plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Artis Kampars

Deputāta profils

Partija: Vienotība
 

Apraksts

 

Partija "Jaunais laiks"

Ievēlēts 10. Saeimā. Nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku.

Ekonomikas ministrs V.Dombrovska valdībā (kopš 2009.gada), 8. un 9.Saeimas deputāts, “Jaunā laika” domes priekšsēdētājs, bijušais uzņēmējs.

Deklarācija CVK

Šķēles interešu nodrošināšana Privatizācijas aģentūrā

2010.gada janvārī ekonomikas ministrs A.Kampars nolēma nepagarināt līgumu ar Privatizācijas aģentūras valdes locekli M.Pietkeviču, kurš tiek uzskatīts par Tautas partijas līdera Andra Šķēles interešu pārstāvi un ir ieguvis iesauku “Mākoņu pastnieks” (pēc A.Šķēles īpašuma nosaukuma Lilastē). Lai gan A.Kampars sākotnēji noliedza politisko vienošanos ar Tautas partiju par vietu Privatizācijas aģentūras valdē, drīz vien viņš par valdes locekli iecēla bijušo valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekli Andi Dobrāju – Andra Šķēles znota tēvu. Tautas partijas un A.Šķēles interese par Privatizācijas aģentūras valdi tiek saistīta ar to, ka aģentūra ir Parex bankas valstij piederošo akciju īpašniece un var ietekmēt valsts rīcību ar Parex banku.

Avoti: Diena, LETA

Aizdomas par labvēlību atsevišķiem zaļās enerģijas ražotājiem



I.Godmaņa (LPP/LC) valdības pēdējās darba dienās, 2009.gada februārī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts atbalstu zaļās enerģijas ražošanai, kas ievērojami palielināja cenu, kādu valsts maksātu par obligāto vēja un biogāzes enerģijas iepirkumu, kā arī ļāva lielāko daļu no iepirkuma apjoma jeb kvotām saņemt ar Tautas partijas politiķiem saistītiem uzņēmējiem. Lielu daļu vēja enerģijas ražošanas kvotu ieguva SIA “Rapsoil”, kuras īpašnieks līdz 2006.gadam bija ar A.Kalvīti un Tautas partiju saistītais J.Sprinovskis. Savukārt gandrīz visas biogāzes ražošanas kvotas ieguva vairāki ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi saistīti uzņēmumi, kuriem nebija pieredzes biogāzes jomā.  Pret neskaidro un dažiem uzņēmējiem izdevīgo biogāzes kvotu sadali protestēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome, jo bez valsts atbalsta bija palikuši daudzi zemnieki, kas jau bija investējuši līdzekļus biogāzes ražotnēs.

2009.gada aprīlī par enerģētikas jomu atbildīgā A.Kampara vadītā Ekonomikas ministrija apturēja vēja enerģijas iepirkumu. Tika izstrādāti grozījumi MK noteikumos par valsts atbalstu zaļās enerģijas ražošanai, kas paredzēja palielināt kvotas biogāzes enerģijai, radot iespēju pieteikties vēl arī citiem uzņēmējiem.

2009.gada maija sākumā laikraksts “Diena” ziņoja, ka A.Kampars šajā laikā ir ticies ar diviem uzņēmējiem – vienu no t.s. Lemberga oponentiem Olafu Berķi, kuram pieder uzņēmums “TCK”, kas bija vēlējies iegūt vēja enerģijas kvotas, bet Ekonomikas ministrijas rīcības dēļ nebija varējis laikā iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kā arī Andri Griģi, kas bija ieguvis lielāko daļu no biogāzes kvotām. Tika izteiktas aizdomas, ka ekonomikas ministra A.Kampara vadībā izstrādātie grozījumi valdības noteikumos ir izdevīgi abiem šiem uzņēmējiem, t.i., vēja enerģijas konkursa apturēšana ļautu uz valsts atbalstu pieteikties arī O.Berķa uzņēmumam, savukārt biogāzes kvotu palielināšana nozīmētu, ka A.Griģim netiktu atņemtas jau piešķirtās biogāzes kvotas. A.Kampars apstiprināja, ka neformālos apstākļos ir ticies ar O.Berķi, bet noliedza viņa un A.Griģa interešu lobēšanu.Rezultātā 2009.gada maijā tika pieņemti A.Kampara vadītās Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi, kas samazināja valsts noteikto iepirkuma cenu. A.Griģim netika atņemtas jau piešķirtās biogāzes enerģijas kvotas. O.Berķa uzņēmumam tika dota iespēja pieteikties uz vēja enerģijas kvotām. 

Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze

 

2002.gadā, stājoties Saeimas deputāta amatā, A.Kampars deklarēja 34 000 LVL lielus skaidras naudas uzkrājumus, kas 2004.gadā tika samazināti līdz 8000 LVL. Turpmākajos gados A.Kampars skaidrās naudas uzkrājumus pakāpeniski samazināja līdz 2200 latiem.

Savukārt A.Kampara parādsaistības laika gaitā ir ievērojami pieaugušas – 2003.gadā tās bija tikai 2357,38 LVL, 2005.gadā – nedaudz vairāk par 42 000 LVL. Kredītu apjoms būtiski tika palielināts 2006.gadā, sasniedzot nedaudz vairāk kā 167 000 latu. 2010.gadā A.Kampara parādsaistības jau pārsniedza 200 000 latu. No šīs summas aptuveni 150 000 latu ir hipotekārais kredīts par īpašuma iegādi. 2010.gada sākumā ekonomikas ministrs A.Kampars laikrakstam “Diena” pauda bažas par savām iespējām veikt kredīta maksājumus pēc ministru algu samazināšanas. "Toreiz likās, ka varu atļauties iet politikā, jo esmu gana daudz izdarījis privātajā biznesā. Tagad šis lēmums ir nopietni jāpārvērtē, jo algas dzīvošanai nepietiek. (..) Ceru, ka saprotat – nevaru ģimeni ar trim bērniem uzturēt par atlikušajiem 500 latiem. Sieva vēl nestrādā, taču izskatās, ka viņai tomēr tas būs jādara." 

Avots: VID, Diena, LETA

A. Kampara iesniegtās amatpersonas deklarācijas VID

 

2001.gada pašvaldību vēlēšanās A.Kampars nesekmīgi kandidēja uz vietu Tukuma domē no Latvijas Demokrātiskās partijas saraksta.