1998.gada vasarā Lemberga kontrolētā VN sāka jaunu nozaru apgūšanu. Vērienīgākais darījums, kas atstāja dziļas pēdas uz mediju neatkarību un nostiprināja Lemberga pozīcijas bija VN īstenotā AS “Preses nams” kontrolpaketes nopirkšana 1998.gada jūnijā. Neilgi pēc tam sekoja arī laikrakstu “Neatkarīgā Rīta avīze”, “Vakara ziņas”, “Rīgas balss”, “Sports” iegāde. 2006.gada rudenī tā laika VN prezidents Igors Skoks, atzina, ka „šis pirkums, kas finansiāli mums nemaz nebija tik vienkāršs, bija jāveic, jo kādam bija vajadzīga rotaļlieta.” Ar „kādu” Skoks apzīmēja Lembergu. Avīžu uzturēšana ik gadu no VN prasīja ap miljonu latu. 2002.gada beigās preses biznesa pārvaldīšanai VN izveidoja meitasfirmu “Mediju nams”. 2009.gada decembrī par izdevniecības “Mediju nams” īpašnieku kļuva “Latvijas kuģniecība”, savukārt 2010.gada 8.janvārī “Mediju namu” iegādājās SIA “MN Mediji”. Uzņēmumu izveidojuši Armands Puče un ilggadējā Lemberga preses pārstāve, „labā roka” Lilita Seimuškāne, kā arī “Mediju nama” Analītiskās nodaļas vadītājs Uldis Dreiblats. Katram no viņiem pieder 33,33% “MN Mediji” daļu.
Bijušais laikraksta “Neatkarīgā Rīta avīze” galvenā redaktora vietnieks un galvenais redaktors (no 1999.gada līdz 2004.gadam) Aldis Bērziņš, liecinot prokuratūrā, atzinis, ka laikraksta saturu mēģināts ietekmēt par labu avīzes īpašniekam. Galvenā persona, kas norādījumus devusi, bijusi Lilita Seimuškāne.
„ Apmēram pusgadu pirms manas aiziešanas prom no darba, mani pasauca uz Ventspili. Toreiz man bija jāatskaitās par darba rezultātiem. (...) Atceros, ka vēl brauca uz Ventspili A.Daukšte, A.Puče. Runa vairāk tajā sēdē bija par to, kā mums strādāt. Lielu daļu norādījumus attiecībā uz avīzes attīstību, par finansēm un turpmāko darbu deva Lilita Seimuškāne. Ieteikumi par avīzes saturiskām lietām parasti tika pamatoti ar valsts un sabiedrības interesēm. L.Seimuškāne bieži atsaucās uz avīzes īpašnieka viedokli, taču konkrēti īpašnieku nenosauca. (...) Lilitai Seimuškānei bija vēlme vienam vai otram jautājumam pievērst pastiprinātu uzmanību.Parasti viņa šo savu vēlmi vai vēlēšanos izteica, lai tiktu pastiprināti pievērsta uzmanība kādam jautājumam vai pat aspektam.Vienu gadījumu jau es minēju – tā ir Krājbankas privatizācija, vēl Repšes nekustamā īpašuma darījumi, savulaik bija arī tēma par Šleseru. Tagad vairs neatceros par ko. Arī par Šķēli bija izteikta vēlme pievērst viņam uzmanību, lai viņš nevarētu savākt daudz balsu vēlēšanās. Viņas – Seimuškānes mutiska norāde bija arī, ka visi Rozenberga un Dreiblata raksti ir jāpublicē bez rediģēšanas.”
Bērziņš mutiski apstiprinājis, ka vairākkārt Seimuškāne viņam maksājusi skaidru naudu — ASV dolārus, kas nav bijusi darba alga un atminējies, ka „neilgi pēc darba uzsākšanas avīzē Neatkarīgā Rīta avīze, no Seimuškānes saņēmis 3000 ASV dolārus, pēc tam vairākas reizes saņēmis par 1000 ASV dolāriem.” Tāpat viņš apliecinājis: skaidras naudas summas ASV dolāros saņēmuši arī citi “Preses namā” strādājošie.
“Mediju nams” nav vienīgā izdevniecība, kas saistīta ar Lemberga ietekmi. 2003.gadā kļuva zināms, ka par laikraksta “Latvijas avīze” (izdod AS “Lauku avīze”) īpašnieku kļuvis “Ventbunkers”, kurā Lembergu ģimene, kā atzīst Meroni, ir lielākie īpašnieki. Līdz 2005.gada nogalei “Ventbunkers” atradās Lemberga ietekmē, pēc tam uzņēmuma vadība nonāca Lemberga oponentu rokās. Kopš 2010.gada pavasara pēc savstarpējām cīņām par ietekmi Ventspils biznesā, “Latvijas avīzes” izdevēja valde ir Meroni cilvēku rokās. 2011
Labas attiecības Lembergam ir arī ar Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) īpašnieku Andreju Ēķi. Apstiprinājums tam bija TV3 raidījuma “Nekā personīga” 2008.gada augustā publiskotā telefonsaruna starp Lembergu un Ēķi. Saruna notika 2006.gada 20.jūlija pēcpusdienā, kad ZZS Lembergu nominēja par premjera kandidātu, bet prokuratūra uzrādīja apsūdzību. Ēķa saruna ar Lembergu ļāva spriest, ka, iespējams, saskaņota Lemberga intervija tās dienas vakarā LNT ziņu studijā.
A.Ēķis: Čau.
A.Lembergs: Nu tu zini, mani te vajā prokuratūra, ja.
A.Ēķis: Jā, es ieskatījos, drausmīgi nāvīgi izskatās. (...)
A.Ēķis: Nu? Nu tad ideāli, es jau, cik sapratu, kad tu jau eso pieteicies vakarā jau.Nevis pieteicies, bet, tā saka.
A.Lembergs: Paldies tev.
A.Ēkis: Tas ir ļoti pareizi. Un, zini, un tad tu tur klāj vaļā, man ir mazliet tā stratēģija, vienkārši jāsāk tev dot vairāk vārds, un tu tur pats apskaties pirms tam tos jautājumus, kurus negribi, paprasi uzreiz, ko prasīs, ko neprasīs.
A.Ēķis: Nu es jau nezinu, ko tev tur vajag. Tu vari droši, tur tā Inese būs, ja.
A.Lembergs: Jā.
A.Ēķis: Tu vari droši izrunāties, tā, lai nesanāk pēc tam pārsteigumi jeb kaut kas tāds.
A.Lembergs: Jā. Jā, jā, jā.
Ēķis toreiz skaidroja, ka sarunas ar Lembergu būtība bija iedrošināt viņu nākt runāt dzīvajā ēterā, ar ziņu dienestu par jautājumiem Lembergam viņš neesot runājis un uzsvēra — nav ne mazāko bažu par LNT Ziņu dienesta redakcionālo neatkarību.
Neoficiāli izskanējis, ka ar Lemberga naudu, iespējams, saistīti arī vairāki krievu valodā iznākošie mediji, to vidū laikraksts Čas, iespējams, arī viena no lielākajām privātajām radiostacijām. Neoficiāli minēts, ka ar Lemberga ietekmi šobrīd varētu būt saistīta izdevniecība “Dienas mediji” [2009.gada jūlijā zviedru mediju koncerns Bonnier to pārdeva], kas izdod laikrakstu “Diena”, “Dienas bizness” un virkni žurnālu. Oficiāli Lembergs to noliedzis.
Politiskā ietekme. Partijas un ietekmes personas
Pamatus partiju finansēšanai Lembergs ielika 90.gadu sākumā, kad par valdošo partiju sponsoriem kļuva Ventspils ostas uzņēmumi “Kālija parks”, “Ventbunkers”, “Ventamonjaks”, “New Venta”, “Puses”. Ievērojams atbalsts bija tā laika varas partijām Latvijas ceļš (LC), Demokrātiskā partija “Saimnieks”, Latvijas Zemnieku savienība. Medijos izskanēja bažas, ka tādējādi politikā īstenojas Lemberga un Ventspils biznesa intereses.
To, ka Ventspils ostas uzņēmumi partijas nesponsorēja bez Lemberga ziņas un par to gaidīja arī augļus, liecināja paša Lemberga 1999.gada augustā LTV raidījumā “Panorāma” prognozētais: nākamo vēlēšanu laikā Ventspils uzņēmumi vairs nesponsorēs LC un TB/LNNK, jo „maksā jau par prognozējamu valsts politiku.” TB/LNNK līderis Māris Grīnblats toreiz teica, ka partiju Lemberga paziņojumi neuztrauc, jo Ventspils uzņēmumu sponsorētās naudas daudzums TB/LNNK neesot tik svarīgs, kā varbūt tas ir LC. Grīnblats atzina: viņu izbrīnījis, ka Lembergs runā Ventspils uzņēmumu vārdā, kas, iespējams, apliecina viņa saistību ar tiem. Lemberga piedraudēšanu LC un TB/LNNK toreiz skaidroja ar abu partiju iesaistīšanos trešās Šķēles valdības veidošanā, pēc tam, kad bija kritusi Viļa Krištopana (LC) valdība.
Tieši LC — partija, kas pie varas turējās līdz 2002.gadam, bijusi viena no nozīmīgākajiem
Lemberga bastioniem. Savu ietekmi Lembergs īstenoja caur atsevišķiem partijas līderiem — viennozīmīga atbalsta LC Ventspils mēram nebija. 2002.gadā pēc LC sakāves 8.Saeimas vēlēšanās LC tuvi avoti laikrakstam “Diena” atzina, ka partijai nekad nebija ciešākas saites ar Lembergu kā Krištopana laikā. «Krištopans bija Lemberga noorganizēts premjers, bet Lembergs no pirmās dienas nebija apmierināts ar Krištopanu, jo viņš nevarēja izpildīt nevienu prasību,» teica avots. Pie Lemberga cilvēkiem LC bez Krištopana (viņš bija arī valsts ieņēmumu valsts ministrs un satiksmes ministrs) medijos minēti bijušais LC Saeimas frakcijas vadītājs Andrejs Panteļejevs, ekspremjeri Māris Gailis un Valdis Birkavs, eksministri un bijušie deputāti Pēteris Apinis un Jānis Ādamsons, tāpat arī bijušais ekonomikas un finanšu ministri Ojārs Kehris un Uldis Osis.
Līdzīgi veidojās saikne ar TB/LNNK, kurā Lembergam arī nebija viennozīmīga atbalsta, taču bija „savi” cilvēki, ar kuriem ietekmēja politisko procesu — starp viņiem minēti ekspremjers Guntars Krasts, eksministrs Roberts Zīle, deputāti Juris Dobelis, Māris Grīnblats, bijušais Saeimas spīkers Jānis Straume, kā arī savulaik ar TB/LNNK finansēm saistītie uzņēmēji Normunds Lakučs un Eižens Cepurnieks.
Jau kopš 90.gadu vidus ar Lemberga ietekmi no pašreizējām varas partijām saistīta arī Latvijas Zemnieku savienība un Zaļā partija (apvienība ZZS). Zemnieku savienībai finansējumu nodrošināja caur tās biedru, “Ventamojaks” vadītāju Kristu Skuju. Par Lemberga ietekmes cilvēkiem minēts Zemnieku savienības līderis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, bijušais zemkopības ministrs Jānis Kinna
(lasīt liecību). Savukārt svarīgākais Lemberga cilvēks Zaļajā partijā ilgstoši bija, 9.Saeimas spīkers, ekspremjers un eksministrs Indulis Emsis [no politikas aizgāja 2007.gada rudenī, kad atklājās, ka melojis par 10 000 dolāru izcelsmi, kas pazuda no viņa kofera.].
Ar Lemberga naudu un ietekmi saistīts arī Darba partijas dibinātājs, ministrs vairākās valdībās, tagad “Par Labu Latviju” deputāta kandidāts
Aivars Kreituss. Tāpat par Lemberga ietekmes cilvēku dēvēta arī savulaik Šlesera izveidotās Jaunas partijas līdere, bijusī ekonomikas ministre, 8.Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre, arī bijušais Demokrātiskās partijas “Saimnieks” līderis, vairāku valdību loceklis Ziedonis Čevers. Kopumā ar Lemberga ietekmi un, iespējams, arī naudu saistīto augstu valsts amatpersonu — valdības locekļu un Saeimai deputātu — saraksts ir ļoti garš un plašs politiskā spektra ziņā.
Vairāku Lemberga līdzgaitnieku krimināllietā sniegtās liecības ļauj secināt, ka Lembergam jau kopš 90.gadu sākuma bija ietekme uz politiķiem. Izskanējušas liecības, ka pie Lemberga uz Ventspili pirmdienās nereti brauca politiķi un amatpersonas. Medijos tās folklorizējušās kā dienas, kad „Lembergs Ventspilī lamāja uzņēmējus un politiķus.”
Uzņēmēja, bijušā deputāta Arnolda Laksas liecība:
”Domes priekštelpā bieži vien biju spiests dusmoties un gaidīt, kamēr beidzas iepriekšējās sapulces, un iepazīties ar politiķiem, kuri arī bieži šīs sapulces apmeklēja. Regulāri Ventspils domē šajā laika periodā satiku R.Zīli, G.Krastu, N.Lakuču, J.Straumi, J.Bojāru, A.Panteļējevu, M.Grīnblatu, Z.Čeveru, V.Krištopanu. Visa sabiedrība zināja, ka politiķi brauc uz Ventspili atskaitīties par padarītiem darbiem un nedarbiem. Bieži man nācās klausīties Lemberga replikas, ka naudu viņš maksā, bet politiķi neko nevar izdarīt."
"(...) bet Šlesers pieprasīja gāzt Repšes valdību un vienoties ar Aivaru Lembergu, un izlīgt ar viņu, iesaistīt valdībā Tautas partiju un izlīgt ar Andri Šķēli. (...) Kad Šlesers ierosināja ar A.Lembergu un A.Šķēli vienoties, sapratu, ka tik lielos iekšējos kompromisos es personīgi nevaru iet."
Advokāta Rūdolfa Meroni liecība:
„Aivara Lemberga vadības stils bija diktatorisks. Aivars Lembergs ļoti stingri kontrolēja svarīgākos Ventspils uzņēmumus.Tika rīkotas sapulces, kurās Lembergs deva dažādus norādījumus, piemēram, atlaist darbiniekus, kuri neatbilda Aivara Lemberga prasībām. (...) Es esmu dzirdējis no personām par Aivara Lemberga lielo ietekmi un es biju klāt telefonsarunai starp Aivaru un Vili Krištopanu (tai brīdī viņš bija Ministru prezidents Latvijā), kad Aivars Lembergs kliedza uz Vili Krištopanu un deva viņam norādījumus, kas viņam jādara. Esmu dzirdējis no Anrija Lemberga, Anša Sormuļa un Ginta Laiviņa-Laivenieka, ka Aivaram Lembergam ir iespējas ietekmēt, kontrolēt un noteikt politiskos procesus Latvijā. Kā arī ietekmēt jaunu likumu pieņemšanu.”
Varas pirkšana un stipendiāti
Lai arī kuluāros runāja par Lemberga spiedienu uz partijām, nepārprotamu pierādījumu ilgus gadus nebija. Pirmais lielākais skandāls, liecinot par iespējamo varas pirkšanu, radās, kad 2007.gada aprīlī Jānis Domburs publiskoja dokumentu par 90.gadu beigās parakstītu vienošanos starp
Ventspils ekonomisko grupējumu un politiķiem. Dokumentā vietām bija aizkrāsoti datumi, summa un otra darījuma puse, kas līgumā bija norādīta kā „V”. Līgumā bija minēts, ka vienošanos parakstījušās personas pārstāv Latvijas politiskos un ekonomiskos spēkus. Mediji ziņoja, ka vienošanās slēgta ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partiju (LSDSP), to bija parakstījuši toreizējais partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs, viņa dēls Gundars Bojārs un toreizējās LSDSP Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns. No Ventspils puses parakstītāji bija Ventspils uzņēmēji. Lai arī neoficiāli atzīts, ka līguma „tēvs” bija Lembergs, viņa vārds uz šī dokumenta nebija.Lembergs kategoriski noliedza saistību ar līgumu.Vienošanās paredzēja, ka partija saņems 70 000 latu.Dokuments atklāja, kā notiek varas pārdošana.Bija noprotams, ka šī nav vienīga vienošanās.
Daudz plašāku vērienu, atklājot Lemberga ietekmi uz politiķiem un partijām, deva prokuratūras izmeklēšanā atklātie dokumenti, kuri liecināja par, iespējams, daudzu gadu garumā veiktiem, nelikumīgiem maksājumiem no Ventspils biznesa melnās kases. 2007.gada pavasarī, neilgi pēc Lemberga aresta, medijos dzima jēdziens Lemberga stipendiāti. Tā apzīmēja politiķus un partijas, kas iespējams, saņēmuši maksājumus no Ventspils uzņēmumu melnās kases. Lembergs noliedzis stipendiātu saraksta eksistenci, nosaukdams to par propagandas triku.
2008.gada augustā daļu Lemberga stipendiātu publiskoja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Raidījuma rīcībā nonāca daļa no tā dēvētajiem stipendiātu sarakstiem. Izdrukas no faila ar nosaukumu “Piecu procentu fonda naudas līdzekļu izlietojums 2001. un 2002.gadā” liecināja, ka divos gados caur nelegālo kasi izgājuši vismaz 3 miljoni dolāru. Lielākā daļa naudas saņēmēju sarakstos ir šifrēti, proti, kā cilvēku vārdu pirmie burti, iesaukas vai organizāciju nosaukumi.Sarakstos atrodami arī partiju pilnie vai saīsinātie nosaukumi.Dokumenti liecināja, ka iespējams, maksāts arī par konkrētu likumu pieņemšanu Saeimā (komerclikums, brīvostu likums).
Laikraksts “Diena” vēlāk secināja, ka maksājumi partijām un politiķiem veikti jau no deviņdesmito gadu sākuma. Vairākums bijušo un pie varas aizvien esošo partiju, kuru saīsinājumi, iespējams, atšifrējami stipendiātu sarakstos, liedzās, ka slēpti saņēmušas naudu. 2009.gada decembrī “Diena” publicēja papildus ziņas par
stipendiātiem norādot, ka nauda no melnās kases maksāta arī 2004., 2005. un 2006.gadā. Šajā laikā no, iespējams, Lemberga pārraudzītās kases izmaksāti vismaz 4,2 miljoni dolāru. Lielākie tēriņi aizgājuši partijām vai ar to saistītiem cilvēkiem.Maksājumi bijuši regulāri.“Diena” norādīja, ka sarakstos starp tiem, kam nauda maksāta, iespējams, atrodamas arī partijas, kas aizvien ir pie varas. No stipendiju kases vēl 2004., 2005., 2006.gadā, iespējams, dāsni barojusies pie varas esošā Zaļo un Zemnieku savienība. “Diena” lēsa, ka kopumā laikā no 2001.līdz 2006.gadam pie partijām un politiķiem no, iespējams, Lemberga melnās kases aizplūduši vismaz septiņi miljoni dolāru.
Starp partijām, kas figurē stipendiātu sarakstos, iespējams, atrodamas Latvijas Zemnieku savienība, Zaļā partija, Latvijas ceļš, TB/LNNK, Latvijas Pirmā partija, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, LSDSP, Darba partija un ar šīm partijām saistīti politiķi.
Tā sauktos Lemberga stipendiātu sarakstus 2010.gada septembra beigās publiskoja portāls pietiek.com.
Mediji ziņojuši, ka "stipendiātu lietā" prokuratūra turpina izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros. Konkrētākas ziņas par šīs lietas izmeklēšanas gaitu un to, kāds varētu būt tās rezultāts (apsūdzības uzrādīšana un lietas nodošana tiesai, vai tās izbeigšana), prokuratūra nav sniegusi.
Avots: NIP, Diena, LETA, raidījums ”Nekā personīga”
5% fonds un BAA: stipendiju kase
2008.gadā arī atklājās, ka politiķu un partiju stipendijām Ventspilī bija radīts konkrēts mehānisms — tā sauktais 5% fonds jeb obščaks, melnā kase. Tas radās pēc tam, kad 2000.gada novembrī Ventspils biznesa elite nodibināja Lemberga vadīto Biznesa attīstības asociāciju (BAA). Atbildīgais par 5% fondu bija par Lemberga kasieri dēvētais uzņēmējs Laimonis Junkers. Viņš pazuda 2006.gada nogalē, 2009.gada oktobrī tika saņemta ziņa, ka Junkers (55) miris Paragvajā.
Kā atzinuši vairāki ar fonda veidošanos saistīti uzņēmēji, melnajā kasē ieskaitīja 5% no naftas un naftas produkta tranzīta starpniecībā nosmeltās naudas. Naudu politiķiem nogādājis Junkers vai uzņēmējs, Zemnieku savienības biedrs Krists Skuja (mira 2009.gada 19.februārī). Daži Lemberga līdzgaitnieki neizslēdz, ka naudas nodošanu politiķiem vai saistītām personām, iespējams, veicis arī viņš pats. Kā izriet no Ventspils uzņēmēju liecībām, melnā kase «dažādiem» tēriņiem Ventspilī bijusi jau kopš 90.gadu sākuma. Vienkārši līdz BAA un 5% fonda izveidei 2000.gadā neoficiālos maksājumus nesistematizēja Excel tabulās.
BAA sapulces parasti notika Ventspils domes telpās, pirmdienās. Savukārt trešdienās Lembergs brauca uz Rīgu — VN birojā Rīgā viņam bija iekārtots darba kabinets. Tajā viņš pieņēma «viesus», viņu vidū politiķus un amatpersonas. Kad KNAB 2006.jūlijā veica kratīšanu VN birojā Rīgā, izmeklētāji tur satika arī Andri Šķēli.
No O.Berķa liecībām par BAA un partiju finansēšanu:
«Politiskais lauciņš un kontakti ar politiķiem bija A.Lemberga lauciņš. Tas tā bija iegājies. Vispārējos vilcienos A.Lembergs mums stāstīja par šim tikšanās reizēm. (...) Pašā pirmsākumā politiskās partijas sponsorēja Ventbunkers, Venoils un citas ar tranzītu saistītas sabiedrības. Vēlāk, kad laikraksti atspoguļoja jebkādus likumu izmaiņas, ka tie ir Ventspils uzņēmēju nopirkti par sponsoru naudām, tad pārtraucām finansēt politiskās partijas no Ventspilī reģistrētam uzņēmjsabiedrībām. Finansējumi tika veikti no citām, ar Ventspili tieši publiski nesasitītām kompānijām, kuru nosaukumus nezinu.Iepriekš minētā modeļa ietvaros netika finansēts Jaunais laiks, kad E.Repše atteicās saņemt naudu no ārzonām.Viņa uzstādījums bija, ka viņs grib oficiālus ziedojumus no fiziskām personām. Tika nolemts, ka nauda jāsaziedo fiziskām personām, tas arī tika izdarīts. Uz vēlēšanām dodamās partijām summas tika aprunātas kopēji un pieņemti lēmumi. (...) Kā notika reāla maksāšana politiskajām partijām un dalībniekiem, es nevaru pateikt. Ar šo jautājumu nodarbojās Aivars Lembergs un izpildi nodrošināja Laimonis Junkers. Bija asociācijā tāds lēmums, ka 5% no kopējās peļņas bez īpašiem lēmumiem novirzīt ikdienas tēriņiem. No tiem tika atmaksāti advokātu pakalpojumi, auditoru pakalpojumi, tajā skaitā tika sponsorētas partijas un partiju cilvēki.»
BAA aizvien ir Lemberga legālo ienākumu barotava, ik gadu algā no BAA viņš saņem vismaz 120 000 latu (mēnešalga 10 000 Ls), citu gadu summa ir pat lielāka. 2009.gadā Lemberga atalgojums BAA veidoja 121 584 latus, 2008.gadā — 132 000 latu.
Avoti: Diena, raidījums «Nekā personīga»
Aizkulišu režisors: amatpersonu izgāšana un bīdīšana
Ar Lemberga ietekmi un viņa, kā galvenā aizkulišu režisora lomu, saistīta gan vairāku pretrunīgi vērtētu personu bīdīšana „vajadzīgajos amatos,” gan 2010.gada Saeimas liekulīgais balsojums par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša neapstiprināšanu amatā uz trešo termiņu.
Tieši Lembergs neoficiāli saukts par atslēgas figūru Maizīša izgāšanā, par Lemberga sabiedrotajiem, visticamāk, kļūstot vairākām Saeimas partijām. Medijos kā politiskā tirgus partneri minēta Tautas partija un Saskaņas centrs. Politiskas vērotāji balsojumu dēvēja par „šizofrēnisku barteru”, uzsverot, ka neizprotamo deputātu rīcību apvij slepenu vienošanos aura.Sociologs Aigars Freimanis atzina, ka kuluāru politikai ir ļoti liela vara. Savukārt bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns secināja: „Šķiet, ka daudzi likumi tiek pieņemti ārpus parlamenta sienām un tos pieņem nevis tautas ievēlēti deputāti, bet personas, kam liela ietekme uz parlamentu.” Lemberga ēnu ir arī pār jaunā ģenerālprokurora virsprokuroru Ēriku Kalnmeiera izvēli. Lai arī viņu šim amatam AT priekšsēdis Ivars Bičkovičs nominēja tikai 15.jūnijā, jau maijā “Diena” ziņoja, ka kuluāros tieši Kalnmeiers minēts kā kandidāts, pret kuru neiebilstu Lembergs. Lembergs noliedza, ka pazīst Kalnmeieru. Abiem kopīga ir pazīšanās ar advokātu Guntaru Antomu un hobijs — medības.
Ar Lemberga atriebību eksperti saistīja arī Saeimas balsojumu 2009.gada 22.oktobrī, kad parlaments Augstākās tiesas tiesneša amatā neapstiprināja tiesnesi Māri Vīgantu, kurš 2007.gada 14.martā pieņēma lēmumu par Lemberga apcietināšanu. Administratīvo tiesnešu biedrība norādīja, ka Saeimas lēmums ir atriebība Vīgantam un parāda, ka neviens tiesnesis Latvijā vairs nevar būt drošs par savu neatkarību. Kuluāros izskanēja, ka ZZS pirms balsojuma par Vīgantu neoficiāli uzrunāja vairākus citu Saeimas frakciju deputātus, lai tie aizklātajā balsojumā neatbalstītu Vīgantu. Oficiāli ZZS amatpersonas to noliedza, saucot par muļķībām.
Ar Lemberga kā aizkulišu režisora rokrakstu mediji saistīja arī ZZS īstenoto bijušās Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas bīdīšanu uz augsto Satversmes tiesneša amatu 2007.gada sākumā.Lai arī ZZS līderis Brigmanis 2007.gada sākumā noliedza, ka Vrubļevsku ieteicis Lembergs, 2008.gada rudenī “Dienas” rīcībā nonākušie krimināllietas materiāli ļāva spriest, ka, visticamāk, tieši Lembergs bijis Vrubļevskas karjeras virzītājs un to pirms ZZS valdes lēmuma apspriedis ar kādu tiesneses draudzeni, iespējams, Lemberga advokāti Ievu Ramiņu. Lemberga telefonsarunu ieraksti liecināja par kādu 2006.gada otrajos Ziemassvētkos notikušu sarunu, tā ļāva spriest, ka Lembergs ST tiesneša amatam nolūkojis Vrubļevsku (viņas vīrs ir Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs).
A.Lembergs: Okei. Labi, klausies, otrs sīks jautājums, padomā, lūdzu, par vienu dāmu. Ē-ē, viņai, viņai ir tas, tas tuvinieks ir tāds liels olimpietis. Ļoti mīl sportu.
Sieviete: Es zinu, jā. Es šovakar eju tusēties, kā reiz.
A.Lembergs: Ā!
Sieviete: Esmu ceļa jūtīs, ar šo ģimeni būs man svētku vakariņas tagad.
A.Lembergs: Ā! Nu vot, nu vot, un būtu svarīgi, ja teiksim, tavi iespaidi par Olimpiskajām spēlēm, vai ne.
Sieviete: Jā.
A.Lembergs: Vai tās labi organizē. Nu, vai ...
Sieviete: Nu, protams, ka labi.
A.Lembergs: Vai atbildīgas, vai tās, un kompetentas. Jeb arī tur tā? Nu, tā.
Sieviete: Mh...
A.Lembergs: Tā, starp mums runājot.
Sieviete: Es domāju, ka diezgan nopietni.
A.Lembergs: Līdz 8.tur būtu laiks.
Sieviete: Nu, jā, bet katrā ziņā, es domāju, ka mēs smuki paēdīsim, un tad tā smuki arī viss būs jau.
Ar Lemberga interesēm un ietekmi saistīts arī likumu un likumu grozījumu pieņemšanas ātrums vai tieši otrādi to bremzēšana, kā tas, bija ar viņam „nederīgo” tā saukto antimafijas likuma normu pieņemšanas novilcināšanu.
Avoti: Diena, Leta, TV3 raidījums “Nekā personīga”, “Kas jauns”, Latvijas avīze,
www.ir.lv
Ietekme drošības struktūrās
Par vienu no Lemberga cilvēkiem, kuram ir liela ietekme drošības struktūrās, medijos minēts bijušais SAB priekšnieks (1995-2003) Lainis Kamaldiņš. Viņa vārds 2007.gada pavasarī izskanēja saistībā ar pretrunīgajiem drošības likumu grozījumiem, savukārt 2010.gadā Kamaldiņa vārds tika saistīts ar 11.Saeimas atlaistā KNAB šefa Normunda Vilnīša centieniem „tikt vaļā” no KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes.
Jau 2010.gada jūnijā “Latvijas radio” raidījumā “Krustpunkti” izskanēja — KNAB darbiniekiem radušās aizdomas, ka Vilnītis pilda politisku pasūtījumu
“atbrīvoties no Strīķes” , kuru savulaik Lembergs devis bijušajam KNAB priekšniekam
Aleksejam Loskutovam. Vilnītis pārmetumus par KNAB vājināšanu un to, ka uzklausījis Kamaldiņa padomus noliedza.
Oļega Stepanova liecības A.Lemberga krimināllietā:
„Varu teikt, ka BAA [Biznesa attīstības asociācija – aut.] sēdēs vairākas reizes ir piedalījies Lainis Kamaldiņš. Viņu uz sēdēm aicināja Lemberga sekretāre, tātad pildīja viņa norādījumus.Neatceros L.Kamaldiņa runas, uzstāšanās. Man liekas, ka viņš ir tāds noslēgts cilvēks un nekad nerunā vairāk nekā no viņa prasa. Cik atceros, tad Kamaldiņš tajā laikā vēl strādāja SAB.Lembergam bija svarīgi, ko esmu ievērojis, lai viņa apkārtnē būtu cilvēki, kas viņam vajadzīgi, lai varētu nodrošināt viņa drošību visādā veidā.”
Neoficiāli izskanējis, ka Lembergam ir arī ietekme uz drošības policiju, savukārt ar Lembergu saistītā apsardzes firma nodarbojusies ar prokuratūras amatpersonu izsekošanu, vākusi ziņas par politiķiem, amatpersonām.
Bijušā apsardzes dienesta “Venta” darbinieka Jāzepa Meikšāna liecības:
„1999.gada jūlijā sāku strādāt apsardzes firmā SIA Venta, kuras ģenerāldirektors bija Aivars Valcis, kuru pazīstu jau no aptuveni 1990.gada, kad viņš bija Rīgas pilsētas Kriminālpolicijas priekšnieks. Kad es sāku strādāt, jau pēc pāris dienām A.Valcis norādīja, ka viens no maniem uzdevumiem būs strādāt Aivara Lemberga vārdā attiecībā pret viņa biznesa konkurentiem, lai vāktu dažādu informāciju. Sākotnēji tas bija Šķēle. (...) Atceros, ka 2005.gada martā Aivars Valcis man norādīja sākt vākt informāciju par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, par viņa iepriekšējo darba vietu, īpaši krimināllietām, kurās viņš bija virzītājs, lai viņu diskreditētu. Arī šāds uzdevums tika dots no Aivara Lemberga puses. Es Aivaram Valsim nemaz neatbildēju, vai piekrītu pildīt tamlīdzīgu uzdevumu un no SIA Apsardzes dienests Venta aizgāju, jo sapratu, ka neko tādu nedarīšu.”
Avoti: Diena, Latvijas radio raidījums “Krustpunkti”
Grinberga lieta
2006.gada maijā prokuratūra Lembergam cēla apsūdzību, kuras pamatā bija aizdomas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar viņa pretošanos pildīt valdības rīkojumu par Ventspils pilsētas pašvaldības opozīcijas deputāta Ojāra Grinberga (Jaunais laiks) iecelšanu Ventspils brīvostas valdē. Medijos tā ieguva Grinberga lietas vārdu.Darbam ostas valdē Grinbergu 2005.gada februārī izvirzīja Ekonomikas ministrija, kuru vadīja ministrs Krišjānis Kariņš (JL), rīkojumu pieņēma A.Kalvīša (TP) valdība. Lembergs to nepildīja, jo uzskatīja par nepilnīgu — valdības rīkojumā nebija norādīts Grinberga personas kods.
Lietu nodeva Kuldīgas rajona tiesai — 2007.gada 22.maijā tiesa Lembergu Grinberga lietā pilnībā attaisnoja, nesaskatot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Pēc tam vēl divas tiesu instances, Kurzemes apgabaltiesa un Augtākās tiesas (AT) Senāts, atstāja spēkā Lembergu attaisnojošo lēmumu. Pēc šīs tiesvedības Lembergs uzsver, ka ir trīs reizes attaisnots.
Avoti: Diena, NRA, LTV raidījums “Panorāma”, LETA, Delfi
Lemberga parādsaistības un uzkrājumi
Saskaņā ar Lemberga 2011.gada pavasarī VID iesniegto ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju, pērn Lembergs parāda saistības veidojušas 7 355 185 ASV dolārus jeb 3 648 171 latu un 8 340 931 eiro (5 862 039 latus).
2010.gadā viņš skaidrā naudā bija uzkrājis 80 tūkstošus latu, 9500 ASV dolāru un 42 tūkstošus eiro. Savukārt bezskaidrā naudā Lembergs uzkrājis 193 881 latu, 161 811 eiro, 36 034 ASV dolārus un 15 Šveices frankus.
Lembergs 2010.gada deklarācijā norādījis, ka uzņēmumos VN, LK, Ventbunkers, Latvijas Krājbanka viņam pieder 444 431 latus vērtas akcijas. Lemberga īpašumā ir 12 transportlīdzekļi, tostarp sešas airu laivas. Viņam pieder arī zemesgabali Ugāles un Puzes pagastā, divi dzīvokļi - viens īpašumā un viens valdījumā - Ventspilī, kā arī zeme un dzīvojamā ēka Rīgā.
Lembergs pērn aizdevis 454 479 latus un 786 478 ASV dolārus, bet pērn kā ienākumus deklarējis 319 718 latus un 6091 eiro.
Mediji ziņojuši, ka 2010.gada valsts amatpersonas deklarācijā Lembergs joprojām nav pieminējis tos, iespējams, vairākus simtus miljonu dolāru vērtos īpašumus (īpašumu daļas uzņēmumos, līdzekļus bankās, trastos), kuri kā viņam slēpti piederoši īpašumi arestēti gan ar viņu saistītās krimināllietas ietvaros, gan ar Anglijā notiekošo tiesvedību saistītas lietas ietvaros. Portāls pietiek.lv arī informējis, ka Lemberga amatpersonas deklarācijā nav atrodams dārgs rokaspulkstenis, kas ļoti atgādina pasaules prestižākās pulksteņu markas Patek Philippe rokaspulksteni. Tā cena lēsta vismaz 100 tūkstošu latu apmērā. Interesi par dārgo Lemberga laikrādi izrādījis VID.
Kā liecina KNAB datu bāze, 2011.gadā vienīgais veiktais ziedojums ir partijai “Latvijai un Ventspilij” 92 LVL apmērā. 2009.gadā “Latvijai un Ventspilij” atbalstījis ar ziedojumu 3046 LVL apmērā, ZZS ar 15 000LVL. 2001.gada rudenī Lembergs ziedoja 2000 latu Eināra Repšes veidotajai partijai Jaunais laiks.
Politiskās partijas
Lembergs bija LPSR Komunistiskās partijas biedrs, padomju periodā viņš ieņēma amatus Latvijas komunistiskās partijas nomenklatūrā. Medijos Lembergs raksturots kā aktīvs un enerģisks nomenklatūras darbinieks, kurš «karjeras veidošanā pa komjaunatnes-partijas līniju joņo kā lokomotīve, noslaukot visus šķēršļus
1988.gada 5.decembrī Ventspils pilsētas vadību uzticēja Lembergam. Par izpildkomitejas priekšsēdētāju viņu ievēlēja XIX sasaukuma Tautas deputātu padomes ārkārtējā 8.sesijā.
No 1990.gada līdz 1993.gadam Lembergs bija Augstākās padomes (AP) deputāts un ekonomikas komisijas loceklis. Viņš darbojās Latvijas tautas frontes frakcijā un bija starp tiem, kas 1990.gada 4.maijā balsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
1994.gada martā, divus mēnešus pirms pirmajām daudzpartiju demokrātiskajām pašvaldību vēlēšanām atjaunotajā Latvijā, Lembergs izveidoja partiju “Latvijai un Ventspilij” un kļuva par tās valdes priekšsēdi.
2006.gadā “Latvijai un Ventspilij” noslēdza sadarbības līgumu ar Zaļo un Zemnieku savienību. Tas paredzēja kopīga vēlēšanu saraksta veidošanu 9. Saeimas vēlēšanām. No “Latvijai un Ventspilij” Saeimā ievēlēja divus pārstāvjus – Gunti Blumbergu un Gundaru Daudzi (9.Saeimas spīkers). Arī uz 10.Saeimas vēlēšanām “Latvijai un Ventspilij” startē kopā ar ZZS.
Avoti: L.Lapsa, K.Jančevska Kas ir Lembergs? Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu, Apollo, LETA, CVK, “Latvijai un Ventspilij” mājas lapa