plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Jakovs Pliners

Deputāta profils

Partija: PCTVL
 

Apraksts

 

Saeimas deputāts kopš 1998.gada. Partijas "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", līdzpriekšsēdētājs, fonda “Vecāki-bērniem” valdes priekšsēdētājs

Deklarācija CVK

2007. gada nogalē Saeima pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma izdeva J.Plineru administratīvai sodīšanai par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpšanu. J.Pliners, tāpat kā vairāki citi Saeimas deputāti, kā savu deputāta palīdzi līdz 2006. gadam bija nodarbinājis sievu Tamāru Plineri.

Avots: LETA

 

 

Kredītiestāžu likuma grozījumi

2010. gadā J.Plinera vadītā PCTVL līdz ar Saskaņas centru aktīvi atbalstīja grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas būtiski apgrūtinātu Parex bankas restrukturizāciju. Medijos vairākkārt tika pieļauts, ka šie grozījumi ir izstrādāti bijušo “Parex bankas” īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs. PCTVL un “Saskaņas centrs” uzsvēra, ka viņu piedāvātie grozījumi samazinās iespējamo mahinācijas risku “Parex bankas” restrukturizācijā. PCTVL grozījumu izskatīšanas laikā kā savu konsultanti pat pieaicināja bijušo “Parex bankas” viceprezidenti Līgu Puriņu, kura medijiem atklāti atzina, ka Saeimā lobē konkrētas intereses.

Jāpiebilst, ka pēc “Parex bankas” sadalīšanas labajā un sliktajā daļā, otrajā paliks arī bijušo Parex akcionāru noguldītais bankas subordinētajā kapitālā. Par to bijušie bankas īpašnieki 2009. gadā procentos saņēma teju piecus miljonus latu. Grozījumi paredzēja, ka sliktajai daļai pēc sadales vismaz trīs gadus būtu jāstrādā kā kredītiestādei. Ja sliktā daļa šajos trijos gados nespētu pildīt prasības kredītiestādēm, to nevarētu pārveidot vai pasludināt par maksātnespējīgu. Banka būtu jāstutē valstij, bet bijušajiem akcionāriem vismaz trīs gadus būtu nodrošināti procenti par noguldīto. Pēc ilgstošām diskusijām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iebildumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šos grozījumus nolēma izskatīšanai nevirzīt.

Avoti: LETA, politika.lv

Resursi internetā:

Parex krahs jeb pakalpojums 2K

Galvošana par Rucavas gaļas kontrabandas lietā apsūdzēto

2002. gadā J.Pliners galvoja par Rucavas gaļas kontrabandas lietā apsūdzētā bijušā Latvijas-ASV kopuzņēmuma "Exim" direktora Aleksandra Basa atbrīvošanu no cietuma. J.Pliners savu rīcību toreiz pamatoja ar “humāniem apsvērumiem”. Viņš apgalvoja, ka neesot zinājis, ka jau iepriekš, kad A.Basam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, tiesa konstatēja, ka viņš ir mēģinājis ietekmēt izmeklēšanas gaitu un draudējis vienam no apsūdzētajiem. Īsi pēc atbrīvošanas pret J.Plinera galvojumu A.Bass pameta Latviju un devās uz Baltkrieviju, tādējādi pārkāpjot atbrīvošanas nosacījumus un izsaucot plašu mediju kritiku. Laikraksts „Dienas Bizness” toreiz pat norādīja, ka J.Plinera galvošana pierāda, ka “ne īpaši godīgu un caurspīdīgu darījumu aizstāvji ir meklējami tieši Saeimā.” Tomēr vēlāk A.Bass Latvijā atgriezās.

Rucavas gaļas kontrabandas lieta bija viena no skaļākajām kontrabandas lietām Latvijā. Krimināllieta tika ierosināta 1997.gada 6.oktobrī, un tajā par kukuļņemšanu un fiktīvu dokumentu noformēšanu bija apsūdzētas 24 personas - bijušie un tobrīd strādājošie muitas darbinieki, robežsargi, kā arī dažādu firmu pārstāvji. Prokuratūra norādīja, ka 1996.gada deviņos mēnešos Latvijā tika ievesti 828 800 kilogrami kontrabandas gaļas Ls 626 646,20 vērtībā. 2006. gadā Augstākā tiesa A.Basu atzina par vainīgu.

Avoti: LETA, Dienas Bizness