plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Kārlis Leiškalns

Deputāta profils

 

Apraksts

 

 

 

Tautas partija
 
Saeimas deputāts (ievēlēts 5. un 7.Saeimā; 6. un 9. Saeimā iekļuva, ieņemot uz valdību aizgājušo deputātu vietas). Bijis Iekšlietu, Ārlietu un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs (pēdējā - ar toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera rīkojumu). Rīgas brīvostas sabiedrisko attiecību direktors, pašlaik arī Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors.

Deklarācija CVK

 

 

Pārmetumi par netiešu interešu konfliktu

2002.gadā, kad Saeimā tika skatīts likums “Par telekomunikācijām”, TB/LNNK deputāts Pēteris Tabūns, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāts Juris Bojārs, kā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas viceprezidents Jānis Siliņš pārmeta K.Leiškalnam „Lattelekom” interešu lobēšanu, jo viņa sieva Anita Leiškalne bija uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste. Viņi apgalvoja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja K.Leiškalna iesniegtie vairāk nekā 80 priekšlikumi sagatavoti uzņēmumā „Lattelekom”. K.Leiškalns apgalvojumus kategoriski noliedza, sakot, ka tikai centies pielāgot jauno likumu ES direktīvu prasībām un sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likumam, turklāt komisijas deputāti nav atbalstījuši tikai divus no viņa priekšlikumiem.

Avots: Vakara Ziņas

 

Šķietams interešu konflikts

2006.gadā, būdams Rīgas brīvostas sabiedrisko attiecību speciālists, K.Leiškalns kopā ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti (TP), eksprezidentu Gunti Ulmani un vairākām citām valsts amatpersonām pēc SIA „Itera Latvija” ielūguma devās uz Kipru trīs dienas svinēt uzņēmuma 10 gadu jubileju. Gan „Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis, gan vairākas amatpersonas norādīja, ka visus izdevumus par lidmašīnu un viesnīcu viesi seguši paši. Līdz ar to netika pārkāpts likums “Par interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā”, kas liedz tieši vai netieši pieņemt dāvanas.

Avots: Diena

 

Strīdīgu priekšlikumu iniciators

1) 2007.gadā K.Leiškalns ierosināja grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, paredzot iespēju par “parastajiem” sertifikātiem iegādāties zemi Rīgā un Jūrmalā. To rezultātā īsā laikā ievērojami cēlās sertifikātu cena, kas, kā rakstīja „Dienas Bizness”, īpaši izdevīgi varētu būt lielajiem sertifikātu īpašniekiem. Viņu vidū laikraksts minēja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli un SIA “Itera Latvija” vadītāju J.Savicki.

Avots: Dienas Bizness

2) 2009. gadā K.Leiškalns Saeimā iesniedza Aizsargjoslu likuma grozījumus, kas paredzēja aizstāt patlaban noteikto 300 metru vai apdzīvotā vietā 150 metru aizsargjoslu ar mainīga platuma kāpu aizsargzonu. Tas nozīmē, ka pašvaldības, sašaurinot aizsargjoslu, varētu paplašināt tās teritorijas, kurās ir atļauta būvniecība. Vides ministrs, kā arī vairāki sabiedrisko organizāciju pārstāvji kritizēja priekšlikumus, jo tie veicinātu neskarto kāpu apbūvi, turklāt grozījumi bija iesniegti tikai uz 3.lasījumu un to iesniedzējs nebija ieradies ne uz vienu no darba grupas trim sēdēm, kas tika rīkotas ar sabiedrisko organizāciju, vides ekspertu, ostu un pašvaldību pārstāvju dalību. Grozījumus par mainīgā platuma aizsargjoslu Saeima nepieņēma.

Avots: Diena

3) 2009.gadā, būdams arī ostu asociācijas izpilddirektors, K.Leiškalns iesniedza Saeimā grozījumus Ostu likumā, paredzot ostas svītrot no tirgus dalībnieku saraksta konkurences likuma izpratnē. Tas nozīmēja, ka Brīvosta varētu brīvi veikt uzņēmējdarbību savā teritorijā, neievērojot Konkurences likuma prasības. Priekšlikums sekoja Konkurences padomes uzliktajam 45 tūkstošu latu sodam Rīgas brīvostai pēc tam, kad tā uzbūvēja savus velkoņus un ar nepamatotām prasībām liedza lielo kuģu ienākšanu ostā nodrošināt arī kompānijai PKL, kas līdz šim to bija darījusi. Pret grozījumiem iebilda Konkurences padome, norādot, ka tie ir pretrunā ar ES normām, līdz ar to Latvijai var draudēt soda sankcijas. Par klaju lobismu šādu priekšlikumu nodēvējis arī ekonomikas ministrs Atis Kampars. K.Leiškalns norādīja, ka priekšlikums tapis, lai uzlabotu ostu drošību. Prese arī norādīja uz netiešu interešu konfliktu, jo K.Leiškalna sieva bija Rīgas brīvostas sabiedrisko attiecību speciāliste. Grozījumi netika pieņemti.

Avots: Latvijas Radio, LTV

4) 2010.gada jūnijā K.Leiškalns lūdza Valsts prezidentu neizsludināt Saeimā pieņemtos likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” grozījumus, kas paredz amatpersonas deklarācijas iesniegt arī partiju priekšsēdētājiem un valžu locekļiem. Laikraksts norādīja, ka pieņemtie likuma grozījumi attiecas arī uz Tautas partijas līderi Andri Šķēli, kā arī uz vairāku lielo partiju valžu locekļiem, kuriem līdz šim amatpersonas statusa nebija.

Avots: Diena

 

Nopratināts saistībā ar „stipendiātu sarakstu”

2007.gadā K.Leiškalns bija viens no politiķiem, kas tika aicināts sniegt liecības saistībā ar tā saukto Lemberga stipendiātu sarakstu – 2001.-2006.gadā Saeimas deputātu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumu „melnās kases”. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis gan atzina, ka politiķu aicināšana uz prokuratūru vēl nenozīmē, ka visi nopratinātie politiķi būtu tieši iesaistīti Saeimas deputātu uzpirkšanas lietā.

Avots: LETA

 

Saņēmis dubultas piemaksas par sakaru izdevumiem


2007.gada beigās noskaidrojās, ka K.Leiškalns bija viens no deputātiem, kas vienlaikus saņem divas piemaksas par sakaru izdevumiem. Katrs deputāts saņem 70 latu piemaksu par sakaru izdevumiem neatkarīgi no norunātās summas, bet komisiju vadītājiem Saeima apmaksāja sarunas 100 latu apmērā. Saeimas Saimnieciskās komisijas vadītājs Vilnis Edvīns Bresis sacīja, ka tas noticis nezināšanas dēļ.

Avots: Diena

 

Partiju maiņa

 

1989.-1992.gadā bija Konservatīvās partijas biedrs. 1993.gadā kļuva par Demokrātiskās partijas biedru, no tās tika ievēlēts 5.Saeimā. Pēc gada iestājās „Latvijas ceļā”, no kura iekļuva 6. un 7.Saeimā, bet uz 9.Saeimu 2006.gadā kandidēja, jau būdams Tautas partijas sastāvā.
 
Avots: LETA

 

 

 

Kandidāts neatbilst kritērijam un netiek vērtēts. K. Leiškalna amatpersonas deklarācijas VID