plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Tatjana Ždanoka

Deputāta profils

Partija: PCTVL
 

Apraksts

Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2004.gada jūnija, PCTVL valdes līdzpriekšsēdētāja. 10. Saeimas vēlēšanās PCTVL premjera kandidāte

1990.gadā bija viena no apvienības „Sojuz” dibinātājām. 1996.–2001.gadā partijas „Līdztiesība” priekšsēdētāja. 2001.–2007.gadā „Līdztiesības” līdere. 2007.gadā, „Līdztiesībai” kļūstot par jaundibinātās partijas PCTVL locekli, T.Ždanoka kļuva par apvienotās partijas līdzpriekšsēdētāju.

 

Aizdomas par medija izdošanai piešķirtas naudas piesavināšanos
 
2003.gada martā medijos izskanēja informācija, ka Tatjana Ždanoka no Maskavas mērijas atbildīgajām personām saņēma aptuveni 700 000 USD (412 300 LVL) finanšu grūtībās nonākuša krievu valodā iznākoša laikraksta „Panorama Latvii” izdošanai. Laikraksta ārštata autors Anatolijs Gončarovs apgalvoja, ka T.Ždanoka laikrakstam atvēlēja vien 100 000 USD (58 900 LVL), turklāt kā aizdevumu, bet pārējo summu (353 400 LVL) esot piesavinājusies. T.Ždanoka paziņoja, ka iesniegs tiesā prasību par nepatiesas informācijas izplatīšanu. 2006.gada oktobrī Rīgas apgabaltiesa T.Ždanokas prasību par viņas godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu noraidīja.
 
Laikraksts „Diena” publicēja plašu pētījumu, kurā tika izteikta versija, ka pazudusī nauda izmantota, rīkojot protesta akcijas pret 2004.gada izglītības reformu, pārejot uz 60% latviešu valodas īpatsvaru valsts uzturētās mazākumtautību skolās.
 
T.Ždanoka gan atzina, ka ir vērsusies Maskavas mērijas fondā „Rossijaņe”, taču tas esot piešķīris daudz pieticīgāku palīdzību – vien 30 000 USD (17 670 LVL), savukārt viņas vadītā „Līdztiesība” no savas puses apmaksāja avīzes parādus 23 000 LVL apmērā. Mediji atzīmēja, ka tieši šajā laikā no PCTVL atšķēlās Tautas Saskaņas partija, kas vēlāk kļuva par PCTVL noteicošā ideoloģiskā konkurenta „Saskaņas centra” izveides iniciatoru.
 
Īsi pēc šīs skandalozās skaidrošanās, 2003.gada maijā, sāka iznākt sākotnēji bez maksas dalītais iknedēļas laikraksts „Rakurss” krievu valodā. A.Gončarovs „Latvijas avīzei” uzsvēra, ka tas izdevējam maksā bargu naudu: „Nezinu, vai Ždanoka šai avīzē figurē oficiāli vai arī kā ēnu vadītāja, taču Ždanokas bildes avīzē ir pirmajās lappusēs. Tādēļ pieļauju, ka tieši te aizgājusi Maskavas dotā nauda.”
 
Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze
 
Šaubīgi līdzekļi un slēptā reklāma priekšvēlēšanu kampaņā
 
Aizdomas, ka PCTVL priekšvēlēšanu kampaņu, atbalstot sabiedriskās organizācijas un laikraksta „Rakurss” izdošanu, netieši apmaksā Maskava dienu pēc pašvaldību vēlēšanām, 2009.gada 7.jūnijā apstiprināja raidījuma „Nekā personīga” sižets. Žurnālistu rīcībā bija nonākusi T.Ždanokas vietnieces Maskavas pašvaldības vadībai rakstītas vēstules kopija. Vēstulē viņa prasīja 1 177 600 RUB (gandrīz 20 000 LVL), lai Latvijas krievvalodīgajos medijos, tai skaitā priekšvēlēšanu laikā par velti dalītajā „Rakurss”, stāstītu par saviem aktīvistiem, atsevišķu sleju veltot T.Ždanokas Eiroparlamenta dienasgrāmatai. Nauda šim mērķim esot arī saņemta. Maskavas mērija finansiāli T.Ždanoku ir atbalstīja arī iepriekš, taču nevis tieši maksājot naudu PCTVL, bet gan caur T.Ždanokas vadīto Latvijas Cilvēktiesību komiteju.
 
2009.gada jūlijā atklātībā nāca informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) četrās radiostacijās („Mix FM”, „SWH+”, „Pik 100 FM” un „Krievu Hitu radio”) konstatēja slēpto reklāmu priekšvēlēšanu laikā, par to informējot TV un radio ēteru saturu pārraugošo Nacionālo Radio un televīzijas padomi (NRTP). KNAB norādīja uz šajās radiostacijās translētu identisku raidījuma „Mums ir tiesības” ierakstu, kurā tika intervēti PCTVL kandidāti, visvairāk T.Ždanoka. NRTP pret radiostacijām rosināja administratīvo lietvedību, taču jau augustā izbeidza visas četras lietas, jo raidījums tika atdalīts no pārējās programmas ar reklāmas džinglu.
 
Avoti: LETA, Diena, TV3 raidījums „Nekā personīga”