plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Inese Lībiņa-Egnere Foto: Saeimas Kanceleja
Kā deputāts pārstāv tautas intereses:
 
Slikti
Labi
9
balsojumi
03.04.2012

Deputātu imunitātes samazināšana un aizklāto balsojumu pilnīga atcelšana

Deputātes uzruna no Saeimas tribīnes (29.03.2012.) par grozījumiem Satversmē:

Godātie kolēģi! Es negribētu vēlreiz veltīgi valkāt vienu no mūsu kolēģa vārdiem, uz kuru atsaucoties šeit ļoti daudz kas ir ticis pateikts. Tāpēc es izmantošu tādu teicienu – paši zināt, kas. Un nevēlos arī oponēt tam, ko viņš teica. Bet es gribu likt, varbūt pamēģiniet atcerēties to posmu, katrs mūsu dzīvē, kad bija ļoti interesanti baidīties. Un bija tā, ka viens otram stāstīja dažādus stāstus un tad kopā baidījās. Un man šķiet, ka šodien šis visnotaļ man personīgi ļoti simpātiskais kolēģis mūs baidīja. Un es arī sēdēju un domāju, labi, ka es arī kaut ko mazliet saprotu no kriminālprocesa, un man nav tik ļoti bail, ka tādā puskrēslā ejot pa dabas aizsardzības teritorijām un es nezinu, lasot naktsvijoles pie manis pienāks dabas aizsardzības inspektors un uz vietas apcietinās un Saeima par nevarēs mani aizstāvēt... un tik tiešām... To visu iedomājoties, šķiet, ka mēs te ļoti sasteigti nepārdomājam, kas viss ar mums varētu notikt.

Bet es gribētu atgādināt, ka mēs kā Saeima nestrādājam ne pirmo dienu, ne pirmo mēnesi, mēs kā Saeima šeit iekšēji arī strādājam pēc pārstāvniecības  principa, mēs esam izvirzījuši katra frakcija locekļus Juridiskajā komisijā. Pieņemu, ka varbūt tos, kurus ne vien šis jautājums interesē, bet kuri arī ir spējīgi par šiem jautājumiem domāt, runāt un lemt. Un vēl jo vairāk. Juridiskā komisija darbam ar Satversmes grozījumiem ir izveidojusi īpašu komisiju... darba grupu, kurā arī katra frakcija ir izvirzījusi divus locekļus tieši domāt, lemt, argumentēt par šiem konkrētajiem jautājumiem. Un šajā darba grupā diskusijas bija, tādēļ ar pilnu atbildību varu teikt, ka mēs šeit kaut ko nelemjam sasteigtu, kaut ko neizdiskutētu vai kaut ko, par kuru komisijā, ja ir kādas šaubas bijušas, tad tās ir tikušas kliedētas. Un šie balsojumi vienmēr ir bijuši virzīti, lai būtu konsenss ar divām trešdaļām balsu vairākuma, attiecīgi rēķinot no frakciju pārstāvniecības, lai tik tiešām mēs šeit Saeimas sēdē šo lēmumu varētu pieņemt. Jo Satversme, kā mēs zinām, var grozīt ar divām trešdaļām no klātesošo Saeimas deputātu balsu skaita un arī tātad reģistrējoties mēs apliecinājām, ka šobrīd mums ir nepieciešams kvorums, lai mēs par šo jautājumu lemtu.
Es negribētu stāstīt jaunu pasaciņu. Es gribētu nolasīt vienu autoru, tiesību zinātnieku, ko es ļoti cienu, un no tiesību vēstures viedokļa, manuprāt, ja mēs runājam par Satversmi, ir ļoti svarīgi viņa darbos katram deputātam nedaudz ielūkoties. Proti, ko Kārlis Dišlers ir teicis, kāpēc vispār deputātu imunitāte ir nepieciešama un kā tā ir nonākusi līdz mūsdienām.
Un tad nu citēšu. „Šī institūta sākums meklējams viduslaikos. Kārtu priekšstāvības laikametā, kad, pateicoties valsts varu vājumam un feodālās sistēmas anarhistiskajām tendencēm personas neaizskaramība bija garantēta ļoti vāji. Sevišķi ceļošana tolaik bija ļoti bailīga lieta. Tamdēļ kārtu priekšstāvji, ar to domāti deputāti, kuriem daudzreiz bija jāceļo tāli gabali uz sapulces vietu, tika izsludināti zem karaļa speciālas apsardzības  kā ceļošanas laikā uz sapulci, un no sapulces atpakaļ uz mājām, tā arī pašā sapulces nodarbošanās laikā.
Tad tā pirmajā laikā šī kārtu pārstāvju privilēģija pasargāja viņus no privātpersonu uzbrukumiem, starp citu, arī no kreditoriem un viņu apsardzību uzņēmās pats karalis personīgi. Tāpēc viņš pa lielākai daļai sasauca kārtu priekšsstāvju sapulces. Vispirms jau pats savās interesēs, kad vajadzēja materiālu pabalstu no tautas, jo tauta pati atsacījās maksāt nodokļus.
Vēlāk, tātad šis deputātu imunitātes institūts attīstījās jau mazliet modernāk no tādas priekšstāvības un demokrātijas viedokļa un no Anglijas tas tālāk arī  tika pārņemts uz Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm, arī vēlāk franču revolūcijā mēs redzam, kā imunitātes institūts tālāk ir nostiprināts arī citās konstitūcijās, un proti, viens no būtiskākajiem arī jauninājumiem, ka deputātu vispārīgi nedrīkst arestēt, izņemot vienu gadījumu, kad viņš ir notverts nozieguma vietā.
Nākamā attīstība pie deputātu imunitātes ir tātad deputāta vārda brīvība. Deputāta apziņas un viedokļa paušanas brīvība. Jo tie paši karaļi monarhijās, kad viņiem likās, kad deputāti nav gana paklausīgi, cēla apsūdzības pret deputātiem par parlamentā turētām runām vai iesniegtajiem priekšlikumiem un pavēlēja stūrgalvīgos deputātus ieslēgt Tauerā. Tā, piemēram, tas bijušais politiskais cietums Anglijā. Un no šā... tātad vēsturiski visādā ziņā deputātiem nepatīkamā laika, tad jautājums par deputāta vārda brīvību ir arī aizsargāts ar imunitāti.
Šodien mēs šeit visi sēžam Jēkaba ielā, Saeimā, viens dzīvojam tuvāk, viens dzīvojam tālāk Jēkaba ielai un mērojam ceļu uz Saeimas namu, un es domāju, ka mums nav bailes, ka kamēr mēs nākam uz darbu un ejam no darba, kaut kas ar mums varētu notikt un, ja es kā likumpaklausīgs pilsonis ar pilnu pārliecību varu teikt, ka Krimināllikums ir rakstīts tādēļ, lai preventīvi sabiedrību atturētu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tad es arī vēlētos ar pilnu atbildību teikt, ka es šeit atrodos kopā ar 99 citiem kolēģiem, kuri arī tāpat raugās uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem par kuriem ir paredzēts sods Krimināllikumā, jo mēs kā likumpaklausīgi pilsoņi, rādot piemēru tiem, kas ir mūs ievēlējuši, varam arī tik tiešām saprast, ka tās ir ļoti ekstrēmas situācijas, kad varētu būt tā, ka kādu citu motīvu vadīti tiek ierosināti iespējami kriminālprocesuāli pasākumi pret mums, tādēļ es atbalstu šo visnotaļ gan ekspertu līmenī, gan arī mūsu pašu līmenī izdebatēto likumprojektu šobrīd, kas tiek virzīts uz pirmo lasījumu. Vēlos vēlreiz teikt, ka debates ir bijušas tiešām ļoti dziļas un ļoti labas, manuprāt, ļoti labs piemērs jebkurai citai darba grupai šeit Saeimā un tās divas lietas, ko mēs no pašreizējā Satversmes regulējuma izņemam ārā, kas manā skatījumā ir arī mazliet tādas arhaistiskas, ir tas, ka mēs atsakāmies no šī formālā balsojuma par administratīvo pārkāpumu sodīšanu, jo nu, tas īsti tomēr nebūtu Saeimas darbs visos gadījumos par to lemt, izņemot administratīvo arestu.

Un otrs. Ir tomēr tādas kriminālprocesuālās darbības, kur ir svarīgi šīs darbības veikt nekavējoties, tādas kā kratīšana, jo kratīšana ar iepriekš izsludinātu darba kārtību un izskatīšanu Saeimas Mandātu un ētikas komisijā, protams, ka nesasniedz šo kriminālprocesuālās darbības sākotnējo mērķi, proti, mantu kratīšanā šī apskate gluži vienkārši ir neefektīva. Paldies."

 

Saeimas stenogrammas fragmenti Deputatiuzdelnas.lv publicēts 03.04.2012.

Plašāk par grozījumiem Satversmē

 
Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot