2006. gadā parlamentā tika ievēlēts no apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, taču pusotru gadu vēlāk N. Kabanovs iestājās apvienības Saskaņas centrs partijā “Jaunais centrs”, kura šobrīd ietilpst partijā Saskaņa.  Kabanovs skaidroja, ka toreizējā situācijā vairs nevarēja koncentrēties tikai uz etniskajiem jautājumiem, kā to darīja PCTVL. Aizejot viņš uzsvēra, ka “vajag ieņemt kursu uz saskaņu.”
Janīna Kursīte-Pakule, kura 9. Saeimas vēlēšanās kandidēja no TB/LNNK, Saeimā sākotnēji neiekļuva, taču pēc diviem gadiem sāka strādāt kā Saeimas deputāte Jura Boldāna vietā, kuru notiesāja par vēlēšanu rezultātu viltošanu Balvu pagasta Kubulos.  J.Kursīte-Pakule pameta TB/LNNK vēl būdama tās deputāte Saeimā un pārgāja uz nesen izveidoto Pilsonisko Savienību. Uz žurnālistu jautājumu, kādi apsvērumi noteica to, ka J.Kursīte-Pakule pievienojās Pilsoniskajai savienībai, viņa atbildēja: “TB/LNNK iestājos divu ļoti godājamu cilvēku mudināta, tā varēšot vairāk atbalstīt Latvijai svarīgās lietas: novadus, valodu, tradicionālo kultūru. Varbūt, ja nebūtu nonākusi valdes sastāvā, es nenojaustu, kāds bezdibenis ir starp svētu vārdu piesaukšanu un to ievērošanu. Vienā brīdī aptvēru, ka esmu tādā pašā situācijā kā tie, kas kaut kad noticēja komunistiem ar viņu cēlajiem vārdiem. Vieni aizvēra acis un baidījās tās pavērt, lai visa dzīve nesadruptu. Citi meklēja izeju. Es piederu pie tiem, kas mēģina meklēt izeju. TB/LNNK es šo izeju neredzēju, jo, piemēram, manā uztverē labi izstrādātā Roberta Zīles ekonomiskās attīstības programma drīz pēc tam, kad partija iegāja valdības koalīcijā, tika aizmirsta un aizmesta. Tātad - svarīgākais bija dalīties varā, ne civilizēt, uzlabot varu”. 10. un 11. Saeimā  J.Kursīte-Pakule ievēlēta no Vienotības.

 

Īsi pirms vēlēšanām pāriet uz citu partiju


Pirms 11. Saeimas vēlēšanām vairāki šobrīd Saeimā ievēlētie deputāti pameta savas partijas, lai pievienotos jaunizveidotajai Zatlera Reformu partijai. Tai pievienojās Vienotības pārstāvis, bijušais Pilsoniskās Savienības biedrs Juris Viļums. Lai gan viņš bijis tikai divu partiju biedrs, J. Viļums piecu gadu laikā kandidējis no vairāku partiju sarakstiem: 2006.gada 9.Saeimas vēlēšanās kandidējis no partijas Jaunie Demokrāti, 2009.gada Dagdas novada domes vēlēšanās kandidējis no “Sabiedrība citai politikai” saraksta, bet 2010. gada jūnijā iestājies Pilsoniskajā Savienībā un 10.Saeimas vēlēšanās kandidējis no partiju apvienības Vienotība, līdz beidzot 2011. gada augustā pieslējies ZRP.  J. Viļums portālam skaidroja, ka 2011.gada jūlijā izstājās no PS, jo ne partijas, ne apvienības ietvaros neesot izdevies panākt Latgales reģiona interešu pārstāvniecību.


ZRP deputāte Inita Bišofa pirms divarpus gadiem, startējot Liepājas domes vēlēšanās, kandidēja no LPP/LC saraksta. Arī Romualds Ražuks Zatlera partijai pievienojās pēc tam, kad vairākās vēlēšanās bija kandidējis no LPP/LC saraksta, vēlāk arī Pilsoniskās savienības saraksta. R.Ražuks skaidroja, ka lēmumam pievienoties V.Zatlera partijai esot divi iemesli – PS reorganizācijas ceļā drīz beigs pastāvēšanu, pārtopot “Vienotības” partijā, otrkārt, viņš pēdējos gados pie Zatlera vadījis mazākumtautību konsultatīvo padomi, bijusi laba sadarbība: ”Zatlers man piezvanīja un izteica piedāvājumu pievienoties, kuram piekritu uzreiz. Tā ir abpusēja vēlme sadarboties." Ražuks medijiem atzina, ka negribot būt kritisks, bet PS sākotnēji bijusi skaista ar iekšējo demokrātiju un kultūru, ar morāles un ētikas principiem. "Tagad to visu paturēt un saglabāt nebūs iespējams," viņš piebilda, norādot, ka Zatlera partijā viņš vēlētos redzēt tos pašus principus un "iekšējās morāles latiņu". Citu Vienotības partiju – Jauno laiku – īsi pirms vēlēšanām pameta Valdis Liepiņš un pievienojās ZRP.


Vēl viena ZRP deputāte, kura savas politiskās gaitas sākusi nupat likvidētajā LPP/LC, ir Inga Vanaga (iepriekš Svarinska). Viņa no LC un vēlāk LPP/LC kandidēja pašvaldību vēlēšanās Jelgavā. Līdzīgi kā I. Vanaga, arī Guntars Bilsēns ZRP pievienojās tieši pēc LPP/LC pamešanas. G. Bilsēns LPP/LC pievienojās 2007. gadā, kad viņa dibinātā partija Vidzemes apvienība reizē ar citām reģionālām partijām pievienojās partijai LPP/LC. Viņš bijis deputāts Valmieras pilsētas domē.


Pirms pēdējām vēlēšanām nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK pievienojās Dāvis Stalts, kurš pēdējos divus gadus bija Pilsoniskās Savienības biedrs un 2009.gadā tika ievēlēts Rīgas domē. D. Stalts 2011.gadā izstājās no PS un izveidojis biedrību “Demokrātiskie patrioti” (DP), kā arī kopā ar pārējiem partiju pametušajiem deputātiem izveidojis Rīgas domē DP frakciju. Šobrīd nav VL/TB-LNNK biedrs, taču brīdī, kad apvienība kļūs par partiju, tai solījis pievienoties.


Pirms 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gada martā no Tautas partijas aizgāja Jānis Klaužs, kurš jau tajā pašā vasarā paziņoja par pievienošanos Zaļo un Zemnieku savienībai, no kuras tika ievēlēts parlamentā gan toreiz, gan arī 11. Saeimas vēlēšanās. J. Klaužs TP darbojās jau kopš 2001. gada, kad tika ievēlēts Līvānu novada domē, tajā tika pārvēlēts arī 2005. gadā, taču jau gadu vēlāk J.Klaužs no TP saraksta tika ievēlēts 9.Saeimā. Šobrīd J.Klaužs nav ZZS biedrs, taču J.Klauža vadītajai biedrībai “Līvāni” ir līgums ar ZZS.

 

 

Partiju maiņas „līderi”


Četrās partijās pabijis arī Vienotības deputāts Dzintars Ābiķis, kurš ir Saeimas deputāts jau kopš 1995. gada. Viņš 1990.-1992.gadā bijis Latvija Zaļās partijas biedrs, vēlāk 1993.gadā bija viens no partijas “Latvijas ceļš” dibinātājiem. 1998.gadā izstājies no LC un kļuvis par tikko dibinātās Tautas partijas biedru. 2009.gada septembrī Dz. Ābiķis tika izslēgts no TP, kā pamatojumu minot Ābiķa balsojumu saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumiem pretēji TP nostājai. 2009.gada jūnijā, dažus mēnešus pirms izslēgšanas, Dz.Ābiķis intervijā „Latvijas Avīzei” bija kritizējis A.Šķēli un apgalvojis, ka A.Šķēlem būtu jāaiziet no TP. 2009.gada novembrī Dz.Ābiķis kļuva par “Sabiedrība citai politikai” biedru. Ievēlēts 10. un 11. Saeimā no Vienotības.


Arī Rihards Eigims (ZZS) ir politiķis, kurš pieredzi uzkrājis dažādās partijās. Viņš vairākus gadus bija partijas „Latgales gaisma” vadītājs, 2006.gadā kandidēja Saeimas un 2009.gadā pašvaldību vēlēšanās no LSDSP saraksta, nebūdams šīs partijas biedrs, bet 10. un arī 11. Saeimā tika ievēlēts no ZZS sarakstā. Latvijas Zaļajā partijā R. Eigims iestājās pēc ievēlēšanas 10. Saeimā. Viņš ilgu laiku bijis Daugavpils domes deputāts un arī priekšsēdētājs.


SC deputāts Jānis Ādamsons savulaik Saeimā bijis ievēlēts gan no Latvijas Ceļa, gan LSDSP. 2005.gadā J.Ādamsons izstājās no LSDSP un tika uzņemts Tautas Saskaņas partijā (TSP), kura šobrīd ietilpst apvienībā Saskaņas Centrs. 10. un 11. Saeimā ievēlēts no Saskaņas Centra saraksta.
Andrejs Klementjevs (SC) 7. Saeimā tika ievēlēts no Tautas Saskaņas partijas, kura iekļāvās PCTVL. Vēlāk A. Klemetjevs pārgāja uz Tatjanas Ždanokas "Līdztiesību" (vieno no PCTVL veidojošajām partijām), taču 8.Saeimas laikā (2003.gada 19.februārī) pārgāja atpakaļ uz TSP, kura tajā brīdī jau bija izveidojusi atsevišķu frakciju. Vēlāk TSP kopā ar citām partijām izveidoja apvienību SC.


ZZS deputāts Andris Bērziņš savulaik bijis “Latvijas ceļa” biedrs. No 1997.gada līdz 2002.gadam – Jaunās partijas biedrs, no tās saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā. 2002. gadā tika ievēlēts 8.Saeimā no Zaļo un Zemnieku Savienības saraksta.


Cita ZZS deputāte – Aija Barča, politiski aktīva bijusi jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 5.Saeimas vēlēšanās 1993.gadā A. Barča pārstāvēja Zaļo partiju, pašvaldību vēlēšanās 1997.gadā Latvijas Sociāldemokrātu apvienību (tagad – LSDSP) un 7. un 8. Saeimas vēlēšanās A. Barča kandidēja no Liepājas partijas, no kuras tika ievēlēta par Liepājas domes deputāti 2005.gada pašvaldību vēlēšanās. 9. Saeimas vēlēšanās A. Barčas Liepājas partija startēja kopā ar Tautas partiju, tāpēc deputāte 9. Saeimā strādāja TP frakcijā līdz brīdim, kad TP pameta valdību un A. Barča no frakcijas izstājās. 10. un 11. Saeimā deputāte pārstāv ZZS sastāvā ietilpstošo Liepājas partiju.


No partijas izslēdz 


Savulaik no Tautas Saskaņas partijas (TSP) izslēgts tagadējais SC deputāts Sergejs Dolgopolovs. S. Dolgopolova politiskā karjera sākās TSP kas vēlāk iekļāvās apvienībā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), no kuras Dolgopolovs kandidēja Rīgas Domes vēlēšanās 2001. gadā. 2003.gadā TSP izslēdza S.Dolgopolovu no partijas. 2004.gada nogalē S.Dolgopolovs izveidoja partiju ”Jaunais Centrs”, kas vēlāk iekļāvās Saskaņas centra sastāvā.


10. Saeimas laikā no Latvijas Zaļās partijas (LZP) izslēdza deputāti Ivetu Griguli. Partijas vadība minēja vairākus I. Grigules izslēgšanas iemeslus. Viņa pārkāpusi LZP statūtus, pirms LZP valdes sēdes izsakoties par valdes lēmumiem, turklāt pretēji vēlāk valdes sēdē lemtajam. Par izslēgšanas iemeslu tika minēts arī viņas no frakcijas atšķirīgais balsojums jautājumā par KNAB pieprasījumu atļaut kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietās. Savulaik I. Grigule pārstāvējusi arī Jauno Kristīgo partiju, no kuras 2001.gadā viņa tika ievēlēta Mārupes pagasta pašvaldībā. LZP viņa iestājās 2005. gadā. Par spīti tam, ka viņa no partijas tika izslēgta, 11. Saeimas vēlēšanās viņa kā bezpartejiska kandidāte sekmīgi startēja no Zaļo un Zemnieku saraksta, kurā iekļaujas arī LZP.


No LSDSP tika izslēgts Atis Lejiņš, kurš, būdams LSDSP biedrs, 10. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Vienotības saraksta.

 

Partiju maiņa – vai laba zīme vēlētājam?


Partijas maiņu deputāti visbiežāk skaidrojuši tieši ar ideoloģiskām nesaskaņām vai partijas iekšējās demokrātijas trūkumu. Taču politiķu migrācijas tendences liecina arī par citu iemeslu, par kuru skaļi deputāti nerunā. Tā ir vēlme tikt pārvēlētām brīdī, kad partijas izredzes iekļūt pašvaldībā vai Saeimā ir būtiski sarukušas.


Gadījumos, kad Saeimā ievēlēties deputāti, darbojoties Saeimā izlemj partiju, no kuras saraksta Saeimā tika ievēlēti, pamest, viņi var pievienoties kādai citai Saeimā esošai frakcijai vai palikt ārpus visām frakcijām, taču likums liedz viņiem veidot jaunu frakciju, kā tas bija pāris gadus iepriekš.  

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot