plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Baiba Rozentāle

Deputāta profils

 

Apraksts

 

Tautas partija

Latvijas Infektoloģijas centra direktore, bijusī veselības ministre (06.2009.-03.2010)

Deklarācija CVK

 

 

 

Ilgstoši saņem naudu no zāļu ražotāja 

B.Rozentāle vairāku gadu garumā par lekciju vadīšanu saņēmusi naudu no beļģu firmas „GlaxoSmithKline” (GSK) – otrās lielākās farmācijas kompānijas pasaulē, kurai pieder 23% pasaules vakcīnu tirgus. GSK ir viena no trim farmācijas firmām, kas ražo pretgripas vakcīnas un kas tās piegādāja arī valsts apmaksātajai vakcinācijas kampaņai. Vakcinēšanai 2005.gadā GSK piegādāja vakcīnas par 72 200 latiem (19 000 vakcīnas devu). Vienlaikus B.Rozentāle vadīja Imunizācijas valsts padomi, kuras speciālisti konsultē Veselības ministriju vakcinācijas jautājumos. VID pieejamās amatpersonu deklarācijas liecina, ka B.Rozentāle, lasot lekcijas un sniedzot konsultācijas, ar GSK sadarbojusies vismaz piecus gadus (no 2000. līdz 2006.gadam), ik gadu saņemot par to naudu. KNAB veica pārbaudi, taču atteicās ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu noilguma dēļ.

Laikraksts „Diena” ziņoja, ka B.Rozentāles vadītā Imunizācijas valsts padome 2009.gadā rosināja ieviest valsts finansētu vakcināciju pret rotavīrusu, cilvēka papilomas vīrusu un pneimokoku. Maijā tika pieņemti noteikumi, kas divas no šīm potēm valsts finansēto skaitā iekļauj 2010.gada laikā, bet vienu – no 2011.gada. Latvijas ārstu biedrība norādīja, ka vakcinācijas kalendāra papildināšana, ņemot vērā vakcīnu lielās izmaksas, ir ekonomiski nepamatota. 2009.gada beigās noslēdzās Veselības ministrijas rīkotais konkurss, kas paredz divu gadu laikā vakcīnām, tostarp nupat ieviestajam, izdot kopumā 12,5 miljonus latu. Viena no firmām, kas piegādās jaunnoteiktās vakcīnas pret cilvēka papilomas vīrusu un rota vīrusu, ir „GlaxoSmithKline Latvia”.

Avoti: Leta, Diena, TVNET


 

Ļauj valstij pārmaksāt par zālēm

Mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām atklātībā nāca fakti, kas liecina, ka B.Rozentāles kopš 2001.gada vadītais Latvijas Infektoloģijas centrs vismaz piecus gadus pārmaksā par zālēm, ilgstoši ļaujot nopelnīt vienai firmai. Laikraksts „Diena” norādīja uz HIV/AIDS zāļu iepirkuma konkursu sistēmas vājām vietām, kas liecinot, ka valsts kompensētos medikamentus varētu iepirkt arī lētāk un pašlaik valsts pārmaksā par zālēm, lielāko daļu HIV/AIDS pacientiem nepieciešamo zāļu iepērkot no uzņēmuma „Jelgavfarm”, kas Latvijā izplata „GlaxoSmithKline” (GSK) ražotos medikamentus. Tās pašas zāles Infektoloģijas centram šogad varēja par 150 000 LVL lētāk piegādāt zāļu vairumtirgotājs „Elpis”, kas nepieciešamās zāles piedāvāja iepirkt nevis no zāļu ražotāja pārstāvniecības Latvijā, bet gan citās Eiropas valstīs. Pēc uzvaras iepirkuma konkursā par kopējo summu 2,5 miljoni latu, Infektoloģijas centrs līgumu ar „Elpis” lauza, norādot uz birokrātiskām niansēm. „Elpis” vietā zāļu piegādes tiesības šogad atguva konkursa otrās vietas ieguvējs – tas pats „Jelgavfarm”.

Avots: Diena


 

Izmaksā apšaubāmas prēmijas

B.Rozentāles vadītais Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) saviem darbiniekiem atlīdzībās, piemaksās un prēmijās nelikumīgi izmaksāja 153 515 LVL, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par Veselības ministrijas 2008.gada pārskata sagatavošanas pareizību. VK uzsver, ka Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes, tostarp LIC, apzināti sagrozīja grāmatvedības informāciju, un LIC 2008.gada decembrī izmaksātās prēmijas uzskaitīja kā „Piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas”, nevis „Prēmijas un naudas balvas”, tādējādi apejot valdības lēmumu 2008.gada novembrī un decembrī valsts iestādēs aizliegt izmaksāt prēmijas. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka šī pārkāpuma dēļ LIC 2008.gada finanšu pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par aģentūras izdevumu struktūru.

Avots: Valsts kontroles ziņojums
 

 

Iecietīgi reaģē uz korupcijas skandālu Bērnu slimnīcā

2009.gada oktobrī KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gadam saistībā ar publiskajiem iepirkumiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). KNAB informēja, ka saistībā ar vairākiem būvdarbu iepirkumiem slimnīcas vajadzībām BKUS amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām personām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā attiecībā pret valsti. Tika apcietināts BKUS valdes loceklis Andris Kramzaks un saimnieciskais direktors Aivars Lisenko. Kriminālprocess turpinās.
Veselības ministre B.Rozentāle aizstāvēja Dz.Mozgi un, neraugoties uz premjera Valda Dombrovska norādēm, ļāva viņam turpināt darbu slimnīcas vadītāja amatā. Novembrī Dz.Mozgis pats lūdza atstādināt viņu no amata uz pārbaudes laiku, bet jau decembrī atgriezās amatā, jo ministrija pārkāpumus nekonstatēja. Ministre vilcinājās atstādināt Dz.Mozgi arī pēc tam, kad 2010.gada sākumā atklājās, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīca gada laikā par aptuveni 2,5 miljoniem latu pasūtījusi iekārtas un medicīnas materiālus no Dz.Mozga kādreizējai faktiskajai dzīvesbiedrei Dacei Rātfelderei un māsai Sigitai Kalniņai piederošās firmas „Arbor Medical korporācija”. Dz.Mozgis parakstīt līgumus nedrīkstēja interešu konflikta dēļ. Februārī Dz.Mozgis atkāpās – ministrija apgalvoja, ka viņš to dara veselības dēļ, bet raidījums "Nekā personīga" informēja, ka tas tomēr noticis Veselības ministrijas spiediena rezultātā. Vēlāk viņš turpināja darbu slimnīcā tās direktora amatā.

Avoti: Diena, Leta, “Nekā personīga”

 

Blēdās, izmantojot dienesta auto

Pretēji Tautas partijas (TP) solījumiem, ka tās ministri vairs neizmantos dienesta automašīnas ne darba, ne privātajām vajadzībām, 2010.gada pavasarī žurnālisti pieķēra veselības ministri Baibu Rozentāli izmantojam darba auto. Par to informēja raidījums "Nekā personīga".

Avots: "Nekā personīga"

 

Aizstāv aizdomīgu iepirkumu

2010.gada pavasarī veselības ministre B.Rozentāle savā pēdējā darba dienā paziņoja, ka ar Rīgas sanitārā transporta autobāzes īpašnieku Adigjozalu Mamedovu tiks slēgts 31 miljonu latu vērts līgums par ātrās palīdzības automašīnu nomu. Raidījums „Nekā personīga” ziņoja, ka konkursa noteikumi radīja aizdomas, ka tie rakstīti vienai, auto jau gadiem piegādājušai firmai, turklāt tā bija vienīgā, kad iesniedza pieteikumu. B.Rozentāle turklāt paziņoja, ka līgums būs 31 miljonu latu vērts, lai gan iepriekš tika sniegta informācija par 21 miljonu. Premjers Valdis Dombrovskis konkursu tajā pašā dienā apturēja, tomēr novērst to neizdevās – tā kā neviena firma nebija iesniegusi sūdzību un A.Mamedovs kompromisiem nepiekrita, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš ar ''Rīgas Sanitārā transporta autobāzes'' īpašnieku noslēdza līgumu par 21 miljonu latu uz pieciem gadiem. Gan KNAB, gan Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atzina, ka pie situācijas, kad šantāžas rezultātā ir parakstīts valstij neizdevīgs līgums, vainojama ir konkursa novilcināšana.

Avoti: Diena, Leta, „Nekā personīga”

 

Sagatavo ērtu vietu, kur atgriezties pēc darba valdībā

2009.gada maijā KNAB pēc deputāta Aināra Latkovska (Jaunais laiks) ierosinājuma sāka pārbaudi, vai B.Rozentāle ar atgriešanos LIC vadībā pēc veselības ministres amata pildīšanas nav pārkāpusi likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. 2009.gadā neilgi pēc kļūšanas par ministri B.Rozentāle ierosināja LIC pievienot Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pārņemt Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas un daļu Sabiedrības veselības aģentūras funkciju, šādi būtiski palielinot iestādes budžetu. Par LIC vadītāja pienākumu izpildītāju šajā laikā tika apstiprināts Jāzeps Keišs. Jauns vadītājs iestādei netika meklēts, faktiski nodrošinot, ka B.Rozentāle pēc ministres pienākumu pildīšanas varēs atgriezties šajā darbā. Līdz ar to Rozentāle varētu būt pārkāpusi likumu, kas noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. KNAB interešu konfliktu nekonstatēja, jo B.Rozentāle nav pārkāpusi likumā noteiktos ierobežojumus. B.Rozentāle interešu konfliktu noliedza, saucot iesniegumu par politisko cīņu un vēršanos pret viņu kā pret spēcīgu politisko spēlētāju.

Avots: Diena

uz augšu

Organizē šaubīgu iepirkumu

Kopš 2009.gada rudens nepilna gada laikā četras reizes tika atklāti pārkāpumi LIC rīkotajā iepirkumā par Nacionālās references laboratorijas mēbelēm. Par tām sākotnēji LIC bija gatavs tērēt 250 tūkstošus latu, rakstīja „Diena”. Pirmajā iepirkuma konkursā uzvarēja neliels uzņēmums „DP Mēbeles”, plašāk zināms kā virtuves mēbeļu ražotājs. Lai arī IUB atklāja pārkāpumus, LIC vēlreiz pasludināja šo uzņēmumu par uzvarētāju. IUB savukārt aizliedza slēgt līgumu. Trešajā piegājienā uzvarēja tikai 2009. gada jūnijā dibināts uzņēmums „Saint-Tech” ar līgumsummu 153 091 lats. IUB jau iepriekš kā pamatotas minēja bažas par to, ka abu firmu piedāvājumi ir identiski pēc formas, satura un noformējuma, atšķirīgas ir tikai abu piedāvājumu cenas. Šogad augusta sākumā IUB atzina par pamatotu SIA „Armgate” sūdzību (tā norādīja, ka LIC nepamatoti prasa saglabāt cenu piedāvājumu iepriekšējā līmenī) un liedza slēgt līgumu ar „Saint-Tech”. B.Rozentāle iepriekš pauda, ka neuztraucas par ieilgušo iepirkumu, jo garajā procedūrā izdevies samazināt cenu un tas esot galvenais ieguvums.

Avots: Diena, IUB 

 

Dienesta stāvokļa izmantošana partijas tēla spodrināšanai

2009.gada nogalē “Diena” rakstīja, ka pēc B.Rozentāles iniciatīvas LIC darbiniekiem bija obligāti jāpiedalās Lielajā talkā, kas aprīlī notika visā Latvijā, jo dabas sakopšanu filmēja un vēlāk izmantoja Tautas partijas reklāmas rullītī pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām. Tiem darbiniekiem, kuri zināja, ka nevarēs ierasties talkā, iepriekš esot bijis jāiesniedz rakstisks paskaidrojums priekšniecei.

 

Finanšu stāvoklis

 

No 2000.gada līdz 2006.gadam skaidrās naudas uzkrājumi pieauga sešas reizes, sasniedzot 19 000 LVL. 2007.gadā, 10 332 LVL novirzot uzkrājumos bankās, skaidrās naudas uzkrājumi samazinājās līdz 3 000 LVL. 2008.gadā skaidrā naudā deklarēti 14 tūkstoši latu, 2009.gadā – 16 tūkstoši latu.

2006.gada deklarācijā norādītas divas iemaksas dzīvokļa kredīta dzēšanai, kopā par 41 893 LVL. Lielāko daļa šīs summas – 30 000 latu – B.Rozentālei ziedoja meita. Deklarācijas nesniedz skaidru priekšstatu par to, kur ņemta atlikusī starpība. 2004.gadā B.Rozentāle aizņēmās 85 800 USD, un jau 2006.gadā parāds bija dzēsts. 2007.gadā izsniedza 21 000 LVL aizdevumu, kurš 2008.gadā vēl nebija atdots.
 


Avots: VID

 

Partijas maiņa

2005.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no LSDSP saraksta, taču netika ievēlēta. 2007.gadā LSDSP domniekam Mārim Tralmakam noliekot mandātu, viņa kļuva par domnieci kā nākamais kandidāts rindā, taču jau kā TP pārstāve. Pēc šī gadījuma LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs kādreizējo partijas biedri B.Rozentāli aģentūrai LETA nodēvēja par “sienāzi”, kas “aizlēkāja” uz domes koalīcijas partiju tikai divas nedēļas pirms koalīcijai pievienojās visa LSDSP frakcija.