plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Ērika Kalmeiera ievēlēšana ģenerālprokurora amatā
17
Aug
2011

2010.gada 15.aprīlī Saeima, aizklātā balsojumā lemjot par ģenerālprokurora amata kandidāta Jāņa Maizīša apstiprināšanu trešajam termiņam, nobalsoja pret Maizīša kandidatūru. Tas izsauca asu sabiedrības un augstu amatpersonu reakciju, jo vairāki deputāti bija melojuši sabiedrībai, iepriekš sakot, ka atbalstīs viņa kandidatūru.

Vairākas augstas amatpersonas norādīja, ka, visticamāk, Saeimas lēmums ir ticis ietekmēts. Gan prokurori, gan vairākas nevalstiskās organizācijas aicināja atkārtoti izvirzīt J.Maizīti.

Maizīša pilnvaras beidzās 2010.gada 11.maijā, taču jauns ģenerālprokurors nebija ievēlēts. Par ģenerālprokurora vietas izpildītāju iecēla Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroru Arvīdu Kalniņu.

Pēc pauzes pretendentu meklēšanā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ģenerālprokurora amatam izvirzīja, Ēriku Kalnmeieru, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru. Kalnmeiers, tik pat rāmi, kā izvirzīts, tika apstiprināts amatā 2010.gada 12.jūlijā.

Par Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, 25 bija pret, bet 12 tautas kalpi balsojumā atturējās. Saeimas negatīvais balsojums par Maizīti liecināja, ka partijas šajā amatā vēlas redzēt vājāku vadītāju. Tādēļ tas, ka partijām nekas nebija iebilstams pret Kalnmeiera kandidatūru, radīja pamatu bažām, ka partijas sev vēlamo kandidātu ir atradušas. Plašsaziņas līdzekļos tika arī norādīts uz iespējamu Kalnmeiera pastarpinātu saistību ar A.Lembergu. Viņš pats šo saistību noliedza. J.Maizītis nav publiski izteicies noraidoši par J.Kalnmeieru.

Atslēgas vārdi: ģenerālprokurors, Kalnmeiers, Bičkovičs, Maizītis

uz augšu

Kalnmeiera izvirzīšana

Likums nosaka, ka ģenerālprokurora kandidātu izvirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, par viņa iecelšanu balso Saeima. AT priekšsēdētājs I.Bičkovičs nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu izvirzīja 2010.gada 15.jūnijā, kad bija pagājuši precīzi divi mēneši pēc balsojuma par Maizīti. Savu izvēli šim amatam izvirzīt prokuroru Ēriku Kalnmeieru Bičkovičs pamatoja ar viņa profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā. AT priekšsēdētājs skaidroja, ka noteicošie kritēriji kandidāta izvēlei bija Kalnmeiera profesionalitāte un bagātā darba pieredze prokuratūrā. Viens no izvēles argumentiem bijusi nepieciešamība nodrošināt prokuratūras darba pēctecību, un Kalnmeiers, Bičkoviča ieskatā, pilnībā pārzina prokuratūras sistēmu, tās darbības mehānismu, kā arī problēmas, kuras jārisina prokuratūras darba pilnveidošanai. Kalnmeiera vārds nebija starp aptuveni 300 prokuroriem, kuri vēstulē AT priekšsēdētājam pēc Saeimas negatīvā balsojuma par Maizīti, I.Bičkoviču aicināja izvirzīt Maizīti atkārtoti. Ņemot vērā ažiotāžu pirms un pēc balsojuma par Maizīti, AT priekšsēdētājs žurnālistiem uzsvēra, ka pirms Kalnmeiera izvirzīšanas ģenerālprokurora amatam nav runājis ne ar vienu partiju par iespējamiem ģenerālprokurora amata kandidātiem.

uz augšu

Kalnmeiera kandidatūru apspriež vēl pirms viņa izvirzīšanas

Ģenerālprokurora amatam izvirzītais Ē.Kalnmeiers pastāstīja, ka AT priekšsēdētājs viņu uzrunājis pirms aptuveni mēneša, pēc negatīvā Saeimas balsojuma. Šī mēneša laikā Kalnmeiers neesot ticies ne ar vienu politiķi vai politisko spēku pārstāvi. Viņš atzīmēja, ka politiķiem tagad ir iespēja paust savu viedokli balsojumā.

Uz žurnālistu jautājumu, vai ticies ar Ventspils mēru A.Lembergu, Kalnmeiers atklāja, ka ticies vienu reizi prokuratūrā, kad viņš "gāja pa kāpnēm augšā" procesuālu darbību veikšanai. Viņi pat neesot sasveicinājušies, jo viens otru vienkārši nepazīstot.

Jaunā laika priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa gan medijiem atklāja, ka jau dienu pirms Kalnmeiera izvirzīšanas savā telefonā ir saņēmusi ziņu par to, kurš būs nākamais ģenerālprokurora amata kandidāts. Politiķe uzskatīja, ka atsevišķas partijas jau iepriekš ir vienojušās par sev tīkamu ģenerālprokurora amata kandidātu: "Tas viss ir iestudēts un padara šo procesu par apšaubāmu." Āboltiņa pieļāva, ka varētu būt notikusi vienošanās starp Tautas partiju (TP) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), lai TP atbalstītu Kalnmeiera nokļūšanu ģenerālprokurora postenī, bet ZZS pēdējā brīdī iesniegtu grozījumus likumā, kas ļautu privatizējamo zemi izpirkt par pašreizējo kadastrālo vērtību, kas varētu būt izdevīgi TP līderim Andrim Šķēlem. Šo Āboltiņas teikto TP frakcijas vadītājs nosauca par blēņām un murgiem.

Kalnmeiers nezināja, kā tas iespējams, ka deputāti viņa kandidatūru apspriež vēl pirms oficiālas izvirzīšanas. Vēlāk viņš medijiem pieļāva, ka vēl pirms oficiālās ģenerālprokurora kandidāta nominēšanas nesankcionēti tika noklausītas vai nu viņa, vai AT priekšsēdētāja I.Bičkoviča telefonsarunas. Dienu pirms oficiālās nominēšanas Bičkovičs telefonsarunā aicinājis Kalnmeieru ierasties AT un dokumentāli apliecināt piekrišanu kandidēt ģenerālprokurora amatam.

uz augšu

Kalnmeiera saikne ar A. Lemberga advokātu

Drīz pēc Maizīša kandidatūras noraidīšanas, pirms vēl Kalnmeiers tika izvirzīts uz balsošanu Saeimā, laikraksts “Diena” viņu jau minēja kā vienu no diviem reālākajiem kandidātiem, „pret kuru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs". Kalnmeiers sešus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts, strādājis advokāta Guntara Antoma birojā. Kalnmeiers savulaik bijis vedējtēvs G.Antoma kāzās.

Minētais advokāts 2007.gadā bija Lemberga advokāts laikā, kad prokuratūra Ventspils mēru apsūdzēja kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un citos noziegumos. Pēc mediju pastiprinātas intereses par viņa saistību ar A.Lembergu, Kalnmeiers atbildēja: „Kāpēc jūs domājat, ka man pēkšņi kādam kas ir jākārto," pauda Kalnmeiers. "Jūs jau uzreiz to tā nostādāt, ka šeit ir izvirzīts kaut kāds ieliktenis, kurš tūlīt sāks darboties kāda interesēs," emocionāli pauda Kalnmeiers, mudinot žurnālistus neuzdot jautājumus tādā formā, ka viņš ir "gatavais ieliktenis".

uz augšu

Saeima Kalnmeieru apstiprina bez īpašām debatēm

Saeimas frakcijas izvairījās atklāt savu lēmumu par jauno kandidātu, norādot, ka lēmumu par Kalnmeieru pieņemšot tikai īsi pirms balsojuma. Pirmās tikšanās ar Saeimas partiju frakcijām Kalnmeieram bija paredzētas agri no rīta, pirms Saeimas balsojuma plkst. 11. Atšķirībā no J.Maizīša kandidatūras, Kalnmeieru Saeima apstiprināja bez debatēm.

28.jūnijā Kalnmeieru apstiprināja Saeimas Juridiskā komisija, savukārt 12.jūlijā Saeima nobalsoja par viņa apstiprināšanu amatā. Par Kalnmeieru nobalsoja 54 deputāti, 25 bija pret, bet deputāti balsojumā atturējās. Balsojums par Kalnmeieru bija aizklāts, taču pirms balsojuma viņam atbalstu solīja TP, LPP/LC un ZZS frakcijas. TB/LNNK un SC frakcijām bija brīvais balsojums. Pret Kalnmeieru vai atturoties balsoja trīs apvienību „Vienotība” veidojošās frakcijas.

Ivara Bičkoviča ievēlēšana Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā 2008.gadā
Jāņa Maizīša noraidīšana ģenerālprokurora amatam 2010.gada aprīlī

Resursi internetā:
Ģenerālprokurora CV
Avoti: LETA, Diena, Delfi.lv
 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot