plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Andra Bērziņa ievēlēšana par Valsts prezidentu 2011.gadā
30
Nov
2011

Politologs Ivars Ījabs par galveno Latvijas prezidenta izvēles procesa īpatnību nosauca jebkādas prognozēšanas neiespējamību, ar oligarhiem saistītajai politiskajai elitei cenšoties panākt sev labvēlīga vai vismaz nekaitīga, nevis kompetenta un neatkarīga cilvēka ievēlēšanu šajā amatā.


No A.Bērziņa nominēšanas, līdz kļūšanai par Valsts prezidentu pagāja aptuveni divas nedēļas. 

 
Atslēgvārdi: Valsts prezidents, oligarhi, Lembergs, Valdis Zatlers, Andris Bērziņš, piketi
 
 
uz augšu
 
Vienotībai sāk patikt Zatlers

2011.gada sākumā, tuvojoties prezidenta termiņu beigu posmam (V.Zatlera prezidentūrai būtu jābeidzas 7.jūlijā), valdību veidojošā Vienotība lika noprast, ka uzskata V.Zatleru par pieņemamu kandidātu arī nākamajam prezidentūras termiņam. Viens pēc otra Zatleram izteica atbalstu ministru prezidents V.Dombrovskis, S.Āboltiņa, S.Kalniete un citi Vienotības pārstāvji, arī tie, kas pirms četriem gadiem bija kritizējuši viņa ievēlēšanu. Tomēr Vienotība kavējās ar V.Zatlera kandidatūras oficiālu izvirzīšanu. Partiju apvienība uzsvēra prezidenta izvēles procedūras caurskatāmības nepieciešamību, iekšēji tika apspriesta iespēja uzrunāt arī citus kandidātus - Egilu Levitu, Andri Piebalgu. 2011.gada martā Vienotība paziņoja par “sarunvedēju” grupas izveidošanu, kas tā arī nesāka vērā ņemamas aktivitātes. Vienlaikus plašsaziņas līdzekļi un atsevišķi politiķi minēja arī citus iespējamos kandidātus - Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri. Saņēmis Vienotības solījumus par atbalstu, Valdis Zatlers 16.martā pats paziņoja par gatavību otrreiz kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. 
 
uz augšu
 
Oligarhu partija oficiāli izvirza Zatleru par prezidenta kandidātu

Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma normām,  prezidenta amata kandidāti būtu  jānosauc no 2011.gada 19.maija līdz 24.maijam, bet Saeimas Prezidijam no 29.maija līdz 8.jūnijam jāsasauc Saeimas sēde šī jautājuma lemšanai. Maija sākumā - atkal pēc savas iniciatīvas - V.Zatlers sāka pārrunas ar Saeimas frakcijām. Visai negaidīti 19.maijā  V.Zatlera kandidatūru Valsts prezidenta amatam oficiāli pieteica Šķēles un Šlesera pārstāvētā PLL. Par savu atbalstu  Zatleram paziņoja arī VL-TB/LNNK. Tomēr valdību veidojošā Vienotība nevarēja V.Zatleram apsolīt balsu vairākumu.
uz augšu
 
Labi, bet kurš ir īstais?

Līdztekus tam politikas analītiķi un žurnālisti turpināja izteikt prognozes par to, kas tad varētu būt “īstais”, līdz šim neatklātais prezidenta amata kandidāts. Tika izteikti minējumi, ka prezidenta amatam varētu kandidēt Vienotības priekšsēdētāja S.Āboltiņa, bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un citi. Arī 61% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nosliecās par labu šim scenārijam, socioloģiskajā aptaujā izvēloties atbildi, ka drīz parādīsies negaidītas Valsts prezidenta amata kandidatūras. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pamatotās aizdomas drīz vien guva apstiprinājumu. 
 
uz augšu
 
Bērziņš izvirza sevi

20.maijā, no Vidzemes ievēlētais ZZS deputāts bijušais Unibankas vadītājs Andris Bērziņš paziņoja, ka viņš varētu apsvērt iespēju pats kandidēt Valsts prezidenta amatam. Šis paziņojums nāca uzreiz pēc tam, kad Zatlers bija  individuāli pārrunājis ar Bērziņu (ar kuru bija personiski pazīstams jau kopš 80.gadiem) iespējamo ZZS atbalstu savai kandidatūrai. Portālam Pietiek.com A.Bērziņš pēc sarunas ar Zatleru teica: „Izskatījās, ka visi saprot, kas ir patiesībā, bet neviens godīgi nesaka, kā rīkosies. Visa tā Zatlera izvirzīšana jau izskatās kā tīrākais veids, kā viņu dabūt malā. To pat par politiku nevar saukt, es nezinu, par ko to var saukt. Man visa dzīve ir bijusi saistīta ar biznesu, un tur tā nav pieņemts uzvesties, biznesā nepiedod mānīšanos arī vienreiz.”
 
uz augšu
Oligarhu ēnas pār Bērziņu

23.maijā vairāki ZZS deputāti oficiāli izvirzīja A.Bērziņa kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanām. A.Bērziņa vārds tika saistīts gan ar A.Lemberga, gan A.Šķēles ietekmi. Žurnālisti analizēja A.Bērziņa izvirzīšanas apstākļus, cenšoties noteikt, vai Bērziņa kandidatūra ir “īstā”, vai domāta tikai uzmanības novēršanai. Bērziņa izvirzīšana arī radīja spriedzi ZZS iekšienē. Līdz tam par iespējamo kandidātu tika uzskatīts arī ZZS priekšsēdētājs, Latvijas Zaļo partiju pārstāvošais vides ministrs Raimonds Vējonis. Uzreiz pēc Bērziņa izvirzīšanas viņš izteica vēlmi atkāpties no ZZS priekšsēdētāja amata. Nākamajā dienā pēc A.Bērziņa izvirzīšanas 79% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju jau bija pārliecināti, ka Valsts prezidenta kandidātu izvēle nenotiek atklātā un saprotamā veidā.
uz augšu
 
Saeimas balsojums

Noteiktajā termiņā bija izvirzīti tikai divi kandidāti - PLL un Vienotības izvirzītais Valdis Zatlers un atsevišķu ZZS deputātu izvirzītais Andris Bērziņš. 2.jūnijā, kad Saeimā bija paredzēta Valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, pie Saeimas nama notika “Sabiedrības par atklātību - Delna” pikets, protestējot pret oligarhu ietekmi uz publisko politiku, kā arī atbalsta pikets V.Zatleram, ko rīkoja Latvijas savienība “Černobiļa”. Organizācijas biedri apliecināja uzskatu noturību, jo bija publiski atbalstījuši Zatleru arī 2007.gadā. Pirmajā kārtā abi kandidāti nesaņēma nepieciešamo 51 balsi, tādēļ pēc pārtraukuma notika vēlēšanu otrā kārta, kurā ar 56 balsīm par Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts A.Bērziņš.
 
uz augšu
Kā allaž - prezidentam problēmas ar reputāciju

Apstiprinot politologa Ivara Ījaba teikto par kompetenci un reputāciju kā maznozīmīgiem kritērijiem Latvijas Valsts prezidenta izvēlē, izrādījās, ka arī A.Bērziņa reputācijai bija traipi. Pirmkārt, atklājās, ka valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā viņš nav norādījis vairākus ārlaulības bērnus. Par šo faktu pārbaudi uzsāka VID. Otrkārt, portāls Pietiek.com ziņoja, ka A.Bērziņa meitai piederošais lauku īpašums Kājiņas B, kuru regulāri izmantoja arī A.Bērziņš, ir saņēmis Lauku atbalsta dienesta līdzekļus aktīvās atpūtas centra izveidei. Noformējot savu privātīpašumu kā tūrisma uzņēmumu, tā īpašnieki 2004./2005.gadā varētu būt  nepamatoti saņēmuši Lauku atbalsta dienesta administrēto Eiropas finansējumu 178 000 latu apmērā. Pēc Pietiek.com iesnieguma par šo epizodi pārbaudi uzsāka Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

uz augšu
 
Bērziņa pensija - viena no lielākajām Latvijā

A.Bērziņš ir turīgs cilvēks - viņš ir  deklarējis vairākus desmitus nekustamo īpašumu un ievērojamus uzkrājumus. Prezidenta A.Bērziņa bezskaidras naudas uzkrājumi ir nedaudz lielāki par 1 miljonu latu.   Atklājās arī, ka Andris Bērziņš saņem vienu no lielākajām pensijām Latvijā. Vairāk kā 4000 latus lielo pensiju A.Bērziņš var saņemt, jo 1993.-2003.gadā, kad bija valstij daļēji piederošās Unibankas valdes loceklis, saņēma ievērojamu algu - vairākus simtus tūkstošus latu gadā. 
uz augšu
 
Bērziņš starp sabiedrību un oligarhiem

Priekšstatu par A.Bērziņu kā A.Lemberga ietekmes aģentu apstiprināja bijušā Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) iecelšana par prezidenta kancelejas vadītāju un Kārļa Seržanta (ZZS) pakalpojumu izmantošana pirmās runas sacerēšanā. Tomēr A.Bērziņa izvēle tika vērtēta kā salīdzinoši neatkarīga, par padomniekiem uzaicinot divus juristu vidē augsti vērtētus profesionāļus. Par padomnieku  juridiskajos jautājumos A.Bērziņš uzaicināja Saeimas Juridiskā biroja padomnieku, konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru. Savukārt par prezidenta padomnieku drošības jautājumos kļuva bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura vadības laikā Ģenerālprokuratūrā tika uzsāktas un novestas līdz tiesai vairākas politiskās korupcijas izmeklēšanas lietas.
uz augšu
 
Rezultāti

Raimonds Vējonis ir pārdomājis un nav atkāpies no ZZS priekšsēdētāja amata. Lauku atbalsta dienests ir piešķīris ierobežotas pieejamības informācijas statusu “Kājiņas B” atskaitēm par finanšu līdzekļu izlietojumu. VID un Ekonomikas policija joprojām turpina pārbaudes. Lato Lapsa ir apsolījis jau 2011.gadā publicēt grāmatu par Andri Bērziņu. Mēnesi pēc A.Bērziņa ievēlēšanas 55%  ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Bērziņš nespēs parādīt sevi kā labu un neatkarīgu prezidentu.
 
Valsts prezidenta Valda zatlera ievēlēšana 2007. gadā
 
Avoti:

Intervija ar Valdi Dombrovski. Latvijas Radio. 12.01.2011. 
Ījabs, I. Uzmini prezidentu! Politika.lv, 11.05.2011.
Bagātais, J. "Vienotība" izveido sarunvedēju grupu Valsts prezidenta ievēlēšanai. LETA. 07.03.2011.
Vilemsons, M. Politiķi atzinīgi vērtē Zatlera pausto gatavību kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās. LETA. 16.03.2011.
Margēviča, A. Izredzēm sarūkot, Zatlers uzrunā individuālus deputātus. Pietiek.com, 06.05.2011.
papildināta - Iedzīvotāji pārliecināti par negaidītu prezidenta amata kandidātu parādīšanos. LETA. 19.05.2011.
Bērziņam lielas izredzes tikt ievēlētam Valsts prezidenta amatā jau pirmajā kārtā. LETA. 19.05.2011.
Margēviča, A. Kurš un kur nosauca Andra Bērziņa vārdu? Pietiek.com, 23.05.2011. 
Kozule, E. papildināta - Atsevišķi ZZS frakcijas deputāti prezidenta amatam izvirza Bērziņu. LETA. 23.05.2011.
Kozule, E. Vējonis vēlas atstāt ZZS priekšsēdētāja amatu. LETA. 24.05.2011.
Ādamsone, A. Pētījums: Vairums iedzīvotāju uzskata, ka Valsts prezidenta kandidātu izvēle nenotiek sabiedrībai saprotamā veidā. LETA. 24.05.2011.
Lapsa, L., Margēviča, A. Bērziņa rekordpensijas nodrošinātāji – Lembergs un Šķēle; sociālās iemaksas viņš jau „atpelnījis”. Pietiek.com, 27.05.2011. 
Vilemsons, M., Kozule, E. papildināta - Saeimai ar pirmo piegājienu neizdodas ievēlēt Valsts prezidentu. LETA. 02.06.2011.
Vilemsons, M. Otrajā vēlēšanu kārtā Valsts prezidenta amatā ievēl Andri Bērziņu. LETA. 02.06.2011.
Lapsa, L. Kriminālpolicija nolemj sākt resorisko pārbaudi par Bērziņu ģimenes atpūtas centru. Pietiek.com, 26.06.2011. 

 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot