plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Normunda Vilnīša ievēlēšana par KNAB priekšnieku 2009.gadā
16
Aug
2011

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums paredz, ka KNAB vada biroja priekšnieks, kuru ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. KNAB priekšnieka izvēle un atcelšana vienmēr ir bijusi sarežģītas politiskās tirgošanās objekts. 2008.gada vasarā KNAB priekšnieka amatu zaudēja Aleksejs Loskutovs. Tas notika pēc birojā atklātās naudas zādzības, kad divi darbinieki no kratīšanā izņemtajiem līdzekļiem bija paņēmuši lielas naudas summas. Lai gan Valsts kontrole jau iepriekš revīzijas ziņojumā norādīja uz iekšējās kontroles riskiem, KNAB priekšnieks nebija darījis visu, lai šādu zādzību novērstu.

No Loskutova atbrīvošanas līdz jaunā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša ievēlēšanai pagāja vairāk kā septiņi mēneši. I.Godmaņa (LPP/LC) valdība vilcinājās ar jauna priekšnieka izvēlēšanos, par ko saņēma bargu Valsts prezidenta kritiku. Pēc nevalstisko organizāciju aicinājuma nākamā priekšnieka izraudzīšanos veikt atklātā un saprotamā procesā, tika izstrādāta speciāla instrukcija, kurā tomēr saglabāja politiķu lemšanu. Formāli tika radīts objektīva izvērtēšanas procesa iespaids, jo tika piesaistītas neatkarīgas amatpersonas – Ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, taču viņu iesaistei nebija nekādas juridiskas ietekmes, lemšanas tiesības palika valdošās koalīcijas partiju un premjerministra rokās.

Uz KNAB priekšnieka amatu pieteicās 17 pretendenti, starp tiem arī KNAB priekšnieka vietniece J.Strīķe. Politiķi norādīja, ka amatā nevēlas redzēt kādu no esošajiem KNAB darbiniekiem. Ilgā izvērtēšanas procesā Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) apstiprināšanai virzīja Normundu Vilnīti. Saeima viņu amatā apstiprināja 2009.gada 12.martā.

 

Atslēgas vārdi: KNAB, Loskutovs, Kalvītis, Godmanis, Vilnītis, vilcināšanās, Zatlers

uz augšu

KNAB funkcijas – iemesls partiju cīņai par KNAB vadītāja kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums paredz, ka KNAB vada biroja priekšnieks, kuru ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. KNAB priekšnieka izvēle un atcelšana vienmēr ir bijusi sarežģītas politiskās tirgošanās objekts. 2008.gada vasarā KNAB priekšnieka amatu zaudēja Aleksejs Loskutovs. Tas notika pēc birojā atklātās naudas zādzības, kad divi darbinieki no kratīšanā izņemtajiem līdzekļiem bija paņēmuši lielas naudas summas. Lai gan Valsts kontrole jau iepriekš revīzijas ziņojumā norādīja uz iekšējās kontroles riskiem, KNAB priekšnieks nebija darījis visu, lai šādu zādzību novērstu.

No Loskutova atbrīvošanas līdz jaunā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša ievēlēšanai pagāja vairāk kā septiņi mēneši. I.Godmaņa (LPP/LC) valdība vilcinājās ar jauna priekšnieka izvēlēšanos, par ko saņēma bargu Valsts prezidenta kritiku. Pēc nevalstisko organizāciju aicinājuma nākamā priekšnieka izraudzīšanos veikt atklātā un saprotamā procesā, tika izstrādāta speciāla instrukcija, kurā tomēr saglabāja politiķu lemšanu. Formāli tika radīts objektīva izvērtēšanas procesa iespaids, jo tika piesaistītas neatkarīgas amatpersonas – Ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, taču viņu iesaistei nebija nekādas juridiskas ietekmes, lemšanas tiesības palika valdošās koalīcijas partiju un premjerministra rokās.

Uz KNAB priekšnieka amatu pieteicās 17 pretendenti, starp tiem arī KNAB priekšnieka vietniece J.Strīķe. Politiķi norādīja, ka amatā nevēlas redzēt kādu no esošajiem KNAB darbiniekiem. Ilgā izvērtēšanas procesā Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) apstiprināšanai virzīja Normundu Vilnīti. Saeima viņu amatā apstiprināja 2009.gada 12.martā.

uz augšu

Loskutova atbrīvošana no amata

Aleksejs Loskutovs 2008.gadā zaudēja KNAB priekšnieka amatu pēc tam, kad tika atklāts, ka no KNAB pazudusi kratīšanās izņemtā nauda aptuveni 135 500 latu apmērā. Nepilnu gadu pirms tam Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā jau bija norādījusi uz nepilnībām šo līdzekļu uzsaitē un kontrolē, kā arī citiem riskiem KNAB iekšējās kontrolē, taču KNAB priekšnieks tos pa šo laiku nebija pilnībā novērsis, tādēļ tika atbrīvots no amata. Politiķi no Loskutova mēģināja atbrīvoties jau 2007.gada rudenī pēc Valsts kontroles revīzijas KNAB, taču toreiz A.Kalvīša (TP) asā reakcija uz revīzijas rezultātiem liecināja, ka tai drīzāk ir politiski motīvi. Sabiedrības protestu rezultātā Loskutovs palika amatā, savukārt A.Kalvīša valdība krita. Saeima 2008.gada 29.jūnijā nobalsoja par A.Loskutova atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

uz augšu

Noraida atklāta konkursa ideju

Nākamo KNAB priekšnieku meklēja jau cits valdības vadītājs. Pēc A.Kalvīša valdības demisijas par premjeru kļuva Ivars Godmanis (LPP/LC). Pēc Loskutova atbrīvošanas tika aktualizēts jautājums par to, kāda procedūra tiks izmantota nākamā KNAB vadītāja izvēlei. Nevalstiskās organizācijas aktīvi norādīja uz neskaidro procesu, kādā valdība nonāk līdz konkrēta pretendenta virzīšanai uz apstiprināšanu Saeimā. Tika apsvērta ideja KNAB vadītāju izvēlēt atklātā konkursā. Šādus grozījumus KNAB likumā Saeimā bija iesniegusi Pilsoniskā savienība, taču tie tika noraidīti.

uz augšu

Atlases kārtību izstrādā steigā, lemšanu atstāj politiķiem

2008.gada oktobrī Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja instrukciju par kārtību, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku. Šo instrukciju kritizēja nevalstiskās organizācijas, norādot, ka tajā kandidāta izvēle līdz atbalstīšanai valdībā un apstiprināšanai Saeimā ir vienas personas – premjera ziņā. Tas paver plašas iespējas KNAB priekšnieka amatam virzīt politiski motivētu kandidātu. Bija arī citas iebildes par pašu instrukcijas sagatavošanas procesu.

Izrādījās, ka vienlaikus saskaņošanā Ministru kabinetā bija trīs dažādi instrukcijas projekti, taču apstiprināta tika redakcija, ko tikai Ministru kabineta sēdes laikā galdā lika premjers I.Godmanis. Delna kritizēja apstiprināto instrukciju, norādot, ka tā lemšanu par KNAB priekšnieka kandidātiem atstāj pilnībā politiķu ziņā, radot iespējas izvēlēties politiski ietekmējamu kandidātu.

uz augšu

KNAB priekšnieka izvirzīšanas kārtība

Apstiprinātā kārtība paredzēja, ka pretendentiem uz KNAB priekšnieka amatu jāpiesakās, iesniedzot CV Valsts kancelejā, kura pārbauda pretendenta atbilstību likuma prasībām. Ministru prezidents par kandidātiem, kuri atbilst likuma prasībām, lūdz ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju izteikt viedokli. Pēc viedokļu apkopošanas atlasītos pretendentus virza izskatīšanai Ministru kabinetā, kur pretendentiem jāiepazīstina ar savu redzējumu korupcijas apkarošanā un novēršanā, jāatbild uz ministru jautājumiem. Ministru kabinets izraudzītos pretendentus tālāk virza apspriešanai Nacionālās drošības padomes sēdē. Pēc padomes sēdes locekļu viedokļu uzklausīšanas premjers izvirza vienu pretendentu, kuru Ministru kabinets apstiprina virzīšanai uz balsojumu Saeimā.

uz augšu

Izvēlas Normundu Vilnīti

Kad uz KNAB priekšnieka amatu bija pieteikušies 5 pretendenti, bez konkrēta pamatojuma konkursa termiņš tika pagarināts. Kad valdībai tika aizrādīts, ka tā kavējas ar KNAB priekšnieka izraudzīšanos, Godmanis norādīja, ka viņam neesot "fiziski laika" uzrunāt kandidātus.

Normunds Vilnītis amatam pieteicās pēc termiņa pagarināšanas. Kopumā tika saņemti 17 pieteikumi. Valdība uzklausīja septiņus kandidātus (Jutu Strīķi, Aivaru Tīrumnieku, Artūru Zvejsalnieku, Raimondu Avdejevu, Normundu Vilnīti, Armandu Stumbergu, Raimondu Rublovski), no kuriem vērtēšanai Nacionālās Drošības padomē virzīja divus – A.Zvejsalnieku un N.Vilnīti. Valdošās koalīcijas (LPP/LC, TP, ZZS, TB/LNNK) pārstāvji jau iepriekš publiski bija komentējuši, ka šajā amatā nevēlētos redzēt kādu no esošajiem KNAB priekšnieka vietniekiem, līdz ar to niecīgas izredzes bija J.Strīķei, kura no visiem pretendentiem vislabāk pārzināja KNAB darbību.

uz augšu

Balsojums Saeimā

2009.gada 17.februārī Ministru kabinets atbalstīja N.Vilnīša kandidatūru KNAB vadītāja amatam un 2009. gada 12. martā Saeima viņu iecēla par KNAB priekšnieku. Balsojums bija slēgts. Par viņa iecelšanu amatā balsoja 63 deputāti, pret bija 25 deputāti. Par viņu balsoja koalīcijas partijas – TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK. Pret – opozīcijā esošais JL, PS, SCP, PCTVL. Savukārt SC tas bija brīvais balsojums. Vilnītis uzsvēra, ka nav jutis nekādu spiedienu un viņu nav mēģināts uzrunāt ne amata konkursa laikā, ne Saeimā, ne aiz Saeimas, ne jebkur citur.

uz augšu

Vilnīša CV

Par N.Vilnīti trūka plašākas informācijas. Bija zināmas viņa iepriekšējās darba vietas: SIA "KKC biznesa centrs" un SIA "Komerckonsultāciju centrs", Policijas akadēmija, Juridiskā koledža, Iekšlietu ministrijas struktūrvienības. Viņš bija ieguvis maģistra grādu civiltiesībās un tobrīd studēja M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā. Vilnītis pie valodu prasmēm norādīja krievu un vācu valodu. 

Lielākas diskusijas izvērtās par viņa līdzšinējo politisko darbību - viņš vēl īsu brīdi pirms kandidēšanas uz KNAB priekšnieka amatu bija aktīvs Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs, 2008.gadā partijai ziedojot 1000 LVL. Pirms kandidēšanas Vilnītis no partijas izstājās. Ieņemot KNAB priekšnieka amatu, viņam būtu jāvērtē arī paša veiktais ziedojums un LSDSP finanšu likumība.

uz augšu

Rezultāti

Kopumā partijas ar KNAB priekšnieka izraudzīšanos nesteidzās. No Loskutova atbrīvošanas brīža, līdz nākamā vadītāja ievēlēšanai pagāja nedaudz vairāk kā septiņi mēneši. Par to, ka šādas neskaidrības traucē KNAB darbu, norādīja arī biroja priekšsēdētāja vietnieki. 2009.gada janvārī ar KNAB priekšnieka meklēšanas tempu neapmierināts bija Valsts prezidents V.Zatlers, kurš šo iekļāva kā vienu no pieciem uzdevumiem savā ultimātā politiskajām partijām pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā. Uzdevumu neizpildīšanas gadījumā Zatlers pieļāva iespēju rosināt Saeimas atlaišanu.

Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata
KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbrīvošana no amata 2007.gadā

Resursi internetā:
Delnas veiktais KNAB darbības monitorings
Normunda Vilnīša CV

Avoti: LETA, Diena, Delna, KNAB

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot