plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Vasaras aktualitātes Saeimā
31
Aug
2012

Foto: Chris_J, Flickr.com

Starp pavasara un rudens sesijām Saeimas darbā ir pārtraukums, kad deputāti nesanāk uz regulārām sēdēm. Rudens sesija atsāksies 4.septmbrī. Dažas no komisijām darbu turpināja arī vasarā. Deputāti sanāca arī uz vairākām Saeimas ārkārtas sesijām. Saeima skatīja ne vien grozījumus 2012.gada Valsts budžeta likumā, Pilsonības likumā, bet arī citos, par kuriem iepriekš esam rakstījuši portālā. Turpinājumā īss apskats par dažiem svarīgākajiem notikumiem Saeimā vasaras periodā.

 

 

Deputātu maiņa
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) atkāpās no amata un viņa vietā Saeima izteica uzticību Jānim Bordānam, kas vēlāk kļuva par Nacionālās apvienības biedru. Pēc pilnvaru nolikšanas Gaidis Bērziņš atgriezās 2012.gada 5.jūlijā atgriezās Saeimas deputāta amatā  un darbosies arī Saeimas Juridiskajā komisijā. Līdz ar to Saeimas deputāta mandātu zaudēja Nacionālās apvienības no Kurzemes apgabala ievēlētais deputāts Raivis Blumfelds.

 

(foto: Saeimas kanceleja)

Saeimas autobāzes iepirkums
Deputatiuzdelnas.lv šī gada aprīlī rakstīja par nepieciešamību izvērtēt Saeimas autobāzes darbības lietderību un efektivizēšanu. Jūnijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija izveidoja darba grupu Saeimas Autobāzes darbības optimizēšanai. Darba grupa vēlas noskaidrot reālās deputātu vajadzības Saeimas autotransporta izmantošanā un atbilstoši optimizēt autobāzes darbību.

Ziņu aģentūrai BNS atbildīgās komisijas priekšsēdētāja E.Siliņa (ārpus frakciju deputāte) komentēja, ka likumdevējs savā saimniecībā stagnē. Pēc viņas izpētītā, pašlaik pietiekami aktīvi tiek izmantoti vien aptuveni 25% automašīnu, vairāk nekā desmit automašīnu netiek izmantots vispār, savukārt visu auto uzturēšana un remonti izmaksājot milzu naudu. "Var šķist, ka apzināti netiek atjaunots reāli nepieciešamais autoparks, lai būtu pamats uzturēt Saeimas Autobāzes remontdarbnīcu ar 28 darbiniekiem," esošo situāciju kritizēja deputāte.

Autobāzes īpašumā esošās mašīnas ir novecojušas (vidējais auto vecums aptuveni 10 gadi), tādēļ tika pieņemts lēmums atjaunot autoparku, kā pirmo iemaksu iegādē nododot 20 vecāko automobiļu un to vietā iegādājoties 11 jaunas automašīnas par 260 tūkstošiem latu. Jūnija vidū Saeima izsludināja iepirkumu konkursu. Atklātā konkursā pieteicās četri pretendenti: "Inchcape BM Auto SIA", "Mūsa Motors Rīga", "Moller Auto Latvia" un "Domenikss".

21.augustā Iepirkumu uzraudzības biroja publicētā informācija liecina, ka Saeimai automašīnas piegādās "Mercedes-Benz" ģenerālpārstāvis Latvijā "Domenikss", kurš par 61 tūkstoti latu piegādās vienu augstākās “Premium” klases automašīnu “Mercedes Benz S350 4 Matic BE Long”. Šajā iepirkuma daļā “Domenikss” bija vienīgais pretendents. Savukārt  "Audi" dīleris Latvijā "Moller Auto Latvia" ir uzvarējis konkursa otrajā daļā un kopumā par 159,3 tūkstošiem latu Saeimas autobāzei plāno piegādāt desmit lielās "Premium" klases automašīnas "Audi A6". Konkursa otrajā daļā kopumā tika saņemti četri pretendentu piedāvājumi.

Pašlaik Saeimas autobāzes budžets ir 1,7 miljoni latu gadā, Saeimas autobāzē ir 83 transporta vienības un 144 štata vienības. Vairākums Saeimas deputātu dienesta vajadzībām izmanto savas automašīnas.

 

Saeima divkārt caurlūko „referendumu likumu”
Starp sesijām jūlijā un augustā Saeima sanāca uz sešām ārkārtas sesijām. Tajās Saeima trīs reizes skatīja grozījumus tā dēvētajā referendumu likumā („Likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”).
Sākotnēji likuma grozījumi referendumu likumā tika izstrādāti, lai tajā ietvertu regulējumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvām, kas Eiropā stājās spēkā no 1.aprīļa. Tas nosaka procedūru, kā sabiedrība var iesaistīties Eiropas Savienības politikas veidošanā. Pēc referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, deputāti likumprojektu papildināja ar daudziem citiem grozījumiem, tajā skaitā arī par aģitācijas kārtību pirms referendumiem.

Sākotnēji likumprojekts paredzēja, ka turpmāk referendumu ierosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē pirmajā parakstu vākšanas kārtā būs nepieciešami 10 tūkstoši. Otro kārtu rīkos Centrālā vēlēšanu komisija. Ja parakstās desmitā daļa vēlētāju, notiek tautas nobalsošana. Savukārt no 2015.gada likumprojektu iniciatoriem par saviem līdzekļiem būtu jāsavāc desmitā daļa vēlētāju parakstu (ap 150 000 parakstu), lai par kādu likumdošanas iniciatīvu notiktu tautas nobalsošana, kā arī parakstu vākšana notiktu vienā posmā.

Grozījumus likumā Saeima atbalstīja savā pēdējā pavasara sesijas sēdē, taču Valsts prezidents tos Saeimai nodeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz vairākām neskaidrībām, to starpā arī parakstu vākšanas vietām.

26.jūlijā Saeima, skatot likumprojektu otrreizējā caurlūkošanā, to pieņēma. Būtiskākā atšķirība bija, ka iepriekš noteikto 10 tūkstošu parakstu vietā pirmajā parakstu vākšanas kārtā tika noteikti 50 tūkstoši parakstu, kā arī precizētas parakstu vākšanas vietas (parakstus varēs apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja).

Noteikto parakstu skaitu slieksni opozīcijas partijas uzskatīja par demokrātiju ierobežojošiem un rosināja rīkot referendumu par šo likumu. Pēc Zaļo un zemnieku savienības iniciatīvas tika savākti 38 opozīcijas deputātu paraksti aicinājumam likuma grozījumus neizsludināt. Valsts prezidents lēma otro reizi Saeimā nodot otrreizējai caurlūkošanai, norādot, ka referendums par šo likumu  nav iespējams, jo tas ietver arī normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto par Eiropas pilsoņu iniciatīvām.

22.augustā pēc otrās caurlūkošanas Saeimā, likums atkal ir nodots izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā un priekšlikumus var iesniegt līdz 10.septembrim.

 

Skata pirmo kolektīvo iesniegumu
Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jūlijā skatīja pirmo Saeimā saņemto iesniegumu par atbildību par deputāta zvēresta laušanu. Portālā Manabalss.lv tika savākti ap 13 tūkstoši parakstu iniciatīvai, kas rosina ieviest atbildību par Saeimas deputāta zvēresta pārkāpšanu. Iniciatīvas autori ierosina, ka zvēresta laušanas gadījumā deputāts zaudē mandātu un nevar turpmāk kandidēt citās vēlēšanās, ieņemt citus amatus valsts pārvaldē un pašvaldībās. Pamudinājums šādam ierosinājumam bija Saskaņas centra deputāta Nikolaja Kabanova paziņojums, ka viņš ir piedalījies parakstu vākšanā, atbalstot valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, taču deputāta zvērestā, cita starpā, iekļauts solījums stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim, Saeimas komisijai ir jāsagatavo ziņojums par tālāko rīcību ar šo kolektīvo iesniegumu triju mēnešu laikā. Pēc pirmās sanāksmes jūlijā Saeimas komisija uzdeva Tieslietu ministrijai izpētīt citu valstu pieredzi sankciju jautājumā par zvēresta laušanu, tostarp impīčmenta procedūru, kā arī sagatavot informāciju par Latvijas praksi gadījumos, ja zvērestu pārkāpj tiesneši vai Valsts kontroles darbinieki. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija detalizētāk pēta zvēresta tapšanas vēsturi. Augusta otrajā pusē Saeimas mandātu komisija Tieslietu ministrijas sagatavoto informāciju ir nodevusi Saeimas frakcijām, lai tās iepazītos un izteiktu priekšlikumus šajā jautājumā.

(Foto: Saeimas kanceleja)

 

Parlamentārās izmeklēšanas komisija “Latvijas Krājbankas” lietā sagatavo gala ziņojumu
Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vērtēja Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanu, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu 29.gada augustā beidza darbu, nākot klajā ar savu gala ziņojumu. Tajā komisija secinājusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbs Latvijas Krājbankas uzraudzībā, veiktie pasākumi bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšanai ilgtermiņā nav bijuši efektīvi un reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu. Komisija secinājusi, ka FKTK atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga veikto izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot šai personai būtiskas līdzdalības iespējas Krājbankā, vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas bankas turpmākajā darbībā. Komisija secinājusi, ka kaitējumu radījis arī sadarbības trūkums starp FKTK un Lietuvas bankas uzraugu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija vērsusi KNAB uzmanību, lūdzot vērtēt vairāku pašvaldību un valsts iestāžu rīcību, noguldot līdzekļus bankas depozītos, neievērojot Publisko iepirkumu likuma normas. Komisija lūdz vērtēt, vai šādā veidā amatpersonas nav pārkāpušas likumu, kā arī rosina izstrādāt metodiskos norādījumus, kā pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var savus finanšu līdzekļus noguldīt kredītiestāžu depozītos. Deputāti rosina uzlabot citas procedūras, piemēram pastiprināt kredītiestādes valdes locekļu atbildību par darījumiem viņu pārvaldītajā kredītiestādē, nosakot, ka darījumi virs noteiktas summas ir rakstiski jāapstiprina visiem valdes locekļiem, noteikt kriminālatbildību par procedūras neievērošanu, veicot darījumus virs noteiktas summas ar kredītiestādes aktīviem. Deputāti gala ziņojumā norādīja arī uz citiem nepieciešamajiem uzlabojumiem.

(Foto: Saeimas kanceleja)

Nepiekrītot gala ziņojumā ietvertajam, komisijas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) pievienoja tam savu atsevišķo viedokli. Frakcijas vārdā atsevišķu viedokli dokumentam pievienoja arī deputāts Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK).

Komisijai par secinājumiem un gala ziņojumu būs jāinformē pārējie Saeimas deputāti. Komisija darbojās kopš 2011.gada 1. decembra. Kā to atzīst komisijas priekšsēdētājs J.Lāčplēsis, komisijas darbs nebija viegls, jo vairākkārt sēdes nenotika kvoruma trūkuma dēļ.


Foto: Chris_J

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot