plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Andris Bērziņš

Deputāta profils

Apraksts

 

 

 

uz augšu

Balso pret A.Šlesera izdošanu kratīšanai 2011.gada 26.maijā

 
Vērienīga kriminālprocesa ietvaros 2011.gada maijā KNAB vērsās pie 10.Saeimas deputātiem, lūdzot ļaut veikt kratīšanu PLL deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Kriminālprocess tika uzsākts par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers (PLL), un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos. Saeimas vairākums neatbalstīja KNAB lūgumu.
 
10.Saeimas deputāts A. Bērziņš balsoja pret A.Šlesera izdošanu kratīšanai, tādējādi piepulcējoties to deputātu lokam, kuri liedza KNAB veikt operatīvo darbību pret Saeimas deputātu A.Šleseru, nosargājot viņa imunitāti.
 
A. Bērziņs runa Saeimas debatēs par KNAB lūgumu atļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietās:
 
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Manuprāt, šis balsojums mums tiešām parādīs, kurš šodien uzticas mūsu tiesībsargājošajām institūcijām, bet kurš kategoriski iebilst pret manipulāciju ar to varu, kas tiesībsargājošajām institūcijām saskaņā ar likumu ir dota.
Godājamie kolēģi! Man negribas atkārtot to, ko teica Zalāna kungs, bet es tomēr, tā teikt, tam iziešu cauri.
Tāda veida operatīvā darbība kā kratīšana ir pati par sevi saprotama lieta, un tai ir jēga tikai tad, ja tā ir negaidīta, ja cilvēks tai nav sagatavojies, ja ir tiešām kaut kādas reālas cerības sameklēt tur kādus neapgāžamus, pārliecinošus pierādījumus tām vai citām darbībām.
Godājamie kolēģi! Ja kratīšana tiek izziņota divas diennaktis pirms tam, kad par to lems Saeima, tiek izziņota presē, tad ir jautājums - kādas un cik lielas cerības ir kaut ko tur atrast, pat ja tur būtu ko meklēt?!
Godājamie kolēģi! Tas diemžēl izskatās pēc manipulācijas ar Saeimas un likuma doto varu, un tas izskatās pēc tādas vēlēšanās iespējami smagi ievainot konkrēto personu, pret kuru tiek vērsta šī kratīšana, un pie viena nodarīt arī kaitējumu viņa ģimenes locekļiem.
Kolēģi, jūs zināt, ka pirms nedēļas Inese Šlesere dzemdēja četrus kilogramus 70 gramus smagu puiku, 57 centimetrus garu, un jūs zināt arī to, ka vakar Ainārs Šlesers gan savu sievu, gan puiku atveda mājās. Tagad, es domāju, šī situācija... šīs situācijas autori faktiski ir ieplānojuši acīmredzot vēl izdarīt kādu smagu ievainojumu un kādu traumu Aināra Šlesera ģimenei, viņa sievai, kura pagaidām ir nolikusi mandātu... mūsu kolēģei, kura pagaidām ir nolikusi mandātu un kuras vietā pagaidām es esmu Saeimā, un tāpat nodarīt maksimāli lielu publisku ļaunumu.
Godājamie kolēģi! Es neiebilstu pret tiesībsargājošo institūciju tiesībām izdarīt visas nepieciešamās darbības, taču es kategoriski iebilstu pret manipulāciju ar varu... pret manipulāciju ar varu pretēji likuma burtam un garam.
Es aicinu balsot „pret”.
Paldies.
 
Plašāk par šo balsojumu 
Balsojums 
 
 
uz augšu

Ceļojums ar „Latvijas finiera” jahtu

 
 
2002.gada jūlijā, būdams valdības vadītāja amatā, Andris Bērziņš ar sievu daļu atvaļinājuma pavadīja, 10 dienas kuģojot ar akciju sabiedrības „Latvijas finieris” jahtu gar Turcijas piekrasti. Uz „Latvijas finierim” piederošās jahtas kopā ar pieciem citiem atpūtniekiem A.Bērziņš nonācis kā uzņēmuma vecākās konsultantes ģimenes draugs. Vecākā konsultante visai kompānijai arī apmaksāja aviobiļetes uz Turcijas kūrortpilsētu Marmarisu. Pirms šī informācija nāca klajā, premjera preses pārstāvis informēja, ka atvaļinājumu A.Bērziņš pavadījis Latvijā. A.Bērziņa preses pārstāvis arī kategoriski noraidīja versiju, ka Ministru prezidents bez maksas izmantojis privāta uzņēmuma jahtu, taču atzina, ka A.Bērziņam gan nav kvīts par naudu, ko viņš par braucienu samaksājis konsultantei.
Mēnesi vēlāk šis atgadījums guva savdabīgu turpinājumu, jo atklājās, ka Latvijā tobrīd nebija iestādes, kas varētu objektīvi izmeklēt premjera iespējamo interešu konfliktu, jo vienīgās korupcijas izvērtēšanai īpaši izveidotās Noziedzības un korupcijas novēršanas padomes priekšsēdētājs bija pats A.Bērziņš. Tā paša gada novembrī Valsts ieņēmumu dienests secināja – lai arī valdība iepriekš „Latvijas finierim” piešķīrusi ievērojamu nodokļu atlaidi, A.Bērziņa rīcībā likumpārkāpums nav konstatēts.
 
Avots: LETA
 
 
uz augšu

Daimler lieta

 

No ASV tieslietu ministrijas ziņojuma izriet, ka „Mercedes-Benz” automašīnu ražotājs „Daimler” daudzās valstīs, arī Latvijā, pie izdevīgiem valsts un pašvaldību iepirkumiem ticis, valdības un Rīgas domes amatpersonām maksājot kukuļus, 2010.gada martā ziņoja TV3 raidījums „Nekā personīga”. Raidījums akcentē, ka pirmais kukulis – 1998.gadā maksātie 268 000 LVL par 40 Turcijā ražoto „Mercedes” autobusu iegādi Rīgas sabiedriskā transporta parka papildināšanai – iekrīt laikā, kad A.Bērziņš bija Rīgas mērs, bet viņa partijas biedrs Vilis Krištopāns vadīja valdību. Otru lielāko kukuli 151 280 LVL, kas noformēts kā komisijas maksa, „Daimler” maksājis 2002.gadā, kad A.Bērziņš bija premjers. LETA uzrunātās par autobusu iepirkumiem un satiksmes nozari atbildīgās amatpersonas noliedz, ka būtu starp kukuļu saņēmējām.
 
Avoti: Diena, TV3 raidījums “Nekā personīga”, LETA
 
 
uz augšu

Pēc politiķa karjeras – bankas padomē

 
Pēc premjera amatā aizvadītiem divarpus gadiem A.Bērziņš 2004.gada martā tika apstiprināts AS “Parex banka” uzraudzības padomē, pēc diviem gadiem ievēlēts par bankas padomes priekšsēdētāja vietnieku. Atgriežoties aktīvajā politikā, A.Bērziņš amatu padomē atstāja, jo 2006.gada oktobrī tika ievēlēts par 9.Saeimas deputātu. Viņa vietu padomē aizstāja partijas biedrs Valdis Birkavs. Jāatzīmē, ka “Parex banka” dažādos laikos ir bijusi darba vieta daudzām valsts pirmā ranga bijušajām amatpersonām, kuras vieno piederība Latvijas ceļam. Tās pārstāvji viens otru nomainīja bankas padomē.
 
Avots: Dienas bizness
 
 
uz augšu

Skaidrās naudas uzkrājumi pārsnieguši 10 000 LVL

 
Skaidrās naudas uzkrājumi 2005.gadā, strādājot „Parex bankas” uzraudzības padomē, sasniedza 17 380,86 LVL. 2011.gadā skaidrā nauda vairs nav deklarēta.
 
Avoti:
VID valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze
www.cvk.lv