plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Oskars Spurdziņš

Deputāta profils

 

Apraksts

 

Tautas partija
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Induļa Emša un Aigara Kalvīša valdībā (2004-2007), Latvijas Inteliģences apvienības valdes loceklis, Vidzemes Augstskolas Padomnieku konventa priekšsēdētājs, bijušais 7. Saeimas deputāts, bijis finanšu ministra Andra Piebalga (Latvijas ceļš), ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas (Latvijas ceļš) un īpašo uzdevumu ministra pašvaldības lietās Ernesta Jurkāna (Demokrātiskā partija “Saimnieks”) padomnieks. 1997.gadā viņš tika iecelts par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru, bet 2000. gadā – par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru.

Deklarācija CVK

Savējo iecelšana

O.Spurdziņš nepretojās savas partijas pārstāvju iecelšanai Finanšu ministrijas pārraudzībā esošajā uzņēmumā “Valsts nekustamie īpašumi”. 2004. gadā “Valsts nekustamo īpašumu” valdē bez konkursa tika iecelti divi bijušie šī uzņēmuma padomes locekļi – Tautas partijas pārstāvis Māris Kaijaks un ZZS pārstāvis Elmārs Švēde. Kaijaks arī kļuva par uzņēmuma vadītāju.

Avots: LETA

A.Sončika lieta

2004. gadā O.Spurdziņš atteicās atbrīvot no Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata bijušo VID ģenerāldirektoru Andreju Sončiku, lai gan prokuratūra tajā brīdī viņam uzrādīja apsūdzību par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu t.s. Dinaz lietā. Vēlāk, 2005. gada sākumā, A.Sončiks amatu Finanšu ministrijā pameta pats un dažus mēnešu vēlāk Rīgas Centra rajona tiesa A.Sončiku atzina par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās un piesprieda viņam sodu 9600 LVL apmērā.

Avoti: LETA, Latvijas Radio

V.Vaškeviča aizstāvēšana

Būdams finanšu ministrs Oskars Spurdziņš vairākkārt pauda bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšniekam Vladimiram Vaškevičam izdevīgu nostāju. Piemēram, 2006. gadā, kad sabiedrībā parādījās bažas, ka V.Vaškevičs dzīvo neatbilstoši saviem ienākumiem un izmanto līdzekļus, kas nav norādīti viņa deklarācijā, toreizējais premjers Aigars Kalvītis (TP) aicināja V.Vaškeviču sniegt paskaidrojumus. Turpretī tā brīža finanšu ministrs O.Spurdziņš, kura pārraudzībā atradās VID, uzskatīja, ka Vaškeviča tēriņi ir privāta lieta un nekāda pārbaude nebūtu nepieciešama. Tādas esot bijušas jau iepriekš un nelikumības neesot konstatētas. Gan Spurdziņš, gan toreizējais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pauda apmierinātību ar V.Vaškeviča darbu.

Arī vēlāk, 2007. gadā, kad Satversmes aizsardzības birojs pazemināja V.Vaškevičam pielaidi valsts noslēpumam, VID nevis atlaida vai pazemināja amatā V.Vaškeviču, bet gan mainīja iekšējo kārtību, ļaujot viņam palikt VID priekšnieka vietnieka amatā. O.Spurdziņš pret šādām izmaiņām neiebilda, lai gan tobrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau bija veicis vismaz 10 kratīšanas ar V.Vaškeviču saistītās vietās, tajā skaitā arī viņa dzīvesvietā un darbā.

“Ministra rīcībā nav informācijas par V.Vaškeviča saistību ar kriminālprocesiem, tādēļ nav juridiska pamata viņu atstādināt,” toreiz “Dienai” pauda O.Spurdziņa padomnieks Modris Sprudzāns. Kā ministrs vērtē, ka V.Vaškeviča dēļ VID tiek mainīti iekšējie noteikumi, M.Sprudzāns nevarēja atbildēt. Problēmas nesaskatīja arī premjers A.Kalvītis.

V.Vaškeviča pārraudzībā tobrīd atradās VID Finanšu policija un Muitas kriminālpārvalde. Tā apkopo un analizē visu VID pārraudzībā esošo riska informāciju — kravu apjomu, virzību, nomaksāto nodokļu daudzumu u.c. Ņemot vērā izanalizētos datus, tiek pieņemti lēmumi un var tikt doti rīkojumi sākt izmeklēšanu, veikt pārbaudes, arestēt uzņēmumu kontus, aizturēt vai konfiscēt kravas. Personām, kurām pieejama šī informācija, ir liela ietekme, toreiz rakstīja “Diena”.

Avots: LETA, Diena

 

 

Kandidāts neatbilst kritērijam un netiek vērtēts. O. Spurdziņa amatpersonas deklarācijas VID

 

Partiju maiņa

1993. un 1995. gadā O.Spurdziņš ir kandidējis 5. un 6. Saeimas vēlēšanās no Zaļās partijas veidotā Zaļā saraksta, kā arī no LNNK un Zaļās partijas kopīgā saraksta, bet netika ievēlēts. Vēlāk, 1998. gadā, viņš kļuva par vienu no pirmajiem Tautas partijas biedriem.