plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Ainars Šlesers

Deputāta profils

Apraksts

 

 

 

 
 
 
uz augšu

Uzsākts apjomīgs kriminālprocess par Šlesera slēptu ietekmi vairākos uzņēmumos

 
2011.gada 20.maijā KNAB uzsāka kriminālprocesu par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers, un tā ir saistīta ar viņa slēptām pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos - SIA "Zaķusalas Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Eurolines", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Abi krasti". KNAB uzskata, ka Šlesers ar ārzonas firmu starpniecību  kontrolē arī vienu no lielākajiem Rīgas Brīvostā strādājošajiem uzņēmumiem SIA “Rīgas Tirdzniecības osta”. Lielākā daļa no šiem uzņēmumiem pieder dažādām ārzonas firmām, bet daļai ir saistība ar Šlesera draugu un biznesa partneri Viesturu Koziolu. A.Šlesers savulaik V.Koziolam ir izsniedzis 2 miljonu eiro lielu aizdevumu, kas noformēts caur Šleseram piederošo SIA “Avadel”. 
 
2011.gada 25.maijā KNAB darbinieki veica saskaņotas plaša apjoma kratīšanas. Kopumā līdz 30.maijam tika veiktas 42 kratīšanas, kas saistītas ar 11 personām, no kurām 6 ir amatpersonas. Procesa gaitā pieprasīta palīdzība no 5 ārvalstīm. KNAB izmeklētāji ieradās A.Lemberga īpašumā Puzē un viņa kabinetā Ventspils domē, kā arī A.Šķēlem daļēji piederošajā SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas”, acīmredzot, saistībā ar aizdomām par A.Šķēles slēptajām īpašumtiesībām Rīgas Tirdzniecības ostā. Kratīšanas notika arī nacionālajā aviosabiedrībā “Air Baltic” un tās līdzīpašniekā “Baltijas aviācijas sistēmas”, NRA izdevējā “Mediju nams”, Šleseru ģimenei kopīgi piederošajā SIA ”Avadels”. “Air Baltic” vadītājs un līdzīpašnieks B.Fliks kratīšanu laikā atradās ārzemēs un kopš tā laika nav atgriezies Latvijā. 
 
KNAB vēlējās veikt kratīšanu arī A.Šlesera dzīvesvietās, taču Saeimas vairākums šādu atļauju nedeva. Tieši šī deputātu rīcība bija iemesls Valsts prezidenta V.Zatlera rīkojumam nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu. Tikai 2011.gada 8.augustā KNAB beidzot nopratināja Šleseru. Lieta joprojām tiek izmeklēta, tādēļ KNAB nesniedz plašāku informāciju. Taču iespējams, ka apsūdzība Šleseram varētu tikt uzrādīta vēl pirms 11.Saeimas vēlēšanām.
 
 
 
uz augšu

Aizdomas par Šlesera ietekmi Rīgas Brīvostas valdē

 
Nozīmīgākā no KNAB 2011.gadā izmeklētajām epizodēm ir saistīta ar cīņu par ietekmi Rīgas Brīvostas valdē. Kā norāda KNAB, pēc tam, kad A.Šlesers kļuva par deputātu un zaudēja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš mēģināja savas intereses panākt sava partijas biedra Andra Amerika iecelšanu Rīgas Brīvostas valdē. Kā samaksu par šo pretimnākšanu A.Lembergs esot pieprasījis reklāmas līguma noslēgšanu ar viņa kontrolē esošo izdevniecību “Mediju nams”. Savukārt A.Šlesers esot pieprasījis “Air Baltic” vadītājam Bertoldam Flikam 2009.-2010.gadā noslēgt fiktīvus reklāmas līgumus ar plašsaziņas līdzekļiem par “Air Baltic” vai Rīgas pilsētas popularizēšanu (ar nodibinājuma “Live Riga” starpniecību), lai slēpti reklamētu A.Šlesera pārstāvētās politiskās organizācijas. Žurnāla “IR” un portāla Pietiek.com rīcībā nonākušais KNAB lūgums Saeimai liecina, ka šajā epizodē runa varētu būt par vismaz 100 000 latu.
 
Avoti:
Sprance, I., Rulle, B. KNAB krata trīs oligarhu īpašumus. Ir.lv, 25.05.2011.
KNAB ierosinājis kriminālprocesu par vairāku valsts amatpersonu
prettiesiskām darbībām. KNAB. 26.05.2011.
Vērienīgajā kriminālprocesā KNAB uzmanības centrā - Šlesers. LETA. 26.05.2011.
Arāja, E. KNAB naktī uz ceturtdienu veicis kratīšanu Koziola kabinetā izdevniecības "Dienas mediji" telpās. LETA. 27.05.2011.
Vitenburga, I. "airBaltic" neapstiprina Flika pazušanu no izmeklēšanas redzesloka, tomēr viņa atrašanās vietu neatklāj. LETA, Nozare.lv, 31.05.2011.
Jemberga, S. Kamikadzes pret oligarhiem. Ir.lv, 01.06.2011. 
Rulle, B. KNAB vairākas stundas pratinājis Šleseru. Ir.lv, 10.08.2011.
 
 
 
uz augšu

Saistība ar laikrakstu “Diena” un Live Riga

 
Tūlīt pēc ievēlēšanas Rīgas domē 2009.gadā Šlesers uzstāja uz miljona latu piešķiršanu tūrisma attīstībai, lai gan konkrēta plāna tā izlietošanai nebija. Zīmolu Live Riga jau bija pasūtījusi nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic”, un tas kļuva par jaunā nodibinājuma simbolu. Plānoto piecu darbinieku vietā štats ātri pieauga līdz 13. Nodibinājuma valdes priekšsēdētājs ir nacionālās lidsabiedrības vadītājs Bertolts Fliks, kas tajā par padomnieci bija iekārtojis PLL deputāta kandidāti Helēnu Demakovu. Live Riga pasūtījumus konkursos ieguvuši gan PLL priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks ar reklāmas aģentūru “Mooz!”, gan Šlesera ilggadējā biznesa partnera Viestura Koziola kontrolētie “Dienas Mediji”.
2011.gadā tā dēvētās oligarhu korupcijas lietas ietvaros iezīmējās arī Šlesera saistība ar AS “Dienas mediji”. 2009.gada vasarā laikraksta “Diena” izdevēju iegādājās noslēpumaini investori. Lai gan tika apgalvots, ka tā ir Roulendu ģimene no Lielbritānijas, tomēr par ticamu tika uzskatīts, ka aiz Roulendiem patiesībā slēpjas kāds no Latvijas oligarhiem, kas izmantoja laikraksta finanšu grūtības, lai likvidētu neatkarīgo un politiķiem kritisko laikrakstu. Šos minējumus pastiprināja fakts, ka 2010.gada augustā AS “Diena” kontrolpakete bija nonākusi A.Šlesera drauga Viestura Koziola īpašumā. 2011.gada 25.maija naktī KNAB darbinieki veica kratīšanas arī Viestura Koziola kabinetā AS “Diena”. Tas norādīja, ka KNAB ir pamats uzskatīt, ka “Diena” patiesais īpašnieks varētu būt A.Šlesers. Arī Igaunijas mediju koncerna «Ekspress Grupp» kontrolpaketes īpašnieks Hanss Luiks, kurš savulaik bija interesējies par “Dienas” iegādi, 2011.gada augustā apgalvoja, ka „Dienu” 2009.gadā iegādājās Latvijas oligarhi, bet Roulendu ģimene bija tikai aizsegs.V.Koziols gan apgalvo, ka viņš ir vienīgais uzņēmuma īpašnieks un darbojas tikai savā vārdā.
 
 
 

Rokaspulksteņa nedeklarēšanas liga

 

2010.gadā Valsts ieņēmumu dienests sāka un izbeidza kriminālprocesu par 70 tūkstošus eiro vērtu Breguet rokaspulksteni, ko Šlesers bija “piemirsis” deklarēt amatpersonas ienākumu deklarācijā. Tajā jāuzrāda visi darījumi, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb Ls 3600. Rokaspulksteni uz Šlesera rokas TV raidījuma laikā pamanīja žurnālists Lato Lapsa un vērsās prokuratūrā. VID, kam uzdeva šo lietu izmeklēt, izbeidza kriminālprocesu nozieguma sastāva neesamības dēļ, un Šleseru administratīvi nesodīja par nepatiesu amatpersonas deklarāciju, jo bija iestājies noilgums.
 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savulaik sāka izmeklēšanu par Šlesera 2003.gada ienākumu deklarāciju, kurā konstatēja «neatbilstības un nepatiesības». VID finanšu policija kriminālprocesu izbeidza, prokuratūra tās lēmumu atcēla, VID izbeidza procesu vēlreiz.
 
 
 
 
uz augšu

Priežu izciršana Jūrmalā

 

Šleseru ģimenes īpašumā ir zemesgabals Jūrmalā Pumpuros, Upes 1a. Saskaņā ar 2009. gada 4. martā noslēgto dāvinājuma līgumu 8 domājamās daļas nonāca Ineses Šleseres īpašumā, bet 2 domājamās daļas palika Aināra Šlesera īpašumā. Šajā kāpu zemes gabalā ir plānots būvēt ģimenes māju. Padomju gados te bija pionieru nometne, bet 1999.gadā privatizēto īpašumu nopirka A.Šlesers.
 
Aizsargjoslas likums nosaka, ka meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā nedrīkst veikt bez Ministru kabineta rīkojuma. 2010.gada 2. martā Ministru kabinets nolēma atļaut 0,6627 hektārus plaša zemesgabala transformāciju (pārvērst to par apbūves zemi) šajā īpašumā, kā arī par 76 koku izciršanu, no kuriem 29 ir vērtīgas priedes vecumā no 100 līdz 250 gadiem. Tobrīd premjera pienākumu izpildītājs uz Valda Dombrovska (Jaunais laiks) prombūtnes laiku bija zemkopības ministrs J.Dūklavs (ZZS). Šo lēmumu, kas tika vērtēts kā politisks pakalpojums Šleseram, valdībā atbalstīja Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības ministri, izņemot vides ministru Raimondu Vējoni.
 
Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) uzskatīja par nepieļaujamu izcirst priežu mežu Rīgas līča kāpu aizsargjoslā līdzās pludmalei, tādēļ šo valdības lēmumu apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā. Kā atbildētājs tiesvedībā pieaicināts atļaujas izdevējs – Ministru kabinets. Līdz ar to apturēts Ministru kabineta rīkojums par meža zemes transformāciju un Valsts meža dienesta transformācijas atļauja.
 
Avoti:
Libeka, M. ZZS un TP sniedz palīdzīgu roku Šleseram. Latvijas Avīze. 23.02.2010.
Ādamsone, A. Vējonis: Šleseram piederošā zemesgabala transformācija Jūrmalas kāpās jāizskata valdībai pilnā sastāvā. LETA. 23.02.2010.
Libeka, M. Ministri palīdz «apgūt kāpas». Latvijas Avīze. 03.03.2010.
Kozule, E. TB/LNNK nosoda Gerharda balsojumu par Šlesera zemes transformāciju. LETA. 03.03.2010.
Kļanska, D. Valdība lems par Šleseram piederošā zemesgabala transformāciju Jūrmalas kāpās. 02.03.2010.
Grudule, L., Bagātais, J. papildināta - Dombrovskis balsotu pret atļaujas došanu izcirst kokus Šleseram piederošajā zemes gabalā Jūrmalā. LETA. 03.03.2010.
Aināra Šlesera oficiāls paziņojums par viņa Jūrmalas īpašumu un priedēm. 03.03.2010.
Dzedulis, Z. Šlesers negrib dzīvot izcirtumā. Latvijas Avīze. 09.03.2010.
Vilemsons, M. Šlesers pērn ievērojami apdāvinājis savu sievu. LETA. 06.04.2010.
Margēviča, A. Šleseri grib iesaistīties tiesvedībā par priežu izciršanu. Pietiek.com. 19.12.2010. 
 
 
 

Lieli skaidras naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi

 
Šlesers, pretēji paša apgalvojumiem par biznesā nopelnīto kapitālu, kas viņam ļauj būt politiski neatkarīgam, savus lielākos ienākumus guva tieši pēc ienākšanas politikā. Daļa no tiem saistīta ar firmu pārdošanu, kas iepriekšējā gadā viņam vēl nepiederēja vai kuru vērtība pēc pārdošanas izrādās ievērojami zemāka, vai arī to finanšu rādītāji neliecina par to, ka cenai par daļām jābūt tik dārgai. Darījumi pārsvarā notiek ar uzņēmumiem, kas reģistrēti “vieglo nodokļu” valstīs.
 
1999.gada rudenī, kad Šlesers pabijis pirmajā – ekonomikas ministra amatā – viņš oficiāli tiek pie miljonāra statusa: 20% sev piederošo daļu “Varner Baltija” viņš pārdod norvēģu partneriem par 1,13 miljoniem latu. Mēnesi pēc tam visas kapitāldaļas nopērk “Varner Tekstil” un samaksā tikai 1,98 miljonus. 120 tūkstošus ASV dolāru Šlesers glabā skaidrā naudā. Lieli skaidras naudas uzkrājumi ir signāls izmeklētājiem, ka vērts palūkoties ciešāk, jo tā nereti tiek legalizēti kukuļi vai ieplānota to legalizācija. Šleseram bija arī 650 tūkstošu USD parādsaistības.
 
2011.gadā CVK iesniegtajā deklarācijā A.Šlesera skaidrās naudas uzkrājumi ir vairs tikai 10 950 lati, parādsaistību nav. Manta – gan Rīgas dzīvokļi, gan Jūrmalas zemes gabali, gan puse no sava vērtīgākā uzņēmuma “Avadel” miljona latu vērtībā un 250 000 latu bankā ir uzdāvināti sievai. Aktīvā uzņēmējdarbībā Šlesers vairs nedarbojas.
 
Aprēķini liecina, ka V.Koziols laika posmā no 2002.gada līdz 2005.gadam par uzņēmumu daļām un aizņēmumiem samaksājis Šleseram septiņus miljonus dolāru, vairāk nekā pusmiljonu eiro un 20 000 latu. Taču deklarācijā nav iespējams izsekot, kur nauda paliek.
2010.gada valsts amatpersonas deklarācijā A.Šlesers bija kļūdaini norādījis viņa izsniegtos aizdevumus. Pēc tam, kad portāls Pietiek.com, kas to bija pamanījis, vērsās VID un KNAB, politiķis VID iesniedza labotu deklarāciju. 
 
 
 
 
uz augšu

Jūrmalgeita

 
Par Jūrmalgeitu dēvē KNAB atklāto kukuļdošanu Jūrmalas domē pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, kad Jūrmalas domes deputātu Ilmāru Ančānu mēģināja uzpirkt ar 20 tūkstošiem eiro, lai viņš mēra amatam balsotu par Latvijas Pirmās partijas kandidātu Juri Hlevicki, nevis Jaunā Laika pārstāvi Inesi Aizstrautu.
 
Kukuļa gādātājs, BMW tirgotājs Germans Milušs par savu darbību telefoniski informēja gan satiksmes ministru Aināru Šleseru, gan Andri Šķēli, kurš tobrīd skaitījās pametis politiku un bija bez amatiem Tautas partijā (Tautas partiju tobrīd vadīja Atis Slakteris). Abi lietā palika liecinieku statusā, jo prokuratūra nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu viņu rīcībā.
Bija aizdomas, ka Šlesers ne tikai zinājis par kukuļošanu, bet arī brīdinājis Milušu par gaidāmo KNAB operāciju, taču viņš to tiesas priekšā noliedza. Šlesers apgalvoja, ka ar Milušu runājis, jo gribējis izzināt TB/LNNK viedokli koalīcijas veidošanā. Šlesers zinājis, ka Milušam ir labas attiecības ar TB/LNNK pārstāvi, Lielupes ostas pārvaldnieku Eiženu Cepurnieku. Cepurnieks regulāri figurējis dažādos darījumos, kuri raisa aizdomas par valsts izmantošanu un nozagšanu.
Šlesers nevarēja atbildēt uz prokurores jautājumu, ko Milušs domājis, telefonsarunā Šleseram Jūrmalas mēra vēlēšanu sakarā sakot: “Mums ir cits pasažieris”. Tas esot bijis slengs. Pēc toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) pieprasījuma Šlesers atkāpās no satiksmes ministra amata, lai gan pats nejutās vainīgs. Viņa publiskā tēla reabilitāciju veica arī toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pēc 2006.gada parlamenta vēlēšanām paziņojot, ka vēlētāji vērtējumu Šlesera rīcībai devuši, un viņš, tā kā ir ievēlēts vēlreiz, ir kā “balta lapa”. Šlesers vēlreiz kļuva par satiksmes ministru.
 
Fragments no LTV 2006.gada 12.marta raidījuma “De facto” sižeta par balsu pirkšanu Jūrmalā transkripta:
 
“Plkst. 13.31. Milušs runā ar Šleseru (saruna notiek krievu valodā)
 
Šlesers: Jā.
 
Milušs: Ainār, izskatās, ka viens ir piekritis, es lidoju uz Jūrmalu. Tā teikt, mēs ejam "uz visu banku".
 
Šlesers: Vajag šodien apstiprināt?
 
Milušs: Jā.
 
Šlesers: Nevajag atlikt, davai. Vai tas ir Griķis?
 
Milušs: Nu, es klusēju.
 
Šlesers: Skaidrs. Labi, davai, tad nestāsti. Īsāk sakot, es darīju, ko varēju. Es zvanīju arī Straumem. Nu, tad strādā un zvani!
 
 
 
Plkst. 14.48. Milušs runā ar Šleseru (saruna notiek krievu valodā)
 
Milušs: Nu, uzmeta mūs, Ainār!
 
Šlesers: Uzmeta, ja?
 
Milušs: Jā.
 
Šlesers: Kāds iznākums?
 
Milušs: Astoņi, septiņi.
 
Šlesers: Tikai? Jā? Tad tomēr.
 
Milušs: Jā. Ančāns paņēma un nobalsoja pret mums.
 
Šlesers: Jā, jā. Nu, nu, ko? Paklausies, labi, tad skatīsimies, kas un kā.
 
Milušs: Nu, skatīsimies. Nē, nu ko, nu strādāsim tālāk.”
 
Šleseram neradās jautājumi, ko Ančāns ir paņēmis un ko nozīmē –„uzmeta”.
 
Plašāka informācija par Jūrmalgeitu
 
 
 
 
 

Astoņkājis

 
Viena no Aināra Šlesera raksturīgākajām darbības metodēm satiksmes ministra amatā bija sev un partijai pietuvinātus cilvēku iekārtošana darbā valsts vai vēlāk Rīgas pilsētai piederošo uzņēmumu vadībā. Viņu kvalifikācija neliecināja par piemērotību šiem amatiem, bet vienojoša bija piederība vai nu Šlesera partijai, vai viņam pietuvināto lokam. Iecelšana amatā nereti sakrita ar personu veiktiem ziedojumiem partijai, sējot aizdomas, ka tas ir atmazgāšanas mehānisms valsts naudas iekasēšanai partiju uzturēšanai un reklāmas kampaņām.
 
Satiksmes ministrija pārrauga visvairāk valstij piederošo uzņēmumu un tādēļ Šlesera darbības lauks bija plašs – sākot no Rīgas lidostas, “Latvijas dzelzceļa” un tā meitasuzņēmumiem, nacionālās lidsabiedrības “Air Baltic”, autoceļu uzturētājiem. Rekordists – Šlesera labā roka Satiksmes ministrijā bija Dainis Liepiņš – ziedu laikos ieņēma vairāk kā 10 algotu amatu valsts uzņēmumos.
 
Kā hrestomātisks piemērs vēsturē iegājis Šlesera šoferis, kuru iecēla Latvijas autoceļu uzturēšanas uzņēmuma padomē par nepilnu tūkstoti latu mēnesī, bet viņa dēlu “Pasažieru vilciena” valdē par mārketinga speciālistu ar Ls 4000 algu, lai gan viņam nebija atbilstošas kvalifikācijas. Tas pielipināja politiskajiem ielikteņiem palamu “šoferu dēli”.
 
Citu viņa protežē – kādreizējo preses sekretāru, vēlāk Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Lauri Dripi pieķēra un tiesā par maluzvejniecību.
 
Pēc Šlesera astoņkāja izgaismošanas presē dažādu apstākļu sakritības rezultātā parlaments nolēma likvidēt valsts uzņēmumu padomes, taču politizācija pārmetusies uz valdēm. To turpināja gan Ainārs Šlesers Rīgas domē, gan viņa pēctecis Satiksmes ministrijā Kaspars Gerhards (TB/LNNK), gan vēlāk U.Augulis (ZZS).
 
 
 
 
uz augšu

Pasta ēka biznesa partneriem

 
Laikā, kad Ainārs Šlesers bija satiksmes ministrs, kura atbildībā ir arī “Latvijas pasts”, šis uzņēmums nolēma iznomāt īpašumu Stacijas laukumā 1. Īpašums bija izdevīgā vietā, kur krustojas satiksmes artērijas un ir liela cilvēku plūsma pie stacijas. Nekustamo īpašumu nozares pārstāvji lēsa, ka, pārdodot ēku, pasts nopelnītu vairāk. Neraugoties uz to, zemi nolēma iznomāt un pasts pieteicās par savu naudu nojaukt uz tā uzbūvēto ēku. Konkursā par zemes nomas tiesībām uz 49 gadiem piedalījās trīs pretendenti – “Par Labu Latviju” dibinātāja Gunta Rāvja “Attīstības aģentūra”, Šlesera kādreizējie biznesa partneri “Linstow” un “VP Market”. Konkursā par izdevīgāko atzina Rāvja firmas piedāvājumu. Firmu pēc pāris gadiem nopirka “Linstow”.
 
 
 
 
 
uz augšu

Pozitīvisma kampaņa

 
Šlesers nav kautrējies izmantot administratīvos resursus sevis popularizēšanai – gan kā ministrs Latvijas pasta izdotajā avīzē, gan ES finansētu autoceļu remontdarbu plakātos, atvainojoties autobraucējiem savā vārdā par sagādātajām neērtībām.
 
Pirms 9.Saeimas vēlēšanām 2006.gadā Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas reklāmas kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks nodibināja pseidonevalstisku organizāciju “Pa saulei”, kura it kā labo darbu aizsegā veidoja, apmaksāja un izplatīja LPP slavinošus videoklipus, lai apietu priekšvēlēšanu kampaņas ierobežojumus (to par pseidoorganizāciju ļauj saukt fakts, ka pēc vēlēšanām “Pa saulei” pārstāja darboties). To palīdzēja finansēt tradicionālie Šlesera partiju sponsori Viesturs Koziols un Ivo Zonne. Rīkotāji aizstāvējušies, ka trešo personu kampaņas tobrīd nebija aizliegtas. KNAB un Augstākā tiesa to atzina par pretlikumīgu darbību. Birojs pieprasīja LPP atmaksāt budžetā 528 tūkstošus latu. Administratīvajā tiesā pēdējā instancē lietu iztiesās jau pēc šā gada vēlēšanām. Tā kā TP un LPP/LC uz šīm vēlēšanām startē ar vienotu sarakstu “Par Labu Latviju”(PLL), paliek atklāts jautājums, vai notiesājoša sprieduma gadījumā pastāvēs organizācijas, no kurām naudu piedzīt, jo otrai PLL veidojošajai partijai - Tautas partijai tiesa lēmusi, ka jāatmaksā nedaudz virs miljona latu lielais pārtēriņš, ko partija apstrīdējusi.
 
 
 
 

“Lemberga stipendiātu” lieta

 
Laikā, kad Ainārs Šlesers bija savas pirmās izveidotās partijas – Jaunās partijas – līdzpriekšsēdētājs, tā 1998.gadā bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un citiem pilsētas uzņēmējiem. Tas nāca gaismā tikai pēc deviņiem gadiem – 2007.gadā, kad žurnālists Jānis Domburs publiskoja slepeno līgumu ar LSDSP un kļuva zināms, ka līdzīgi līgumi slēgti arī ar citām partijām. Līgums, ko bija parakstījis Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre un Silvija Dreimane, esot paredzējis sadarbību demokrātijas stiprināšanā, ekonomikas attīstībā un Tautas partijas premjera nepielaišanu pie varas. Šlesers publiski apgalvojis, ka tas nav paredzējis finansiālu atbalstu. Tikmēr tā saucamās Lemberga krimināllietas materiālos Ventspils uzņēmēju uzpirkto politiķu jeb stipendiātu sarakstos redzami vismaz pieci maksājumi JP, kas atbilst partijas nosaukuma abreviatūrai. Maksājumi izdarīti 2001.gada jūlijā – 2002.gada janvārī un summa ir ap 110 tūkstošiem latu. Pieļauts, ka Šlesers nav bijis starp saņēmējiem, jo viņam pietika savas naudas, bet tā varētu būt nonākusi citu partijas biedreņu rīcībā.
 
 
 
 
uz augšu

Ķīpsalas Saules akmens būvniecība

 
Saules akmens jeb tagadējā “Swedbank” ēka Daugavas krastā ir objekts, ar kuru aizsākās pārmetumi politiķim Šleseram par to, ka viņš savos darījumos pozitīvus rezultātus var sasniegt, jo izmanto politiskos sakarus privātās interesēs.
 
Saules akmens ēka tika uzbūvēta par 11 stāviem augstāka, nekā to pieļāva Ķīpsalas detālplānojums, turklāt projekts tika atbalstīts, neskatoties uz to, ka daļa no teritorijas bija dabas pamatne, kas jau pēc projektu konkursa noslēguma tika mainīta uz apbūvējamu teritoriju. Figurēja arī viltoti dokumenti. Par šiem jautājumiem iebildumus izteica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kā arī vides aktīvisti.
 
2002.gada sākumā, laikā, kad Pilsētas attīstības komiteju vadīja tagadējais Šlesera partijas biedrs Andris Ameriks (tolaik pārstāvēja DPS – Demokrātisko partiju “Saimnieks”), Rīgas dome atbalstīja pilsētai piederošā zemes gabala iznomāšanu SIA “Ķīpsalas Saules akmens”. Konkursā par zemes apbūvi uzvarēja Viesturam Koziolam un Aināram Šleseram piederošais uzņēmums “Varners&Partners”, kas vēlāk izveidoja SIA “Ķīpsalas Saules akmens”. Rīgas dome šo projektu atbalstīja, neskatoties uz to, ka tas neatbilst Ķīpsalas detālplānojumam, jo daļa zemes šajā teritorijā Rīgas attīstības plānā bija paredzēta kā dabas pamatne, kurā nebija paredzēta būvniecība. RAPLM pēc izvērtēšanas atzina, ka būvprojekts neatbilst Ķīpsalas detālplānojuma prasībām, jo ir pārsniegts pieļaujamais maksimālais apbūves augstums un daļa pamatnes teritorijas 1837 kvadrātmetru platībā mainīta uz darījumu teritoriju. Kā rakstīja laikraksts “Diena”, par spīti VKPAI paziņojumam, ka projekts jāsaskaņo arī ar viņiem, to nebija pamanījis ne Viļņa Štrama vadītais Pilsētas attīstības departaments, ne A.Amerika vadītā Pilsētas attīstības komiteja, kas pārrauga V.Štrama vadīto iestādi. Tieši pretēji, komiteja jau pēc būvatļaujas izsniegšanas attiecīgajā vietā mainīja zonējumu no dabas pamatnes uz darījumu iestāžu teritoriju. “Diena” norādīja, ka uz VKPAI vadītāja J.Dambja saucieniem par netaisnību V.Štrams norādījis: ja nepatīk, lai vēršas tiesā.
 
Kad atļaujas bija sakārtotas, ēkas cēlājs, SIA “Merks”, nopirka no Šlesera un Koziola viņiem piederošās “Ķīpsalas saules akmens daļas”. Toreizējais Jaunā laika līderis Einars Repše šo darījumu vērtēja kā iespējami koruptīvu: “Ir pazīmes, kas apliecina, ka šeit ir zēlusi politiskās ietekmes pārvēršana naudā jeb politiskā korupcija.” (Šlesers to noliedzis un norādījis, ka, būdams amatpersona, nav pieņēmis nevienu lēmumu par Saules akmeni.)
 
Šlesera ienākumu deklarācijas liecina, ka ”Merks” viņam par daļām samaksājis kopumā 1,4 miljonus eiro. Piecus gadus vēlāk šo būvuzņēmumu izslēdza no Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības pretendentu loka, jo tā partneri ”Merko Ehitus” vainoja valsts ierēdņu kukuļošanā Igaunijā. Igaunijas prokuratūra vēstīja, ka ”Merko Ehitus” un ar to saistītie uzņēmumi ar nolūku iepirka lielus zemes gabalus aizsargājamās teritorijās, lai vēlāk atbilstoši likumā noteiktajam kompensāciju mehānismam iemainītu tos pret valsts zemi citviet. Pēc darījumiem atklājās, ka valsts par saņemtajām pļavām un mežiem dabas liegumos atdevusi nesalīdzināmi vērtīgākas dzīvojamajai un komercapbūvei paredzētas teritorijas Tallinā un citur.
 
Arī citi Aināra Šlesera darījumi ar pašvaldībām liecina par labu ožu, piemēram, Šleseram daļēji piederošā ”MC Pleskodāle” 2003.gadā izdevīgi noslēdza nomas līgumu ar Rīgas domi par 20 tūkstošu kvadrātmetru liela zemes gabala iznomāšanu Kalnciema ielā tirdzniecības un atpūtas centra būvei. Vēlāk uzņēmums tika veiksmīgi pārdots ”Maxima Latvija” par 833 tūkstošiem eiro.
 
 
 
uz augšu

Multihalle

 
2006.gada pasaules hokeja čempionāta vajadzībām Rīgā vajadzēja uzbūvēt multifunkcionālu halli. No valdības puses par čempionāta rīkošanu bija atbildīgs Ministru prezidenta biedrs Šlesers, bet no Rīgas pilsētas par halles būvniecību – tagadējais viņa partijas biedrs Andris Ameriks. Halli sākotnēji pieteicās uzcelt ar politiķiem saistīts uzņēmums “Multihalle”, bet nevarēja vienoties ar Rīgas domi par nosacījumiem un atrast finansētājus. Brīdī, kad situācija kļuva visai kritiska un bija apdraudēta čempionāta norise, “Multihalli” pirkt pieteicās Šlesera darījumu partneris – SIA “Merks”.
 
Laikrakstam “Diena” informācijas avoti norādīja, ka “līdzko parādījās Merka piedāvājums, A.Ameriks (tolaik jau Šlesera partijas biedrs) atbalstīja to teju ar zobiem un nagiem”. Lai arī ar gatavību būvēt daudzfunkcionālās halles projektu pieteicās piecas lielākās Latvijas būvsabiedrības: SIA "Kalnozols celtniecība", SIA "Latvijas Energoceltnieks", AS "RBS Skals", SIA "Re&Re" un SIA "Skonto būve", taču valdībā visas sarunas koncentrējas ap ieceri būvniecību nodot SIA “Merks”, vai nu Skanstes ielas rajonā, vai arī Lucavsalā. Žurnālisti Rīgas domes vadības un valdības saspēli nosauca par “spēli vienos vārtos”, jo aprīļa pirmajās dienās valdības sēdē tika izsludināts jautājums par hokeja halles vajadzības risināšanu un visas sarunas koncentrējās ap ieceri nodot SIA “Merks” zemi halles būvniecībai Lucavsalā. Uz valdības sēdi netika pieaicināti ne SIA “Multihalle”, ne Latvijas Hokeja federācija, ne piecu būvfirmu pārstāvji, kas savu priekšlikumu premjeram un Rīgas mēram bija iesnieguši dienu pirms valdības sēdes. Laikraksts “Diena” norāda, ka brīdī, kad tika panākta vienošanās ar SIA “Merks”, šis lēmums tika tulkots kā politiskā tirgošanās par izdevīgiem nosacījumiem, lai iegūtu lielu zemi Rīgas centra tuvumā, jo SIA “Merks” vārds tika saistīts ar LPP līderi A.Šleseru. Tieši tobrīd LPP iestājās arī A.Ameriks. Turklāt A.Amerika vadītā domes attīstības komiteja tolaik pieņēma lēmumu, ka vēl bez zemes halles būvniecībai tās celtniekam būs tiesības apbūvēt arī vairākus desmitus hektāru halles apkārtnē.
 
 
 
 

 

Finanšu policijas krimināllieta pret A.Šleseram daļēji piederošo SIA Skandi Trading House

 
1996.gadā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija ierosinājusi krimināllietu pret Aināram Šleseram un diviem kompanjoniem piederošo SIA “Skandi Trading House” par nodokļu nenomaksāšanu par saldētu zivju importu. Muitas deklarācijas Latvijā un dokumenti Norvēģijā skaidri rādījuši atšķirību starp kravas deklarēto vērtību un sastāvu, taču 2000.gada beigās lieta izbeigta noilguma dēļ. Neilgi pirms lietas ierosināšanas uzņēmums bija pārdots ārzonai, bet izmeklēšanas posms attiecās uz laiku, kad Šlesers bija līdzīpašnieks.
 
 
 
 

Partiju maiņa

 

1997.gadā A.Šlesers nodibināja Jauno partiju, par kuras priekšsēdētāju tika ievēlēts Raimonds Pauls, tādā veidā padarot šo partiju pazīstamu vēlētājiem. 7.Saeimā A.Šlesers no Jaunās partijas tiek ievēlēts Saeimā, bet tā ir sīkpartija.
 
Pēc trim gadiem no šīs partijas tika izslēgts savstarpējo nesaskaņu dēļ. 2001.gadā tiek dibināta nākamā - Jaunā kristīgā partija - ar mācītāju Gunti Dišleru tās vadībā. Tolaik partijas darbību pavada dažādi skandāli – plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas par to, ka Jaunā partija no budžeta līdzekļiem piešķīrusi mācītāja G.Dišlera sievas Skaidrītes Gūtmanes privātajai augstskolai Kristīgā akadēmija 20 000 latu, bet Kristīgās akadēmijas studenti presei žēlojās, ka augstskolas rektore S.Gūtmane liek viņiem stāties partijā.
 
Pirms 8.Saeimas vēlēšanām tiek dibināta Latvijas Pirmā partija (LPP) un A.Šlesers tiek ievēlēts 8.Saeimā.
 
9.Saemas vēlēšanās LPP vienojas par sadarbību ar popularitāti zaudējušo partiju “Latvijas ceļš” un Saeimā iegūst 10 vietas. 2007.gada augustā no partiju apvienības pārtop par politisku partiju LPP/LC, kas ir Latvijas Pirmās partijas (LPP), partijas "Latvijas ceļš" (LC), partijas "Mēs savam novadam" un partijas "Vidzemes apvienība" tiesību un saistību pārņēmēja. Par partijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēti Ainārs Šlesers un Ivars Godmanis.
 
10.Saeimas vēlēšanās Šlesera vadītā LPP/LC startēja kopīgā sarakstā ar Andra Šķēles vadīto Tautas partiju, apvienību nosaucot “Par Labu Latviju” un piesaistot lielos uzņēmējus, lai gan vairākiem no tiem bizness tobrīd veicās ievērojami sliktāk kā “treknajos gados”. Piemēram, Ieva Plaude un Gunārs Ķirsons uzreiz pēc vēlēšanām pieteica maksātnespējas procesu. Šlesera pārstāvētais saraksts 10.saeimā ieguva 8 vietas.
 
Profila sagatavošanā izmantoti materiāli no šādiem avotiem:
BNS, Diena, Dienas Bizness, Čas, Ir, Latvijas Avīze, LETA, LTV, Neatkarīgā Rīta Avīze, Lato Lapsas grāmata “Šofera dēls Minhauzens”, vietnes www.news.lv, www.vid.gov.lv, www.cvk.lv, www.rokasgramata.com
 
Resursi internetā