plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Mareks Segliņš

Deputāta profils

 

Apraksts

 

 

Tautas partija
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Bijis tieslietu ministrs (2009.-2010.), iekšlietu ministrs (2007.-2009.; 1999.-2002.), Tautas partijas priekšsēdētājs (2008.-2009.).

Deklarācija CVK

 

Šaubīgie grozījumi Krimināllikumā


2010. gada sākumā TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka Tieslietu ministrija (TM) ar toreizējā tieslietu ministra M.Segliņa atbalstu nesen ir piedāvājusi Krimināllikumā atteikties no iespējas noziedzniekiem konfiscēt mantu un naudu, taču vēlāk šo priekšlikumu apturējusi.

TM piedāvājusi noteikt, ka turpmāk ekonomiska rakstura noziegumos drīkstētu konfiscēt tikai to naudu un mantu, ko varētu pierādīt kā nelikumīgi iegūtu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe paudusi viedokli, ka šādā gadījumā “būtu faktiski jāatceļ visi [naudas un mantas] aresti, kas salikti tajās krimināllietās, kuras pašlaik tiek izskatītas. Nākotnē, veicot kratīšanas, nebūtu iespējams ne izņemt naudas līdzekļus, ne uzlikt arestus īpašumiem. Un tas nav sīkums, ko var pielabot kā gramatisku kļūdu. Tas atstātu sekas uz visu tiesībsargājošo iestāžu darbu.".

Akceptu šīm izmaiņām, saskaņā ar “Nekā personīga” informāciju, ir devis M.Segliņš (TP). Tomēr pēc pievērstās mediju uzmanības Tieslietu ministrija nolēma šo priekšlikumu tālāk nevirzīt, jo izmeklēšanas iestāžu iebildumi tika novērtēti kā pamatoti.

Avoti: LETA, Nekā personīga

 

Ivara Bičkoviča pilsonības lieta

2009. gadā Naturalizācijas pārvalde (NP) veica pārbaudi par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību. NP nolēma, ka Bičkovičs pilsonību, iespējams, ir ieguvis nelikumīgi un vēlējās vērsties tiesā, rosinot pilsonības atņemšanu. Tomēr 2009. gada aprīlī, pēc sarunas ar toreizējo NP priekšnieci Eižēniju Aldermani, toreizējais tieslietu ministrs M. Segliņš nolēma pārbaudes lietas materiālus no NP pārņemt Tieslietu ministrijas atbildībā un noteikt šiem dokumentiem konfidenciālitātes statusu. Formāli rezolūciju parakstīja M.Segliņa partijas biedrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, kurš 2009. gada 29. aprīlī pildīja tieslietu ministra pienākumus. Tomēr M.Segliņš atzina, ka pārbaudes lietas pārņemšana ministrijas kompetencē bija saskaņota ar viņu. Vēlāk Tieslietu ministrija secināja, ka nav pamata I.Bičkovičam atņemt Latvijas pilsonību un mainīja NP lēmumu par prasības celšanu tiesā. Pēc premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) ierosinājuma pārbaudi veica arī Ģenerālprokuratūra, kura secināja, ka I.Bičkovičs tiešām iesniegumā par pilsonības piešķiršanu norādījis nepatiesus datus un toreiz Latvijas pilsonību viņam nevarēja piešķirt. Tomēr vēlāk spēkā stājās tiesas spriedums, kas par I.Bičkoviča likumīgo vectēvu atzina Latvijas pilsoni un tādēļ šobrīd neesot pamata rosināt pilsonības atņemšanu.

Jāpiebilst, ka, pārņemot minēto pārbaudes lietu no NP, M.Segliņš varētu būt pārkāpis ministra pilnvaras. Šādu pārbaužu lietu izskatīšana ir NP un vēlāk tiesas kompetencē un augstāk stāvošas iestādes (Tieslietu ministrijas) iejaukšanās šajā procesā nav nepieciešama.

Avots: LETA

 

Antimafijas grozījumi

Valdības koalīciju veidojošās Tautas partija (TP) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) 2007. gadā iebilda pret t.s. antimafijas grozījumiem, novilcinot to pieņemšanu par diviem gadiem un publiskajā telpā saistot tos ar “stučīšanas” kultūras atjaunošanu.

Pēc Ģenerālprokuratūras iniciatīvas sagatavotie grozījumi Saeimā tika apstiprināti pirmajā lasījumā, tomēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš iebilda pret tiem. Viņš apgalvoja, ka grozījumu mērķis ir pierādījumu savākšana lietās pret Aivaru Lembergu, kā arī pauda bažas, ka daļa noziedznieku – kas snieguši liecības – turpmāk varētu palikt nesodīti. Turklāt viņš izmantoja padomju laika retoriku par “stučīšanu” kā negatīvi vērtējamu parādību: «Vai sabiedrība no tā iegūs, ja daļa noziedznieku paliks bez soda? Labāk prokuratūra varētu uzlabot izmeklēšanas darbu, nevis paļauties uz stučīšanu.» M.Segliņš uzskatīja, ka vienošanās starp ģenerālprokuroru un likumpārkāpēju, kas palīdzējis atklāt citu smagu noziegumu, būtu jāapstiprina Augstākajā tiesā.

Grozījumu pieņemšanu novilcināja gan tas, ka tika iesniegti vairāk kā 300 priekšlikumu, galvenokārt tehniski uzlabojumi, gan tas, ka TP deputāta M.Segliņa vadītā Juridiskā komisija nenoteica priekšlikumu iesniegšanas termiņus. Otrajā lasījumā tie tika pieņemti tikai 2008.gada maijā, bet līdz trešajam, galīgajam, lasījumam nonāca 2009.gada martā.

Avots: LETA
 

 

Administratīvo resursu izmantošana

2002. septembrī, īsi pirms Saeimas vēlēšanām, tika izplatīti anonīmi materiāli, kuros tika kariķētas Tautas partijas reklāmas un apgalvots, ka TP priekšvēlēšanu kampaņas izdevumi ir segti no valsts līdzekļiem. Par skrejlapu izplatīšanu tika aizturēti tobrīd valdību veidojošās partijas “Latvijas ceļš” (LC) biedri un darbinieki. Iekšlietu ministrs M.Segliņš (TP) īsi pirms vēlēšanām publicēja viņa kā ministra rīcībā esošo informāciju par LC biedru aizturēšanu saistībā ar anonīmo pret TP vērsto kampaņu. Tas saniknoja toreizējo Ministru prezidentu Andri Bērziņu (toreiz LC, tagad LPP/LC), kurš pārmeta M.Segliņam ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu: “iekšlietu sistēma ir izmantojusi nepierādītus faktus, un es pat ko kvalificētu kā apzinātu provokāciju, lai ar politiskiem mērķiem grautu partijas Latvijas ceļš autoritāti.” Pēc stundu garas sarunas A.Bērziņš atbrīvoja M.Segliņu no iekšlietu ministra amata.

Segliņš atzina, ka noziegums bija vērsts pret viņa pārstāvēto partiju, tādēļ arī paziņojums par Latvijas ceļa biedru aizturēšanu izplatīts īsi pirms vēlēšanām, lai ”sabiedrība zinātu, par ko, iespējams, jāvēl”.

Avoti: LETA, Diena

 

Fon Kalmanoviča svītrošana no Latvijai nevēlamo cilvēku saraksta

2002.gada 4.aprīlī ar toreizējā iekšlietu ministra M.Segliņa (TP) rīkojumu no Latvijai nevēlamo cilvēku saraksta tika svītrots Šabtajs fon Kalmanovičs. Savulaik masu medijos izskanēja aizdomas, ka fon Kalmanovičs varētu būt bijis viens no Krievijas Solncevas kriminālā grupējuma līderiem. Viņa darījumu partneris bijis Amerikā un Izraēlā nevēlamais Krievijas dziedātājs Josifs Kobzons, uz kuru arī krīt aizdomas par saistību ar kriminālajām aprindām. 2009. gadā fon Kalmanovičs Maskavā tika nogalināts. 2002.gadā toreizējais Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Normunds Beļskis M.Segliņa rīcību skaidroja, ka lēmumu par personu iekļaušanu vai neiekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekšlietu ministrs pieņem pēc drošības dienestu rekomendācijām un ieteikumiem. Neoficiāli medijos tika runāts, ka šādu labvēlību fon Kalmanovičs esot izpelnījies tāpēc, ka it kā esot palīdzējis noorganizēt Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Austrijā 2001. gadā. Tomēr Valsts prezidenta kanceleja noliedza fon Kalmanoviča saistību ar vizītes organizēšanu.

Avots: LETA

 

2009. gada janvāra grautiņi Vecrīgā

2009.gada 13.janvāra vakarā notikušo grautiņu laikā M.Segliņš bija iekšlietu ministrs, kurš bija politiski atbildīgs par kārtības nodrošināšanu Rīgā. Pēc grautiņiem, kuru laikā cieta Saeimas ēka, iekšlietu struktūras saņēma kritiku par neprofesionālu rīcību vardarbīgo protestu likvidēšanā – galvenokārt par to, ka sākotnēji Vecrīgā nav bijis pietiekams skaits policistu, un ka aktīvākie protestētāji nav savaldīti jau nemieru sākumā. M.Segliņš (TP) dienu pēc protestiem atzina, ka policistu skaits Vecrīgā nebija pietiekams. Tomēr ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) neatbalstīja neatkarīgas izmeklēšanas komisijas izvēli. Savukārt Valsts policijas dienesta pārbaudē tika secināts, ka policijas darbība bijusi pamatota un atbilstoša likumam.

Avots: LETA

 

 

Iekšlietu ministrs biedē sapulces dalībniekus



2007. gada rudenī Rīgā notika Tautas sapulce, kurā tika pausts atbalsts toreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Aleksejam Loskutovam. Sapulces organizēšanai daudzi cilvēki bija ziedojuši līdzekļus. Tomēr vēlāk, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” 2008.gada 22.janvārī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) izteicās: „Es nezinu, vai varu to stāstīt, bet ir papētīts, kas to finansē, no kurienes nāk nauda, kā pēc tam finanšu dokumenti tika dzēsti, lai neredzētu, kas īsti finansē.” Reaģējot uz ministra izteikumiem, Tiesībsarga birojs sniedza atzinumu, kurā bija teikts, ka šie izteikumi “..rada pamatotas bažas par to, ka šādas pārbaudes slepeni iekšlietu resoros tiek veiktas, ar noteiktu mērķi ir noskaidrotas konkrētas personas, taču nav zināms, kur šī informācija tiks izmantota. Šādam iekšlietu ministra izteikumam var būt stindzinošs efekts uz cilvēktiesībām.” M.Segliņš nevarēja paskaidrot, ko viņš ar to domājis, tomēr noliedza, ka tiesībsargājošām iestādēm būtu ticis dots uzdevums pētīt Tautas sapulces ziedotājus.

Avoti: NRA, LETA

Plašāk par Loskutova atstādināšanu

 

Īsziņa “Dienas” žurnālistei Baibai Rullei par Loskutova lietu

2008. gada vasarā M.Segliņš bijušai laikraksta “Diena” žurnālistei Baibai Rullei nosūtīja šādu īsziņu: "Jūs savā naidā un žultī pret TP esat sajukuši prātā. Varbūt Tev Tavs raksts šķiet asprātīgs, bet lieta ir bīstama, jo, nīstot TP, jūs sedzat kriminālnoziegumu un visatļautību KNAB. Jums būtu mēlei jānokalst, kad sakāt "tiesiskums". Ja ne tikai žultaini mūs nīstat, bet arī vēl spējat vērtēt, padomājiet ko dariet. Mareks Segliņš." Avīzes tās dienas numurā bija publicēts viņas raksts, kurā tika aplūkota iespēja, ka naudas pazušana KNAB, kuras kontekstā tika skatīta iespēja atstādināt biroja vadītāju Alekseju Loskutovu, varētu būt provokācija, ar kuru, iespējams, saistīta ar Tautas partijas aprindām. Šādu versiju kā vienu no iespējamajām “Dienai” apstiprinājuši vairāki avoti, bet TP kategoriski savu saikni ar to noliegusi. M.Segliņš vēlāk paziņoja, ka neatsauc nevienu savu vārdu. Jāpiebilst, ka vēlāk prokuratūra nekonstatēja, ka naudas pazušanas lieta būtu provokācija.

Avots: Diena

 

2009. un  2010. gadā M.Segliņš norādīja, ka ir uzkrājis skaidrā naudā 18 000 LVL.

M. Segliņa iesniegtās amatpersonas deklarācijas VID