plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Šlesera astoņkājis
01
Jūl
2011

Latvijas Pirmās partijas vadītājs Ainārs Šlesers ir saņēmis kritiku par neprofesionālu, bet sev un partijai lojālu cilvēku ielikšanu vadošos amatos valsts uzņēmumos laikā, kad viņš ir bijis satiksmes ministrs (2004-2009). Lai arī šāda prakse Latvijas politikā nav nekas satriecoši jauns, ar Šlesera vērienu un neatlaidību izveidotais tīkls ieguva simbolisku nozīmi, un tam ātri pielipa žurnālistes S. Jembergas izvēlētais apzīmējums “Šlesera astoņkājis”.

Darbs valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs ir labi atalgots. Uzņēmumu padomes locekļus pēc attiecīgās ministrijas vai pašvaldības politiskās vadības ieteikuma ievēl akcionāru sapulce. Nav noteikts, ka uz padomes locekļu vietām ir jārīko konkurss. Padome pārrauga uzņēmuma darbību un lemj par attīstības stratēģiju, kā arī ievēl uzņēmuma valdi, kas ir reālā darba darītāja. Valdē ir gan valdes priekšsēdētājs, kas pilda direktora funkcijas, gan valdes locekļi. Ar politiskajām partijām saistīti cilvēki šajos labi atalgotajos amatos nodrošina gan ietekmi uz vajadzīgo lēmumu pieņemšanu, gan papildina partijas kasi, ziedojot daļu no algas. “Sabiedrība par atklātību – Delna” pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām veiktajā pētījumā secināja, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju pārstāvju ziedojumi veido būtisku ienākumu daļu vairākām politiskajām partijām.

Šlesera astoņkāja taustekļi tika apcirsti, kad taupības režīma ietvaros 2009.gada pirmajā pusē tika samazinātas algas valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs, kā arī samazināts padomju skaits.

Atslēgas vārdi: Šlesers, savējie, šofera dēls, astoņkājis, LPP/LC, Satiksmes ministrija

 uz augšu

Šofera ģimene

2009.gada sākumā skandālu izraisīja Šlesera vadītās Satiksmes ministrijas šofera Elmāra Upenieka iecelšana valsts uzņēmuma “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) padomē ar Ls 900 algu. Tobrīdējā Satiksmes ministra padomnieks Ģirts Dripe apgalvoja: "Elmārs Upenieks ir pieredzējis autovadītājs. Tā kā "Latvijas autoceļu uzturētāja" pamatfunkcija ir autoceļu uzturēšana, it īpaši ziemas periodā, tad Upenieka kunga funkcija "LAU" padomē ir uzraudzīt, vai šie darbi veikti pietiekami ātri un kvalitatīvi. Bieži vien tieši autovadītāji ir galvenie viedokļu paudēji par to, vai valsts ceļi ir gana labi un operatīvi uzturēti. Tad nu tieši šī sfēra ir nodota Upenieka kunga pārraudzībā, kurš var profesionāli izvērtēt, vai "LAU" ir izdarījis visu, lai nodrošinātu drošu braukšanu uz valsts ceļiem."

Pēc asās kritikas medijos E.Upenieks tomēr aizgāja no šī amata. Neilgi pēc tam cita satiksmes ministra ietekmē esoša uzņēmuma “Pasažieru vilciens” valdē ar Ls 4000 algu tika iecelts viņa dēls Kaspars Upenieks. Šo uzņēmumu tobrīd vadīja bijušais A.Šlesera preses sekretārs Reinholds Pelšs, kuram nav augstākās izglītības.

Vienlaikus ar nokļūšanu labi atalgotos amatos Upenieku ģimene piedzīvoja vēl kādu protekcionisma gadījumu. 2009.gada janvārī Upenieku ģimenei – vecākiem un diviem pieaugušiem dēliem, kas līdz šim mitinājās vienistabas dzīvoklī bez ērtībām, Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde piešķīra pašvaldības dzīvokli Pļavniekos.

2009.gada martā, pēc tikšanās ar jauno satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK) K.Upenieks aizgāja no amata “Pasažieru vilcienā”, saņemot kompensāciju vienas mēnešalgas apjomā - 3400 latu pirms nodokļu nomaksas sākotnēji paredzētās 3 mēnešalgu kompensācijas vietā. Arī E.Upenieks martā pārtrauca darba attiecības ar uzņēmumu, kurš nodrošina transporta pakalpojumus Satiksmes ministrijai.

 uz augšu

Padomju cilvēks

Viens no spilgtākajiem “Šlesera astoņkāja” pārstāvjiem ilgu laiku bija Jelgavas puses uzņēmējs Dainis Liepiņš. Laikā, kad A.Šlesers bija satiksmes ministrs, D.Liepiņš vienlaikus darbojās vairāku valsts uzņēmumu padomēs, radot šaubas, vai viens cilvēks ir spējīgs kvalitatīvi uzraudzīt tik daudzu uzņēmumu darbu. No 2004. līdz 2009. gadam D.Liepiņš bija padomes priekšsēdētājs starptautiskajā lidostā „Rīga”, “Latvijas Pastā”, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, AS “Latvijas valsts ceļi”, AS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, kā arī “Latvijas valsts meži” padomes loceklis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks un satiksmes ministra padomnieks.

Visos šajos amatos D.Liepiņš ir nokļuvis bez konkursa savas politiskās piederības dēļ. 2009.gadā, A.Šleseram nonākot Rīgas domē, arī D.Liepiņš iekļuva “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja amatā. Šo amatu D.Liepiņš 2010.gada nogalē zaudēja. LPP/LC D.Liepiņš pameta drīz pēc neveiksmīgā partijas starta 10.Saeimas vēlēšanās, sakot, ka nespēj partijā pildīt vēlētājiem solīto. D.Liepiņš Zemgales ziņām komentēja, ka viņu ar A.Šleseru politiski vairs nekas nesaista, ”pazīstami esam un uz ielas sveicināšu.”

 uz augšu

Brāļi Dripes

Brāļiem Laurim un Ģirtam Dripēm satiksmes ministra A.Šlesera preses sekretāra amats ir bijis pirmais solis galvu reibinošā karjerā nozīmīgākajos satiksmes ministrijas uzņēmumos. Lauris Dripe, kuram nav augstākās izglītības, tikai nepabeigtas politikas zinātnes studijas, 2005.gadā pēc darba žurnālistikā un sabiedrisko attiecību jomā kļuva par satiksmes ministra preses sekretāru. Jau nākamajā gadā viņš tika iecelts par CSDD padomes priekšsēdētāju, kā arī Latvijas Valsts radio un TV centra (LVRTC) un Elektronisko sakaru direkcijas (ESD) padomes locekli. Drīz vien viņš kļuva par priekšsēdētāju abu uzņēmumu padomēs, kā arī Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) padomes locekli. 2007.gada augustā L.Dripe kļuva par LVRTC valdes priekšsēdētāju. 2008.gadā L.Dripes karjera piedzīvoja kritienu. 2008.gada novembrī L.Dripe tika saukts pie kriminālatbildības par maluzvejniecību dabas parkā. Nākamajā gadā L.Dripe pameta LVRTC vadītāja amatu, pamatojot to ar gaidāmo algas samazinājumu. 2010.gada 18.septembrī stājās spēkā Cēsu rajona tiesas spriedums, kas paredzēja L.Dripem būs jānostrādā 240 piespiedu darba stundas, kā arī solidāri ar viņa maluzvejniecības biedru jāsamaksā valstij 900 latu par nodarītajiem zaudējumiem.

Laura Dripes brālis Ģirts, kas 2008.gadā kļuva par satiksmes ministra Šlesera preses sekretāru, drīz vien tika iecelts par AS “Pasažieru vilciens” padomes priekšsēdētāju. Šobrīd Ģ.Dripe ir LPP/LC preses sekretārs un kandidē 11. Saeimas vēlēšanās no Šlesera Reformu partijas LPP/LC.
 

 uz augšu

Lai tikai cilvēks būtu labs

Šlesera padomnieks Guntis Mačs 2008.gada sākumā tika iecelts par “Latvijas Dzelzceļa” stratēģiskās attīstības direktoru, gada beigās – par meitasuzņēmuma “Latvijas dzelzceļš Cargo” valdes priekšsēdētāju. Latvijas dzelzceļa padomes priekšsēdētājs Leonīds Loginovs TV3 pārraidei “Nekā personīga” G.Mača darbību raksturoja šādi: "To es vērtēju negatīvi. Kur viņš ir kompetents, paprasiet viņam. Es zinu, ka dzelzceļā viņam kompetences nav vispār."

Šlesera protežē nācās apkalpot arī nākamajam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK). 2009.gada nogalē no amata tika atcelts Latvijas Jūras administrācijas vadītājs, jūrniecības speciālists Artūrs Brokovskis-Vaivods, viņa vietā ieceļot Šlesera laika Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Nilu Freivaldu (LPP/LC), kurš bija atkāpies no amata pēc “Latvijas Pasta” valdes atlaišanas. Bija noprotams, ka N.Freivaldam Latvijas Jūras administrācijas vadība piedāvāta kā kompensācija par valsts sekretāra amata zaudēšanu. Vairākas jūrniecības nevalstiskās organizācijas atklāti iebilda pret nepamatoto A.Brokovska-Vaivoda atcelšanu, norādot, ka N.Freivaldam neesot atbilstošas izglītības un pieredzes, lai profesionāli vadītu Jūras administrāciju. N.Freivalds Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētāja amatu atstāja 2010.gada 16.augustā.

uz augšu

“Astoņkāja” tradīcijas turpina ZZS

10.Saeimas vēlēšanās LPP/LC kandidēja kopā ar Tautas partiju apvienībā “Par labu Latviju”. To pirms vēlēšanām aktīvi atbalstīja arī uzņēmēji no dažādām nozarēm, to vidū arī vairākas iepriekšminētās LPP/LC pietuvinātās personas. 10.Saeimas vēlēšanās PLL ieguva vien 8 deputātu mandātus, tas bija fiasko pēc vērienīgiem ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā. PLL 10.Saeimā strādāja opozīcijā.

11.Saeimā par Šlesera reformu partiju/LPP/LC pārdēvētā partija netika ievēlēta.

“Astoņkāja” princips līdz ar A.Šlesera ietekmes zaudēšanu Satiksmes ministrijā, pēc 10.Saeimas vēlēšanām turpināja darboties arī Zaļo un zemnieku ministra Ulda Auguļa vadībā. Pirmā pusgada laikā notika izmaiņas visos SM padotībā esošajos uzņēmumos. Tāpat, amatos nonāca U.Auguļa radinieces, kā arī J.Dūklava meita.
 

ZZS astoņkājis


Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze, Delna, TV3 raidījums “Nekā personīga”, LTV raidījums “Kas notiek Latvijā?”, www.politika.lv, Zemgales ziņas, Lursoft.

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot