plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Edgars Zalāns

Deputāta profils

 

Apraksts

 

 

10. Saeimas deputāts

Bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (2007.-2010.), bijušais Kuldīgas pilsētas Domes priekšsēdētājs (2001.-2007.), 7. Saeimas deputāts (1999-2000, uz laiku, kamēr Tautas partijas Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus), arhitekts.

Deklarācija CVK

Oranžie autobusi


2008.gadā E.Zalāna vadītā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) saņēma Latvijas-Šveices sadarbības programmas finansējumu 9,7 miljonu latu apmērā, lai varētu centralizēti iepirkt vairāk nekā simts autobusus skolēnu pārvadāšanai. 2009.gada nogalē RAPLM pārraudzībā esošās Valsts reģionālās attīstības aģentūras izsludinātajā konkursā par autobusu iegādi bija noteikts, ka autobusiem jābūt oranžā krāsā, kas radīja aizdomas par slēptu Tautas partijas reklāmu. Aizdomas pastiprināja tas, ka oranžos autobusus bija paredzēts sākt izmantot jau 2010./2011. mācību gada sākumā, t.i. īsi pirms 10.Saeimas vēlēšanām.

Turklāt vairāki piegādātāji izteica bažas par to, ka konkursa nolikums paredzēja priekšrocības vienam pretendentam. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) lūdza apturēt konkursu līdz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atzinuma saņemšanai. Tā kā tas bija pozitīvs, iepirkuma procedūra tika turpināta un 2010.gada jūlijā tika noslēgti līgumi ar piegādātājiem. Tomēr KNAB aicināja turpmāk neizmantot iepirkumos tādas krāsas, kas var radīt asociācijas ar konkrētu politisko spēku, jo sevišķi priekšvēlēšanu laikā. Plānots, ka oranžie autobusi Latvijas pašvaldībās sāks kursēt 2010.gada decembrī.

 

Intervija “Privātai Dzīvei”

2007. gadā, kad E.Zalāns tika izvirzīts kā Tautas partijas kandidāts premjera amatam, daudzus pārsteidza viņa intervija žurnālā “Privātā Dzīve”. Tajā premjera kandidāts norādīja, ka nelasa avīzes  un sarunas laikā bieži izmantoja neliterāru valodu. Valdības veidošana E.Zalānam toreiz netika uzticēta. Fragments no intervijas:

„Lasu žurnālus. Avīzes nelasu principā, lai neizlasītu to informāciju, kas manī radītu negatīvas emocijas. Par mani rēc, ka neskatos Domburšovu. Es ne tikai neskatos, es darīšu visu, lai ne es, ne cilvēki, kurus uzskatu par cilvēkiem, tur piedalītos. Latvijas politiķi ir sagājuši sviestā. Viņi uzskata, ka aiziet uz Domburšovu nozīmē pusotras stundas ētera. Es domāju pretēji. Tur no pusotras stundas dabū labi ja desmit minūtes, kur tajā laikā vēl viens tev visu laiku mēģina aizbāzt muti, mēdās kaut ko. Tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku. Vai tas ir normāli? Ja politiķim vajag ēteru, lai viņš iet, piemēram, uz „100.pantu”, kur ir aci pret aci ar žurnālistu. Lai iet uz citām intervijām.”

Jāpiebilst, ka vēlāk E.Zalāns kā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir vairākkārt piedalījies raidījumā “Kas notiek Latvijā?”.

 

I.Bičkoviča pilsonības lieta

2009. gadā, uz laiku pildot tieslietu ministra pienākumus, E.Zalāns parakstīja rezolūciju par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības iegūšanas pārbaudes lietas pārņemšanu no Naturalizācijas pārvaldes Tieslietu ministrijā. Šī rezolūcija bija saskaņota ar tā brīža tieslietu ministru Mareku Segliņu (TP). Pēc pārbaudes lietas pārņemšanas Tieslietu ministrijā tika mainīti iepriekšējie secinājumi, ka I.Bičkovičs varētu būt ieguvis pilsonību nelikumīgi, un Naturalizācijas pārvaldei tika uzdots atcelt lēmumu par vēršanos tiesā ar prasību par I.Bičkoviča pilsonības anulēšanu. Vēlāk arī prokuratūra atzina, ka I.Bičkovičs ir likumīgs Latvijas pilsonis, lai gan iesniegumā par pilsonības piešķiršanu viņš bija norādījis nepatiesu informāciju un tobrīd I.Bičkovičam pilsonību piešķirt nevarēja. Pamats pilsonības piešķiršanai radās tikai dažus gadus vēlāk, kad par I.Bičkoviča likumīgo vectēvu tika atzīts Latvijas pilsonis.

Avots: LETA, BNS, knl.lv

 

Apšaubāmā bēniņu privatizācija Kuldīgā

2007. gada nogalē LTV raidījums “Kas notiek Latvijā?” savā mājas lapā rakstīja, ka 2000. gadā E. Zalāns aptuveni četru mēnešu laikā savā īpašumā par privatizācijas sertifikātiem ieguva bēniņus Kuldīgas centrā. To privatizēšanas gaita un scenārijs rada vairākus jautājumus.

Bēniņu privatizācijas shēma esot bijusi vienkārša – 2000. gada 22. jūnijā Kuldīgas pilsētas dome noslēdza īres līgumu ar E. Zalānu par divstāvu nama bēniņiem Liepājas ielā 1. Līgumā gan bēniņi dēvēti par divistabu dzīvokli ar palīgtelpām. Iespējams, ka tas darīts apzināti – lai minētā platība vairs nebūtu nama iedzīvotāju kopīpašums, un lai uz tiesībām privatizēt bēniņus varētu pretendēt tikai E. Zalāns. Jau pēc piecām dienām Kuldīgas dzīvojamo namu privatizācijas komisija piedāvā minēto „dzīvokli” privatizēt par sertifikātiem. Dienas laikā privatizācijas pieteikums E. Zalānam ir gatavs, un darījums tiek pabeigts 2000. gada 31. oktobrī. Rezultātā – nepilni 376 kvadrātmetri Kuldīgas pilsētas centrā tiek iegūti par nepilniem 123 sertifikātiem, tātad, par vienu sertifikātu - trīs kvadrātmetri.

Vēlāk intervijā laikrakstam „Latvijas Avīze”, skaidrojot apšaubāmo privatizācijas darījumu, pats E. Zalāns minēto īpašumu dēvē par bēniņiem. „Uzskatu, ka neesmu darījis neko pretlikumīgu! Bēniņus šajā un vēl citos pilsētas namos varēju privatizēt jebkurš,” skaidroja E. Zalāns 2004. gada 5. aprīlī.

Tā kā vēlāk šie bēniņi tika pārdoti E.Zalāna sievas uzņēmumam par krietni lielāku summu, nekā tika iegādāti, “Kas notiek Latvijā?” vaicāja vai Kuldīgas domes tā laika vadība ievērojusi likuma ,,Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības par mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Tā laika Kuldīgas domes priekšsēdētājs Arturs Lieģis komentēt tā laika darbības kategoriski atteicās.

Avots: knl.lv

 

Kopš 2006. gada līdz 2010. gadam gan E.Zalāna uzkrājumi skaidrā naudā svārstās ap 10 000 LVL.

Avots: VID