plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Kas ir politiskā atbildība?

Politiskā atbildība ir spēja uzņemties atbildību par savas rīcības sekām. 

 
Latvijā ir virkne instrumentu, kā pieprasīt atbildīgumu no politiķiem: 
 

Vēlēšanas. Katrs, kurš aiziet uz vēlēšanām, var rediģēt sarakstu, ietekmēt iekšējo saraksta hierarhiju. Vēlēšanās pilsoņiem ir dotas iespējas izvērtēt politiķu darbus un vārdus līdz šim, pieņemt pārdomātu lēmumu.

Tiesībsarga institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Pie tiesībsarga var vērsties, ja pārkāptas personas tiesību un likumisko interešu aizsardzība, ja pārkāptas cilvēktiesības vai novērots labas pārvaldības trūkums valsts pārvaldē. Vairāk par tiesībsargu 

Satversmes tiesa. Tā izskata arī indivīdu pieteikumus, Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.  Konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesai var iesniegt ikviens, kurš uzskata, ka ar kādu likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņa pamattiesības, piemēram, tiesības uz dzīvību, uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā. Vairāk par Satversmes tiesu

Līdzdarbošanās likumu pieņemšanā. Ministru kabinets praktizē vairākas sadarbības formas:

  •  NVO iesaiste valdības deklarācijas rakstīšanā un izpildē
  • NVO iesaiste politikas plānošanas dokumentu projektu un tiesību aktu projektu izstrādes posmā, sniedzot ieteikumus, ekspertīzi, līdzdarbojoties izstrādē, piedaloties MK atvērtajās sēdēs un Valsts sekretāru sanāksmē, kur tiek apspriesti likumprojekti. NVO ir iespēja līdzdarboties politikas veidošanā arī raisot sabiedrībā diskusiju par kādu aktuālu jautājumu. Vairāk par iesaistīšanos
  • Līdzdarbības mehānismi:
    1. vēstules (Ministru prezidentam, Ministru kabinetam vai Valsts kancelejai par problēmu, priekšlikumi par normatīvo aktu grozījumiem u.c.);
    2. tikšanās ar amatpersonām apmeklētāju pieņemšanas laikos;
    3. līdzdalība ministriju organizētajās konsultācijās,
    4. līdzdalība dokumenta izstrādes darba grupās;
    5. dalība Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs;
    6. atzinumu sniegšana par politikas dokumentu vai normatīvo aktu projektiem.Vairāk par līdzdalības mehānismiem 
    7.