plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Ilma Čepāne Foto: Saeimas Kanceleja
Kā deputāts pārstāv tautas intereses:
 
Slikti
Labi
5
balsojumi
03.04.2012

Deputātu imunitātes samazināšana un aizklāto balsojumu pilnīga atcelšana

Deputātes uzruna no Saeimas tribīnes (29.03.2012.) par grozījumiem Satversmē:

Godātie kolēģi! Par diviem jautājumiem.
Pirmkārt. Faktiski par trijiem. Visupirms par šo procesuālo kārtību. Tā ir nepatiesība, ka tas viss tiek darīts lielā steigā. Tas zināmā mērā ir apvainojums visiem tiem kolēģiem, kas piedalījās darba grupas sēdē.

Otrkārt. Runājot par šo atklātu amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu amatā, un tā tālāk. šeit šī situācija tika dramatizēta gan no vienas puses, gan no otras puses. Un es gaidīju lielākoties no tiem, kas ir pret šiem grozījumiem, tādu vairāk konsekventāku un ar izpratni, attieksmi pret šiem grozījumiem. Jo, protams, pastāv zināmas problēmas saistībā ar atklātu balsošanu, kas arī tiek norādītas arī konstitucionālo tiesību ekspertu viedokļos citu valstu arī praksē un līdz ar to šeit deputātam ir patiešām jābūt ar stingru mugurkaulu, lai nepakļautos partijas vadībai, lai nepakļautos žurnālistu, piemēram, spiedienam, lai nepakļautos sabiedrības spiedienam. Deputātam ir jābūt zināmā mērā arī ekonomiski neatkarīgam, jo viņam, ja viņš nepakļausies atsevišķos gadījumos partijas vadībai, ja nepakļausies, iespējams, arī atsevišķiem pat sponsoriem, kas stāv aiz citu partiju vadības, tad viņam draud, protams, kā to liecināja iepriekšējo Saeimu prakse, piemēram, Tautas partijā, izslēgšana no frakcijas. Viņam draud vēl citi dažādi varētu izrīkoties ar viņu. Piemēram, ja viņu varētu nākošajās Saeimas vēlēšanās neielikt saraksta augšgalā šādu nepaklausīgu deputātu. tādas problēmas ir. un līdz ar to es saprotu arī zināmā mērā jūsu pašaizsardzības instinktu šajā ziņā. Tā būs, iespējams, problēma. Taču es nekad, Seržanta kungs, jums rādās nepareizas vīzijas par mani. Es nekad, kopš nonākusi esmu 2006.gadā Saeimā, es no paša sākuma esmu uzskatījusi, ka šeit nevar vilkt, kā arī daži saka, vienlīdzības zīmi starp amatpersonu atklātu ievēlēšanu un Saeimas vēlēšanām. Un es esmu iestājusies, ņemot vērā to,  ja arī mani kāds izslēgtu no šīs partijas, tad man ir atkāpšanās ceļš, es varētu turpināt savu pedagoģisko darbu, es nebaidos ne no partijas vadības, ne no jums, ne no kādiem citiem sponsoriem.

Taču šeit nevaram mēs vilkt vienlīdzības zīmi, jo katrs... jo Saeimas vēlēšanās katrs vēlētājs pārstāv sevi, kolēģi... taču  amatpersonu ievēlēšanā mēs pārstāvam savus vēlētājus un šiem vēlētājiem ir tiesības zināt, kā rīkojas viņu priekšstāvji, tautas priekšstāvji.

Par nākošo jautājumu, proti, par deputātu neaizskaramības institūtu. Es par to esmu ļoti daudz runājusi un es neatkārtošos. Es tikai gribētu teikt, ka aplūkojot pēdējo gadu deputātu neaizskaramības institūta attīstības tendences citās Eiropas valstīs, ir secināms, ka Eiropas valstīs ar stabilām demokrātijas tradīcijām deputātu neaizskaramības institūts pēdējos gados ir izraisījis ļoti plašas diskusijas. Un līdz ar to... un līdz ar tiesu varas neatkarības un cilvēku pamattiesību nostiprināšanos, arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka šis konstitucionālo tiesību institūts bija piemērots, kā kolēģe teica, 18. gadsimtā, bet 21. gadsimtā tam vairs nav vietas. Un šā iemesla dēļ jau vairākas.... es atvainojos... Eiropas valstis jau ir pārskatījušas savas konstitūcijas, veicot diezgan ievērojamas izmaiņas neaizskaramības institūta reglamentācijā, to ievērojami sašaurinot.

Savukārt es domāju, ka pilnīgi pamatoti kolēģi minēja, ka Itālija šeit nebūtu piemērs, īpaši tāpēc, ka piemēram Skandināvijas valstīs, vai piemēram, tur ir saglabāti tikai atsevišķi gadījumi, kad tiek piemērota aizklāta balsošana, bet savukārt Nīderlandē deputāta neaizskaramības vispār nav.
Es tādēļ, kolēģi... gribētu teikt, ka mēs šajā darba grupā izanalizējām Operatīvās darbības likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālprocesa likumā noteiktās normas. No vienas puses Elksniņa kunga pētījums vērtējams ir pozitīvi, jo viņš norāda uz, iespējams, turpmākajiem grozījumiem, piemēram, diskutējams jautājums būtu , vai patiešām... ja tiesībsargs tiek saukts pie administratīvās atbildības, būtu nepieciešama Saeimas piekrišana. Taču , no otras puses, es domāju, ka nav iemesla apšaubīt tiesību aizsardzības institūciju kompetenci, godaprātu un, kolēģi, arī šo institūciju veselo saprātu. Es domāju, ka ir maz ticams, ka funkcionējošā konstitucionālā valstī, kādu mēs dēvējam Latviju, deputāti varētu tikt nepamatoti vajāti. Mēs jau varam izteikt visādas sazvērestības teorijas. Ja mēs paskatāmies, piemēram, Satversmes 54.pantu. Patiešām Valsts prezidentu var saukt pie kriminālatbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu. Taču pārējās procesuālās darbības šo te gadu laikā, es neesmu dzirdējusi, ka tās pret Prezidentu izdarītu piemēram, Teikas iecirkņa vai Pļavnieku iecirkņa policists.
Šeit tika minēts par pašvaldības deputātu privileģēto stāvokli. Tā nav tiesa. Paskatieties, lūdzu, likumu par pašvaldībām. Likumā par pašvaldībām 4. prim pants paredz vēl pavisam savādāk, proti, ja pret pašvaldības deputātu patiešām tiek piemērotas šīs te procesuālās darbības, par kurām mūs biedēja Elksniņa kungs, tad šie piespiedu rakstura līdzekļi... un viņš tur tagad netiek uz šīm te sēdēm 3 mēnešus, tad šajā gadījumā viņa pilnvaras aptur. Šeit nav paredzētas pašvaldību deputātiem absolūti nekādas garantijas, kuras, iespējams, būtu jāievieš.

Un godātais Elksniņa kungs! Jūsu pareģojumi par šīm šausmām deputātu iespējamā vajāšanā es varētu salīdzināt ar to, ja šeit kāds nostātos tagad tribīnē un pasludinātu, piemēram, pasaules galu. Bet zināmā mērā es jūs saprotu, jo es ļoti bieži mīlu palasīt Merfija likumus, kas ir rakstīti juristiem un ir Džefersona aizdomu princips. Un proti, tas skan šādi, citēju, „jurista darbs ir izturēties aizdomīgi pret itin visu, neiegūt no tā neko, runāt par to vairākas stundas.”  Es lūdzu atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā."

 

Saeimas stenogrammas fragments Deputatiuzdelnas.lv publicēts 03.04.2012.

Plašāk par grozījumiem Satversmē

 

 
Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot