plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Referendumu likuma grozījumi - pirmais mēģinājums
24
Jūl
2012

Pēdējās izmaiņas veiktas 2012.gada 7.augustā

2012.gada 3.augustā Valsts prezidents Saeimai atkārtoti otrreizējā caurlūkošanā nodeva likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".

Likumprojekta grozījumi paredz, ka ne mazāk kā 1/10 daļa vēlētāju ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, ierosinājumu tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu.
Katram vēlētāja parakstam jābūt apliecinātam kādā no šīm institūcijām:

  • pie zvērināta notāra (paraksta apliecināšanas izmaksas 2012.gadā – 2 LVL),
  • dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā*,
  • bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības*, vai
  • novadā pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja*
  • Ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība, parakstus var vākt arī elektroniski, izmantojot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv) vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa izmanto parakstu vākšanas mērķim. (Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla īpašnieks (uzturētājs) personai samaksu par parakstīšanos neprasa.)

* Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču tās nevar pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.

Saņēmusi vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu un tam pievienotos parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija saskaita parakstus, pārbauda, vai parakstījušās personas ir vēlētāji. Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Ja ierosinājumu tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju un ja parakstu iesniegšanas dienā nav iestājies Satversmes 14.pantā noteiktais termiņš, kad nevar izmantot tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, Centrālā vēlēšanu komisija pieņem lēmumu rīkot tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, vai lai uzsāktu parakstu vākšanu ierosinājumam tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu izveido iniciatīvas grupu. Iniciatīvas grupa var būt politiskā partija vai politisko partiju apvienība; Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība. Iniciatīvas grupa reģistrējas Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegumu un likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, par kuru plānots vākt vēlētāju parakstus. Apliecināti paraksti vācami uz Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināta parauga veidlapas.

Pārejas periodā (līdz 2015.gada 1.janvārim) saglabāta divpakāpju procedūra likumu ierosināšanai, nosakot, ka pirmajā posmā jāsavāc 50 000 vēlētāju parakstu. Savukārt, lai rosinātu Saeimas atlaišanu, pārejas periodā pirmajā posmā joprojām būs jāsavāc 10 000 parakstu.

 

Aģitācija pirms tautas nobalsošanas, aģitācija par likumu ierosināšanu un aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu
Aģitācija pirms tautas nobalsošanas, aģitācija par likumu ierosināšanu un aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu šā likuma izpratnē ir organizēts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, pasākums vai darbība, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, kā arī tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties vai nepiedalīties tautas nobalsošanā, parakstu vākšanā likuma ierosināšanai vai parakstu vākšanā Saeimas atsaukšanas ierosināšanai.

Aģitācijas periods
1. Tautas nobalsošanai: no tautas nobalsošanas izsludināšanas līdz tautas nobalsošanas dienai.
2. Likumu ierosināšanai: no dienas, kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņo par parakstu vākšanas reģistrēšanu, līdz parakstu vākšanas pēdējai dienai.
3. Saeimas atsaukšanai: laika posms no dienas, kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņo par iniciatīvas grupas (parakstu vākšanai Saeimas atsaukšanas ierosināšanai) reģistrēšanu, līdz parakstu vākšanas pēdējai dienai.

Aģitācijas veicēji
Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likumu ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu ir tiesīga veikt ikviena fiziskā persona, juridiskā persona, reģistrēta jebkuru šādu personu apvienība un iniciatīvas grupa. To aizliegts veikt valstij, citai atvasinātai publiskai personai, vēlēšanu komisijas loceklim, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai.

Aģitācijas apmaksātāju atklāšana
Pirms vai uzreiz pēc katras aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmā vai raidījumā, kā arī preses izdevumā, internetā vai publiskā vietā izvietotā aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiāla ietvaros norādāms aģitācijas apmaksātājs. Slēptā aģitācija (ir saņemta samaksa un apmaksātājs pretēji šā likuma noteikumiem nav norādīts) pirms tautas nobalsošanas, slēptā aģitācija par likumu ierosināšanu vai slēptā aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu ir aizliegta.

Aģitācijas izdevumu ierobežojumi
Fiziskā persona, juridiskā persona vai reģistrēta jebkuru šādu personu apvienība, iniciatīvas grupa aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu un aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,00007, uz katru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju.

Likums atsevišķi regulē, uz kādām izdevumu pozīcijām attiecas minētie ierobežojumi. Tāpat likums regulē izdevumu apmēru gadījumos, ja parakstu vākšana vai tautas nobalsošana pilnībā vai daļēji sakrīt ar Saeimas vai pašvaldību vēlēšanu periodu.

Aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likumu ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu nedrīkst finansēt no līdzekļiem: 1) kas tieši vai pastarpināti iegūti no ārvalstīs reģistrētām juridiskajām personām un ārvalstu pilsoņiem; 2) kas iegūti no anonīma maksātāja. Par anonīmu maksātāju uzskatāma persona, kura nav konstatējama (nav norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 3) kas iegūti, izmantojot trešās personas starpniecību.

Aģitācijas izdevumu kontrole

Aģitācijas izdevumu kontroli līdzīgi kā partiju finansēšanas kontroli veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Birojam, konstatējot, ka aģitācijas veicējs ir pārsniedzis likumā noteikto aģitācijas izdevumu apmēru, ir tiesības aizliegt veikt turpmāku aģitāciju. Tāpat, izdevumu pārkāpšanas gadījumā, pārtērētie līdzekļi ir jāatmaksā valsts budžetā. Likums arī paredz kārtību, kādā mediji informē KNAB par noslēgtajiem līgumiem par aģitācijas izvietošanu medijos.

Saeima 2012.gada 26.jūlijā likumprojektu atbalstīja otrreizējā caurlūkošanā, apspriežot likumprojektu Saeimā bija asas debates starp opozīcijas un pozīcijas partijām. Pēc likumprojekta atbalstīšanas Zaļo un zemnieku savienība uzsāka deputātu parakstu vākšanu, protestējot pret pārāk augsto parakstu slieksni vēlētājiem tautas nobalsošanas ierosināšanai. Ar mērķi apturēt likuma stāšanos spēkā uz diviem mēnešiem, kas varēja novest arī pie referenduma rīkošanas par šo likumu, ZZS savāca un Valsts prezidentam iesniedza 38 deputātu parakstus (ZZS un SC deputāti).

2012.gada 3.augustā Valsts prezidents likumprojektu atkārtoti atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents motivētā rakstā norāda, ka Saeima bija ņēmusi vērā viņa iebildumus, bet viņš uzskata, ka juridisku iemeslu dēļ nav iespējams referendums par šo likumu, jo tas ietver arī normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto. Tādējādi Valsts prezdients aicina Saeimu sadalīt likuma grozījumus divās daļās, lai iespējamā referenduma dēļ netiktu pārkāpts Satversmes 73.pants, kas nosaka, par ko nevar notikt tautas nobalsošana, un par Eiropas Savienības tiesību aktu neizpildi netiktu sākta pārkāpuma procedūra. Vēstulē Saeimai valsts prezidents arī aicina partijas rast kompromisu, lai par šo likumu nebūtu jārīko referendums, kas prasītu būtiskus valsts budžeta līdzekļus un kārtējo reizi radītu priekšnoteikumus sabiedrības šķelšanai.

AUDIO: Latvijas radio intervija ar E.Pastaru, Valsts prezidenta padomnieku likumdošanas un juridiskajos jautājumos., 06.08.2012.

LTV "Labrīt, Latvija!": Bērziņa padomnieks: Prezidents referendumu jautājumā izvēlējies zelta vidusceļu, 06.08.2012.

 

Likumprojekta priekšlikumu tabula pirms otrreizējās caurlūkošanas (26.07.2012.)

Īsi par parakstu vākšanas kārtību un tautas nobalsošanas ierosināšanu pirms grozījumu pieņemšanas

Likumprojekta konteksts

Ekspertes I.Kažokas viedoklis

Frakciju deputātu viedokļi:

I.Čepānes (V) viedoklis

I.Grigules (ZZS) viedoklis

A.Elksniņa (SC) viedoklis

I.Lībiņas-Egneres (RP) viedoklis

 

Priekšlikuma konteksts

2011.gada novembrī 11.Saeima atsāka izskatīt grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, pie kuriem darbu uzsāka, bet nepabeidza10.Saeima. Sākotnēji grozījumi precizēja tautas tiesības ierosināt Saeimas atsaukšanu, kā arī aģitācijas kārtību pirms tautas nobalsošanām, kas līdz tam nebija regulēta.

2012.gada 18.februārī Latvijā notika referendums par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Lai tautas nobalsošanai nodotais Satversmes grozījums tiktu pieņemts, tam jāpiekrīt vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem. 2012.gada 18.februārī pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgi pilsoņi. Par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 273 347 vēlētāju (17,69% no vēlētāju kopskaita), bet pret grozījumu pieņemšanu Satversmē bija 821 722 vēlētāji (53,19% no vēlētāju kopskaita). Līdz ar to, grozījumi Satversmē netika pieņemti (lasīt vairāk).

Parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai rīkoja pretrunīgi vērtētais Vladimirs Lindermans, organizācijas „Dzimtā valoda” vadītājs. Organizācijas finansējuma izcelsmi parakstu vākšanas kampaņai un vēlāk referenduma kampaņai publiski tika apšaubīta. Drošības policija (DP) norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāveic organizācijas finanšu rūpīga pārbaude, DP uzskatīja, ka no biedrības ziedojumiem un biedru naudas iemaksām ir skaidrs, ka viņiem nebija iespējams finansēt referenduma kampaņu un citas aktivitātes, no tā savukārt izriet, ka biedrības rīcībā bija neuzskaitīti un nedeklarēti finanšu līdzekļi. Biedrība norādīja, ka šajā laika periodā iztērēti 16 766 lati, par kuriem notikusi kampaņa diviem parakstu vākšanas posmiem. Aptuveni 15 000 latu iztērēts savākto parakstu notariālajai apstiprināšanai, savukārt reklāmai esot izlietots vien nedaudz vairāk nekā 1000 latu.

Jau pēc referenduma, skatot grozījumus 2.lasījumā (26.04.2012.), tie tika būtiski papildināti. Pirmkārt, iekļaujot regulējumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, otrkārt, nosakot aģitācijas kārtību pirms tautas nobalsošanas, treškārt - nosakot, ka divpakāpju sistēma referendumu ierosināšanā tiek nomainīta ar vienas pakāpes sistēmu, palielinot nepieciešamo parakstu skaitu referenduma ierosināšanai no 10 000 balsstiesīgajiem uz aptuveni 150 000 balsstiesīgajiem (viena desmitā daļa vēlētāju), savukārt Saeimas atsaukšanai nosakot 10 000 balsstiesīgo parakstu prasību.

Pēdējā 11.Saeimas pavasara sesijas sēdē, 2012.gada 21.jūnijā likumprojekta grozījumi tika skatīti un atbalstīti trešajā lasījumā, Saeimā izraisot plašas debates, galvenokārt, par diviem jautājumiem – divpakāpju sistēmas atcelšanu un nepieciešamo parakstu skaitu tautas nobalsošanas ierosināšanai. Pirms trešā lasījuma tika precizēta parakstu apliecināšanas kārtība pirms tautas ierosinājuma par Saeimas atsaukšanu, arī te nosakot prasību pēc vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu skaita (10 000 balsstiesīgo vietā), nosakot, ka katram vēlētāja parakstam jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, novada vai republikas pilsētas bāriņtiesā vai citā pašvaldības institūcijā, kura ir tiesīga apliecināt personas paraksta īstumu. Tāpat tika paredzēts, ka,  ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība, parakstus var vākt arī elektroniski, izmantojot Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv) vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa izmanto parakstu vākšanas mērķim. Ministru kabinets nosaka drošības un tehniskās prasības, kuras ievēro, ja parakstu vākšanai izmanto Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv) vai citu tiešsaistes sistēmu, un institūciju, kura izvērtē parakstu vākšanai izmantotās tiešsaistes sistēmas atbilstību Ministru kabineta noteiktajām drošības un tehniskajām prasībām.

Pārejas noteikumi paredzēja, ka jaunā kārtība attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu un pāreju uz vienpakāpes sistēmu likumprojektu ierosināšanā, Satversmes grozīšanā, Saeimas atsaukšanā stātos spēkā no 2015.gada 1.janvāra. Savukārt Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.janvārim izstrādā un Saeimai iesniedz likumprojektu par parakstu apliecināšanu pašvaldības institūcijā šajā likumā noteiktajai parakstu vākšanai par likumprojektu ierosināšanu, Satversmes grozījumu projektu ierosināšanu un Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.

Neskatoties uz Saeimas vēlmi paaugstināt nepieciešamo parakstu skaitu likumu ierosināšanai, pārejas noteikumos tika atbalstīts, ka līdz 2015.gada 1.janvārim ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai ierosinājumu tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu. Savācot nepieciešamos 10 000 balsstiesīgo parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija uzsāk parakstu vākšanu.

Pēc asām debatēm, Saeima likumprojektu atbalstīja 3.lasījumā. Par to balsoja 52 koalīcijas partiju deputāti (V, RP, VL-TB/LNNK), pret 39 opozīcijas partiju deputāti (ZZS, SC). 3 deputāti nebalsoja (V.Dombrovskis (RP), J.Kursīte-Pakule(V) un U.Augulis (ZZS)).

2012.gada 28.jūnijā Valsts prezidents Saeimas atbalstīto likumprojektu nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Vēstulē Valsts prezidents norādīja, ka pāriešana uz vienu posmu referendumu ierosināšanā ir līdzsvarota ar plašākām parakstīšanās iespējām (ne tikai zvērināts notārs un bāriņtiesa, bet arī pašvaldību institūcijas un elektroniska parakstīšanās), taču no otras puses norādīja, ka tā nav laba likumdošanas prakse – tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus (parakstīšanās nodrošināšana), piemēram, nav precizētas nedz institūcijas, nedz kārtība, kādā varētu tikt nodrošināta parakstu apliecināšana pašvaldībās. Vēstules Saeimas priekšsēdētājai noslēgumā uzsvērts, ka pirms likuma grozījumos nav ietverti skaidri un svarīgākajos jautājumos izsmeļoši priekšraksti attiecībā uz likumdevēja jau piedāvātajiem saudzējošākajiem risinājumiem (parakstu vākšana pašvaldības institūcijā un elektroniski), nevajadzētu lemt par divu posmu principa atcelšanu, un ir iespējamas diskusijas tikai par prasību paaugstināšanu (lasīt vairāk).

Saeima likumu otrreiz skata 2012.gada 26.jūnija ārkārtas sēdē.
 

Avoti:
Saeima.lv
President.lv

Centrālā vēlēšanu komisija

Delfi.lv: VID būs rūpīgi jāpārbauda Dzimtās valodas finanšu avoti.
Delfi.lv: VID atsakās atklāt vai pārbaudīs Dzimtās valodas finanšu avotus

 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot