plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Dzintara Jakāna atstādināšana no VID ģenerāldirektora amata 2010
01
Dec
2011

2009.gada vasarā finanšu ministrs Einars Repše (JL) ierosināja četrus disciplinārsodus pret Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu un gribēja lemt par Jakāna atbrīvošanu no amata. Tautas partijas atbalstīts, Jakāns amatā noturējās, un valdība vienojās par viņa pārcelšanu.

Formālais iemesls Repšes un Jakāna nesaskaņām bija VID reorganizācijas plāns, par kuru abiem bija dažādi redzējumi.

E.Repše bija noteicis, ka uz reorganizācijas rezultātā izveidotajiem jaunajiem amatiem nepieciešams rīkot konkursus un to nolikumus saskaņot ar ministru. Dz.Jakāns rīkojumam nepakļāvās un izpelnījās disciplinārsodu.

Reorganizācijas rezultātā varētu notikt personāla izmaiņas, jo par reorganizāciju VID bija atbildīgs Vladimirs Vaškevičs, kuram prokuratūra bija uzrādījusi apsūdzību par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. Tomēr Jakāns tā vietā, lai Vaškevicu atlaistu 2008.gadā, kad viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam, bija iecēlis viņu speciāli izveidotajā vietnieka amatā.

Pret FM piedāvāto VID reorganizācijas modeli iebilda Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Tautas partijas (TP) ministri, it īpaši nepiekrītot Muitas kriminālpārvaldes un Finanšu policijas apvienošanai.

Finanšu ministrs pārņēma VID reorganizācijas pilnvaras, par šo rīcību izpelnoties kritiku, ka tādējādi demonstrē politisko iejaukšanos, ko citkārt viņš un viņa pārstāvētā partija Jaunais laiks kritizējusi.

Jakāns pēc nepilnu divu nedēļu nostrādāšanas jaunajā amatā Finanšu ministrijā šo darbu atstāja. Par savu atbrīvošanu no amata viņš ir vērsties tiesā. 2010.gada 16.martā par jauno VID ģenerāldirektori valdība apstiprināja Nelliju Jezdakovu.

Atslēgas vārdi: VID, reorganizācija, Jakāns, Repše, disciplinārsods, pilnvaru pārsniegšana, politiska iejaukšanās

uz augšu

Nesaskaņas par VID reorganizācijas plānu

2009.gada vasaras sākumā Starptautiskā Valūtas fonda ietekmē tika aktivizēts darbs pie valsts pārvaldes reorganizācijas. Pie VID reorganizācijas plāna strādāja Vladimirs Vaškevičs, kuru 2008.gadā, pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs atņēma viņam pielaidi valsts noslēpumam, VID ģenerāldirektors bija iecēlis speciāli izveidotajā vietnieka amatā. Vaškeviča pienākumos ietilpa VID reorganizācija. Jānorāda, ka V.Vaškeviča karjeras kāpienam VID netraucēja fakts, ka prokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.

VID izstrādāja reorganizācijas plānu, kas neapmierināja finanšu ministru, kurš to atteicās virzīt tālāk apstiprināšanai. Finanšu ministrija (FM) piedāvāja veikt izmaiņas VID nolikumā, paredzot uz pusi samazināt VID ģenerāldirektora vietnieku skaitu un paredzot apvienot Muitas kriminālpārvaldi ar Finanšu policijas pārvaldi, tādējādi izveidojot Finanšu un muitas kriminālpārvaldi. FM izstrādātais projekts paredzēja, ka VID ģenerāldirektoram ir divi vietnieki - nodokļu jomā un muitas jomā. Savukārt VID izstrādātajā reorganizācijas plānā nebija plānots apvienot minētās pārvaldes, kā arī VID ģenerāldirektoram bija plānots saglabāt trīs vietniekus.

uz augšu

Repše vienpersoniski virza VID reorganizācijas plānu

2009.gada 4.augustā Finanšu ministrijas sagatavotais VID reorganizācijas plāns tika skatīts Ministru kabinetā. Aso valdošās koalīcijas ministru diskusiju laikā finanšu ministrs E.Repše (JL) paziņoja, ka šo jautājumu noņem no dienaskārtības. Ņemot vērā, ka tas ir steidzams jautājums, Repše paziņoja, ka viņš kā nozares atbildīgais ministrs rīkošoties likumā noteiktajā kārtībā un vienpersoniski virzīs savu piedāvāto VID reorganizācijas modeli.

Pret FM piedāvāto VID reorganizācijas modeli iebilda Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Tautas partijas (TP) ministri, it īpaši nepiekrītot Muitas kriminālpārvaldes un Finanšu policijas apvienošanai. Kā ziņoja laikraksts “Diena”, TP priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Mareks Segliņš pat pieprasīja ministru balsojumu šajā jautājumā, bet cits TP pārstāvis, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš bija pārtraucis atvaļinājumu, lai ierastos valdības sēdē. 2009.gada 4.septembrī Repše saskaņoja VID iesniegto reglamentu, kurā tika ietverti FM labojumi.

uz augšu

Četras disciplinārlietas pret Jakānu

Pret VID ģenerāldirektoru īsā laika periodā tika ierosinātas četras disciplinārlietas. Pirmā disciplinārlietā Jakānam piemēroja disciplinārsodu - 20% amatalgas samazināšanu uz sešiem mēnešiem. Šī disciplinārlieta tika ierosināta par juridiski nepareizu lēmumu atbrīvot VID darbiniekus, kas bija apsūdzētie žurnālistes I.Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās lietā. Kļūdaini sagatavotā lēmuma rezultātā FM nācās atzīt, ka abi apsūdzētie finanšu policisti - Vasīlijs Kivļonoks un Jānis Laizāns atlaisti prettiesiski un atjaunojami amatā.

Otru disciplinārlietu 2009.gada 22.oktobrī finanšu ministrs ierosināja par ministra rīkojumu nepildīšanu un atstādināja viņu no amata. Jakāns 2009.gada 15.oktobrī bija parakstījis virkni rīkojumu, tostarp par vairāku VID amatpersonu iecelšanu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku posteņos, arī par Vaškeviča iecelšanu jaunizveidotās Administratīvās pārvaldes direktora amatā. Tas bija pretrunā ar finanšu ministra rīkojumu par konkursu izsludināšanu uz jaunveidojamajiem VID amatiem. Repše atcēla Jakāna rīkojumus par pārvalžu direktoru vai to vietnieku iecelšanu un lūdza Jakānu sniegt paskaidrojumu par lietderības un juridiskajiem apsvērumiem, pārceļot personas amatos un nesaskaņojot to ar finanšu ministru. VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas pienākumi tika uzticēti VID ģenerāldirektora pirmajai vietniecei, Galvenās nodokļu pārvaldes direktorei Nellijai Jezdakovai.

Trešā disciplinārlieta tika ierosināta 13.novembrī par uz izmeklēšanas laiku atstādinātā Dz.Jakāna atrašanos darba telpās. E.Repše uzskatīja, ka Dz.Jakāns apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Ministrs uzskatīja, ka Jakāns patvaļīgi vairākkārt ir atradies darbā un savā darba kabinetā ir sniedzis oficiālas intervijas plašsaziņas līdzekļiem. FM norādīja, ka, no amata atstādinātai personai atrodoties darba vietā, pastāv risks ietekmēt izmeklēšanas gaitu vai prettiesiski veikt darba pienākumus, proti, iepazīties ar dienesta rīcībā esošo informāciju, dot rīkojumus un norādījumus darbiniekiem, iespaidot VID lēmumus un tamlīdzīgi.

Ceturtā disciplinārlieta pret Jakānu tika ierosināta par apzināti novēlotu rīcību. Finanšu ministrija bija izdevusi lēmumu, kas atzina, ka VID darbinieki V.Kivļonoks un J.Laizāns atlaisti prettiesiski, un uzdeva viņus atjaunot amatā, taču VID ģenerāldirektors to izdarīja novēloti, kā rezultātā radās papildu materiālie zaudējumi.

Ierosinātās disciplinārlietas tika apvienotas ar jau iepriekš ierosināto, tās izmeklēja jau iepriekšējā lietā apstiprinātā disciplinārlietas izmeklēšanas komisija.

uz augšu

Viena komisija – divi atzinumi

Disciplinārlietu izvērtēšanas komisija 2010.gada 7.janvārī pabeidza darbu, ministram iesniedzot divus atšķirīgus atzinumus. Abos atzinumos tika konstatēti vairāki pārkāpumi, taču par atsevišķiem pārkāpumiem, kā arī par pārkāpumu smagumu un iesakāmo sodu komisijas locekļu viedokļi dalījās.

Komisijas atzinumam bija tikai rekomendējošs raksturs. Likums nosaka, ka konkrētajā gadījumā ministram ir tiesības, izvērtējot atzinumos minētos argumentus, izlemt, kurus viņš uzskata par pamatotākiem, kā arī pieņemt atšķirīgu lēmumu no tā, kādu piedāvā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļi.

Komisijas 69 lappušu garajā atzinumā konstatēts, ka divos gadījumos Jakānam būtu jāizsaka aizrādījums. Viens aizrādījums pienāktos par to, ka ierēdnis finanšu ministra rezolūciju ir izpildījis četru, nevis likumā noteikto trīs dienu laikā, bet otrā gadījumā aizrādījums izsakāms par to, ka Jakāns laikā, kad bijis atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, paudis viedokli žurnālistiem.

Repšem iesniegtā atzinuma pavadvēstulē disciplinārlietu izmeklēšanas komisija norādīja, ka vienam no komisijas locekļiem - Andrim Jacino ir atsevišķais viedoklis uz 38 lapām "Atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu". Tajā Jacino rosinājis ministru par konstatētajiem pārkāpumiem Jakānu atbrīvot no amata. A.Jacino bija finanšu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos, kurš iepriekš bija sagatavojis dokumentus, lai tiktu sāktas disciplinārlietas. Vēlāk izrādījās, ka viņam ir nepabeigta augstākā juridiskā izglītība.

2010.gada 12.jaunvārī finanšu ministrs E.Repše paziņoja, ka nolēmis rosināt atbrīvot Dz.Jakānu no VID ģenerāldirektora amata. Ir skaidrs, ka šādu lēmumu finanšu ministrs pieņēma, balstoties tikai uz viena disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļa apsvērumiem.

uz augšu

No Jakāna atstādināšanas līdz rotācijai

Pret Dz. Jakāna atbrīvošanu kategoriski iestājās Tautas partiju, ar kuru parasti ticis saistīts atstādinātais VID ģenerāldirektors. 2010.gada 18.janvārī par Jakāna atbrīvošanu no amata diskutēja koalīcijas partiju sanāksmē, kur TP panāca, ka lēmuma izskatīšana valdībā tiek atlikta uz nedēļu. Iepriekš bija izskanējis, ka, lai mazinātu asumus koalīcijā, valdībai varētu lemt nevis par Dz. Jakāna atbrīvošanu, bet pārcelšanu citā amatā jeb rotāciju.

Nākamajā valdības sēdē 26.janvārī jau tika lemts par Jakāna pārcelšanu citā amatā. Visas partijas, izņemot TP, bija solījušas atbalstu, taču valdība nenobalsoja par Jakāna pārcelšanu Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora amatā. To izšķīra četru ministru balsis, kuri balsojumā atturējās, lai gan iepriekš premjerministram Valdim Dombrovskim teica, ka atbalstīs Jakāna rotēšanu. Par Dz.Jakāna pārcelšanu balsoja visi JL pārstāvji, kā arī I.Lieģis (PS), savukārt pret balsoja četri TP ministri. Balsojumu izšķīra četru ZZS ministru (R. Vējonis, J. Dūklavs un U. Augulis) un TB/LNNK ministra K. Gerharda atturēšanās balsojumā.

2010.gada 2.februārī valdība ar astoņām balsīm „par” Jakānu pārcēla Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora amatā. Pats Jakāns to nosauca par politisko tirgu. Aptuveni divas nedēļas pēc pienākumu pildīšanas uzsākšanas mediji ziņoja, ka Jakāns nolēma iesniegt atlūgumu, taču viņš pats to noliedza, sakot, ka 2.martā saņēmis rīkojumu par atbrīvošanu no amata, dokumentus nodevis saviem advokātiem izvērtēšanai.

Dz.Jakāns iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā par rotācijas likumību.2010.gada 26.novembrī tiesa pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību, šo lēmumu 2011.gada 24.februārī apstiprināja arī Administratīvā apgabaltiesa. Dz.Jakāns iesniedza sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam, kas Jakāna sūdzību noraidīja. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Šobrīd turpinās tiesvedība par disciplinārlietu no vienas puses ar Jakānu un bijušo VID ierēdni Zaļūksni, no otras puses - Finanšu ministriju. Jakāns un Zaļūksnis iepriekš bija tiesā apstrīdējuši FM lēmumu par disciplinārsodiem (Jakānam – algas 20% samazinājums, Zaļūksnim – atbrīvošana no darba).

2010.gada 29.decembrī Administratīvā apgabaltiesa bijušo VID ierēdņu sūdzības apmierināja un atcēla lēmumus par disciplinārsodiem. AT Senāta Administratīvo lietu departaments 27.maijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, vēlreiz bija jāvērtē lietas faktiskie apstākļi un FM lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu pamatojums.

2011.gada 8.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa vēlreiz lēma par labu Jakānam un Zaļūksnim. Finanšu ministrija iesniedza kasācijas sūdzību, kas pieņemts izskatīšanai AT Senātā.

uz augšu

Jauno VID ģenerāldirektoru Repše meklē konkursā

Jauno VID ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu valdība amatā apstiprināja 2010.gada 16.martā. Viņa tika atzīta par labāko starp 13 kandidātiem.

uz augšu

Jakāns pret Repši vēršas Ģenerālprokuratūrā

2010.gada 22.janvārī Dz.Jakāns vērās prokuratūrā norādot, ka saskata finanšu ministra rīcībā dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību un tirgošanos ar ietekmi. Tirgošanos ar ietekmi Dz.Jakāns pamatoja ar faktu, ka E.Repše un citas viņam pietuvinātas personas nav pieņēmušas lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu aiz bailēm zaudēt politisko ietekmi savā partijā un amatu valdībā. Prokuratūra atteicās ierosināt pārbaudi par viņa iesniegumu.

uz augšu

Tautas partijas aizbildnieciskums

Parasti VID ģenerāldirektora Dz.Jakāns medijos ticis saistīts ar Tautas partiju. Šajā gadījumā, kad tika rosināta Jakāna atbrīvošana no amata, vislielāko pretestību tai izrādīja tieši Tautas partija. Nozīmīga loma Jakāna atstādināšanā bija arī Tautas partijas vadībā esošajai Tieslietu ministrijai, pie kuras Dz.Jakāns vērsās pēc palīdzības. Ministrija kritizēja finanšu ministra rīkojumus, uzskatot, ka tā ir iejaukšanās iestādes darbā, taču pirms pavisam neilga laika TM bija līdzīgi iejaukusies I.Bičkoviča pilsonības lietā.

uz augšu

Vai Repšes mērķis attaisno līdzekļus?

Finanšu ministra rīcība, pārņemot VID dienesta reorganizāciju un to realizējot, izraisīja arī diskusijas par to, vai tā nav uzskatāma par iejaukšanos tiešās pārvaldes iestādes darbā. VID strukturāli atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā, kas nozīmē, ka augstākai iestādei vai amatpersonai ir tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Taču šāda padotības forma neparedz, ka pārraugs, piemēram, iejaucas iestādes personālpolitikā, nosakot, ka iecelšana amatos jāsaskaņo ar pārraugu.

Finanšu ministra rīcību kā nelikumīgu novērtēja arī Tieslietu ministrija, savā atzinumā norādot, ka likumā noteiktās pilnvaru pārņemšanas tiesības ir izmantojamas tikai īpašos izņēmuma gadījumos, to izmantošanai ir galējas nepieciešamības raksturs. Šo tiesību izmantošana, kā norāda TM, ir noteikti jāpamato. TM nav tiesīga izvērtēt citas ministrijas izdotu rīkojumu likumību, taču norādīja, ka vairāki finanšu ministra E.Repšes rīkojumi nav bijuši pamatoti.

Vairāki eksperti norādīja, ka Repšes rīcība, pārņemot VID reorganizāciju, kā arī atsevišķu disciplinārlietu ierosināšana ir viņa pilnvaru pārsniegšana un iestādes darba politizēšana. Ja šādu praksi piekoptu citas partijas ministrs kādā no padotības iestādēm, Jaunais Laiks, visticamāk, to asi kritizētu. Šāda situācija jau bija izveidojusies pavisam nesen, kad Tautas partijas pārziņā esošā Tieslietu ministrija pārņēma I.Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumības izvērtēšanu no Naturalizācijas pārvaldes, kas līdz tam šādus lēmumus pieņēma pati. Toreiz JL asi kritizēja Tautas partijas iesaistīšanos.

Kā atzina eksperti, ir pamats kritizēt VID darbības efektivitāti, vājos rezultātus, kā arī īstenoto personālpolitiku, pieņemot amatā V.Vaškeviču, pret kuru izvirzītas apsūdzības, un daudzas citas lietas. Finanšu ministra īstenotās darbības varētu radīt sliktu precedentu, jo šādā veidā iestādes darbu var ne tikai uzlabot, bet arī sagraut.

Resursi internetā:
Jakāns ignorēja rīkojumus vai Repše pārsniedza pilnvaras? Fragments no LTV raidījuma „Kas notiek Latvijā?” 13.01.2010.
Kā Repše atbildēs, ja Jakānu atlaidi nelikumīgi? Fragments no LTV raidījuma „Kas notiek Latvijā?” 13.01.2010.
Bruģējot ceļu uz valsts pārvaldes politizāciju. Ivetas Kažokas raksts portālā Politika.lv
2009.gada 17.novembrī.

Avoti: Diena, LETA, ”Kas notiek Latvijā”, Dienas bizness

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot