plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Kaspars Gerhards

Deputāta profils

 

Apraksts

 

TB/LNNK

Kopš 2009.gada – satiksmes ministrs. Ekonomikas ministrs I.Godmaņa (LPP/LC) valdībā (2007-2009), ilggadējs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs (1999-2007).

Deklarācija CVK

 

K.Gerharda rīcība saistībā ar “Air Baltic” zīmolu pārdošanu B.Flika uzņēmumam

2010.gada augustā atklātībā nonāca informācija par to, ka valstij daļēji piederošās aviosabiedrības “Air Baltic” preču zīme, kā arī zīmoli "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi" 2009.gada decembrī ir pārdoti “Air Baltic” vadītāja un mazākuma akcionāra Bertolda Flika uzņēmumam SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS). “Air Baltic” skaidroja, ka preču zīmes pārdotas, lai piesaistītu papildu finansējumu, un šis darījums nesamazina uzņēmuma  vērtību. “Air Baltic” iepriekšējā gada pārskatā noteiktā preču zīmju vērtība bija vairāk nekā 9 miljoni latu. BAS bija pārskaitījis “Air Baltic” 3,6 miljonus latu, pārējā summa bija jāsamaksā līdz 2010.gada beigām. Šo darījumu kritizēja valsts augstākās amatpersonas, norādot ka tādējādi valsts uzņēmums ir zaudējis daļu no savas vērtības. Ministru prezidents V.Dombrovskis (JL) uzdeva Satiksmes ministrijai izvērtēt “Air Baltic” preču zīmju pārdošanas darījumu un atgriezt preču zīmes valsts īpašumā. Ar satiksmes ministru un B.Fliku tikās Valsts prezidents V.Zatlers norādot, ka zīmolus nepieciešams atgriezt valsts īpašumā.

Sākotnēji satiksmes ministrs K.Gerhards apgalvoja, ka neesot infomēts par darījumu. Viņš izveidoja izmeklēšanas komisiju, kā arī atstādināja no amata trīs valsts pārstāvjus “Air Baltic” padomē. Savukārt B.Fliks vēlāk paziņoja, ka jautājumi par "Air Baltic" zīmolu pārdošanu ir vairākkārt pārrunāti ar ministru. Pēc tikšanās ar B.Fliku arī K.Gerhards atzina, ka ir iepriekš pārrunājis jautājumus par aviosabiedrības preču zīmju “sakārtošanu”, tomēr viņš neesot zinājis par konkrētiem darījuma aspektiem. Satiksmes ministrs un “Air Baltic” vadītājs skandālu ar preču zīmju pārdošanu nodēvēja par "vētru ūdensglāzē" un skaidroja ar problēmām komunikācijā starp akcionāriem.

Uzreiz pēc darījuma publiskošanas augusta sākumā K.Gerhards bija solījis, ka jautājums par preču zīmes atgriešanu valsts īpašumā tiks atrisināts tuvākajā laikā, tomēr vēl līdz augusta beigām Satiksmes ministrija nav panākusi vienošanos ar B.Fliku par preču zīmes atgriešanu. Tikai pēc mēneša, 2010.gada 6.septembrī, tika apstiprināti jaunie valsts pārstāvji “Air Baltic” padomē. Viens no viņiem, S.Bulmanis, ir K.Gerharda partijas TB/LNNK deputāta kandidātes vīrs, bet U.Martinsons – 'Jaunā laika' domes loceklis.

Avoti: LETA, Diena, www.ir.lv

 

Labvēlīgi noteikumi ar politķiem saistītiem zaļās enerģijas ražotājiem

2009.gada sākumā, I.Godmaņa (LPP/LC) valdības pēdējās dienās, tika apstiprināti K.Gerharda vadītās Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi “Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”. Tie tika pieņemti bez plašas publicitātes un izskaidrošanas. Eksperti izteica bažas, ka tādējādi tiek radīti īpaši labvēlīgi apstākļi atsevišķiem ar politiķiem saistītiem uzņēmējiem, kas ražo alternatīvo jeb zaļo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Mazo HES ražotās elektroenerģijas obligātā valsts iepirkuma cenai tika piemērota formula, kas palielināja šīs elektroenerģijas cenu par aptuveni 30%. Lielākās mazās HES pieder Aigara Kalvīša sievai Kristīnei, biznesa partnerim Edgaram Kārklam un medību biedram Jānim Sprinovskim.

Līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos tika atcelts 2008.gadā izsludinātais vēja enerģijas iepirkuma konkurss. Jaunajos noteikumos bija uz pusi palielināta obligātā iepirkuma cena, bet nebija noteikti kritēriji, pēc kādiem valsts izvēlas vēja piegādātājus. Pieteikumus Ekonomikas ministrija izskatīja iesniegšanas kārtībā, tādēļ 70% no visa valsts iepirkuma apjoma tika SIA “Rapsoil”, kas bija pieteikusies pirmā. Uzņēmuma īpašnieks līdz 2006.gadam bija ar A.Kalvīti un Tautas partiju saistītais J.Sprinovskis.

Jaunie noteikumi palielināja valsts iepirkuma cenu arī biogāzes ražotājiem. Arī biogāzes ražotāju pieteikumi tika izskatīti iesniegšanas kārtībā. 97% no visām biogāzes kvotām bija saņēmuši vairāki ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi saistīti uzņēmumi, kuriem nav pieredzes biogāzes jomā, bez atbalsta atstājot daudzus uzņēmumus, tajā skaitā zemnieku saimniecības, kas jau bija ieguldījuši līdzekļus biogāzes projektos.

V.Dombrovska valdība 2009.gada maijā par aptuveni 30% samazināja vēja enerģijas cenu, kā arī palielināja biogāzes kvotas, dodot iespēju ražošanu sākt arī citiem pretendentiem. Bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) vēlāk apgalvoja, ka jaunos noteikumus sagatavoja EM ierēdņi, norādot uz ministrijas Enerģētikas departamenta direktora Uģa Sarmas atbildību. Uģis Sarma 2009.gada augustā tika atlaists no ministrijas, bet 2009.gada nogalē sāka strādāt par K.Gerharda vadītās Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktoru.

Avoti: LETA, Diena

 

Politiskie ielikteņi valsts uzņēmumu vadībā

Laikā, kad K.Gerhards vadīja Ekonomikas un Satiksmes ministrijas, vairāki ar TB/LNNK cieši saistīti cilvēki tika iecelti šo ministriju pārziņā esošo uzņēmumu – AS “Pasažieru vilciens”, Latvijas Jūras administrācijas, lidostas “Rīga”, “Latvijas Gaisa satiksmes”, “Latvijas Dzelzceļš”, “Rīgas Siltums” valdēs. Piemēram, 2009.gada jūlijā lidostas “Rīga” valdē tika iecelts TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņu veidotājs Jānis Ķuzulis, un AS “Pasažieru vilciens” valdē – A.Požarnovs (TB/LNNK). Vislielākos protestus izsauca Latvijas Jūras administrācijas vadības nomaiņa. 2009.gada nogalē no amata tika atcelts Latvijas Jūras administrācijas vadītājs, jūrniecības speciālists Artūrs Brokovskis-Vaivods, viņa vietā ieceļot līdzšinējo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Nilu Freivaldu (LPP/LC), kurš atkāpās no amata pēc “Latvijas Pasta” valdes atlaišanas. Bija noprotams, ka N.Freivaldam šis amats piedāvāts kā kompensācija par valsts sekretāra amata zaudēšanu. Vairākas jūrniecības nevalstiskās organizācijas atklāti iebilda pret nepamatoto A.Brokovska-Vaivoda atcelšanu, norādot, ka N.Freivaldam neesot atbilstošas izglītības un pieredzes, lai profesionāli vadītu Jūras administrāciju.

Avoti: Latvijas Avīze, Diena

 

Aizdomas par krāpniecību EM pārraudzībā esošā valsts aģentūrā

2009.gada vasarā publiski izskanēja bažas par krāpšanas pazīmēm K.Gerharda vadītās Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMVA) slēgtajos vērienīgajos līgumos ar nelielu uzņēmumu par valsts degvielas rezervju glabāšanu. Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jābūt degvielas rezervēm 90 patēriņa dienu apmērā. Par 36 dienu rezervēm atbildīgi tirgus dalībnieki, par 54 dienu — valsts. Par valsts degvielas rezervju glabāšanas nodrošināšanu, konkursu rīkošanu un abu līgumu slēgšanu atbildīga bija BEMVA. 2008.gada decembrī, kad BEMVA vadīja TB/LNNK biedrs Normunds Pēterkops, aģentūra noslēdza aptuveni 200 000 latu vērtu līgumu par 27 000 tonnu benzīna rezervju glabāšanas nodrošināšanu, 2009.gada martā – 1,4 miljonu latu vērtu līgumu par dīzeļdegvielas glabāšanu. Abi līgumi bija slēgti ar nelielu Līgatnes pagastā reģistrētu uzņēmumu „Vigo”, kas apsaimniekoja vienu benzīntanku. Uzņēmums bija vienīgais pretendents abos BEMVA izsludinātajos konkursos. Iepirkumu uzraudzības birojs atzina, ka normatīvie akti un iepirkumu procedūras šajā gadījumā nav pārkāptas. Vēlāk TV3 raidījums „Nekā personīga” ziņoja, ka konkursa komisiju veidojuši galvenokārt TB/LNNK biedri un atbalstītāji. Raidījums arī ziņoja, ka var noprast „Vigo” īpašnieces Ināras Višņevskas netiešu saistību ar TB/LNNK. I.Višņevska piedalījusies TB/LNNK saraksta veidošanā Līgatnē pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, tomēr pēdējā brīdī no kandidēšanas atteikusies. I.Višņevskas advokātes juridiskā adrese sakrīt ar advokāta, bijušajā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) izmantotā biroja adresi. Tādēļ „Nekā personīga” izteica pieņēmumu, ka Ekonomikas ministrijas līgumi ar „Vigo” rada aizdomas, ka tādā veidā tiek nodrošināti finanšu līdzekļi TB/LNNK.

Tika konstatēts, ka „Vigo” nav pildījis noslēgtos līgumus, jo vispār neglabāja līgumā noteikto degvielas apjomu. Uzņēmuma vadītāja apgalvoja, ka „Vigo” ir noslēgti līgumi ar Lietuvas uzņēmumiem par degvielas rezervēšanu, jo iepirkums esot nevis par glabāšanu, bet gan par rezervju nodrošināšanu.  Tomēr Lietuvas Enerģētikas ministrija šo informāciju neapstiprināja. 2009.gada vasarā ekonomikas ministrs A.Kampars lūdza Ģenerālprokuratūrai uzsākt pārbaudi par līgumiem ar „Vigo”, kā arī uzsāka līgumu laušanu. Ģenerālprokuratūra nosūtīja dokumentus KNAB, kas joprojām turpina izmeklēšanu. Vienlaikus „Vigo” ir vērsusies tiesā ar prasību pret EM par 311 000 latu zaudējumu un parāda piedziņu, savukārt EM ir iesniegusi pretprasību, lūdzot no "Vigo" piedzīt 231 235 latus. Šī tiesvedība joprojām turpinās.