plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Māris Riekstiņš

Deputāta profils

 

Apraksts

 

Tautas partija
Ārlietu ministrs I.Godmaņa un V.Dombrovska valdībās, demisionējis no amata sakarā ar Tautas partijas (TP) aiziešanu no valdības

Deklarācija CVK

Sievas firma regulāri uzvar Ārlietu ministrijas iepirkumu konkursos

1999.gada janvārī M.Riekstiņa sievas Irēnas Riekstiņas firma „VIA Rīga” (tagad – tūrisma aģentūra „Kaleva Travel”) uzvarējusi Ārlietu ministrijas (ĀM) rīkotajā konkursā par komandējumu organizēšanu ministrijas darbiniekiem. Ģenerālprokuratūra lūgusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt Korupcijas novēršanas likuma ievērošanu. Tā paša gada janvārī VID konstatējis, ka šī likuma normas nav pārkāptas.

Portāls www.knl.lv norāda, ka šis uzņēmums ĀM apkalpojis daudzus gadus. Laikā no 1999. līdz 2006.gadam ĀM līgumu ar kādu citu uzņēmumu noslēgusi tikai vienu reizi, un gadu un četrus mēnešus pēc tā noslēgšanas tika noslēgts jauns – atkal ar „Via Rīga”, kura līdzīpašniece no 1997. līdz 2005.gada beigām bija I.Riekstiņa.

2008.gada jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepazinās un izvērtēja atkārtoti publiski izskanējušos faktus par to, ka ĀM no trim pretendentiem biļešu rezervācijai un iegādei darbinieku komandējumiem kopumā divu miljonu latu apmērā par piemērotāko atzinusi „Kaleva Travel”, kuras valdē bija ārlietu ministra M.Riekstiņa sieva I.Riekstiņa. Raidījums „Kas notiek Latvijā?” atzīmē, ka „Kaleva Travel” savu piedāvājumu iesniedza pēdējais – piecas minūtes pēc otrā pretendenta „Kolumbs”, piedāvājot par 81 LVL lētāku cenu jeb 3191 LVL, kas radīja bažas par konkursa konfidenciālās informācijas noplūdi.

Nedēļu vēlāk Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza ĀM slēgt līgumu ar „Kaleva Travel” par visu veidu transporta biļešu rezervācijas un iegādes servisa nodrošināšanu, norādot uz „iepirkuma procedūras pārkāpumu, kas varēja ietekmēt lēmuma par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu rezultātus”. Tā paša mēneša beigās ĀM ar praktiski identisku rezultātu par uzvarētāju konkursā atkārtoti atzina „Kaleva Travel”.

Avoti: LETA, knl.lv

Sievas klētiņa kāpās

Ar M.Riekstiņa sievas Irēnas vārdu saistīts arī otrs plašu publicitāti guvis gadījums, kas raisa aizdomas par ministra statusa izmantošanu privātu interešu panākšanai, no valsts iestādēm iegūstot saskaņojumus Aizsargjoslu likuma normām neatbilstošiem būvobjektiem pie Salacgrīvas. Aizsargjoslu likums ārpus apdzīvotām vietām atļauj būvēt ēkas 300 metru platā kāpu aizsargjoslā vienīgi uz vecajiem pamatiem vai kā saimniecības palīgēkas. Deviņas Baltijas jūras reģiona valstis apvienojošā “Koalīcija par tīru Baltiju” norāda, ka nelikumīga apbūve, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu, Latvijā notiekot regulāri - tiek būvētas savrupmājas, kurām anulē būvatļaujas, bet, pēc tam ar pašvaldības lēmumu tās legalizē.

Likumā gan nav noteikts, ko uzskatīt par palīgēku, tādēļ apbūves kārotāji, saskaņojuši palīgēkas celtniecību, netraucēti būvē plašas, ar visām ērtībām aprīkotas dzīvojamās mājas. 2008.gada vasaras vidū atklātībā nāca fakts, ka šādi būvēta arī M.Riekstiņa ģimenei piederoša „klēts”. Klēts un laivu mājas vietā gan uzprojektēts un uzbūvēts kas cits – ar apkuri un kanalizāciju aprīkotas prāvas dzīvojamās mājas, kuras akceptēja Salacgrīvas būvvalde un kuras to īpašnieks I.Riekstiņai pārdevis par 100 000 LVL. Tā kā pieteiktā ēka neatbilda reāli uzbūvētajai, tā paša gada rudenī Valmieras reģionālā vides pārvalde to atteicās pieņemt ekspluatācijā. Ši iemesla dēļ būvē nedrīkst dzīvot. Veicot vides pārvaldes pieprasītos uzlabojumus, nākamajā gadā tika panākts izlīgums, savukārt būvvalde piekrita klēts pārbūvei, tajā atļaujot dzīvot. M.Riekstiņš žurnālistu jautājumus adresēja mājas oficiālajai īpašniecei, savai sievai Irēnai. Sarunā ar „SestDienu” ministrs teica, ka viņu nemoka ētiskas dabas jautājumi. "Mēs neesam neko nelikumīgu uzbūvējuši un pēc tam mēģinājuši legalizēt. Šo īpašumu mēs iegādājāmies kā jau apstiprinātu projektu,” uzsvēra ministrs.

Avoti: LTV raidījums „Panorāma”, LETA, SestDiena, Koalīcija par tīru Baltiju