Apraksts

Deklarācija CVK

Aizdomas par nepatiesas cenas norādīšanu uzņēmuma pārdošanā

2002.gadā, būdams Rīgas domes deputāts, V.Kalnozols pārdeva savai bijušajai sievai Ingūnai Grīnertei sev piederošos 52,5 procentus firmas „Kalnozols un partneri” kapitāla daļu, norādot, ka uzņēmējdarbība traucē darboties politikā. Viņš neatklāja darījuma cenu, taču vēlāk ienākumu deklarācijā norādīja, ka saņēmis 87 000 latu un I.Grīnerte piekritusi nomaksāt viņa parādus Ls 65 415 vērtībā. „Dienas Bizness” rakstīja, ka V.Kalnozols publiski darījuma summu vērtējis 2 - 5 miljonu latu robežās, turklāt uzņēmumam bijuši labi rādītāji – iepriekšējā gada apgrozījums virs 25 miljoniem latu, vēl gadu iepriekš pusmiljona peļņa. „Dienai” V.Kalnozols apgalvoja, ka I.Grīnerte maksās pa daļām un deklarētie 152 000 ir tikai pirmā no tām, bet atteicās atklāt darījuma summu vai maksājumu grafiku. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norādīja, ka nepārbaudīs pirkuma summas atbilstību patiesajai vērtībai, jo katrs varot pārdot uzņēmumu par tādu cenu, kādu vēlas, taču solīja pārbaudīt, vai Rīgas domnieks V.Kalnozols pēc uzņēmuma pārdošanas ir pieņēmis lēmumus par labu darījumu partnerei, kas varētu liecināt par interešu konfliktu. V.Kalnozols sacīja, ka Domes balsojumos, kas skar uzņēmumu, viņš "cenšoties atturēties".

KNAB pārbaudē nekonstatēja, ka V.Kalnozols būtu pieņēmis lēmumus, kas saistīti ar Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma piešķiršanu SIA „Kalnozols celtniecība”. KNAB arī norāda, ka, ņemot vērā, ka pēc biroja aprēķiniem V.Kalnozola un I.Grīnertes izdevumi attiecīgajā laika posmā nebija atbilstoši viņu ieņēmumiem, KNAB lūdzis Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikt abu personu ienākumu likumību un atbilstību izdevumiem. Kā birojam atbildējis VID, pārbaudē secināts, ka V.Kalnozola izdevumi 1999.-20003.gadā nav pārsnieguši ienākumus.

Jāpiebilst, ka 2003.gadā V.Kalnozols atkal kļuva par uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieku, laužot vienošanos ar I.Grīnerti. Savukārt 2007.gadā lielākā daļa firmas „Kalnozols un partneri” kapitāla daļu tika pārdotas Lietuvas daudznozaru koncernam "MG Baltic Investment". V.Kalnozols sev saglabāja 25 procentus daļu.

Avots: Diena, Dienas Bizness, KNAB, LETA

Atkritumu apsaimniekošanas tirgus daļu piešķiršana bez konkursa

2005.gada janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka pārbaudi par Rīgas mēra Gundara Bojāra (LSDSP) parakstītajiem līgumiem, kas bez konkursa rīkošanas trim mazpieredzējušiem uzņēmumien SIA “Eko Kurzeme”, “Eko Rīga” un “Exto D” iedalīja šīm firmām ievērojamas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus daļas. “Diena” rakstīja, ka visus līgumus vīzēja Rīgas domes Vides komitejas vadītājs V.Kalnozols, turklāt bez skatīšanas komitejā. Viņš “Dienai” nav spējis paskaidrot, kādēļ ar līgumiem vispirms neiepazīstināja komitejas deputātus un paudis viedokli, ka “nav tik svarīgi, tiek vai netiek rīkots konkurss”, jo ieguvēji no lielākas konkurences būšot iedzīvotāji.

Avots: Diena

CVK iesniegtajā informācijā uzrādījis skaidras naudas uzkrājumus Ls 20 000. Laikā no 2001.gada, kad kļuva par Rīgas domes deputātu, līdz 2005.gadam, kad domi atstāja, ik gadu deklarējis 50 – 60 tūkstošu latu lielus skaidras naudas uzkrājumus.

V. Kalnozola CVK iesniegtā deklarācija

Partijas maiņa

2001.gadā ievēlēts Rīgas Domē no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta, 2003.gadā no tās izslēgts par šķeltniecisku, partijas biedrus klaji maldinošu un apvienību diskreditējošu darbību (LETA rakstīja, ka V.Kalnozols veidojis „partiju partijā” ar autonomu finansējumu, struktūrām, maldinājis biedrus ar amatu solījumiem). 2004.gadā bija viens no politiskās organizācijas “Latvijas kalve” dibinātājiem. 2006.gadā no tās izstājies. 2009.gadā kā Latvijas Zaļās partijas biedrs kandidēja uz Rīgas domi no ZZS saraksta.

Avots: Leta

V.Kalnozola komentārs kandidatiuzdelnas.lv: 

Labdien, cienījamā Delna!