plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Sarmīte Ēlerte

Deputāta profils

Partija: Vienotība
 

Apraksts

Strīds ar KNAB par amatu savienošanas ierobežojumu neievērošanu

 
 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2008.gada novembrī S.Ēlertei, kura tobrīd bija laikraksta “Diena” redaktore, uzlika naudas sodu 50 latu apmērā par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem. S.Ēlertei kā Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes loceklei bija valsts amatpersonas statuss un līdz ar to viņai bija nepieciešama rakstveida atļauja, lai savienotu šo amatu ar savu darbību citos amatos vairākos uzņēmumos un fondos. S.Ēlerte uzskatīja, ka šādu atļauju jau ir devis Ministru kabinets, kas viņu iecēla VKKF padomē, savukārt KNAB uzskatīja, ka tā bija jādod KKF padomes priekšsēdētājam. S.Ēlerte KNAB lēmumu pārsūdzēja biroja priekšniekam, kurš lēmumu atstāja negrozītu. Pēc tam S.Ēlerte vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa 2011.gada februārī apmierināja S.Ēlertes sūdzību un atcēla KNAB lēmumu par amatu savienošanas ierobežojumu neievērošanu. KNAB šo tiesas lēmumu ir pārsūdzējis. Tomēr, kā norādījusi S.Ēlerte, KNAB tiesvedības gaitā ir atzinis, ka šajā amatā viņa nav pieņēmusi lēmumus, kas viņu nostādītu interešu konflikta situācijā.
 
Avoti:
Tomsone, D. KNAB pārsūdz Ēlertei labvēlīgo spriedumu strīdā par amatu savienošanas aizlieguma pārkāpumu. LETA. 21.03.2011.
 
 
 

Ēlerte atzīst, ka ir devusi pateicības ārstiem

 
2011.gada martā intervijā žurnālam “Playboy” S.Ēlerte atzina, ka laikā, kad bija laikraksta “Diena” redaktore, ir devusi ārstiem pateicības – neoficiālu samaksu par pakalpojumiem. Viņa to skaidroja ar bažām par sava bērna veselību. S.Ēlerte apgalvoja: “Man nebija iespējas, jo šī sistēma mani bija piespiedusi.” Viņas vadītais laikraksts “Diena” 2007.gadā veltīja skarbu kritiku Valsts prezidenta amatam izvirzītajam ķirurgam Valdim Zatleram par pacientu pateicību pieņemšanu.
 
Avoti:
Sarmīte Ēlerte. Playboy. nr. 6 (2011, marts). 22.-28.lpp.
 
 
 

“Dienas” nekritiskais atbalsts A.Šķēlem 90.gados

 
Biznesa augstskolas Turība komunikāciju zinātņu katedras vadītājs asociētais profesors A.Dimants ir atzinis, ka laikraksts “Diena” ilgu laiku ir nekritiski atbalstījis 90.gadu premjeru A.Šķēli (TP): “Andris Šķēle bija tabu tēma ilgu laiku. Lielākais rīta laikraksts Diena nezināja, kas Andrim Šķēlem pieder, un par valsts nozagšanu uzzināja no Pasaules bankas.” S.Ēlerte noliedza, ka “Dienai” 90.gadu otrajā pusē būtu bijusi īpaši saudzīga attieksme pret A.Šķēli, laikraksts atbalstījis un kritizējis politiķus, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem. A.Šķēle apgalvoja, ka 90.gados ir saņēmis “ļoti lielu” atbalstu no laikraksta “Diena”.
 
1998.gadā žurnālists J.Domburs nosūtīja atklātu vēstuli laikraksta “Diena” redakcijai, vainojot laikrakstu tendenciozitātē. “Dienai” un J.Dombura vadītajam NIP birojam bija līgums par rakstu publicēšanu. J.Domburs laikrakstam bija nosūtījis rakstu, kura virsrakstā bija neitrāli pieminēts “Ventbunkers” un “Ave Lat grupas” konflikts ("Ventbunkers" prasa nedot "Latvijas balzāmu" Ave Lat grupai"), savukārt “Dienā” ievietotajā virsrakstā izmantoti emocionāli epiteti, radot iespaidu par simpātijām “Ave Lat grupai” ("Gaužas "Latvijas balzāma" akcijas nedabūjušie"). 
 
S.Ēlerte skaidroja, ka izmaiņas virsrakstā veiktas "tehnisku apsvērumu un virsraksta ievietojamības lapā dēļ".
 
Avoti: 
Gabre, A. Aktrise uz politiskās skatuves. Neatkarīgā Rīta Avīze. Mēs. 08.08.2009.
Ignatāne, G. Domburs strīdas ar laikrakstu “Diena”. LETA. 05.06.1998.
 
 
 

Laikraksta “Diena” privatizācija

 
1993.gadā Valsts kontrole atzina, ka “Dienas” privatizācijas gaitā ir pieļauti pārkāpumi, tomēr nekāda rīcība tam nesekoja. Laikraksta privatizācijas likumību pēc pašas AS “Diena” lūguma 1993.gadā pārbaudīja LR Ģenerālprokuratūra, šīs pārbaudes gaitā nekādi pārkāpumi netika atklāti.  Tomēr arī pēc tam vairākas personas ir mēģinājušas apšaubīt laikraksta privatizācijas likumību.Nav zināms, ka tiesībsargājošās iestādes būtu konstatējušas pārkāpumus saistībā ar laikraksta “Diena” privatizāciju.
 
1998.gadā prasību tiesā, prasot atzīt “Dienas” privatizāciju par nelikumīgu, iesniedza bijušais “Dienas” žurnālists Dzintars Zaļūksnis. Viņš pārmeta laikraksta vadībai, ka viņam ir likti šķēršļi vēlamā akciju skaita iegādei, veicot psiholoģisko spiedienu uz viņu, kā arī dienu pirms dibināšanas sapulces mainot dibināšanas dokumentus. Vēlāk Dz.Zaļūksnis savu prasību atsauca. 2003.gadā pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma KNAB uzsāka pārbaudi par "Dienas" privatizācijas likumību, pārbaudes rezultātā netika atklāti likuma pārkāpumi. G.Kukuls bija lūdzis uzsākt pārbaudi par “Dienu” nedēļu pēc tam, kad laikraksts lūdza KNAB izvērtēt Rīgas mēra G.Bojāra iespējamo interešu konfliktu, nomājot zemi no G.Kukula. 2006.gada maijā ar lūgumu izvērtēt “Dienas” privatizācijas likumību Ģenerālprokuratūrā vērsās Aivars Lembergs, pret kuru Ģenerālprokuratūra bija uzsākusi kriminālprocesu par amatnoziegumiem, kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. A.Lembergs izteica pārmetumus par to, ka laikraksts ir pārdots tā redakcijas locekļiem, turklāt par zemu cenu – 1,9 miljoniem Latvijas rubļu (9500 LVL).
 
Laikraksts “Diena” tika izveidots 1990.gadā kā parlamenta un valdības (LR Augstākās Padomes, tās Prezidija un Ministru Padomes) izdevums, kura uzdevums bija arī oficiālo dokumentu publicēšana. Laikraksta izveide bija lielā mērā saistīta ar to, ka Latvijas Tautas frontes (LTF) laikraksts “Atmoda” ieņēma vēlēšanās uzvarējušajai LTF kritisku nostāju.
 
1992.gadā Augstākā Padome nolēma uzņēmumu privatizēt. Uz “Dienas” privatizāciju esot uzstājuši trimdas latvieši, kas uzskatīja, ka laikraksts var pastāvēt tikai kā privāts uzņēmums. Valdības vadītājs I.Godmanis sākotnēji esot bijis pret šo ideju. Laikraksta “Diena” ilggadējais direktors A.Ašeradens atceras, ka I.Godmanis esot mēģinājis bloķēt privatizācijas procesu. Rezultātā privatizēts tika “Dienas” vārds un daļa aktīvu, pārējais palika valdības laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”.
 
Privatizācijā tika izvēlēts modelis, kurā Zviedrijas mediju koncernā "Bonnier" ietilpstošajai izdevniecībai "Expressen" piederētu 49%, bet Dienas darbiniekiem – 51% akciju. 30% no “Dienas” darbinieku akcijām ieguva S.Ēlerte, A.Ašeradens, P.Raudseps un Z.Drafens (katram – 7,67% akciju) jeb kodolgrupa, kā to vēlāk nodēvēja A.Ašeradens. 21% akciju nonāca citu Latvijas mazo akcionāru īpašumā. 2008.gadā S.Ēlerte savā īpašumā esošās 460 “Dienas” akcijas pārdeva, nopelnot 650 000 latu.
 
Avoti:
Zirnis, E. Ašeradena trīs mūži. Diena. 11.07.2009.
Zvingule, A. Lembergs: Diena ir nozagta valstij. Latvijas Avīze. 09.05.2006.
Ašeradens, A. Godātie Dienas lasītāji! Diena. 29.01.2003.
Lulle, B. Jaunā vara pārbaudīs arī Dienas pagātni. Neatkarīgā Rīta Avīze. 28.01.2003.
Krastiņš, J. Kukuls lūdz pārbaudīt Dienas privatizāciju. Diena. 15.01.2003.
Bunte, J. Tiesa neizskata bijušā žurnālista Zaļūkšņa prasību pret AS "Diena". LETA. 15.12.1999.
Lapsa, L., Metuzāls, S., Jančevska, K. Mūsu vēsture 1985-2005. Rīga: Atēna, 2008-2009.