plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Kārlis Krēsliņš Foto: Saeimas Kanceleja
Kā deputāts pārstāv tautas intereses:
 
Slikti
Labi
4
balsojumi

Deputāta CV

Dzimšanas gads un datums: 1945. gada 13. aprīlī

Tautība latvietis
Ģimenes stāvoklis precējies (4 bērni)
 
Izglītība & kvalifikācija
 
1963. gadā – Alūksnes 1. vidusskolas absolvents;
 
1963. – 1966. – Rīgas Aviācijas karaskola, kuru absolvēju kā labākais kursants ar sarkano diplomu;
 
1970. – 1974. – Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmijas klausītājs, kuru absolvēju ar zelta medaļu;
 
1974. – 1977. – Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmijas Radiotehniskās fakultātes aspirants, 1977. gadā aizstāvēta tehnisko zinātņu kandidāta disertācija;
 
1977. – 1980. – Maskavas Universitātes Kibernētikas un skaitļošanas matemātikas vakara nodaļas students;
 
1993. gads – Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā aizstāvēta habilitētā inženierzinātņu doktora disertācija un ar Habilitācijas un promocijas padomes 1993.gada 18.maija lēmumu Nr.1-4 piešķirts habilitētā inženierzinātņu doktora zinātniskais grāds.
Starptautiskie kursi
 
1993. gads – Starptautiskās sadarbības un drošības studiju kurss Džordža Maršala centra koledžā;
 
2001. gads – NATO Aizsardzības koledžas Ģenerāļu un admirāļu kurss un dažādi citi īslaicīgi kursi gan ārzemēs, gan Latvijā.
 
 
Valodas
 
latviešu – dzimtā, krievu – brīvi, angļu – 2332 un vācu – 2212 (pēc NATO standartiem).
 
 
Dienesta un darba pieredze
 
1966. – 1970. – Ziemeļu kara flotes Aviācijas pulka radiotehnisko iekārtu ekspluatācijas virsnieks;
 
1977. – 1992. – Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmijas pasniedzējs, docents, profesors;
 
1992. – 1997. gads – Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors mācību un zinātnes darbā, Aizsardzības zinātņu centra dibinātājs un vadītājs, Rīgas Tehniskās un Aviācijas universitātes (RTU un RAU) habilitēto un doktora grādu promociju padomes loceklis;
 
1997. – 1999. – Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks, Aizsardzības zinātņu centra vadītājs;
 
1999.-2000. – Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas un politikas (J-5) departamenta dibinātājs un vadītājs;
 
2000.-2004. – Latvijas NBS Apvienotā štāba (AŠ) priekšnieks;
 
2004.-2005. – Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors;
 
20. 07. 2005. – atvaļināts no aktīvā dienesta NBS (rezerves brigādes ģenerālis).
 
No 2006. gada – Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors. Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā (NATO National Advisory Group – NAG) un NATO konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas ( NATO CD&E WG) dalībnieks, kā arī darbs Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupā (CAPTECH) GEM4 – Guidance&Control un ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis.
 
 
Zinātniskā darbība
 
Autors un autoru kolektīvu dalībnieks apmēram 90 dažādiem zinātniskiem pētījumiem un rakstiem par radiolokācijas problēmām, pirmkārt, par platjoslas antenu sistēmām, NBS izveides un attīstības problēmām un vietu Latvijas drošības sistēmā, kā arī par militārās izglītības jautājumiem. Zinātniskā žurnāla par drošību un aizsardzību „Militārais Apskats” redakcijas kolēģijas priekšsēdētājs.
 
Dažas beidzamo gadu publikācijas:
Latvijas Republikas militārā stratēģija: ziņojums seminārā „Drošības izaicinājumi un NATO 21. gadsimtā” Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA) 2006.gada 16.septembrī un publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407-1746. – Nr.1 (2006), 7.-16.lpp. Kopsavilkums angļu valodā.
Nacionālo bruņoto spēku vieta Latvijas drošības sistēmā: ziņojums starptautiskajā konferencē „Society, The Individual, Security – 2006”, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā Rīgā 2006.gada 2.-3.novembrī un publikācija žurnālā „Tēvijas Sargs”- ISSN 1407 – 5040. – Nr.8 (2006, augusts).
Kolektīvā drošība un aizsardzība NATO: publikācija žurnālā „Militārais Apskats” – ISSN 1407-1746. Nr.1 (2004), 3.-14.lpp.; Nr.2 (2004), 3.-12.lpp. Kopsavilkums angļu valodā.
Militārā izglītība un zinātne: publikācija žurnālā „Tēvijas Sargs”. ISSN 1407-5040. – Nr.9 (2005, sept.), 8.-9.lpp.
NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un personāla komplektēšanas stratēģijas izstrāde: publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407-1746. – Nr.1 (2007), 42.-47.lpp.
Personālsastāva komplektējuma uzlabošana Nacionālajos bruņotajos spēkos: publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407.-1746. – Nr.3 (2007), 51.-59.lpp.
Kompleksā nākotne: publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407.-1746. – Nr.3/4 (2008), 2.-10.lpp.
Konflikts Gruzijā: kas ir labi, un kas ir slikti? publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407.-1746. – Nr.3/4 (2008), 11.-16.lpp.
Kā plānot Nacionālo bruņoto spēku attīstību? publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407.-1746. – Nr.3/4 (2008), 17.-20.lpp.
ROLE OF EU IN MODERNN CONFLICTS: raksts un ziņojums starptautiskajā konferencē „Piektais gads ES: aktuālās ekonomikas vadības un tiesību problēmas” 2009.gada 8.-9.maijā.
 
 
Pieredze projektu vadīšanā un izpildē (daži piemēri)
 
1. Starptautiskie:
 
Baltijas militārā alianse: par un pret – publikācija žurnālā „Militārais Apskats”. ISSN 1407-1746. – Nr.1 (1997), 19.-23.lpp. Izteikti priekšlikumi par Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā un piedāvāts veidot Baltijas valstu kopējo militāro mācību iestādi. Projekts veiksmīgi īstenots, izveidojot Baltijas Aizsardzības koledžu Tartu.
 
Kā NBS Apvienotā štāba Politikas un plānošanas (J-5) departamenta dibinātājs un pirmais vadītājs biju dalībnieks daudzu Baltijas valstu kopējos projektos.
 
Aktīva dalība Baltijas jūras valstu militāro akadēmiju gadskārtējās konferencēs, kur tiek risināti jautājumi par militārās izglītības iekļaušanu kopējā Eiropas Savienības izglītības telpā, par kopējiem militārās izglītības standartiem un vienotu prasību izstrādi ES un NATO valstu karavīriem.
 
2. Latvijā:
 
1992.gadā aktīvi piedalījos NAA un Aizsardzības zinātņu centra (AZC) izveidē – biju pirmais NAA prorektors zinātnes jautājumos un AZC vadītājs, no 1992.gada rudens arī NAA prorektors mācību darbā. Sagatavoju Militārās izglītības konceptu, kas guva atzinību arī starptautiskajās konferencēs, organizēju gadskārtējās konferences un seminārus par militārās izglītības jautājumiem NAA. Tika sniegta palīdzība un konsultācijas, veidojot militārās mācību iestādes Igaunijā un Lietuvā.
 
1994.-1995. gadā izstrādāta Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku izveides koncepcija, kas guva NATO finansiālo atbalstu. Vēl viens piemērs: Totālās aizsardzības sistēmas konceptuālie pamati un izveidošanas principi: Pārskats par zinātniski pētniecisko darbu / NAA AZC; projekta vad. K.Krēsliņš. – Rīga : [AZC]
 
1.daļa (AZC 1/01-96). – 1996. – 193 lpp.
 
2.daļa (AZC 1/01-97). – 1997. – 161 lpp.
 
3.daļa (AZC 3/01-98). – 1998. – 269 lpp.
 
1999.gadā piedalījos Plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmas (PPBS) izveidē Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās. Vadīju un piedalījos NBS 12 gadu attīstības plāna (DOK-1) izstrādē un apstiprināšanā MK 2000.gada 11.jūlijā (pagaidām jauns nav izstrādāts). Katru gadu tika gatavoti NBS četru (DOK-2A) un viena gada (DOK-2B) attīstības plāni un no 2000.gada – Latvijas Rīcības plāni dalībai NATO (RPDN).
 
No 2000.gada novembra līdz Latvijas uzņemšanai NATO kā NBS AŠ priekšnieks es vadīju šo plānu militārās sadaļas izstrādi.
 
Maģistru un doktora darbu vadīšana
 
Žukovska vārdā nosauktajā GS akadēmijā no 1984. līdz 1992.gadam biju vadītājs apmēram desmit aspirantiem, kas gatavoja un veiksmīgi aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidātu disertācijas (septiņi aizstāvēja, kad biju vēl Maskavā, bet, man aizejot no PSRS BS, pārējie tika nodoti citiem vadītājiem).
 
Latvijā no 1992.gada biju RTU un RAU Habilitācijas un promocijas padomes loceklis, biju recenzents doktora un vadītājs dažiem maģistrantu darbiem, piemēram, Jānim Šmitam (Saeimas deputāts), Intaram Jundzem, Voldemāram Lauciņam un citiem.
 
Pašnovērtējums zinātnisko projektu vadībā
 
NAA zinātniskās darbības nodrošināšanai ir izveidots Aizsardzības zinātniskās pētniecības centrs (AZPC), kuru es vadu. AZPC galvenais uzdevums ir Aizsardzības ministrijas, NBS un NAA interesēs organizēt un veikt pētījumus valsts drošības un aizsardzības jomā. AZPC ir dibināts 1992. gadā. Pētījumi ir guvuši NATO atbalstu un finansējumu (divas NATO prēmijas), darbinieki ir saņēmuši Latvijas Zinātņu akadēmijas godalgas.
 
Pētījumu virzieni: pirmkārt, stratēģiskais līmenis vai teorētiskās tēmas, kurās meklēta atbilde uz NBS izveides un attīstības konceptuāliem jautājumiem. Otrkārt, praktiskās tēmas, kas ir aktuālas struktūrvienību ikdienas darbā. Treškārt, zinātniskās inovācijas tēmas, kas pretendē uz izgudrojumiem vai pat zinātniskiem atklājumiem, kas varētu tikt prezentēti NATO RTO un dot praktisku ieguvumu NBS tālākajā nākotnē.
 
2007.gadā uzsākti pētījumi stratēģiskā līmenī par šādām teorētiskām tēmām:
 
1. NBS attīstības principi un vieta Latvijas Republikas drošības sistēmā
 
Situācija drošības jomā ir mainījusies, un vajag precizēt NBS vietu valsts drošības sistēmā. Atbilstoši Nacionālajam drošības likumam ir jāizstrādā un regulāri jāpārstrādā Valsts militārā stratēģija (VMS) vai Valsts aizsardzības koncepcija (VAK).
 
AZPC tika sagatavots Valsts militārās stratēģijas vai Nacionālās militārās stratēģijas, kā to sauc Lietuvā vai Igaunijā (dokumenta nosaukums nav galvenais), projekts, kas publicēts žurnālā „Militārais Apskats”, prezentēts gan Džordža Maršala centra Latvijas biedrības organizētajā seminārā, gan starptautiskajā seminārā, gan daļēji – Tartu, Baltijas Aizsardzības koledžā. Bez šiem dokumentiem nevar loģiski pamatoti noteikt NBS uzdevumus un atbilstoši – gan NBS struktūru šo uzdevumu izpildei, gan plānot NBS attīstību, gan izveidot karavīru profesijas standartus, gan sagatavot karavīrus.
 
2. Terorisma būtības analīze un iespējamās pretdarbības pamatojums Latvijas apstākļos
 
Latvijā pēc 2001.gada septembra par šo jautājumu tiek sniegta pietiekami plaša informācija plašsaziņas līdzekļos, bet nemaz nav analizēta terorisma būtība un tā izpausmes veidi. Iestājoties NATO, Latvija varēja atteikties no totālās aizsardzības principa, iespēju robežās piedaloties NATO vadītajās starptautiskajās operācijās, bet pie mums pašiem nebūt nav pamatoti iespējamie pretterorisma pasākumi konkrēti Latvijas apstākļos, paredzot to iespējamās attīstības scenārijus.
 
2007.gadā tika veikts šis pētījums un sagatavots gan pārskats par šo pētījumu (AZPC – 2/01 – 2007), gan mācību līdzeklis, gan organizēts seminārs 2008.gada 25.janvārī. Pētījums par šo tēmu beigsies 2009. gadā.
 
3. NBS karavīru dienesta motivācijas analīze un komplektēšanas ar personālu stratēģijas izstrāde
 
AZC 2004.gadā: tika uzsākts šis pētījums, veikta NBS karavīru anketēšana (saņemtas ~1300 anketas), anketu sākotnējā analīze, publicēti materiāli vairākos žurnāla „Militārais Apskats” numuros.
 
Šajā pētījumā vajadzētu analizēt citu valstu pieredzi. AZPC saņēma piedāvājumu ES drošības struktūru sadarbībai šajā jautājumā un kopējo anketu projektu. Lai noteiktu NBS personāla dienesta motivācijas pārmaiņu tendences, vajag veikt atkārtotu anketēšanu un pārmaiņu analīzi. Tas ļautu piedāvāt risinājumus Latvijā un aprēķināt piedāvāto priekšlikumu īstenošanai nepieciešamos resursus. AZPC plāno turpināt pētījumu arī 2009. gadā. Konference par šiem jautājumiem notika NAA 2008.gada 24.oktobrī.
 
Pētījuma darba uzdevums: pirmkārt, noteikt NBS karavīru motivāciju dienestam NBS un motivāciju maiņas tendences, otrkārt, izstrādāt priekšlikumus Rekrutēšanas un atlases centra (RAC) darbības uzlabošanai, treškārt, izstrādāt NBS personāla komplektēšanas stratēģiju.
 
4. Militārās izglītības attīstības perspektīvas
 
Latvijai iestājoties NATO un pārejot uz kolektīvo aizsardzību, mainās NBS uzdevumi un atbilstoši ir jāmaina karavīru izglītības un apmācības sistēma, jo viens no NBS pamatuzdevumiem ir dalība NATO un ES misijās, kas prasa atbilstošu mūsu karavīru izglītību, un militārajai izglītībai ir jābūt līdzvērtīgai Latvijas valsts un ES izglītības sistēmas sadaļai.
 
Pētījums tika uzsākts 2007.gadā, bet tas ir paredzēts vairākiem gadiem. 2008.gada 22.februārī NAA tika organizēta konference „Militārās izglītības attīstības perspektīvas.”
 
Pētījuma darba uzdevums: pirmkārt, noteikt, papildināt un pilnveidot kvalifikācijas prasības NBS karavīriem, otrkārt, noteikt, cik karavīru un kādās specialitātēs ir vidēji jāsagatavo katru gadu, treškārt, noteikt, kā un kur sagatavot NBS karavīrus, ceturtkārt, pamatojoties uz komandējošā sastāva virsnieka profesijas standartu, sagatavot bakalaura un maģistra studiju programmas un veikt to licencēšanas un akreditācijas procedūras, piektkārt, noteikt bakalaura un maģistra studiju īstenošanai nepieciešamos resursus.
Intereses
 
Latvijas Šaušanas federācijas prezidents, Džordža Maršala centra Latvijas biedrības prezidents, Latvijas Aizsardzības spēku apvienības goda prezidents, Latvijas Ģenerāļu kluba valdes loceklis, Latvijas rezerves virsnieku asociācijas loceklis. Vaļasprieks – ceļot, badmintons, skvošs, triatlons un citas fiziskās aktivitātes.
 
 
Dzīves filozofija
 
Es Jums nepiekrītu, bet esmu gatavs ziedot dzīvību par Jūsu viedokļa esamību. Voltērs.
 
Radošs cilvēks iet nepareizus ceļus, jo pareizos ceļus ir gājuši citi un tas nav nekas jauns. Japāņu filozofs.
 
Laimes un jaunības eliksīrs ir optimisms, labestība un spēja visās situācijās rast pozitīvos momentus. Vajag mīlēt dzīvi, tad dzīve mīlēs Jūs. Mana personīgā dzīves pieredze.
 
 
 
Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot