plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
NEPLP ievēlēšana 2012.gadā
16
Aug
2012

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir pieci locekļi, kurus ievēlē Saeima. 2011.gada oktobra sākumā beidzās Ābrama Kleckina vadītās Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvaras. Pilnvaru termiņa beigas sakrita ar laiku, kad atlaistā 10.Saeima beidza savu darbu, bet jaunā Saeima vēl nebija ievēlēta. Valsts prezidents A.Bērziņš bija devis nepārprotamu mājienu, ka aizejošajai Saeimai nevajadzētu vēlēt jaunas amatpersonas. Līdz ar to, NEPLP darbības termiņš tika pagarināts līdz 2012.gada 1.februārim.

Likuma grozījumu rezultātā jaunā NEPLP locekļu izvirzīšanas kārtība paredzēja, ka kandidātus šim amatam vairs nevirza politiskās partijas, bet gan Saeimas cilvēktiesību komisija, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām. Likums gan neliedz kandidātus nosaukt komisijas deputātiem vai frakcijai. Jaunievēlētajā 11.Saeimā atbildīgo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju vada bijusī Latvijas avīzes žurnāliste, Nacionālās apvienības deputāte Ināra Mūrniece.

NEPLP darbojas pieci padomes locekļi. Konkursā pieteicās 41 pretendents. Saeimas komisija pirmajā kārtā iztaujāja visus kandidātus, lai turpinātu atlases otrajā kārtā jau dziļāk iepazīties ar 10 piemērotākajiem kandidātiem.

Komisija saņēma ļoti asu kritiku no profesionālajām nozares asociācijām un komunikācijas ekspertiem par necaurspīdīgo atlases procesu, neskaidrajiem kritērijiem, pēc kuriem komisija veikusi kandidātu atlasi. Portāls Pietiek.com publicēja „Ēlertes-Mūrnieces” sarakstu, kurā apspriesti piemērotākie kandidāti. Abas politiķes gan šādu sarakstu noliedza. Vienlaikus I.Mūrniece paziņoja, ka nevienam no Ā.Kleckina vadītās padomes locekļiem nevajadzētu kandidēt uz jauno padomi. Opozīcija norādīja uz aizdomām, ka koalīcija jau ir vienojusies par padomes sastāvu vēl pirms konkurss noslēdzies.

Uz otro kārtu tika virzīti 17 kandidāti. Saeimas atbildīgā komisija tālāk uz apstiprināšanu Saeimā virzīja piecus kandidātus. 2012.gada 2.februāra sēdē atklātā balsojumā padomē tika apstiprināti visi izvirzītie kandidāti: A.Dimants, A.Dulevska, G.Grūbe, I.Zviedris, D.Mjartāns.

Viens no pirmajiem jaunās NEPLP galvenajiem uzdevumiem bija trīs jauno Latvijas Televīzijas valdes locekļu atrašana. 2012.gada novembrī NEPLP izsludināja konkursu, atlasē iesaistot konkursa kārtībā izraudzīto personāla atlases firmu Fontes. Konkursa norisi visā tā garumā pavadīja pārmetumi par atklātības trūkumu, nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, kā arī pārlieku lielu pilnvaru nodošanu Fontes. Tos izteica gan atsevišķi pretendenti, gan nozares eksperti, gan viena no NEPLP loceklēm Aija Cālīte – Dulevska, protestu demonstrējot ar nepiedalīšanos izšķirošajā balsojumā par LTV valdes locekļiem.  

Atslēgas vārdi: NEPLP, pretendenti, Saeima, mediju uzraudzība, Ināra Mūrniece, Sarmīte Ēlerte, Saeimas cilvēktiesību komisija, A.Dimants, A.Dulevska, G.Grūbe, I.Zviedris, D.Mjartāns.

uz augšu

NEPLP loma un funkcijas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti.

Padomei ir trīs galvenās funkcijas:
Mediju politikas veidošana:  padome izstrādā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju, nosaka pamatnostādes un un sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam (programmu un raidījumu kopums, kurā ievērotas Radio un televīzijas likuma prasības); pēc budžeta pieņemšanas Saeimā lemj par tā sadalījumu un slēdz līgumus par nacionālā pasūtījuma izpildi.

Mediju darbības kontrole un regulācija: padome izsniedz apraides un retranslācijas atļaujas kā arī speciālās atļaujas kabeļtelevīzijas un kabeļradio darbībai; padome kontrolē likuma ievērošanu, uzklausot un pārbaudot skatītāju un klausītāju sūdzības, kontrolējot programmu uzskaiti raidorganizācijās, veicot izplatīto programmu satura un kvalitātes izlases veida pārbaudes. Tāpat padome izskata materiālus par likuma pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un atkarībā no konstatēto pārkāpumu smaguma, biežuma un bīstamības var vai nu izteikt raidorganizācijai brīdinājumi, sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, anulēt apraides/retranslācijas/speciālo atļauju, apturēt raidorganizācijas darbību vai iesniegt tiesā prasību par raidorganizācijas darbības izbeigšanu. 

Kapitāldaļu turētājs sabiedriskajos medijos: padome pārvalda valsts kapitāla daļas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, apstiprina to statūtus, ieceļ ģenerāldirektorus, izveido revīzijas komisijas un apstiprina valžu sastāvu.

uz augšu

Likumā noteiktie kritēriji padomes locekļiem

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka NEPLP sastāvā ir pieci cilvēki, kurus uz pieciem gadiem ievēlē Saeima. Padomes locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Kandidātus izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā.

Par NELP locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija. Padomes loceklis nedrīkst būt partijas amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu īpašnieks, kā arī sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. 

uz augšu

Ā.Kleckina vadītā padome

Iepriekšējā padome tika ievēlēta 2007.gadā, kad nomainījās seši no deviņiem padomes locekļiem. Toreiz padomes locekļus izvirzīja politisko partiju pārstāvji. Darbu padomē turpināja Andris Mellakauls (TP), Dārija Juškeviča (JL) un Andris Jakubāns (ZZS). Padomē tika ievēlēti Saskaņas centra izvirzītais Ābrams Kleckins, LPP/LC izvirzītais Sergejs Kārītis, TP izvirzītā Brigita Stroda, JL izvirzītā Dzintra Geka, kā arī koalīcijas partiju kopīgi izvirzītā Dace Buceniece.

Šajā periodā LTV piedzīvoja būtiskus satricinājumus, kas atstāja ilglaicīgas sekas. 2007.gada jūnijā LTV ģenerāldirektora vietnieks E.Kots (ģenerāldirektors J.Holšteins bija atvaļinājumā) pieņēma lēmumu par LTV ziņu dienesta redaktores A.Ģigas atstādināšanu un pārcelšanu uz kādu citu LTV raidījumu. E.Kots medijiem skaidroja, ka divu nedēļu laikā Ģigai izteikta piezīme par raidījumu hronometrāžas pārkāpšanu un rājiens par ēterā izskanējušu rupju vārdu, tādēļ LTV vadība secinājusi, ka viņa nevar būt atbildīga par Ziņu dienesta darbu, jo īsā periodā pieļauti divi nopietni pārkāpumi.  A.Ģiga piedāvājumiem veidot citus raidījumus LTV nepiekrita un LTV pameta. Drīz vien LTV ziņu dienestu pameta vairāki pieredzējuši žurnālisti (I.Jaunalksne, O.Krenberga, J.Krēvics (tagad visi TV3 Nekā personīga)). Šī padome LTV ģenerāldirektora amatā ievēlēja E.Kotu. Kā arī tika piedzīvots tā sauktais „horizontālā taimkoda” skandāls.

uz augšu

Nozares pārstāvji iebilst „vecās padomes” locekļu kandidēšanai

No Ā.Kleckina vadītās padomes tikai trīs padomes locekļi varēja piedalīties konkursā darbam jaunajā padomē, jo viņi bija strādājuši tikai vienu termiņu. NEPLP priekšsēdētājs Ā.Kleckins paziņoja, ka uz jauno padomi nekandidēs, taču ļoti atzinīgi izteicās par viņa vietnieci Daci Bucenieci un padomes locekli Sergeju Kārīti, kurus varēja vēlreiz izvirzīt. Taču nozares pārstāvji, kā arī Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja I.Mūrniece izteicās, ka iepriekšējās padomes locekļiem nevajadzētu kandidēt uz amatu jaunajā padomē. Raidorganizāciju asociācijas prezidente Gunta Līdaka aģentūrai BNS sacīja, ka šī padome ir pieņēmusi lēmumus, kurus vairāki tās locekļi nav varējuši pamatot. "Ņemot vērā to, ko padome ir līdz šim darījusi, uzskatu, ka šādam sastāvam vairs nav ko darīt nākamajā sasaukumā, jo tik daudz nepārdomātu lēmumu, kā tika pieņemts šajā laikā, nav pieņemts neviena sasaukuma laikā. Ja kāds no tiem cilvēkiem turpinās darbu, viņiem būs jāatbild uz daudziem un smagiem jautājumiem," vērtēja Līdaka. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) pauda viedokli, ka jaunajā padomē nedrīkst būt neviens no patlaban esošās padomes locekļiem, kas, pēc tās vērtējuma, nav pietiekami rūpējušies par mediju vides sakārtošanu.

uz augšu

Kandidāti

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pretendentu pieteikšanos izsludināja novembra sākumā, kā pieteikšanās termiņu nosakot 30.novembri. Kopumā tika pieteikts 41 kandidāts.

Rolands Tjarve (audio: kandidāta redzējums), Latvijas Universitātes lektors un bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija).

Edvīns Inkēns (audio: kandidāta redzējums), producents un žurnālists (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība)).

Viola Lāzo (audio: kandidātes redzējums), bijusī raidījumu vadītāja, ekspolitiķe (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība)).

Renārs Neimanis (audio: kandidāta redzējums), Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieks.

Egils Zariņš (audio: kandidāta redzējums), žurnālists (izvirzīja Latvijas Žurnālistu savienība).

Kristians Rozenvalds (audio: kandidāta redzējums), komentētājs, sabiedrisko attiecību speciālists (izvirzīja Latvijas Žurnālistu savienība).

Ilmārs Muuls (audio: kandidāta redzējums), Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs (izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija).

Gints Grūbe (audio: kandidāta redzējums), žurnālists, politologs, filmu un raidījumu studijas "Mistrus Media" vadītājs (izvirzīja Latvijas žurnālistu asociācija).

Anita Brauna (audio: kandidātes redzējums), žurnāla "Ir" žurnāliste (izvirzīja Latvijas žurnālistu asociācija).

Dace Buceniece (audio: kandidātes redzējums), iepriekšējās NEPLP padomes locekle, priekšsēdētāja vietniece, kuru darbam izvirzīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija, biedrība "Laiks kultūrai" un Viduskurzemes mediju centrs, atbalstu viņas kandidatūrai paudusi arī Latvijas Žurnālistu savienība.

Ilze Straustiņa (audio: kandidātes redzējums)  sabiedriskās politikas centra "Providus" portāla "Politika.lv" producente, mediju politikas pētniece (izvirzīja Latvijas žurnālistu asociācija).

Diāna Bērza (audio: kandidātes redzējums), Latvijas Radio darbiniece (pieteica Jūrmalas Aizsardzības biedrība).

Māris Bērziņš (audio: kandidāta redzējums), Latvijas Rakstnieku savienības valdes loceklis (izvirzīja Latvijas Radošo savienību padome).

Māra Eglīte (audio: kandidātes redzējums), Latvijas Radioteātra vadītāja (izvirzīja Latvijas Bērnu fonds).

Dārija Juškeviča (audio: kandidātes redzējums), iepriekšējās padomes pārstāve, sabiedrisko attiecību konsultante (ieteica Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija).

Aija Dulevska (audio: kandidātes redzējums), "Latvijas Vēstneša" portāla "Par likumu un valsti" nozares redaktore (izvirzīja Publisko tiesību institūts).

Pēteri Krilovu (audio: kandidātes redzējums), Latvijas Kultūras akadēmijas profesors (izvirzīja Latvijas Kinematogrāfistu savienība).

Eva Mārtuža (audio: kandidātes redzējums), rakstniece, kuru izvirzīja bierība "Ētikas Tilts Latvijā".

Arturs Vaiders (audio: kandidāta redzējums), portāla "Par sportu" redaktors un žurnālists. Viņu izvirzīja Latvijas Sporta federāciju padome.

Sergejs Kārītis (audio: kandidāta redzējums), iepriekšējās padomes loceklis, kuru izvirzīja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija.

Edgars Kramiņš (audio: kandidāta redzējums), Kultūrizglītības un mākslas centa "Kāpnes" vadītājs un vokālās mākslas studijas "Harmonija" vadītājs. Viņu izvirzīja Latvijas Nacionālā skolotāju apvienība.

Daina Markova (audio: kandidātes redzējums), LTV1 programmu direkcijas redaktore, kuru izvirzīja biedrība "Laiks kultūrai".

Andris Mellakauls (audio: kandidāta redzējums), kādreizējais padomes loceklsi. Viņu izvirzīja biedrība "Elja50".

Andrejs Mūrnieks (audio: kandidāta redzējums), Latvijas Pedagogu domes vadītājs, kuru izvirzīja Latvijas Pedagogu dome.

Jānis Porietis (audio: kandidāta redzējums), Latvijas Komponistu savienības biedrs, kuru izvirzīja Latvijas Komponistu savienība.

Jānis Rušenieks (audio: kandidāta redzējums), biznesa augstskolas "Turība" lektors.

Ilze Strenga (audio: kandidātes redzējums), LTV žurnāliste un redaktore, kuru izvirzīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.

Ligita Azovska (audio: kandidāta redzējums), Latgales skolu atbalsta fonda "Veronika" valdes priekšsēdētāja (izvirzīja Latvijas Pilsoniskā alianse).

Ainārs Dimants (audio: kandidāta redzējums), biznesa augstskolas "Turība" profesors un Mediju institūta, kā arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, kuru darbam padomē izvirzīja Mediju institūts.

Andrejs Dzedons (audio: kandidāta redzējums), profesors, kuru izvirzīja Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija.

Modris Ozoliņš (audio: kandidāta redzējums), profesors un Rīgas Tehniskās universitātes docents (izvirzīja Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija).

Austris Grasis (audio: kandidāta redzējums), Vidzemes augstskolas un Liepājas Pedagoģijas augstskolas vieslektors, kuru izvirzīja Mazsalacas novada pašvaldība.

Andris Ķēniņš (audio: kandidāta redzējums), NEPLP jurists un Latvijas Nacionālās operas jurists, kuru darbam padomē izvirzīja Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija.

Juris Kušpelo (audio: kandidāta redzējums), Pirmā Baltijas kandāla ziņu programmas vadītājs, kurs darbam padomē pieteica sevi pats.

Aleksandrs Mirļins (audio: kandidāta redzējums), lektors (izvirzīja Latvijas Telekomunikāciju asociācija).

Dainis Mjartāns (audio: kandidāta redzējums), "Vesta LK" mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs, kuru izvirzīja

Anna Rancāne (audio: kandidāta redzējums), žurnāliste Latgalē, kuru izvirzīja Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienība.

Rita Našeniece (audio: kandidātes redzējums), starptautisko projektu vadītāja un neatkarīgā žurnāliste, kuru izvirzīja Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām.

Imants Frederiks Ozols (audio: kandidāta redzējums), "Latvijas Krājbankas" produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītājs un biznesa augstskolas "Turība" lektors, kuru izvirzīja vairāki žurnālisti (Dagnija Neimane, Iveta Elksne, Gunārs Dūzis un Dzintris Kolāts).

Gatis Strads (audio: kandidāta redzējums), kuru izvirzīja viņa pārstāvētā Latvijas Teātra darbinieku savienība.

Ivars Zviedris (audio: kandidāta redzējums), Anša Epnera filmu studijas "AVE" pārstāvis, kuru izvirzīja Reģionālo televīziju asociācija.

uz augšu

Sabiedriski konsultatīvās padomes kritēriji

Pie NEPLP, atbilstoši Elektronisko sakaru līdzekļu likumam, ir izveidota Sabiedriski konsultatīvā padome (SKP) - padomdevēja institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. Sabiedriskās konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Padome tika izveidota 2010. gada beigās, un tās sastāvā ir 43 dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji.  Padomei ir izveidota vadības grupa, un 2011.gadā tās sastāvā ietilpa Antra Cilinska, Jurģis Ābele, Edvards Ratnieks, Nellija Kleinberga, Gunta Anča, Eva Mārtuža un Rasma Pīpiķe.

SKP 28.novembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai iesniedza kompetenču sarakstu izskatīšanai un ņemšanai vērā, veicot kandidātu atlasi darbībai NEPLP. Starp nepieciešamajām kompentencēm iesniegtajā sarakstā bija aprakstītas: mediju nozares satura kompetence, finanšu kompetence, juridiskā kompetence, starptautiski sakari sabiedrisko mediju jomā, pārmaiņu vadības pieredze, atvērtība konsultācijām un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana, politiskā neitralitāte.

uz augšu

Frakcijas stirpina pozīcijas

Lai palielinātu partijas ietekmi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā uz balsojuma brīdi, kad komisija pieņems lēmumu par kandidātu izvirzīšanu apstiprināšanai Saeimā, divas Saeimas frakcijas stiprināja savas rindas ar plašāku pārstāvniecību komisijā.

Tā par komisijas locekli no 2011.gada 15.decembra līdz 2011.gada 2.februārim kļuva Vienotības deputāte Inguna Rībena. Savukārt tikai pēc atkārtota mēģinājuma, par komisijas locekli kļuva arī Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Atkārtoti tādēļ, ka priekšlikums viņa kandidatūru izskatīt komisijā bija iesniegts jau nedēļu iepriekš, taču komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) to neiekļāva komisijas darba kārtībā, atklāti atzīstot, ka brīdī, kad tiek vērtēts jaunās padomes iespējamais sastāvs, SC klātbūtnes palielināšana komisijā nav pieļaujama. "Mūsu redzējums ir tāds, ka šīs padomes uzdevums ir nacionālās informatīvās telpas sargāšana, kas ir viens no nacionālās valsts pastāvēšanas pamatjautājumiem. Līdz ar to "Saskaņas centra" raušanos uz šo komisiju redzam kā mēģinājumu nostiprināt politisko ietekmi uz informatīvo telpu, un, mūsuprāt, tas nav pieļaujams," sacīja Mūrniece.

Līdz ar to komisijā šajā laikā darbojās divas NA deputātes - I.Mūrniece (priekšsēdētāja), I.Laizāne, viens ZZS deputāts - A.Brigmanis, trīs Vienotības deputāti - Dz.Ābiķis (sekretārs), I.Čaklais, I.Rībena, trīs SC deputāti - B.Cilevičs (priekšsēdētājas biedrs), V.Nikonovs un J.Urbanovičs un divas Reformu partijas deputātes - D.Kazāka un I.Bite.

uz augšu

Kandidātu vērtēšana komisijā – pirmā kārta

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kandidātu vērtēšanu uzsāka 2011.gada 9.decembrī. Komisija aptuveni divu nedēļu laikā iztaujāja visus pieteiktos kandidātus, lūdzot viņus piecu minūšu laikā iepazīstināt ar savu redzējumu par NEPLP darbu. Komisija vienojās, ka otrajai kārtai izvēlēsies desmit atbilstošākos kandidātus, lai turpinātu viņu padziļinātu izvērtēšanu.

uz augšu

Komisija saņem asu kritiku par necaurspīdīgumu

Līdz ar kandidātu vērtēšanas sākumu, komisija saņēma pamatīgu kritikas devu par kandidātu vērtēšanas necaurspīdīgo procesu un neskaidriem vērtēšanas kritērijiem.  Komisiju kritizēja gan mediju eksperti, gan Sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāvji.

2012.gada 16.decembrī portāls Pietiek.com publicēja rakstu „Ēlertes-Mūrnieces saraksts” , kurā bija redzams visu pieteikto kandidātu saraksts ar saraksta veidotāja komentāriem, norādot, kuri ir uzskatāmi par atbalstāmiem vai uzklausāmiem kandidātiem un kuri, kā piemēram, Edvīns Inkēns, Egīls Zariņš vai Ligita Azovska – „nevienam nepatīk, ir pērkamu raidījumu vadītāji vai ar parādu nastu, bet par kuru kandidatūrām viedoklim pietiek ar īsu „nē””.

Ēlerte kategoriski noliedza jebkādu sarakstu sūtīšanu pa elektronisko pastu. Arī Mūrniece intervijā Latvijas radio, nosaucot pietiek.com par baumu portālu, noliedza šādu e-pastu saraksti, kā arī saraksta esamību.

Kandidātu vērtēšanas necaurspīdīgums, politiskās intrigas bija iemesli, kādēļ nozares profesionāļi šim atlases procesam neuzticējās. 

SKP pārstāve R.Pīpiķe medijiem komentēja: "Šobrīd ir sajūta, ka komisija jau zina, ko vēlas padomē redzēt, bet liekas, ka pietrūkst balsu. Tas, ko mēs varam darīt, ir vērst uzmanību, ka bez jebkādas noteiktas kārtības, kā veikt atlasi, šis process ir nepieņemams."

16.decembrī Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Vidzemes augstskolas komunikācijas studiju mācību spēki nosūtīja vēstuli gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājai, gan I.Mūrniecei. Vēstulē augstskolu pārstāvji norādīja, ka „nepubliskajā telpā izplatās dažāda informācija par iespējamām Saeimā pārstāvēto partiju interesēm ietekmēt kandidātu izvērtēšanas procesu.” Vēstules autori lūdz NEPLP kandidātu vērtēšanas procesam pievērst īpašu uzmanību, jo „pašreizējā situācijā demokrātiskai un profesionālai kandidātu izvērtēšanai ir vairāki apdraudējumi”.

Augstskolu pārstāvji norādīja, ka Saeimas komisija nav publiskojusi kritērijus, kādus komisijas locekļi izmanto un izmantos, lai izvērtētu, kuri kandidāti vislabāk nākamajos gados varētu nodrošināt Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu sistēmas un Latvijas sabiedrisko mediju kvalitatīvu un Latvijas sabiedrības interesēm atbilstīgu attīstību. Tāpat Saeimas komisija nav publiskojusi procedūras kārtību, termiņus u.c. raksturojumus, tāpēc procesam nav pietiekama caurspīdīgumu, kas var radīt aizdomas, ka kandidātu izvēles process tiek slēpts plašai publikai. Vēstules autori arī norādīja, ka spēkā esošais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums ir devis iespējas sabiedrībai piedalīties kandidātu izvirzīšanā darbam NEPLP, un šī iespēja ir aktīvi izmantota, bet likums neregulē, kādai jābūt Saeimas komisijas praksei sadarbībā ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, lai izvirzītu kandidātus Saeimas balsojumam.
Vēstules autori aicināja padarīt kandidātu darbu caurspīdīgāku, nosakot kritērijus, pēc kuriem notiks kandidātu atlase, publiskojot atlases realizācijas kārtību un termiņus, kā arī informējot sabiedrību, kā un ar kādām organizācijām notiks konsultācijas par kandidātu izvirzīšanu Saeimas balsojumam. Atbilstoši pēc tam informējot par šo konsultāciju rezultātiem.

Pēc Pietiek.com raksta lavīnveidīga pretreakcija sekoja arī no citām profesionālajām organizācijām. Paziņojumā medijiem Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija (izvirzīja D.Bucenieci) paziņoja, ka I.Mūrnieces publiskie paziņojumi, ka viņas skatījumā neviens no esošajiem padomes locekļiem nedrīkstētu būt nākamās padomes sastāvā, ir absolūti populistiski  spekulatīvi, turklāt nesaskan ar nozares viedokli.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izplatītajā paziņojumā pauda satraukumu un neizpratni par līdzšinējo NEPLP kandidātu atlases gaitu un aicināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju nekavējoties, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām, kas ieteikušas kandidātus izvērtēšanai, nodefinēt precīzus, izmērāmus kritērijus to izvēlē un izvēles procesā stingri pieturēties pie šādiem kritērijiem. Paziņojumā: “Subjektīvi, personiskās simpātijās vai antipātijās un politiskajā konjuktūrā balstīti vērtējumi, nav un nevar būt piemēroti, ne tik vien nevairo, bet grauj uzticību šādā veidā izvēlētiem kandidātiem un līdz ar to institūcijai kopumā. Turklāt situācijā, kad nevalstiskajās organizācijas izmanto likumā paredzētās iespējas ieteikt kandidātus izvērtēšanai, atbildīgajām institūcijām un it īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, būtu jāieklausās nevalstiskā sektora viedoklī un tas jāņem vērā. Pašlaik pieejamā informācija liecina par pretējo – tā vairāk atgādina iepriekšējo gadu netikumus ar lēmumu pieņemšanu slēpti no sabiedrības acīm un nevis tās interesēs, bet šauru politisko interešu ietvaros.”

Uz izskanējušo kritiku komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atbildēja, ka kritēriji esot skaidri noteikti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un pārrunāti koalīcijas padomē.

uz augšu

Otrā kārta

2011.gada 19.decembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrajai kārtai izvirzīja 17 kandidātus. 14 kandidāti bija ieguvuši vairāk nekā pusi komisijas deputātu balsu: Anita Brauna, Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Māra Eglīte, Gints Grūbe, Pēteris Krilovs, Andris Mellakauls, Aleksandrs Mirlins, Dainis Mjartāns, Ilmārs Muuls, Rita Našeniece, Ilze Strenga, Rolands Tjarve un Ivars Zviedris. Otrajai kārtai tika virzīti vēl trīs kandidāti, kuri ieguva četras balsis, un tie ir divi pašreizējie padomes locekļi Dace Buceniece, Sergejs Kārītis, kā arī Andris Ķēniņš.

Ņemot vērā to, ka iepriekš jau bija izskanējusi informācija par koalīcijas partneru vienošanos uz padomi nevirzīt nevienu no bijušajiem padomes locekļiem, jo šī padome zaudējusi sabiedrības uzticību, visticamāk, D.Buceniecie un S.Kārīti uz otro kārtu virzīja opozīcijas deputāti.

Atlases process vēl arvien neraisīja uzticību. Eksperti ļoti atturīgi vērtēja otrajai kārtai izvirzītos kandidātus. Piemēram, A.Rožukalne komentēja, ka „Šis ir kompromisa saraksts ar tādu kā dūmu piesegu, kurā ielikti cilvēki, kuru ja tajā nebūtu, Saeimas komisija būtu izgāzusies pirmajā piegājienā, bet ir klāt tādas piekabes, kuras, varētu domāt, kaut kur ap finišu sapulcēsies."

uz augšu

Divi pretendenti atsauc savu kandidatūru

2012.gada 11.janvārī savu kandidatūru atsauca viens no otrajā kārtā iekļuvušajiem padomes locekļa amata pretendentiem – Pēteris Krilovs. Krilovs aģentūrai BNS sacīja, ka viņa atteikšanās pretendēt uz darbu padomē nav saistīta ar atlases procesu, lai gan "par to man ir savas domas". Šādu lēmumu viņš ir pieņēmis aizņemtības dēļ.

Šajā dienā savu kandidatūru atsauca arī vēl viena otrajā kārtā iekļuvusī pretendente – IR žurnāliste Anita Brauna. Viņa minēja vairākus iemeslus, kāpēc atteikusies no turpmākas sacensības par vietu NEPLP, no kuriem viens ir veids, kā deputāti izvērtē kandidātus. Viņa komentēja: "Tas, ko es novēlētu deputātiem, atlases procesu padarīt mērķtiecīgāku. Tagad sajūta nav laba. Procesam neredz ne gala, ne malas, ne mērķtiecības. Taču šis nebija vienīgais apsvērums" komentēja Brauna, minot arī privātus apsvērumus šādam lēmumam.

uz augšu

Sabiedriski konsultatīvā padome arī kritizē procesu

Pirms komisija lemj, kuri no otrajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem tiks virzīti apstiprināšanai Saeimā, pie NEPLP izveidotā Sabiedriski konsultatīvās padomes vadības grupa 25.janvārī izteica pretenzijas pret procesu, kādā virzīti un atlasīti kandidāti darbībai NEPLP un aicināja vērtēšanai Saeimas plenārsēdē virzīt visus 15 atlikušos kandidātus.

Tā paziņoja, ka, piedaloties kandidātu atlases procesā, saskatītas vairākas nepilnības – Saeimas komisija nebija izstrādājusi skaidru kārtību, kā kandidātu atlases procesā notiks konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem. Lai arī bijis uzsvērts, ka kandidātu izvirzīšanas procedūra ir atklāta, nebija skaidrs, kādi ir kandidātu atlases kritēriji, izņemot tos, kuri noteikti likumā un kuriem atbilst visi konkursā pieteiktie kandidāti. Komisija izteica arī citus iebildumus.

uz augšu

Apstiprināšanai Saeimā virza 5 kandidātus

2012.gada 26.janvārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija apstiprināšanai Saeimā izvirzīja piecus kandidātus. Tie ir žurnālists, politologs, studijas "Mistrus Media" vadītājs Gints Grūbe, augstskolas "Turība" Komunikāciju zinātņu katedras vadītājs Ainārs Dimants, "Latvijas Vēstneša" portāla nozares redaktore Aija Dulevska-Cālīte, mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Dainis Mjartāns un filmu studijas "Ave" producents, operators un režisors Ivars Zviedris. Viņi visi ieguva septiņu deputātu balsis.

Četru deputātu balsis ieguva Buceniece, Eglīte, Kārītis, Mirlins, trīs balsis - Tjarve, vienu balsi - Muuls, bet nevienu - Našeniece, Ķēniņš, Mellakauls un Strenga.

uz augšu

Atklātā balsojumā tiek apstiprināti visi iepriekš atlasītie kandidāti

2012.gada 2.februārī, kad tikko bija stājušies spēkā grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas atcēla aizklātos balsojumus par valsts amatpersonām, par jaunajiem NEPLP locekļiem Saeima jau balsoja atklāti.

Pirms balsošanas Saeimā par kandidātiem un viņu izvirzīšanas procesu izcēlās plašas debates. ZZS pārstāvis R.Vējonis sacīja, ka ZZS neatbalstīs piecus izvirzītos kandidātus, jo iepriekš publiski aicināts Saeimas deputātiem dot iespēju izvēlēties no plašāka kandidātu loka. Otras opozīcijas partijas viens no līderiem – Boriss Cilevičs debatēs uzsvēra, ka neapšauba kandidātu profesionalitāti, tomēr "Saskaņas centrs" viņus neatbalstīs. Diskusijām par NEPLP kandidātiem nav bijusi nekāda nozīme - tas, ko izvirzīt darbam NEPLP, jau iepriekš nolemts slepeni labākajās oligarhu laiku tradīcijās, teica deputāts. Kandidātu uzvārdi bijuši zināmi laicīgi – jau pirms pāris nedēļām publiski izskanējuši NEPLP nākamā sastāva uzvārdi un tieši tie paši kandidāti arī izvirzīti balsojumam Saeimā. Tāpat Cilevičs iebilda, ka Saeimas deputātiem nav dota iespēja izvēlēties no plašāka kandidātu loka, nevis tikai tiem pieciem kandidātiem, kuri arī virzīti darbam komisijā.

Koalīciju pārstāvošais deputāts Ingmārs Čaklais (V) norādīja, ka kandidātu izvirzīšana notikusi atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam. Aizstāvējās arī atbildīgās komisijas priekšsēdētāja I.Mūrniece. Viņa norādīja, ka kandidātu apspriešanai veltītas 13 viņas vadītās komisijas sēdes. Visas sēdes bijušas atklātas un viedokļi par un ap kandidātiem izskanējuši plaši. Līdz ar to viņa noraidīja opozīcijas izteiktos pārmetumus, ka kandidātu apspriešana bijusi formāla vai trūcis atklātības.

uz augšu

Balsojums

Par Aināru Dimantu balsoja 55 deputāti (V, NA, ZRP), pret viņu balsoja 31 deputāts - no kuriem divi bija ZZS deputāti I.Grigule un K.Seržants. Atturējās 11 deputāti (ZZS deputāti un S.Dolgopolovs no SC). Nebalsoja J.Reirs, V.Reskājs (SC).

Par Aiju Dulevsku balsoja 56 deputāti (V, NA, ZRP), pret balsoja 30 SC deputāti, atturējās 12 deputāti (ZZS deputāti un S.Dolgopolovs no SC). Nebalsoja J.Reirs (V).

Par Ginu Grūbi balsoja 56 koalīcijas partiju deputāti, pret balsoja 30 SC deputāti, atturējās 12 ZZS deputāti un S.Dolgopolovs no SC. Nebalsoja J.Reirs (V).

Par Daini Mjartānu balsoja 55 koalīcijas partiju deputāti, pret viņa kandidatūru balsoja 33 deputāti (SC, kā arī trīs ZZS deputāti J.Klauzs, I.Grigule, K.Seržants). Atturējās 9 deputāti (ZZS un S.Dolgopolovs no SC). Nebalsoja divi deputāti J.Reirs (V), I.Klementjevs (SC).

Par Ivaru Zviedri balsoja 60 deputāti no koalīcijas partijām. Pret I.Zviedri balsoja 30 deputāti no SC, balsojumā atturējās 7 deputāti (ZZS un S.Dolgopolovs no SC), bet nebalsoja 2 deputāti - U.Augulis (ZZS) un J.Reirs (V).

Padome par tās priekšsēdētāju ievēlēja A.Dimantu.

uz augšu

Necaurspīdīgā jaunās LTV valdes iecelšana

2012.gada 21.novembrī NEPLP izsludināja konkursu uz trim LTV jaunās valdes locekļu amatiem - valdes priekšsēdētāju, valdes locekli programmu attīstības jautājumos, kā arī valdes locekli finanšu un tehnoloģiju jautājumos. Pēc cenu aptaujas kandidātu atrašanā un izvērtēšanā tika nolemts piesaistīt personāla atlases firmu Fontes, par šo pakalpojumu samaksājot 19 000 latu. NEPLP loceklis Gints Grūbe skaidroja, ka, piesaistot neatkarīgus profesionāļus, LTV vadības izvēles process tiks pasargāts no pārmetumiem, ka tā jebkādā veidā saistīta ar politisku ietekmi, pazīšanos vai citiem neobjektīviem faktoriem. Firma arī varēšot ar profesionālām iemaņām pārbaudīt pretendentu pagātni, agrāku darba vietu atsauksmes, kvalifikāciju apstiprinošus dokumentus.

Viena no NEPLP loceklēm A.Cālīte-Dulevska pēc konkursa pauda viedokli, ka personāla atlases firmai dots par daudz pilnvaru un bijusi sajūta, ka „kungs" ar „kalpu" samainījies vietām. Padomes locekļiem esot bijušas ierobežotas iespējas iztaujāt kandidātus un iesaistīties viņu vērtēšanā.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Norādot, ka nedrīkst kaitēt pretendentu saistībām pret esošajiem darba devējiem, arī viņu vārdi sākotnēji netika atklāti. NEPLP vairākkārt uzsvēra konfidencialitātes principu un deviņu pretendentu vārdus solīja nosaukt tikai 2013.gada 25.februārī plānotajā publiskajā diskusijā, taču pati Fontes vadītāja Inese Kamarūte to pārkāpa. Jau 17.februārī intervijā laikrakstam Diena viņa paziņoja, ka uzņēmums reputācijas problēmu dēļ neieteiks valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināt Rolandu Tjarvi, Latvijas Universitātes pasniedzēju un kādreizējo LTV ģenerāldirektoru. NEPLP šo rīcību nekomentēja. R.Tjarve 2002.gadā tika atlaists no LTV ģenerāldirektora amata saistībā ar būtiskiem finanšu pārkāpumiem, par pazeminātām cenām tirgojot reklāmas laikus. Viņš atbrīvošanu apstrīdēja tiesā, taču neveiksmīgi.

Bez R.Tjarves uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu kandidēja mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte un pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma. Par konkursa uzvarētāju kļuva I.Belte, lai gan viņa reputācija tika apšaubīta gan publiskajā telpā, gan atklātajā diskusijā, kurā piedalījās arī LTV darbinieki. Laikā, kad I.Belte vadīja Baltijas Mediju aliansi, tai piederošais Baltijas Pirmais kanāls pildīja Saeimas deputāta un vēlāk Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) norādījumus attiecībā uz ziņu saturu. I.Belte šos pārmetumus neuzskatīja par pamatotiem. NEPLP locekle A.Cālīte-Dulevska arī norādīja, ka laikā, kad I.Belte vadīja Baltijas mediju aliansi, notikuši darījumi ar nezināmas izcelsmes naudu starp uzņēmumu un tā filiāli Lielbritānijā un izpilddirektors nevarēja to nezināt.

Protestējot pret I.Beltes kandidatūru un aicinot sludināt jaunu konkursu, A.Cālīte-Dulevska balsojumā nepiedalījās. Par I.Beltes iecelšanu amatā nobalsoja A.Dimants, G.Grūbe un I.Zviedris.  I.Belte kopš 2011.gada vadīja Video International Ukraine, pirms tam bijis Baltijas Mediju alianses izpilddirektors, iepriekš arī TV3 pārdošanas direktors, SIA Eniro mārketinga vadītājs, laikraksta Diena direktors un reklāmas nodaļas vadītājs.

Par valdes locekli finanšu un tehnoloģiju jautājumos tika iecelts bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš un par valdes locekli programmas attīstības jautājumos – iepriekš reklāmas jomā strādājušais Sergejs Ņesterovs.

uz augšu

 

Saistītie raksti:

"Horizontālais taimkods"


Avoti:

Saeimas sēdes stenogramma, 02.02.2012.

Audio: Latvijas radio kandidātu uzrunas konkursa laikā

Latvijas radio: Saeimas komisija uz otro kārtu izvirza 17 NEPLP kandidātus. 19.12.2011.

I.Birkše “NEPLP lieliskais piecnieks”. Politika.lv, 20.12.2011.

IR: Mediju ekspertes aicina atklāt kritērijus NEPLP kandidātu izvērtēšanā. 17.12.2011.

BNS: Koalīcijas partijām pretēja nostāja par NEPLP locekļu pārvēlēšanu, arī SC un PLL vēlas pagarināt esošā sastāva pilnvaras. 31.07.2011.
BNS: Esošo NEPLP pārstāvju pilnvaras pagarinās, jauno padomes sastāvu, visticamāk, vēlēs nākamgad. 04.08.2011.
BNS: Klecins kritizē politiķu attieksmi, slavē Bucenieci un Kārīti. 10.08.2011.
BNS: Kandidātus NEPLP jaunajai padomei varēs pieteikt līdz 30.novembrim. 02.11.2011.
BNS:  Raidorganizāciju asociācija nevēlas redzēt esošos NEPLP locekļus jaunajā sastāvā. 06.11.2011.
BNS: Sabiedrības pārstāvji nosauc kritērijus NEPLP kandidātiem, min arī veselo saprātu. 09.11.2011.
BNS: Saeimai atkal būs jālemj par Urbanoviča ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. 12.12.2011.
BNS: Komunikācijas eksperti pieprasa caurspīdīgu NEPLP kandidātu izvērtēšanu. 16.12.2011.
BNS: Saeimas komisija izraudzīsies desmit NEPLP jaunā sastāva kandidātus. 18.12.2011.
BNS: Saeimas komisijas vadītāja Mūrniece: kritēriji NEPLP kandidātu atlasei ir skaidri. 18.12.2011.
BNS: Saeimas komisijas vadītāja Mūrniece noliedz saraksta esamību par NEPLP kandidātiem un “pietiek.com” nosauc par baumu portālu. 19.12.2011.
BNS: LTRK aicina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju nekavējoties nodefinēt skaidrus un izmērāmus NEPLP kandidātu atlases kritērijus. 19.12.2011.
BNS: Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija kategoriski iebilst pret Ināras Mūrnieces vienpersoniskajiem kritērijiem NEPLP kandidātu atlasē. 19.12.2011.
BNS: Saeimas komisija uz otro kārtu izvirza 17 NEPLP kandidātu. 19.12.2011.
BNS: Pēc ekspertes domām, uz otro kārtu nav tikuši vairāki cienīgi NEPLP kandidāti. 19.12.2011.
BNS: Sabiedriski konsultatīvā padome aicina uz Saeimas plenārsēdi virzīt visus 15 NEPLP kandidātus. 25.12.2012.
BNS: Apstiprināšanai Saeimā darbam jaunajā NEPLP sastāvā virza Grūbi, Dimantu, Dulevsku-Cālīti, Mjartānu un Zviedri. 26.01.2012.
LETA: Ģigai piedāvā pamest LTV Ziņu dienesta režisores amatu. 12.06.2007.
LETA: LTV žurnālisti bažījas par centieniem vājināt Ziņu dienesta darbu. 12.06.2007.
Zaharova, L. Eksperti trūcīgās informācijas dēļ par LTV jauno valdi norāda uz izvēles necaurspīdīgumu. Leta. 07.03.2013

Fontes pārstāve nav ieteikusi virzīt Tjarvi uz LTV valdi. Diena.lv. 19.02.2013

 

Anučins, D. Miķelsone, M. LTV vadīs Belte; Kruks kritizē par Ņesterovu. Ir.lv 07.03.2013

Kaža, J. Par LTV vadītāju ieceļ Ivaru Belti, valdē būs Ņesterovs un Skujiņš. Nozare.lv. 07.03.2013<

Dulevska-Cālīte, A. Kāpēc nebalsoju par LTV valdi. Ir.lv 18.03.2013

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot