plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
KNAB vadības konflikti
23
Jan
2014

Pēdējās izmaiņas veiktas 2014.gada 6.martā.

Pusotru gadu pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka iecelšanas amatā atklātībā nonāca informācija par ieilgušām domstarpībām biroja vadošo amatpersonu vidū. Cerības, ka no pašu darbinieku vidus izraudzītais J.Streļčenoks saliedēs iepriekš konfliktu plosīto KNAB kolektīvu un uzlabos tā reputāciju, nepiepildījās. KNAB kolektīvs sašķēlās, kad J.Streļčenoks un viņa vietniece Ilze Jurča ikgadējā vērtējumā negatīvi novērtēja sabiedrībā par korupcijas apkarošanas seju uzskatītās Jutas Strīķes un vēl divu biroja amatpersonu – Diānas Kurpnieces un Ilzes Dravenieces - darbu.

Gan negatīvu vērtējumu saņēmušās, gan vairāki citi biroja darbinieki KNAB priekšniekam pārmeta nepamatotu uzdevumu uzdošanu, pārlieku lielas prasības pēc atskaitēm, nerēķināšanos ar padoto slodzi, autoritāru vadības stilu un pat mobingu.

Konflikta cēloņu izvērtēšanai tika izveidota darba grupa ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā, kas atzina, ka tie meklējami gan KNAB regulējumā, gan biroja priekšniekam rīcībā un izpratnes trūkumā par darbu KNAB korupcijas apkarošanas blokā.

Lai gan paša J.Streļčenoka darbs ikgadējā vērtējumā tika novērtēts ar C jeb viduvēju līmeni, 2013.gada decembrī pēc divu disciplinārlietu ierosināšanas viņš nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci J.Strīķi. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) J.Streļčenoka lēmumu atzina par juridiski nekorektu un atcēla. J.Streļčenoks J.Strīķi atbrīvoja vēlreiz, un arī otrajā reizē Ministru prezidents KNAB priekšnieka vietnieci atjaunoja amatā. J.Streļčenoks nepiekāpās un J.Strīķi atbrīvoja trešoreiz. Tobrīd premjera amatā jau bija Laimdota Straujuma (Vienotība), kura atšķirībā no sava priekšteča KNAB priekšnieka rīcībā nepilnības nesaskatīja un atstāja viņa lēmumu spēkā. Uz vakanto KNAB priekšnieka vietnieka amatu izsludināts iekšējs konkurss, bet J.Strīķe vērsusies tiesā.

Atkārtotie konflikti KNAB vadītāju vidū premjeram V.Dombrovskim un ģenerālprokuroram Ē.Kalnmeieram lika secināt, ka nepieciešamas pilnveidot KNAB normatīvo regulējumu, kas gan mazinātu konfliktu rašanās iespēju nākotnē, gan paredzētu amatpersonu disciplināro uzraudzību pār KNAB priekšnieku un iespējamos soda veidus pārkāpumu gadījumos.

Atslēgas vārdi: KNAB, Streļčenoks, Strīķe, Dombrovskis, Kalnmeiers, Maizītis, Kurpniece, Draveniece, Jurča, Straujuma.

Streļčenoka nokļūšana amatā

Konkursu uz KNAB priekšnieka vietu izsludināja 2011.gada vasaras beigās pēc tam, kad Saeima par dažādiem pārkāpumiem no šī amata bija atbrīvojusi Normundu Vilnīti. Konkursā pieteicās 13 kandidāti, viņu vidū trīs biroja darbinieki – Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Jaroslavs Streļčenoks, Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča. Konkursa otrajai kārtai tika virzīts arī bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un bijušais Valsts ieņēmumu dienesta muitas vadītājs Kalvis Vītoliņš, kurš vēlāk savu kandidatūru atsauca.

Konkursa komisijas pārstāvji, pamatojot J.Streļčenoka uzvaru, minēja viņa nevainojamo reputāciju, „mugurkaulu”, kā arī labu stratēģisko redzējumu par KNAB turpmāko darbu. Iebildumi neskanēja arī no KNAB darbinieku puses. Kā vienīgais potenciālais mīnuss tika minēta mazā vadības pieredze. 

KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane, tajā piedalījās Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

Saeima J.Streļčenoku amatā iecēla 17.novembrī, par aizklātā balsojumā balsojot 92 deputātiem.

Streļčenoks konfliktu esamību noliedz

Premjers Valdis Dombrovskis pēc J.Streļčenoka ievēlēšanas amatā sacīja, ka viņa svarīgākais uzdevums būs kolektīva saliedēšana KNAB funkciju veikšanai, kā arī biroja reputācijas celšana. Gadu vēlāk, 2012.gada decembrī, par situāciju KNAB atzinīgi izteicās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Pēc viņa teiktā, kopumā KNAB darbs ir kļuvis vienmērīgāks un ne par kādiem lieliem konfliktiem nekas nav dzirdēts. “Domāju, ka jaunais vadītājs spēj saliedēt kolektīvu," sacīja ģenerālprokurors.

Tomēr jau pusotru gadu vēlāk publiski parādījās pirmā informācija par samilzušām domstarpībām KNAB amatpersonu vidū. LTV raidījums De Facto 2013.gada maijā ziņoja, ka vairāki darbinieki, kas iebilduši pret vadītāja darba stilu, vēlāk ikgadējā vērtēšanā saņēmuši D un E līmeņa novērtējumu, kas valsts pārvaldē tiek izmantots ļoti reti. D līmeņa novērtējumu KNAB vadītājs paredzējis savai vietniecei Jutai Strīķei un Korupcijas novēršanas nodaļas vadītājai Diānai Kurpniecei, savukārt E līmeni, kas faktiski nozīmē neatbilstību ieņemamajam amatam - KNAB arodbiedrības līderei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, par kuras darbu arī ierosināta disciplinārlieta.

Žurnālistu rīcībā bija informācija, ka nesaskaņas aizsākušās pirms gada, kad Streļčenoks nolēma par vietnieku iecelt savu kādreizējo priekšnieci Ilzi Jurču, atsakoties no iekšēja vai ārēja konkursa rīkošanas. Vēlāk iebildumus raisījis veids, kādā biroja desmitgadē darbiniekiem dalītas naudas balvas. Raidījuma rīcībā bija KNAB padomes sēdes ieraksts, kurā dzirdams, ka J.Streļčenoks nediskutē ar kolēģiem un kādam darbiniekam neļauj izteikties par slikto mikroklimatu kolektīvā. Viens no aizrādījumiem D.Kurpniecei bijis saistīts ar to, ka preses konferencē J.Strīķes uzstāšanās bija izpelnījusies vairāk mediju uzmanības nekā paša J.Streļčenoka runa.

Tobrīd darbinieku vērtējumi vēl nebija apstiprināti, tāpēc J.Streļčenoks par tiem atsacījās runāt, taču noliedza konflikta esamību birojā.

Novērtējumos izklāstīti desmitiem pārkāpumu

Kad kļuva pieejami vērtējumi, atklājās, ka, piemēram, J. Strīķes novērtējumā KNAB priekšnieks 14 lappusēs detalizēti uzskaitījis konkrētas situācijas, kurās viņa rīkojusies neatbilstoši. 14 punktos uzskaitīti gadījumi, kuros J.Strīķe neesot pildījusi amata aprakstā noteikto, un 53 punktos – gadījumi gada laikā, kad J.Strīķe neesot pildījusi viņa uzdevumus. J.Strīķe nav nodrošinājusi visu KNAB apkarošanas bloka darbinieku sagatavoto dokumentu apriti atbilstoši biroja priekšnieka noteiktajai kārtībai, piemēram, datubāzē nav nodrošināta dokumentu datnes pievienošana 36 darbinieku dokumentiem, 16 viņas padoto darbinieku dokumenti par došanos komandējumā nav ievadīti elektroniskajā sistēmā.

J.Strīķei tika aizrādīts, ka informāciju par procesiem biroja apkarošanas blokā J.Streļčenokam pamatā ir jāizprasa, dažkārt netika sniegta, bet, ja bija sniegta, tad nepietiekošā apjomā. Tāpat Strīķe nav KNAB priekšniekam sniegusi informāciju, vai birojs plāno nodot kriminālvajāšanai konkrētus kriminālprocesus. Piecos punktos izteikti pārmetumi par nepietiekamu J.Streļčenoka informēšanu par tā saucamās Latvenergo lietas virzību un aprakstītas domstarpības starp abiem.

Novērtējumā arī norādīts, ka J.Strīķe, komunicējot ar biroja priekšnieku gan tiešās sarunās bez citu darbinieku klātbūtnes, gan biroja iknedēļas sanāksmēs, atļāvusies paaugstināt balsi, nespēj ievērot subordināciju, veidot normālu konstruktīvu komunikāciju, kā arī citu personu klātbūtnē izteikusi nepamatotus pārmetumus biroja priekšniekam. Priekšnieks secinājis, ka J.Strīķe savā darbā nespēj neietekmēties no personiskajām antipātijām, pildīt amata pienākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī savos publiskajos izteikumos nespēj atturēties no biroja priekšnieka darbības nepamatotas un maldinošas kritikas, tā graujot KNAB priekšnieka prestižu citu kolēģu priekšā.

J.Strīķe uz detalizēti izklāstītajiem pārmetumiem KNAB priekšniekam lakoniskā atbildē norādījusi, ka nepiekrīt šādam novērtējumam, un uzskata, ka viņa apgalvojumi neatbilst patiesībai, ir nepamatoti, emocionāli un neprofesionāli, turklāt novērtējumā nav ņemti vērā korupcijas apkarošanas rādītāji. „Streļčenoka veiktais novērtējums ir juridiski prettiesisks un satur bosinga pazīmes,” secinājusi J.Strīķe.

Tikpat detalizēti J.Streļčenoks analizējis I.Dravenieces darbu – pārkāpumi uzskaitīti 70 punktos uz 37 lappusēm. Arī viņa savu novērtējumu uzskatot "par ilgstošu biroja priekšnieka mobinga realizēšanu ". 19.septembrī I.Draveniece tika atbrīvota no darba. Viņa KNAB bija strādājusi kopš tā izveides 2002.gadā, un nekad iepriekš disciplinārlietas pret viņu nebija rosinātas.

Savukārt D.Kurpnieci vērtēja priekšnieka vietniece I.Jurča, pārkāpumus izklāstot 87 punktos. Viņai tāpat kā I.Draveniecei pārmesta darbu izpildes termiņu neizpilde. Savā skaidrojumā D.Kurpniece norādījusi, ka J.Streļčenoks un I.Jurča vairākkārtīgi informēti par cilvēku trūkumu Korupcijas novēršanas nodaļā un, nerēķinoties ar slodzi, nodaļai regulāri uzdots veikt papildu darbus. “Vainīgo meklēšana par dažādiem sīkumiem, tostarp pēc vislabākās sirdsapziņas strādājošo darbinieku vainošana vairākos gadījumos par dažu dienu termiņu nokavējumu, kas nekādi nav ietekmējis darbības rezultātu, pazemina darbinieku motivāciju strādāt ar iniciatīvu un radoši. Novērtējums satur mobinga pazīmes,” atbildējusi D.Kurpniece.

Lūdz komisiju un atkārtotu vērtēšanu, Streļčenoks nepiekrīt

Ministru kabineta instrukcija nosaka - ja struktūrvienības vadītājam kārtējā novērtēšanā novērtējums ir D vai E, tad viņam tiek noteikta atkārtota novērtēšana pēc 6 mēnešiem.

Vērtēšanas kārtībai nepiekrita KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība, kas aicināja J.Streļčenoku noteikt atkārtotu minēto darbinieku vērtēšanu, izveidojot vērtēšanas komisiju. Viena no negatīvi vērtētajām darbiniecēm Diāna Kurpniece vērsās pie premjera V.Dombrovska, kura pārraudzībā saskaņā ar likumu strādā KNAB, lūdzot viņam uzdot izveidot komisiju un veikt atkārtotu vērtēšanu. Premjers KNAB priekšnieku informējis, ka neiebilst atkārtotai vērtēšanai, kā arī aicināja Valsts kontroli (VK) veikt biroja darbības lietderības un likumības revīziju. J.Streļčenoks jaunu vērtēšanu rīkot atteicās, un arī VK paziņoja, ka šādu revīziju veikt neplāno.

Disciplinārlietas pret Strīķi

13.augustā J.Streļčenoks ierosināja disciplinārlietu pret savu vietnieci J.Strīķi par viņas pieņemtajiem lēmumiem, pildot KNAB priekšnieka pienākumus viņa prombūtnes laikā. Biroja priekšnieks uzskatīja, ka J.Strīķe, iespējams, ļaunprātīgi pārkāpusi pilnvaras, atceļot viņa rīkojumus par kādas darbinieces atlaišanu un disciplinārsoda piemērošanu I.Draveniecei. Priekšnieku arī nav apmierinājis vietnieces rīkojums par kādas izmeklētājas pieņemšanu darbā.

Oktrobra vidū J.Streļčenoks pret J.Strīķi ierosināja vēl vienu disciplinārlietu – šoreiz par darba atskaišu nesniegšanu. J.Strīķe abās lietās pārmetumus uzskatīja par nepamatotiem un paredzēja, ka jau novembra beigās tiks atbrīvota no darba.

Mēnesi vēlāk J.Streļčenoks otro disciplinārlietu par atskaišu nesagatavošanu izbeidza, pamatojot ar noilgumu, savukārt pirmās izskatīšanas termiņš tika vairākkārt pagarināts.

Pirmās izskatīšana tika vairākkārtīgi pagarināta, līdz 20.decembrī J.Streļčenoks paziņoja par lēmumu atlaist J.Strīķi no amata.

KNAB informēja, ka J.Streļčenoks veicis atkārtotu savas vietnieces darbības un tās rezultātu novērtēšanu par laika posmu no 2013.gada 24.maija līdz 24.novembrim. Rezultātā viņa atkārtoti saņēmusi D līmeņa novērtējumu, bez tam neesot novērsusi iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā. Līdz ar to, kā informēja KNAB, J.Streļčenoks pieņēmis lēmumu J.Strīķi atbrīvot no darba „par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka uzdevumus, tādējādi zaudējot darba devēja uzticību”.

Strīķi aizstāv birojā un ārpus tā

J.Strīķe paziņoja, ka viņas atlaišanas patiesais cēlonis ir korupcijā iesaistīto personu vienota vēlme atbrīvoties no viņas un, ka J.Streļčenoks ir izpildītājs. Viņa solīja atlaišanu apstrīdēt tiesā, kā arī iesniedza sūdzību premjeram.

J.Strīķi aizstāvēja arī KNAB arodbiedrība, norādot, ka saskaņā ar likuma normām darbiniekus un amatpersonas vērtē biroja priekšnieka izveidota komisija, kas šajā gadījumā neesot noticis, tādējādi liedzot biedram objektīvu vērtēšanas procesu. Bez tam KNAB priekšniekam esot bijis jālūdz arodbiedrības piekrišana J.Strīķes atbrīvošanai no amata, ko viņš nav darījis.

Pie V.Dombrovska ar lūgumu atcelt KNAB priekšnieka lēmumu vērsās VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts, norādot, ka J.Strīķe ir augsta sava amata profesionāle, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību.

Par neatbilstošu un objektīvu pamatojumu nesaturošu J.Streļčenoka lēmumu nosauca arī Sabiedrība pat atklātību Delna.

Dombrovskis Streļčenoka lēmumam stājas ceļā; Straujuma - ne

7.janvārī Ministru prezidents V.Dombrovskis atcēla J.Streļčenoka lēmums par J.Strīķes atbrīvošanu no amata. Pamatojumā viņš minēja nepieciešamību veidot vērtēšanas komisiju un saskaņot atlaišanu ar arodbiedrību, kā arī norādīja, ka J.Streļčenoks savu lēmumu kļūdaini noformējis kā administratīvo aktu, jo KNAB amatpersonas atrodas darba tiesiskajās attiecībās un tās apspriežamas pēc darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normām.

J.Streļčenoks intervijā telekanālā LNT premjera lēmumu nosauca par prettiesisku un politisku. Viņš pieļāvuma formā izteicās, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka Strīķei ir zināmi fakti, kuru slēpšana būtu svarīga nākotnē. Pēc KNAB vadītāja teiktā, katrā ziņā esot „acīmredzams, ka Vienotībai Strīķe ir svarīga”.

Nedēļu vēlāk – 14.janvārī – J.Streļčenoks atkārtoti atbrīvoja J.Strīķi no darba, norādot, ka viņa zaudējusi uzticību. Arī šo lēmumu V.Dombrovskis atcēla, parakstot attiecīgu rīkojumu savā pēdējā darba dienā premjera amatā 21.janvārī. Viņš minēja to pašu pamatojumu, ko pirmajā rīkojumā.

Tomēr J.Streļčenoks nepiekāpās un 7.februārī savu vietnieci atbrīvoja no amata trešo reizi. Jaunā premjerministre L.Straujuma (V) nolēma J.Strīķi amatā neatjaunot, norādot, ka KNAB vadītājs ir novērsis iepriekš V.Dombrovska konstatētos pārkāpumus, līdz ar to neesot pamata atkārtoti atcelt viņa lēmumu.

Uz priekšnieka vietnieka amatu KNAB tika izsludināts iekšējs konkurss, bet J.Strīķe savu atbrīvošanu apstrīdēja tiesā.

Par Streļčenoku sūdzas vairāki darbinieki

Portāls Pietiek.com publicēja vairākas citu KNAB darbinieku ikgadējā novērtējuma veidlapas, kurās redzams, ka arī tie, kuru darbs novērtēts ar A un B līmeni, ir diezgan kritiski noskaņoti par birojā valdošo atmosfēru un darba slodzi. Pie darbu kavējošiem apstākļiem minēta daudzu grūti pamatojamo atskaišu rakstīšana, daudz neplānotu un nebūtisku darba uzdevumu, pārslodze, nepietiekama komunikācija darbinieku vidū, biroja vadības nespēja strādāt komandā, konflikti vadoši darbinieku vidū.

2013.gada vasarā KNAB Ētikas komisija vērsās pie premjera, sniedzot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem J. Streļčenoka un viņa vietnieces I.Jurčas rīcībā, piešķirot atvaļinājuma pabalstus. V.Dombrovskis pārkāpumus abu rīcībā nesaskatīja, bet J.Streļčenoks īsi pēc tam likvidēja Ētikas komisiju. Viņš lēmumu pamatoja ar nepieciešamību novērst komisijas „prettiesiskās rīcības radītās sekas, kas sabiedrību maldina par iestādes un tās amatpersonu darbības tiesiskumu, tādējādi mazinot sabiedrības uzticēšanos iestādei”.

2013.gada rudenī no KNAB pēc pašu vēlēšanās aizgāja vairāki darbinieki – par triju nākotnes iecerēm nebija zināms, bet divi izmeklētāji pārgāja darbā prokuratūrā. Savukārt KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājas vietniece Signe Bole un KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības valdes loceklis izmeklētājs Jānis Baumanis kā arodbiedrības biedri, kuri pārstāv korupcijas apkarošanas bloku, publiski pauda kritisku viedokli par J.Streļčenoka darba stilu. Viņuprāt, ar autoritāru vadības stilu, pārspīlētām birokrātiskām un administratīvām metodēm tiekot apgrūtināts un pat paralizēts viņu darbs, tā apzināti vājinot korupcijas apkarošanas efektivitāti.

Oktobra beigās, kad pret J.Strīķi jau bija ierosinātas abas disciplinārlietas, pie premjera vērsās piecu KNAB nodaļu vadītāji, aicinot viņu nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iespēju atbrīvot no amata biroja priekšnieku J.Streļčenoku. Vēstuli premjeram un citām amatpersonām bija parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Viņi pauda viedokli, ka J.Streļčenoks nodarbojas ar „mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju” un izkropļo biroja darbu, diskreditējot publiski vairākus biroja darbiniekus, izvirzot viņiem neizpildāmas prasības, lai tīši kavētu tiešo uzdevumu izpildi un varētu saukt tos pie disciplināratbildība.

Savukārt J.Streļčenoks pauda viedokli, ka šī vēstule ir J.Strīķes „agonija,” jo tobrīd tuvojās viņas disciplinārpārbaužu noslēgums. Viņaprāt, šādi J.Strīķe cenšoties sevi pasargāt, un arī vēstules autoriem esot personīgi motīvi saistībā ar viņu pašu, iespējams, pieļautiem pārkāpumiem. Pēc nodaļu vadītāju vēstules KNAB priekšnieks arī sacīja, ka ir gatavs, ka varētu tikt atlaists no biroja vadības un atlaišanas gadījumā viņš zaudēšot cerības, ka KNAB savā darbībā ir neitrāls.

Streļčenoks saņem C jeb vidēju vērtējumu

2013.gada oktobra beigās ar V.Dombrovski aizvietojošās ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) rīkojumu tika sākta J. Streļčenoka darbības un tās rezultātu kārtējā novērtēšana. Tā nebija saistīta ar KNAB darbinieku lūgumu vērtēt priekšnieka darbu. Komisiju vadīja Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis.

Mēnesi vēlāk tika paziņots, ka J.Streļčenoks novērtēts ar C līmeni, kas pēc valdības noteikumiem piecu baļļu sistēmā nozīmē atzīmi "trīs". Ar C vērtējumu J.Streļčenoks var turpināt vadīt KNAB bez izmaiņām darba pienākumos un atalgojumā.

Delnapauda viedokli, ka augsta līmeņa iestādes vadītājam C vērtējums nav pieļaujams un premjeram šādā situācijā būtu jāveido komisija, kas vērtētu KNAB priekšnieka piemērotību amatam.

J.Streļčenoka novērtējums netika publiskots. Kā informēja premjers, J.Maizīša vadītā komisija lūgusi tam piemērot ierobežotas pieejamības informācijas statusu. 13.janvārī KNAB publicēja vien paša J.Streļčenoka vērtēšanas komisijai sniegto informāciju par savu darbu.

Ģenerālprokurora vadītie eksperti saskata problēmas gan KNAB regulējumā, gan Streļčenoka rīcībā

Sākotnēji par valsts drošības jautājumiem atbildīgās amatpersonas KNAB notiekošo sauca par personisku konfliktu, pieļaujot, ka pie vainas arī J.Strīķes nespēja sastrādāties ar vadītājiem un J.Streļčenoka mazā vadības pieredze, tomēr vēlāk atzina, ka KNAB darbā pastāv arī sistemātiskas problēmas, kas jārisina.

Maijā, izskanot pirmajām ziņām par domstarpībām, V.Dombrovskis KNAB notiekošo sauca par personisku konfliktu, paužot, ka biroja vadība to spēs atrisināt pati, un norādīja, ka viņam likumā noteiktās pilnvaras neļauj iejaukties KNAB darbā. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aicināja nesaskaņas KNAB atrisināt iestādes iekšienē vai arī iesaistīt profesionālu mediatoru. Ē.Kalnmeiers norādīja, ka Streļčenokam ir samērā maza vadītāja pieredze, tomēr kopumā viņa darbs esot vērtējams pozitīvi, savukārt J.Strīķei, viņaprāt, jāpievērš uzmanība savai komunikācijai un atbilstoši jāizturas pret iestādes vadītāju.

Tomēr jau augustā V.Dombrovskis pēc tikšanās ar Ē.Kalnmeieru pauda viedokli, ka konflikts starp KNAB darbiniekiem pamatā ir izveidojies nevis personāliju, bet sistēmisku problēmu dēļ, tāpēc tiks veidota starpinstitūciju darba grupa KNAB nolikuma pilnveidošanai. Iekšējo konfliktu rašanos un saasināšanos, pēc viņa teiktā, varot veicināt fakts, ka nav skaidri nodalītas KNAB vadošo amatpersonu kompetences attiecībā uz operatīvo darbu un izmeklēšanas noslēpumu. Neesot maksimāli nodrošināts tas, lai no biroja nenoplūstu ierobežotas pieejamības informācija. Līdzīgu viedokli pauda Ē.Kalnmeiers, taču noliedza nepieciešamību biroju sadalīt vai citādi strukturāli reformēt. Novembra sākumā ģenerālprokurora vadītā ekspertu darba grupa bija sagatavojusi priekšlikumu projektu KNAB pārvaldības un darbības efektivitātes uzlabošanai.

Tajā rosināts noteikt KNAB priekšnieka disciplināratbildību, nosakot amatpersonu (institūciju), kam ir disciplināra atbildība par priekšnieku, KNAB priekšnieka disciplināratbildības procesuālos jautājumus un iespējamos sodu veidus; pastiprināt biroja padomes kā pašpārvaldes institūcijas lomu; konkretizēt vietnieka tiesības un pienākumus pārstāvēt KNAB citās institūcijās; regulēt vietnieku kompetenci atcelt biroja priekšnieka lēmumus viņa prombūtnes laikā; izstrādāt jaunu KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes nolikumu, kā arī jaunus KNAB darba kārtības notiekumus u.c.      

Taču līdztekus ieteikumiem KNAB normatīvā regulējuma labošanai bija secināts, ka radušos nesaskaņu cēlonis lielā mērā meklējams, biroja priekšniekam piemērojot vienādu atskaišu sistēmu divām dažādām KNAB darbības jomām – korupcijas novēršanas un korupcijas apkarošanas blokiem. “Ir saskatāma biroja priekšnieka neizpratne par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veikti operatīvās darbības pasākumi un kriminālprocesuālās darbības,” teikts darba grupas ziņojumā.

17.janvārī tika izveidota darba grupa, kas saskaņā ar minētajiem priekšlikumiem pilnveidos KNAB likumu. Grupu vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Vienotība) rosināja KNAB nodot Ģenerālprokuratūras pārziņā. Ē.Kalnmeiers šo ideju kritizēja, sakot, ka tas vien nozīmētu „strīdīgo bērnu” uzgrūšanu citiem, un no tā nemainīsies KNAB amatpersonu statuss.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.

 

Avoti:

Vilemsons, M. Saeima ieceļ Jaroslavu Streļčenoku KNAB vadītāja amatā. LETA. 17.11.2014

Bagātais J. Premjers: Streļčenokasvarīgākais uzdevums ir KNAB kolektīva saliedēšana LETA. 17.11.2014

Kalnmeiers atzinīgi vērtē situācijas uzlabošanos KNAB. Vesti Segodņa, Leta, 04.12.2012

LTV De Facto. Konflikts KNAB - vadošiem KNAB darbiniekiem draud ar pazeminātu novērtējumu. 05.05.2013

Strīķes "kreisās rokas" novērtējums - viss ir ļoti slikti. Pietiek.com.
12.06.2013.

Kristovskis, G. Strīķe un KNAB nodaļas vadītāja Streļčenokampārmet bosinga metožu pielietošanu Leta. 29.05.2013

Valtmane, E. Premjers sagaida no KNAB iekšējo nesaskaņu atrisināšanu. Leta. 03.06.2013

LTV Panorāma. 14.06.2013

Kristovskis, G. KNAB paraugdarbinieki savos novērtējumos norāda uz nesaskaņām birojā, lielo slodzi un birokrātiju. Leta. 19.06.2013

Strīķe neizprot Streļčenoka rīcību, ierosinot jaunu disciplinārlietu. LSM.lv. 18.10.2013

Skruzis, J. Kristovskis, G. Veidos starpinstitūciju darba grupu KNAB nolikuma pilnveidošanai. Leta. 22.08.2013

LTV De Facto.KNAB konflikts uzrāda juridisku haosu valsts pārvaldē. 19.01.2014

Kristovskis, G. KNAB izmeklētāji: Streļčenoks vājina korupcijas apkarošanu. Leta. 18.10.2013

Kristovskis, G. KNAB nodaļu vadītāji Streļčenoku nodēvē par tirānu un aicina izvērtēt viņa atbrīvošanu no amata. Leta, 24.10.2013

Kristovskis, G. Streļčenoks: Ja mani atlaidīs, zaudēšu cerības, ka KNAB ir neitrāls. Leta (LTV Rīta Panorāma). 25.10.2013

Ģenerālprokurora Ērika Kalmneiera vadītās darba grupas atzinums09.12.2013

Kalaus, M. Streļčenoks: Lēmums par Strīķes atbrīvošanu bija smags. Leta. 20.12.2013

Kristovskis, G. VID un Robežsardzes pārvalžu vadītāji lūdz premjeru atcelt lēmumu par Strīķes atbrīvošanu. Leta. 28.12.2013Delnas paziņojums par KNAB priekšnieka J.Streļčenoka rīcību. 07.01.2014

Preses relīze par KNAB priekšnieka lēmuma atcelšanu. 07.01.2014

Premjers otro reizi atjauno Strīķi amatā. LSM.lv. 21.01.2014

Streļčenoks pārmet "Vienotībai" KNAB politisku ietekmēšanu; Dombrovskis ieinteresētību noliedz. Leta (LNT). 08.01.2014

KNAB vadītāja darba novērtējumam lūgts piemērot ierobežotas pieejamības status. Leta (LNT). 27.11.2013

KNAB preses relīze par J.Streļčenoka novērtēšanas komisijai sniegto informāciju. 13.01.2014

Valtmane E., Kristovskis G. Straujuma neatceļ rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu. Leta. 14.02.2014
Kristovskis, G. KNAB izsludina iekšējo konkursu uz Strīķes vietu. Leta. 18.02.2014

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot