plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Dzintars Jaundžeikars

Deputāta profils

Apraksts

 

 

 

uz augšu

Jaundžeikara vadītā Saeimas Nacionālās drošības komisija iejaucas mediju darbā

 
2008.gada 14.maijā Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) uz sēdi bija uzaicinājusi Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Edgaru Kotu, lai iztaujātu viņu par sabiedriskās televīzijas darbu. Uz žurnālistu jautājumu, kādēļ NDK, kuras sēdes ir slēgtas, vēlējusies tikties ar LTV vadītāju, Jaundžeikars skaidroja, ka sabiedriskā televīzija veido iespaidu par valsti, kas esot arī drošības jautājums. „No sabiedriskās televīzijas ir atkarīgs, kā veidojas cilvēku viedoklis par valsti, valdību un procesiem. (..) Mēs neizteicām LTV nekādus pārmetumus, tikai izteicām savas pārdomas.”
 
Kā atstāsta LETA, komisijas sēdē vairāki deputāti pauduši izbrīnu, kādēļ LTV ziņu raidījums nav atspoguļojis Valsts prezidenta vizīti Limbažos, par ko deputātiem neizpratni pauduši Limbažu iedzīvotāji. Tikuši uzdoti jautājumi, kādēļ ziņu raidījumos netiekot atspoguļots zemnieku darbs laukos, bet tā vietā tiek translētas ziņas par slepkavībām.
 
Savukārt pretēju viedokli par komisijā runāto medijiem pauda tobrīd opozīcijas deputāte L.Mūrniece (JL), kura norādīja, ka,sabiedriskās televīzijas ģenerāldirektora izsaukšana uz sēdi ir bīstama, „tas liecina par vēlmi ietekmēt procesus LTV”. 
 
LTV ziņu dienesta vadītājs M.Gailītis pauda izbrīnu par NDK uzaicinājumu, norādot, ka Saeimā ir citas komisijas, kuras vairāk varētu runāt par sabiedrisko televīziju.
 
Arī mediju eksperti pauda neizpratni par nepieciešamību NDK iztaujāt LTV ģenerāldirektoru. S.Kruks atzina, ka saukšana uz Saeimu izskatās pēc psiholoģiska spiediena. „Šādus paņēmienus pret televīziju izmanto ļoti daudz. Mūsu menedžmentā ir izplatīts „presings”, lai padotajos nerastos nekāda vēlme izrādīt kaut kādu iniciatīvu.” 
 
Arī NRTP priekšsēdētājs Ā.Kleckins pauda neizpratni par NDK rīcību, norādot, ka šis solis liek aizdomāties par demokrātijas pamatprincipiem – vārda un preses brīvību.
Uz šo gadījumu reaģēja arī Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru priekšsēdētāja  D.Mijatoviča, sakot, ka tas ir nepieņemami, ka valsts iejaucas sabiedrisko mediju darbā. Viņa norādīja, ka līdzīgi gadījumi zināmi citās valstīs, kad valsts cenšas mācīt, kādā veidā jāatspoguļo valsts varas darbs, taču tas ir raksturīgs valstīm, kurās vēl nav noslēgusies demokratizācija.
 
Avoti:
M.Līcīte, A.Ādamsone „Saeimas Nacionālās drošības komisija sniedz padomus par LTV darbu”, LETA, 14.05.2008.
A.Ādamsone „Eksperti pauž neizpratni par nepieciešamību Saeimas Nacionālās drošības komisijai iztaujāt LTV ģenerādirektoru”, LETA, 14.05.2008.
A.Ādamsone „ Arī NRTP priekšsēdētājs pauž neizpratni par Saeimas Nacionālās drošības komisijas rīcību, uz sēdi aizinot LTV ģenerāldirektoru”, LETA, 15.05.2008.
K.Dzenis „Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru priekšsēdētāja: Valsts iejaukšanās sabiedrisko mediju darbā ir nepieņemama”, LETA, 16.05.2008.
 
 
uz augšu


Iespējams, Jaundžeikars centies sarūpēt uzturēšanās atļauju Krievijas multimiljonāram Šefleram

 
TV3 raidījums Nekā personīga 2010.gada 5.septembrī ziņoja, ka Saeimas deputāts Dz.Jaundžeikars centies izdarīt pakalpojumu ietekmīgam krievu uzņēmējam – Krievijas multimiljonāram Jurijam Šefleram, kurš izsludināts starptautiskā meklēšanā un kuram Latvijā pieder “Latvijas Balzams”. Raidījumā norādīts, ka, “slēpjoties aiz valsts noslēpuma plīvura”, deputāts tam nekaturējies izmantot sava amata pilnvaras.
 
 
Par Šeflera iespējām dzīvot Latvijā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jaundžeikars sācis rūpēties vienā no pēdējām 2010.gada augusta Nacionālās drošības komisijas sēdēm. Kā deputāts informējis komisijas pārstāvjus, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, Latvijā uz dzīvi grasoties apmesties “Latvijas Balzama” īpašnieks Šeflers un vajadzētu specdienestos noskaidrot, vai viņš to var darīt.
 
 
Raidījumā minēts, ka Jaundžeikars uzrakstījis iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ģenerālprokuratūrai un policijai. Iesniegumā deputāts aicina šīs iestādes izvērtēt, vai nevajag izsniegt uzturēšanās atļauju Šefleram, jo viņš esot Krievijas varas iestāžu vajāts disidents un gatavs Latvijā investēt ievērojamus līdzekļus. Tobrīd Šefleram Latvijā ieceļot bija liegts, jo viņš kopš 2008.gada pēc Krievijas prasības atrodas meklējamo personu sarakstā.  
 
 
Jaundžeikars žurnālistiem neatklāja, kādēļ interesējies par uzturēšanās atļaujas iegūšanas iespējām Šefleram. Vēstuli drošības iestādēm esot sūtījis nevis viņš, bet visa komisija. Citi komisijas locekļi to noliedza. Šeflera jautājums komisijas sēdē vispār neesot skatīts, par to Jaundžeikars runājis tikai pēc sēdes.
 
 
“Nekā personīga” uzzinājis, ka savā atbildē Jaundžeikaram Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde skaidrojusi, ka iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā Šefleram traucē atrašanās “melnajā sarakstā”. Raidījums pieļauj, ka interesi par uzturēšanās atļauju Šefleram radījušas izmaiņas Imigrācijas likumā, kas viņam kā Latvijas uzņēmējam ļauj uz šādu atļauju pretendēt. Taču labi zinot, ka, iebraucot Latvijā, viņu var sagaidīt arests, viņš izmantojis savus sakarus vietējo politiķu aprindās, lai noskaidrotu situāciju.
 
Šeflera īpašumā esošā AS „Latvijas Balzams” padomes priekšsēdētājs, bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP) asi reaģēja uz raidījumā izskanējušo, aizstāvot Šeflera intereses.
 
 
TV3 Raidījums “Nekā personīga” norāda, ka Dz.Jaundžeikars savas darbības pēdējos mēnešos esot NDK priekšsēdētāja amatā vērsies Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Jaundžeikars interesējies, cik daudz no Krievijas personu izdošanas pieprasījumiem Latvija apmierina. „Nekā personīga” norāda, ka to varētu saistīt ar 'Latvijas balzama' īpašnieka Jurija Šeflera neizdošanu, ja viņš te atbrauktu. Jaundžeikars iepriekš PMLP lūdza vērtēt iespēju piešķirt Šefleram uzturēšanās atļauju Latvijā. Šeflers Krievijā izsludināts starptautiskajā meklēšanā.
 
Avoti:
TV3 Nekā personīga: „Jaundžeikars, iespējams, ieteicis izdot uzturēšanās atļauju Krievijas multimiljonāram Šefleram”, 05.09.2010. 
Diena.lv: „Kalvītis: Nekā personīga atbalsta Kremli, vajājot uzņēmēju Šefleru”, 13.09.2010.
 
 
uz augšu

Pēdējās darba dienās vācis slepenu informāciju

 
TV3 raidījums Nekā personīga, ziņoja, ka, atrodoties pēdējās nedēļās Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatā un izmantojot ta pilnvaras, Dz.Jaundžeikars vāc slepenu informāciju. Deputāts kādā no komisijas sēdēm informējis, ka, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, savairojušās Latvijas drošības dienestiem domātās piesegpases, tādēļ jānoskaidro, cik to izdots pēdējo desmit gadu laikā un kādiem dienestiem tās dod. 
 
Jaundžeikars šādu pieprasījumu nosūtīja Iekšlietu ministrijai, taču saņēma atteikumu. Atbildes vēstulē Saeimas komisijai Iekšlietu ministre L.Mūrniece norādīja, ka ziņas par piesegpasu izsniegšanas niansēm apdraud valsts drošību. „Ņemot vērā, ka jūsu iesniegtajā ziņu pieprasījumā nav norādīts ziņu izmantošanas mērķis un pamatojums, ministrija nav tiesīga lemt par minētās informācijas izsniegšanu”. 
 
Avoti:
 
Nekā Personīga: Pēdējās nedēļas savā amatā pavada Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars. Kādus plānus nākotnei viņš kaļ?
Nozare.lv “Jaundžeikars, pēdējās nedēļas pavadot deputāta amatā, aktīvi vāc slepenu informāciju”, 17.10.2010.
 
 
uz augšu

Dēla braukšana pie stūres narkotiku reibumā

 
2007.gada 3.februāra rītā Ceļu policija apturēja bijušā iekšlietu ministra, tobrīd Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Dz.Jaundžeikara (LPP/LC) automašīnu, ko vadīja viņa dēls Pēteris Jaundžeikars.
 
P.Jaundžeikaru aizdomās par atrašanos narkotisko vielu reibumā policija nogādāja Narkoloģijas valsts aģentūrā Hospitāļa ielā. Viņš toreiz stingri uzstāja, ka nelegālās vielas nav lietojis, tomēr laboratorijas analīzes viņa organismā atklāja sintētiskās narkotikas "ecstasy" pēdas.
 
Pēc notikušā nonākšanas medijos Dz.Jaundžeikars komentēja, ka viņam ir zināms par notikušo un arī tas, kas notiek naktsklubos, piebilstot, ka dēla apturēšana un šo faktu tūlītēja nonākšana žurnālistu rīcībā visdrīzāk esot izplānota atriebība. Viņš norādīja, ka nezinot, kas to varētu būt izplānojis. Viņš skaidroja, ka, tā kā dēls bijis pie stūres, naktsklubā dzēris bezalkoholiskos kokteiļus, tādēļ pieļauj, ka dēla dzērienam slepus varēja kaut ko piebērt.
Jaundžeikars medijiem: "Mani kā cilvēku daudz vairāk uztrauc fakts, ka ceļu policijas darbinieki, apturot dēla automobili, nenosauca savu ieņemamo amatu un uzvārdu, kā arī Hospitāļu ielā pirms analīžu nodošanas dēlam kaut kas tika iešpricēts, it kā urīna izdalīšanas veicināšanai. Pēc dēla stāstītā arī sapratu, ka pats analīžu nodošanas un uzglabāšanas veids nav drošs. Analīzes netiek aizdomās turamās personas klātbūtnē aizzīmogotas vai kā citādi noslēgtas. Bet ja tā, tad iespējamas dažādas manipulācijas," turpinājis politiķis.
 
P.Jaundžeikaram pretenzijas par policistu, kas viņu aizturēja, darbu nebija, taču tādas bija viņa tēvam Dz.Jaundžeikaram, pēc kura iesnieguma Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Personālsastāva inspekcija sāka pārbaudi par Pētera automašīnas apturēšanas apstākļiem. Iesniegumā paustas pretenzijas par policijas darbinieku darbībām, apturot automašīnu. Pret kādu no darbiniekiem tika ierosināta disciplinārlieta par to, ka minētais inspektors par Jaundžeikara dēla aizturēšanas faktu informāciju izstāstījis trešajām personām, kas to nodevušas masu saziņas līdzekļiem. Inspektoram tika izteikta piezīme.
 
Savukārt raidījums „Nekā personīga” ziņoja, ka pēc viņu rīcībā esošās informācijas, Dz.Jaundžeikars, kurš tolaik vadīja Nacionālās drošības komisiju, prasījis atstāt dēla lietas izmeklētāju policijas darbinieku K.Rubīnu bez pielaides valsts noslēpumam, uzstāja, ka tā ir provokācija un viņa dēla lietas izmeklētāji ir saistīti ar kādām tīklveida struktūrām. Raidījums ziņoja, ka arī trīs gadus vēlāk, savās pēdējās darba dienās vadot Saeimas NDK, Dz.Jaundžeikars Drošības policijai uzdevis izvērtēt iespējas atņemt pielaidi policijas darbiniekam K.Rubīnam. Drošība policija to nekomentēja, bet Dz.Jaundžeikars noliedza.
2007. gada februāra beigās arī Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijai (MADEKKI) uzdeva veikt administratīvo pārbaudi, vai Dz.Jaundžeikara dēlam Pēterim veiktajām ekspertīzēm bija pamats. MADEKKI ekspertīzi atzina par pamatotu.
 
Latgales priekšpilsētas tiesa atzina Jaundžeikaru par vainīgu automašīnas vadīšanā narkotisko vielu ietekmē un viņam noteica administratīvo arestu uz 11 diennaktīm, 500 latu naudas sodu un uz diviem gadiem atņēma autovadītāja apliecību. 
 
Avoti:
D.Tomsone „Senāts atzīst Jaundžeikara dēlu par vainīgu automašīnas vadīšanā narkotisko vielu ietekmē”, LETA, 15.05.2008.
Laikraksts: Aizdomās par automašīnas vadīšanu narkotiku reibumā policija apturējusi Jaundžeikara dēlu, LETA, 05.02.2007.
MADEKKI noskaidros vai Jaundžeikara dēlam veiktā ekspertīze bijusi pareiza, LETA. 28.02.2007.
G.Gleizde „MADEKKI apstiprina slēdzienu par narkotisko vielu klātbūtni Jaundžeikara dēla organismā”, LETA, 02.04.2007.
Nekā personīga: „Jaundžeikars, pēdējās nedēļas pavadot deputāta amatā, aktīvi vāc slepenu informāciju, 10.17.2010.
 
 
uz augšu

Kandidāta finanses - ievērojami aizdevumi

 
Pēdējo piecu gadu deklarācijās nemainīgi norādījis 70 000 LVL parādsaistības. Taču kandidātam ir ievērojami izsniegtie aizdevumi, kas 2010.gadā veidoja 270 007 LVL. Skaidrā naudā Dz.Jaundžeikars 2002.gadā glabāja 20 000 LVL, kas pakāpeniski saruka: 2003- 2005.gadā deklarējis 15 000 LVL, tad nauda saruka līdz 4000 LVL, bet 2011.gada CVK norādījis, ka glabā 8000 LVL. Pēdējo sešu gadu laikā nav norādījis bezskaidras naudas uzkrājumus, izņemot 2007.gadu, kad uzkrājis 3024 LVL.
 
Avoti:
VID, CVK