plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Dainis Liepiņš

Deputāta profils

 

Apraksts

 

LPP/LC valdes loceklis, AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs, biedrības "Latvijas tirgus savienība" valdes priekšsēdētājs, Jelgavas pilsētas domes deputāts, bijis vairāku valsts uzņēmumu padomes un valdes loceklis, uzņēmējs

Deklarācija CVK

 

 

Šlesera astoņkājis

D.Liepiņš ir viens no spilgtākajiem t.s. “Šlesera astoņkāja” pārstāvjiem. Laikā, kad A.Šlesers bija satiksmes ministrs, D.Liepiņš ir vienlaikus darbojies vairāku uzņēmumu padomēs, kas tika veidotas pēc politiskās piederības principa. Sabiedrībā un medijos vairākkārt tika apšaubīta šādu padomju nepieciešamība un lietderība, kā arī samērs starp padomju locekļu saņemto atalgojumu un  darba apjomu. No 2004. līdz 2009. gadam D.Liepiņš bija padomes priekšsēdētājs starptautiskajā lidostā „Rīga”, “Latvijas Pastā”, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, AS “Latvijas valsts ceļi”, AS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, kā arī “Latvijas valsts meži” padomes loceklis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks un satiksmes ministra padomnieks.

Fakts, ka D.Liepiņš daudzajos amatos strādāja vienlaicīgi, radīja šaubas par to, vai viens cilvēks ir spējīgs kvalitatīvi uzraudzīt tik daudzu uzņēmumu darbu. Jāpiebilst, ka līdztekus darbam visos pieminētajos valsts uzņēmumos D.Liepiņš nodarbojās arī ar privāto uzņēmējdarbību. Piemēram, 2008. gadā laikraksts “Diena” rakstīja, ka paralēli darbam 7 valsts uzņēmumos D.Liepiņam piederošais uzņēmums G.R.B. būvēja privātmājas Ozolniekos. Vietējie laikrakstam esot stāstījuši, ka viņš faktiski vadījis būvdarbus. D.Liepiņš gan apgalvoja, ka to esot darījis tikai brīvdienās.

Jāpiebilst, ka visos šajos amatos D.Liepiņš ir nokļuvis bez konkursa savas politiskās piederības dēļ. Arī “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja amatā 2009.gadā D.Liepiņš iekļuva ar A.Šlesera gādību un bez konkursa rīkošanas. Par to pārmetumus ir izteikusi Rīgas domes opozīcija.

Par pretendentu atlasi pārmetumi tika izteikti arī paša D.Liepiņa vadītajai “Latvijas Pasta” padomei. Proti, 2008. gadā “Latvijas Pasta” padome par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju bez konkursa iecēla bijušo Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētāja vietnieku Ivaru Kraukli. Lai gan “Latvijas Pasts” un Satiksmes ministrija tika kritizēti par atklātā konkursa nerīkošanu, toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC, tagad PLL) sacīja, ka "Kraukļa paveiktais CSDD ir garants tam, ka viņš spēs vadīt tādu uzņēmumu kā “Latvijas Pasts". Jāpiebilst, ka I.Krauklis amatā tika iecelts pēc tam, kad no tā uzņēmuma finansiālo problēmu dēļ atkāpās Gints Škodovs.

Avots: LETA

 

Saistība ar valstij neizdevīga līguma noslēgšanu

Ar D.Liepiņu bija saistīts uzņēmums, kas 2005.gadā no Izglītības un zinātnes minsitrijas (IZM) ieguva tiesības par nelielu maksu nomāt vērtīgu īpašumu Rīgā, Ķīšezera krastā. 2005.gadā IZM bez konkursa piešķīra pirms dažām dienām divu cilvēku dibinātai SIA “Studentu centrs” tiesības 20 gadus nomāt vērtīgu valsts īpašumu Mežaparkā, Ezermalas ielā 6. Saskaņā ar noslēgto līgumu par 19 hektāru nomu SIA “Studentu centrs” Izglītības un zinātnes ministrijai bija jāmaksā tikai 1 500 LVL mēnesī. Toreizējā izglītības ministre Ina Druviete (Vienotība) ierosināja pārbaudi par ministrijas ierēdņu rīcību. Vēlāk lieta tika nodota prokuratūrai. Ministrijas valsts sekretārs Valdis Egle un ministrijas darbiniece Helēne Kaņepe tika atlaisti un pret viņiem tika celtas apsūdzības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un amatpersonas bezdarbību. Abi gan pārkāpumus neatzīst un turpina tiesāties ar IZM. Savukārt par zemes īres līgumu notika atsevišķa tiesvedība, kuras rezultātā SIA “Studentu centrs” atteicās no īpašuma nomas. Turklāt valdība pēc tiesvedības sākuma arī pieņēma lēmumu par šī zemes objekta privatizāciju.
SIA “Studentu centrs” bija saistīta ar D.Liepiņu. Uzreiz pēc nomas līguma noslēgšanas Ezermalas ielas īpašuma apakšnomnieki sanēma vēstules, kurās lūgts visus jautājumus kārtot ar sabiedrisko organizāciju “Jaunā Rīga”, kuras valdē bija D.Liepiņš un bijušais A.Šlesera preses sekretārs “Varner Hakon Invest” Rems Razums.

Avots: LETA, Diena

 

Balsu pirkšana Jelgavā

2009. gadā prokuratūra konstatēja, ka Jelgavas pašvaldības vēlēšanās tika pirktas vēlētāju balsis par labu partijai LPP/LC un konkrēti trim kandidātiem - Dainim Liepiņam un Saulvedim Šalājevam, kas vienīgie no visa saraksta arī iekļuva Jelgavas domē, kā arī Ilzei Ozoliņai. D.Liepiņš šajās vēlēšanās bija mēra kandidāts no partijas LPP/LC. Par balsu pirkšanu tika sodīts I.Ozoliņas vīrs, uzņēmējs Ģirts Auniņš, un vēl četri cilvēki, turklāt visi atzina vainu. Prokurors Pāvels Sondors “Zemgales Ziņām” stāstīja, ka saskaņā ar noskaidroto balsis pirktas, samaksājot piecus latus pēc tam, kad balsotāji uzrādījuši zīmju komplektu, kurā trūkst LPP/LC zīmes. Šādi esot iegūtas vismaz 43 balsis, vēl 68 gadījumos trūcis pierādījumu, ka attiecīgi nobalsots. Tomēr netika konstatēts, ka ar balsu pirkšanu būtu tieši saistīts kāds LPP/LC biedrs vai deputāta kandidāts. D.Liepiņš sākumā pauda viedokli, ka lieta ir oponentu safabricēta, un apgalvoja, ka Ģ.Auniņu nepazīst. Pēc Ģ.Auniņam un pārējiem piespriestā soda viņš sacīja: “Tā ir Auniņa lieta, un man tur nav ko komentēt.”

Avots: LETA, Zemgales Ziņas

 

Aizdomas par slēpto priekšvēlēšanu reklāmu

Pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām D.Liepiņa gaitas un viedokli aktīvi un nekritiski atspoguļoja bez maksas izplatītais žurnāls “Jelgavnieki.lv”. Lai gan D.Liepiņš noliedza jebkādu saistību ar žurnālu vai tā interneta portālu, gan tajā intervēto cilvēku loks, gan notikumu atlase un pat reklāmdevēju saknes liecināja par pretējo, rakstīja “Zemgales Ziņas”.

Žurnālā uzkrītoši bieži un nekritiski tika atspoguļots D.Liepiņa un citu LPP/LC kandidātu viedoklis, piemēram, publikācijā par dzīvi Ozolnieku novadā no septiņiem aptaujātajiem cilvēkiem pieci bija LPP/LC izvirzītie kandidāti uz novada domi. Žurnāla lielākie reklāmdevēji bija valsts uzņēmumi, kuru amatos ir strādāja D.Liepiņš. Piemēram, viens no reklāmdevējiem bija Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), kuras padomi D.Liepiņš vadīja. Otra reklāmdevēju grupa bija ar Jelgavas un apkārtnes LPP/LC sarakstu kandidātiem saistītie uzņēmumi.

Žurnāla izdevējs ir sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds, kurš neslēpa, ka D.Liepiņš ir viņa draugs, taču noliedza, ka medijs tiek izmantots D.Liepiņa popularizēšanai. Interesants ir arī fakts, ka K.Rozenvalda uzņēmums «CorpMedia» žurnālu iegādājās tikai 2008. gada rudenī. TV3 raidījums “Nekā personīga” bija izpētījis, ka līdz tam īpašnieks bijis kāds Jelgavas 12. klases skolnieks Rolands Vereščagins, kura tēvs savukārt ir tolaik D.Liepiņa vadītās CSDD valdes loceklis Andris Vereščagins. Savukārt redakcija nomāja telpas no cita D.Liepiņa vadītā uzņēmuma “Latvijas Pasts”. Tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām žurnāls sāka iznākt retāk un tika ierobežota tā bezmaksas izplatīšana.

Avots: Zemgales Ziņas, Diena 

 

Jelgavas autobusu parks

Gan pirms D.Liepiņš kļuva par Jelgavas Domes deputātu, gan arī pēc viņa ievēlēšanas, Jelgavas pašvaldības uzņēmums “Jelgavas Autobusu parks” (JAP) turpina pirkt autobusu remonta un mazgāšanas pakalpojumus no D.Liepiņam daļēji piederošās SIA "Intransserviss". Šobrīd uzņēmuma valdē ir D.Liepiņa sieva Dace, bet līdz 2004. gada aprīlim "Intransserviss" valdē bijis arī pats D.Liepiņš. “Zemgales Ziņas” rakstīja, ka JAP uzņēmumam "Intransserviss" par pakalpojumiem ik gadu maksā ap 1,6 līdz 1,9 miljoniem latu, kas veido ap 80 – 90 procentu no «Intransserviss» apgrozījuma.

Tiesa, D.Liepiņš norādījis, ka ne viņš, ne viņa sieva Dace uzņēmumā negūst nekādus ienākumus. Turklāt šā gada vasarā viņš vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamo pašvaldības budžeta naudas izšķērdēšanu un interešu konfliktu SIA "Intransserviss" līdzīpašnieces Viktorijas Ļubļinskas rīcībā, jo viņa vienlaikus ir arī JAP komercdirektore. Kā liecina laikraksta rīcībā esošie bankas kontu izraksti, V.Ļubļinska un viņas ģimenes locekļi ik mēnesi no JAP saņem vairākus tūkstošus latu. Jelgavas dome, kurā D.Liepiņš ir opozīcijā, savas pašvaldības uzņēmuma JAP darbinieces rīcībā interešu konfliktu nesaskata, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu viņa nav valsts amatpersona.  

Zemgales Ziņas, LETA

 

2005. gadā skaidrā naudā D.Liepiņš bija uzkrājis 123 000 LVL, bet viņa parāds bija 601 407 LVL. Aizdevumos D.Liepiņš bija izsniedzis vairāk nekā 71 000 LVL. 2006. gadā D.Liepiņa parāds jau ir būtiski sarucis līdz 60 000 LVL. Skaidrā naudā 2006. gadā bija uzkrāti 146 000 LVL, bet aizdevumos izsniegti 365 000 LVL. 2009. gadā D.Liepiņš skaidrā naudā bija uzkrājis jau mazāku summu - 68 000  LVL. Nekādas parādsaistības 2007. un 2008. D.Liepiņš nebija uzrādījis. Savukārt 2010. gadā parāds jau atkal veido 224 000 LVL. Aizdevumos 2010. gadā kandidāts ir izsniedzis 765 025 LVL, bet uzkrājumi skaidrā naudā veido 68 400 LVL.
 


Avots: VID, CVK

 

2008. gadā Dainis Liepiņš ir ieņēmis septiņus amatus dažādos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos valsts uzņēmumos. Šajos darbā togad viņš nopelnīja 133 741 latu jeb Ls 11 145 mēnesī. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka D.Liepiņš Latvijas Pirmajai partijai, LPP/LC un apvienībai “Par Labu Latviju” kopš 2002. gada ir ziedojis kopsummā 44 800.00 LVL. Savukārt laikraksts “Diena”, atsaucoties uz partiju deklarācijām par to darbības posmu pirms 2002. gada, norāda, ka D.Liepiņš ir ziedojis arī Jaunajai Kristīgajai partijai. Līdz 2002. gadam D.Liepiņš ir ziedojis ar A.Šleseru saistītajām partijām 50 000 LVL. Līdz ar to, kopsummā D.Liepiņa oficiālo ziedojumu apjoms sasniedz 94 800 LVL.

Pats D.Liepiņš gan apgalvo, ka ziedo, jo atbalsta partijas politiku, un tā nav pateicība par iekļūšanu ienesīgajos valsts uzņēmumos. 

Avoti: KNAB, Diena, NRA