plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums
14
Dec
2011

Foto: Saeimas Kanceleja

2011.gada 1. decembrī Saeima pieņēma likumu, kas paredz ieviest tā dēvēto sākumdeklarēšaos jeb “nulles deklarāciju”.

Likuma mērķis ir sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas, kā arī dot iespēju fiziskām personām deklarēt iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, izņemot tos ienākumus, kurus personai bija tiesības nedeklarēt.

Likums paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00. Deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz tikai vienu reizi un laika periodā no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam.

Pienākums deklarēt mantisko stāvokli attiecas uz tiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem (kam izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā), kuri atbilst vismaz kādam no tālāk aprakstītajiem kritērijiem.

  • Mantisko stāvokli jādeklarē, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000LVL un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī, ja personai pieder īpašums ārvalstīs.
     
  • Deklarācija jāiesniedz arī par skaidras naudas uzkrājumiem, iegādātām kapitāla daļām Latvijā un ārzemēs, parāda vērstpapīriem, aizdevumiem, parādsaistībām un citiem īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 10 000 LVL (ārzemju valūtas gadījumā ekvivalentus 10 000 LVL atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam).
     
  • Valsts amatpersonām 2012.gada 1.jūnijā savi skaidrās naudas uzkrājumi, ja tie pārsniedz 4000 LVL, vismaz uz diennakti ir jāieskaita bankas kontā.
     
  • Jādeklarē transportlīdzeklis, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu.
     
  • Jādeklarē privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājums, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 latu.
     
  • Jādeklarē arī cits īpašums, piemēram, mākslas priekšmeti, vērtīgas rotaslietas un citas preces, kuru kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 10 000 latu.
     
  • Personai jādeklarē arī līgumi, saskaņā ar kuriem deklarācijas iesniedzējs ir patiesā labuma guvējs.

Likums paredz, ka nebūs jādeklarē tie īpašumi, par kuriem valstij jau pieejama informācija dažādos reģistros, piemēram, personai piederoši transporta līdzekļi vai zeme.

Likums paredz iespēju personai legalizēt savus ienākumus, kas gūti laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim un par kuriem šī persona nav samaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja persona izlemj iepriekš nedeklarētus ienākumus deklarēt, tiem tiks piemērota iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme 15 % apmērā, kas būs jāiemaksā valsts budžetā 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas. Jānorāda gan, ka likums neattiecas un noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Sākumdeklarēšana neattieksies uz valsts amatpersonām, kas ik gadu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz mantiskā stāvokļa deklarāciju. Taču uz valsts amatpersonām attieksies nosacījums par skaidras naudas uzkrājumu , kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, iemaksu kredītiestādē.

11.Saeima šo likumprojektu apstiprināja mēneša laikā, skatot šo likumprojektu steidzamības kārtībā, jo likumu paredzēts ieviest no 2012.gadā.

Lai arī kopumā tas ir nozīmīgs solis pēc teju 20 gadu gara priekšvēstures šāda likuma pieņemšanā, pašlaik pastāv daudz neskaidrību par tā ieviešanu. Liela daļa no tām saistītas ar to, ka šī ir vienreizēja mantiskā stāvokļa deklarēšana, taču nav skaidrs, kā personai rīkoties, ja nedeklarē vai arī tās īpašumā nonāk manta, kas būtu deklarējama, jau pēc šī deklarēšanās perioda.

Tāpat kritiski tiek vērtēta kontrole pār šī likuma normu izpildi, ko īstenos Valsts ieņēmumu dienests (VID). Zināms, ka VID nekontrolēs visu iesniegto deklarāciju patiesumu, bet gan Valsts ieņēmumu dienests skaidros naudas izcelsmi vien tiem, par kuru ienākumiem radīsies šaubas.

Resursi internetā:

LTV Panorāma sižets: atbalsta sākumdeklarēšanās ieviešanu

Portāla Delfi.lv skaidrojums “Sākumdeklarēšana- ko tā nozīmē?” (07.12.2011.)

Diena: "Jādeklarējas divreiz lielākam skaitam", 09.01.2012.

http://www.vidsakumdeklaracija.lv/

Priekšlikuma konteksts

Līdz šim Latvijā ir ieviesta visai stingra deklarēšanas sistēma attiecībā uz valsts amatpersonām. To regulē likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā”. Taču fizisko personu ienākumu kontrole līdz šim nav bijusi pietiekami efektīva. Tas apgrūtinājis ne vien nodokļu nomaksas kontroli un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, bet arī valsts amatpersonu darbības kontroli, korupcijas mazināšanu.

Mediji savulaik norādīja, ka pirmo reizi šāda ideja projekta veidā tika skatīta LR Augstākajā padomē 90.gadu sākumā, kad projektu iniciēja deputāts Jānis Lagzdiņš, taču likums netika pieņemts. Jau privatizācijas procesam notiekot sarunas pie sākumdeklarēšanas idejas atsākās 1995.gadā. 1998.gadā tapa nākamais likuma variants Guntara Krasta (TB/LNNK) valdībā, tas paredzēja vispārēju obligātu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, taču likumprojekts tika vilcināts nosūtīšanai skatīšanai Saeimā, aizbildinoties ar naudas trūkumu tā īstenošanai.


Kā rakstīja Diena, pie varas nākot Viļa Krištopana (LC) valdībai, pēc viņa paziņojuma par sākumdeklarēšanas neatbalstīšanu nenotiek nekas. Taču aktīvāks darbs pie deklarēšanas idejas atsākts 2002.gadā Andra Bērziņa (LC) valdība, divos gados izstrādājot likumu, kurš gan tika kritizēts kā nekvalitatīvs un kura pieņemšanai pietrūkst viena lasījuma 7.Saeimā. Savukārt 8.Saeimas atbildīgā komisija 2003.gadā ideju noraidīja, atzīstot par pārāk vēlu, dārgu, neizkontrolējamu un būtībā iepriekšējo nelikumību amnestiju.

Diskusiju par to atjauno KNAB, izstrādājot variantus labākai iedzīvotāju ienākumu kontrolei. 2005.gadā A.Kalvīša vadītā valdība (TP) atbalstīja projektu, kas paredzēja vispārēju iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanu, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests iedzīvotājiem paziņo par visiem personas ienākumiem un nodokļu maksājumiem, īpašumiem, kredītiem, uzkrājumiem, lūdzot ar parakstu apstiprināt ziņu patiesumu vai tās labot. Bija paredzēts, ka šis likums tiks ieviests 2007.gadā. Likuma pieņemšanas gadījumā mantiskā stāvokļa deklarēšanās būtu obligāts ikgadējs pienākums visiem LR pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem, atsevišķos gadījumos arī ārvalstniekiem. Drīz vien starp iesaistīto institūciju pārstāvjiem radās viedokļu atšķirības par deklarēšanās principiem, jo Finanšu ministrija rosināja, ka mantiskais stāvoklis būs jādeklarē personām, kuru ienākumi gada laikā pārsniedz 10 000 LVL. KNAB pastāvēja uz to, ka pirmajā deklarēšanās gadā deklarācija jāiesniedz visiem valsts iedzīvotājiem.
9.Saeimas laikā likums tika izskatīts divos lasījumos, pēc tam iegulstot Saeimas plauktos, putekļi no tā netika notrausti līdz pat 9.Saeimas termiņa beigām.

10.Saeima atsāka darbu pie likumprojekta, savas darbības laikā pagūstot to atbalstīt divos lasījumos. 11.Saeima likumprojektu pārņēma, turpinot aizsākto darbu ļoti straujā tempā, jo likumu paredzēts ieviest no 2012.gada.
11.Saeima to atzina par steidzamu un pieņēma divos lasījumos mēneša laikā.

 


Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likuma pieņemšanas vēsture

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot