plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Solvita Āboltiņa Foto: Saeimas Kanceleja
Kā deputāts pārstāv tautas intereses:
 
Slikti
Labi
24
balsojumi
03.04.2012

Deputātu imunitātes samazināšana un aizklāto balsojumu pilnīga atcelšana

Deputāta uzruna no Saeimas tribīnes (29.03.2012.) par grozījumiem Satversmē:

"Jā, paldies pēdējam runātājam, jo man likās, ka es jau tik daudz runāju Juridiskajā komisijā par šo jautājumu... Bet man bija arī kaut kādas iebildes, ko es gribētu pateikt šajās debatēs un kas te izskanēja. Un pirmais ir tradicionālais jautājums par ļoti sasteigtu... ļoti sasteigtu likumprojekta virzīšanu, un tad seko jautājums, kas attiecas tiešām uz deputātu imunitāti. Kopš tā brīža, kad esmu politikā, kopš 8.Saeimas, mēs nemitīgi šo jautājumu esam mēģinājuši cilāt, mēs esam konsultējušies ar ekspertiem, mēs...
Runājot par jautājumu, kas šeit tika minēts, kāds ir deputātu sods, es gribu atgādināt tiem, kuri šeit ir ilgāk... Šeit viena liela daļa to ir redzējusi un pieredzējusi, un galvenokārt tie, kas te nāca tieši pret to iebilst, ka... Tas piedāvājums, kurš bija „Jaunajam laikam” 8.Saeimā, bija izstrādāts tādējādi, un vienlaikus bija arī likumprojekts, kur Kārtības rullī bija noteikts par pienākumu, ka katram šādam deputāta pārkāpumam ir jābūt publiskam un publiskojamam, jo tiešām uz mums skatās visa sabiedrība. Sabiedrība no mums to sagaida ne tikai tāpēc, ka mēs zvēram šeit, no šīs tribīnes, ievērot Latvijas likumus. Protams, katram var gadīties nenotīrīt pie savas mājas ielu vai varbūt pāriet pie sarkanās gaismas ielu, bet katrā ziņā tam tad ir jābūt arī zināmam.

Tālāk - par sasteigtību. Un, ja no 8.Saeimas līdz 11.Saeimai - tas ir sasteigts, tad droši vien tas ir tā, kā arī mēs strādājam.
Otrs jautājums, kas tikko arī izskanēja... kas izskanēja no „Saskaņas Centra” puses, ka tas ir sīks un nenozīmīgs jautājums, ar kuru mēs šeit tagad nodarbojamies. To mēģināja pateikt arī Grigules kundze, ka ir viena brīnumnūjiņa - tautas vēlēts Valsts prezidents, ka rīt uz pusdienas laiku iestāsies laime un ka te ar tādiem sīkumiem kā deputātu imunitāte un atklāti balsojumi nav ko krāmēties.
Jā, es varu arī atgādināt kaut vai savu šo politisko pieredzi. Kad „Jaunais laiks” atnāca Saeimā, visi teica: „Ko jūs ar kaut kādu korupciju tur krāmējaties? Tas nevienam neinteresē. Cilvēkiem interesē tikai viņu dienišķā maize.” Bet nesastāv jau dzīve tikai no dienišķās maizes, un valsts tomēr sastāv arī no kaut kādiem pamatiem, un to skaitā ir arī parlaments un sabiedrības uzticība, un šīs sabiedrības attiecības ir viens no šiem pamatiem. Tie ir tomēr šie tiesiskuma jautājumi, ko jūs te bieži ar tādu ironiju piesaucat. Bet, no otras puses, jūs visu laiku mēģināt stāstīt, ka te ir bīstami, te kāds politiski izrēķināsies, tas ir kādam interesanti. Tas, ko mēģinām darīt, - pieņemt šos likumus tādus, kas būtu pieņemami lielākajai daļai sabiedrības, kas būtu saprotami, kas neļautu tātad radīt kaut kādu dubultu vai trīskāršu morāli.
Protams, paldies Seržanta kungam par piemēriem, tādiem labiem un spilgtiem, sevišķi par Rīgas domes deputātiem, par rūpēm par KNAB darbību. Un, norādot uz Lolitas Čigānes profesionalitāti viņas iepriekšējā darbībā, es domāju, viņa to ļoti labi izmanto šeit, no šīs tribīnes.
Bet katrā ziņā nav mazsvarīgu jautājumu. Jebkurš no jautājumiem, par kuriem mēs runājam šeit, sevišķi, ja tas ir jautājums par grozījumiem Satversmē, nav mazsvarīgs. Un ir jāpadomā par to, vai tiešām tā ir tikai pensija...

Otrs. Par prestižu un par mazsvarīgiem jautājumiem. Nu, tā bija, protams, jauna, apbrīnojama atklāsme par to, ka prestižs ir atkarīgs no tā, cik deputātam ir greznas jeb smalkas telpas un cik viņš ar likumu ir aizsargāts. Es piekrītu tiem runātājiem, kas teica, ka no katra darba... tikai no reāli padarītā darba var rasties prestižs kopumā. No katra mūsu atsevišķa darba, no katra mūsu atsevišķas uzmanības arī tas prestižs kopumā rodas. Protams, mēs darām ļoti daudzas labas lietas, bet tad, kad bija slavenais... līdz slavenajam Rīkojumam Nr.2 un „Šlesera balsojumam”... Es arī varu teikt, ka bija tik daudz cilvēku, kas man pienāca toreiz klāt un teica: „Nu, vairāk jau jūs nevarējāt sevi pretnostatīt sabiedrībai, vairāk jau nu jūs nevarējāt parādīt, ka uz jums attiecas kaut kas īpašs!” Un tas arī skanēja šeit no dažu runātāju argumentiem, ka mēs tā kā varam būt īpašāki. Pretēji! Mēs neesam... Pēc būtības, jā, mēs esam īpaši, jo mums darba devējs ir sabiedrība. Mums ir sabiedrībai jāatskaitās. Bet savukārt tad, ja kādu no mums vajag sodīt, īpaši tad - nekādu prestižu!

Mēs jau varam pieņemt šeit rītdien varbūt likumu par to, ka deputāts - tā ir ļoti prestiža profesija, un ar lielu balsu vairākumu nobalsot, ka šī Saeima ir ļoti laba. Bet vai tāpēc sabiedrība sāks domāt, ka mēs tiešām strādājam sabiedrības interesēs un risinām tos jautājumus citu pēc cita?
Un vēl ir arī jautājums par šīm telpām un par to, no kurienes tad mēs to ņemsim... Mēs tikko runājām par pensijām, par pensionēšanās vecumu, par līdzekļiem. Mēs runājam par referendumiem. Šobrīd Juridiskajā komisijā tiek runāts par to, kādā veidā tad... Vai mēs varam demokrātijā pretnostatīt vairākuma intereses mazākumam, likt vairākumam par to maksāt? Bet nu tad, kad tas attiektos varbūt uz mūsu telpām, - tad gan tie līdzekļi varētu tā kā no kaut kurienes, citurienes, nākt.
Tā ka man ir... jā, vēl brīnums arī par sasteigto...

Šis likumprojekts sastāv no divām daļām, kā es teicu. Par imunitāti - tas ir no 8.Saeimas. Un es gribu atgādināt, ka iepriekšējā, jau atlaistā Saeima, 10.Saeima, diezgan lielā vienprātībā... Juridiskajā komisijā šo likumprojektu atbalstīja. Tas tika atbalstīts. Saeimā tam bija ne tikai divu trešdaļu, bet pat gandrīz vai simtprocentīgs atbalsts, ieskaitot arī atbalstu no „Saskaņas Centra” un Zaļo un Zemnieku savienības puses. Vienkārši Valsts prezidents neiekļāva šo sagatavoto likumprojektu mūsu darba kārtībā, lai neļautu 10.Saeimai no šīs tribīnes izmantot to kā tādu priekšvēlēšanu solījumu.
Kas ir noticis šobrīd? Tobrīd, tajā brīdī, tad, kad tuvojās vēlēšanas un bija zināma sasaiste ar to, ka tas „Šlesera balsojums” ir bijis par pamatu... bijis tas pēdējais piliens, lai iniciētu Saeimas atlaišanu, - tad, tajā brīdī, bija tāda vienprātība. Šobrīd atkal ir atpakaļ tie paši argumenti, kuri skanēja 8.Saeimā un 9.Saeimā, - ka to nu gan nevajag, lai tikai kāds ar mums politiski neizrēķinās.

Par atklātiem balsojumiem. Jā, ir divējāds viedoklis, un arī juristi ir apstrīdējuši... ļoti kompetenti juristi, kuri ir daudz strādājuši ar Satversmi, ir apstrīdējuši, vai tas ir pareizi. Bet es tiešām gribu atgādināt, ka tas katrā konkrētā... ka katrs konkrētais grozījums ir konkrētā politiski vēsturiskā situācijā. Un, ja parlamenti, kas ievēlēti atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā, soli pa solim ir uzskatījuši, ka tas ir normāli - teikt vienu un darīt citu, it sevišķi balsojumos, nu, tad ir acīmredzot tā politiski vēsturiskā situācija, kuru tādā veidā var grozīt. Ja mēs izaugsim līdz tam, ka neviens nešaubīsies, kā tas slēgtajā balsojumā ir, tad varbūt grozīsim atpakaļ.

Es šobrīd neredzu nekādu milzu kaitējumu ne tam, ka mēs ievēlam tiesnešus atklāti, ne arī tam, ka mēs kādas citas amatpersonas ievēlam atklāti.

Tā ka es tiešām aicinātu... šis likumprojekts, Čepānes kundze... var arī Grigules kundzei varbūt izstāstīt, kā notiks šis balsojums. Visi šie grozījumi, kas tika soli pa solim salikti, visi tika izdiskutēti, jo katram grozījumam vajag divas trešdaļas balsu. Mums ir daudz priekšlikumu par grozījumiem
Satversmē - gan par fiskālo disciplīnu, gan par 58.pantu, gan par Ministru kabineta pilnvarām un tamlīdzīgām lietām, gan par neatkarīgajām institūcijām, gan par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un, ja mēs to visu šeit saliksim kopā, tad droši vien diskutēsim trīs dienas un nevienu soli uz priekšu nepavirzīsimies. Šīs bija tās lietas, par kurām tika panākta konceptuāla vienošanās jau līdz tam. Tāpēc, protams, bija interesanti šie argumenti. Paldies par to! Bet katrs mūsu darbs rada prestižu, un šis tad varbūt ir tas mazais darbs, kuru mēs varam izdarīt un virzīties uz priekšu.
Tā ka es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu.

Saeimas stenogrammas fragmenti Deputatiuzdelnas.lv publicēts 03.04.2012.

Plašāk par grozījumiem Satversmē

 
Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot