plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšana 2007.gadā
01
Jūn
2011

Ķirurgu Valdi Zatleru Valsts prezidenta amatam izvirzīja Tautas partija, iegūstot arī citu koalīcijas partiju - TB/LNNK, LPP/LC, ZZS atbalstu. Par viņa kandidatūru šim amatam plašāka sabiedrība uzzināja tikai deviņas dienas pirms balsojuma Saeimā. Sarunas, kurās partijas vienojās par nākamo Valsts prezidentu, notika Rīgas Zooloģiskajā dārzā, tā sasteigtībai un slepenībai piešķirot simbolisku nozīmi. Savu kandidātu prezidenta amatam – bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu - izvirzīja Saskaņas centrs. Jaunā laika kandidāte Sandra Kalniete īsi pirms vēlēšanām savu kandidatūru atsauca par labu Endziņam.

Sākotnēji prezidenta vēlēšanas bija paredzētas 2007.gada 6.jūnijā, bet koalīcija izvēlējās iespējami ātrāko brīdi, lai lemtu par šo jautājumu, jo sabiedrībā bija uzsākušās plašas debates par V.Zatlera piemērotību šim amatam, bet koalīcija kritizēta par necaurspīdīgo izvirzīšanas procesu. V.Zatleru prezidenta amatā ievēlēja 2007.gada 31.maijā. Par V.Zatleru nobalsoja 58 deputāti (TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK), pret 40 (JL, SC, PCTVL). Viens deputāts balsoja pret abiem prezidenta amata kandidātiem. Balsošana Saeimā bija aizklāta.

Ievēlēšanas dienā pie Saeimas pulcējās Zatlera protestētāji un atbalstītāji. Tas aizsāka plašāko 2007.gada sabiedrības protestu sēriju pret valdošās koalīcijas darbību, kas rudenī kulminēja ar sapulci Doma laukumā. Zatlera izvirzīšana prezidenta amatam atjaunoja diskusiju sabiedrībā par neoficiālajiem maksājumiem ārstiem, kurus arī Zatlers bija pieņēmis. Par to Zatleram piemērots administratīvs naudas sods, bet krimināllietas uzsākšanai neredzēja pamatu.

Atslēgas vārdi: prezidenta vēlēšanas, Zatlers, Endziņš, pateicības, Zooloģiskais dārzs

uz augšu

Prezidenta amata kandidātu meklēšana

Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras termiņš beidzās 2007.gada jūnijā. Jaunais laiks (JL) jau 9.Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā pieteica savu prezidenta amata kandidāti - Sandru Kalnieti. Koalīcijas partijas – Tautas partija (TP), Latvijas pirmā partija/LC (LPP/LC) iepriekš bija piedāvājušas “izmēģinājuma” kandidātus. Tautas partija – Ministru prezidenta biroja vadītāju Māri Riekstiņu, savukārt LPP/LC – Saeimas deputāti Karinu Pētersoni. Medijos laiku pa laikam tika pieļauts, ka prezidenta amatam varētu virzīt bezpartejisku kandidātu, piemēram, tika minēts Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis E.Levits, LU profesore Ž.Ozoliņa u.c.

Koalīcijas partijas savā starpā nespēja vienoties par atbalstu Riekstiņam vai Pētersonei, V.Zatlera kandidatūra tika pieteikta kā koalīcijas partiju kompromiss. Viņu atbalstīt bija vienojušās visas koalīcijas partijas – TP, LPP/LC, TB/LNNK, ZZS. Kā vēlāk medijiem atzinās Jānis Birks (TB/LNNK), V.Zatleru amatam uzrunājis viņš un Jānis Zaržeckis (LPP/LC). Kad tika nosaukts V.Zatlera vārds, opozīcijā esošās partijas norādīja uz iespējamām politiskās neitralitātes problēmām, jo viņu prezidenta amatam izvirzīja Tautas partija, bet kopš izvirzīšanas brīža līdz ievēlēšanai par viņa sabiedrisko attiecību padomnieku kļuva Normunds Beļskis, ilglaicīgs TP ministru padomdevējs.
24. maijā, divas dienas pēc tam, kad koalīcijas partijas bija paziņojušas par V.Zatlera kandidatūru, apvienība Saskaņas centrs (SC) prezidenta amatam izvirzīja juridisko zinātņu doktoru, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu. Par labu A.Endziņam 24.maija vakarā raidījuma “Kas notiek Latvijā?” laikā savu kandidatūru atsauca JL izvirzītā S.Kalniete.

Līdz ar to Saeimai, balsojot par nākamo Valsts prezidentu, bija jāizšķiras starp diviem kandidātiem: V.Zatleru un A.Endziņu. 

uz augšu

Slepeni un sasteigti

Kamēr koalīcijas partijas slepeni vienojās par Zatlera kandidatūru, publiski vēl arvien M.Riekstiņš, K.Pētersone bija TP un LPP/LC nosauktie kandidāti uz Valsts prezidenta amatu. Koalīcijas partijas šī iemesla dēļ tika plaši kritizētas, jo īstais prezidenta amata kandidāts tika meklēts slēpti no sabiedrības, neļaujot plaši apspriest kandidātus, viņu piemērotību augstākajam valsts amatam. Politikas analītiķi prezidenta izvirzīšanas procesu nodēvēja par izrādi, kurā politiskās partijas sākotnēji neoficiāli (nepiesakot Saeimā uz balsošanu) izvirza vienus pretendentus, ļauj tos apspriest un novilcina laiku. Pēc tam no tiem atsakās, oficiāli izvirzot pretendentu, par kuru sabiedrībai nekas nav zināms un īsā laikā apstiprina.

uz augšu

V.Zatlera pateicību jautājums

 V.Zatlers tika uzskatīts par politikā nepieredzējušu kandidātu, kuram varētu trūkt prezidenta amatam nepieciešamo zināšanu.

V.Zatlers izvirzīšanas brīdī bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs un ķirurgs. Laikrakstam “Diena” V.Zatlers atklāja, ka laikā, kad vadīja slimnīcu un darbojās arī kā ārsts, viņš ir pieņēmis pacientu pateicības, saņēmis aplokšņu naudu, taču rīcību attaisnoja, jo pats nekad to neesot prasījis. Iepriekšējos gados V.Zatlers iestājies par aplokšņu algu legalizēšanu. "Ja ārstam samaksā par to, ka viņš izdarījis izmeklēšanu vai operāciju, kur ir korupcijas moments? Nelikumīgi ir tikai tas, ka viņš šos ienākumus nedeklarē un nenomaksā nodokļus," viņš bija sacījis intervijā NRA 2002.gadā. Mediji pievērsa uzmanību tam, ka šādus ienākumus savās pēdējās ienākumu deklarācijās prezidenta amata kandidāts V.Zatlers nav norādījis, tādēļ visticamāk, par šiem ienākumiem nav maksāti nodokļi.

Valdošās koalīcijas partiju pārstāvji publiski attaisnoja V.Zatlera rīcību. Piemēram, LPP/LC frakcijas vadītājs A.Bērziņš medijiem komentēja, ka "Zatlers ir viens no tiem, kas ir godīgi atzinis, ka ir no pacientiem ņēmis aploksnītes, bet nekad nav izspiedis naudu, un tas ir ļoti būtiski. Tieši otrādi - viņš ir godīgs cilvēks, jo ir teicis patiesību." ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis norādīja, ka vadās tikai pēc aprēķina - ir pārkāpts likums vai nē: "Šajā gadījumā es neiesaistos nekādā moralizēšanā, jo nav atzinuma, ka Zatlers būtu pārkāpis likumu." Savukārt TP frakcijas vadītājs M.Kučinskis pauda gandarījumu, ka Zatlers ir teicis patiesību. Tas liecinot par viņa godaprātu.

Ņemot vērā plašo sabiedrības interesi par pacientu aplokšņu pieņemšanu, KNAB uzsāka pārbaudi. Diskusiju karstumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nespēja formulēt skaidrojumu, vai šajā situācijā šādu līdzekļu, pateicību pieņemšana ir jādeklarē un vai no tās jāmaksā nodokļi. Jau pēc V.Zatlera ievēlēšanas VID paziņoja, ka jaunajam Valsts prezidentam, ārstam Valdim Zatleram no pacientiem saņemtās pateicības ir jādeklarē un par tām jāsamaksā nodokļi. VID šādus ienākumus uzskatīja par ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, tāpēc aicināja Zatleru iesniegt ienākumu deklarācijas par pēdējiem trim gadiem, kā arī samaksāt nodokļus.

uz augšu

Iebildumi pret A.Endziņu

Kolīdz parādījās šaubu ēna par V.Zatlera piemērotību prezidenta amatam, diskusijas izvērtās arī par otru prezidenta amata pretendentu Aivaru Endziņu. Dienu pirms prezidenta vēlēšanām parādījās informācija, ka A.Endziņš ir bijis viens no līdzautoriem 1982.gadā izdotajai brošūrai "Baltijas reakcionārā emigrācija šodien”, kurā noliegts Baltijas valstu okupācijas fakts. A.Endziņš to publiski atzina kā savu kļūdu skaidrojot, ka tā ir bijusi nodeva komunistiskajam režīmam un šodien viņš okupācijas faktu nenoliedz. Endziņš skaidroja, ka iestājies komunistiskajā partijā, jo citādi nebūtu varējis studēt Latvijas Universitātē iecerēto profesiju – jurisprudenci. Viņš arī norādīja, ka savu darbību atjaunotajā Latvijā ir labojis kļūdas, kas pieļautas, darbojoties komunistiskajā partijā.

Lai arī visasākos iebildumus Endziņa rīcībai pauda TP pārstāvji, kā norādīja ziņu aģentūra LETA, tad arī TP sākotnēji izvirzītais prezidenta amata kandidāts M.Riekstiņš padomju gados ir bijis Fizkultūras institūta Komjaunatnes komitejas sekretārs.

Negaidīti kritiska pret bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju bija tobrīdējā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas radio intervijā par A.Endziņu komentējot, ka “šo kandidātu izvirzījusi viena partija, ko mēs saucam par kreisu. Par kuras finansējumu man kā prezidentei ir zināma konfidenciāla informācija, kas man rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm.”

Brīdi, kad notika visasākās debates starp prezidenta amata kandidātiem, Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu par Satversmes tiesas 2006.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību, kurā uzskatīja, ka A.Endziņš, būdams Satversmes tiesas priekšsēdētājs, pats sev nelikumīgi piešķīris prēmijas kopumā 1250 latu apmērā. Par prēmiju izmaksu pārbaudi sāka KNAB. Satversmes tiesa nepiekrita Valsts kontroles nostājai, ka konstitucionālās tiesas bijušais priekšsēdētājs būtu pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, jo Endziņš neesot piedalījies balsošanā par prēmijas piešķiršanu sev pašam un mēģinājis maksimāli izvairīties no interešu konflikta, izveidojot koleģiālu lēmumu pieņemšanas institūciju.

uz augšu

Balsojums

V.Zatleru prezidenta amatā ievēlēja 2007.gada 31.maijā. Par V.Zatleru nobalsoja 58 deputāti (TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK), pret 40 (JL, SC, PCTVL). Viens deputāts balsoja pret abiem prezidenta amata kandidātiem. Balsošana Saeimā bija aizklāta. Vienīgā deputāte no koalīcijas, kas jau pirms balsojuma atklāja, ka neatbalstīs V.Zatlera kandidatūru bija Anna Seile no TB/LNNK.

uz augšu

Protesti

Prezidenta ievēlēšanas dienā pirms balsojuma pie Saeimas ēkas notika plaši protesti. V.Zatlera atbalstam piketu pie Saeimas organizēja Tautas partijas jauniešu organizācija. Tās pārstāvji bija tērpušies dakteru baltajos halātos un daļa no protestētājiem uzdevās par medicīnas studentiem. V.Zatleru atbalstīja aptuveni 100 Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībnieki. Atbalstu V.Zatlera kandidatūrai pauda arī Latvijas ārstu biedrība un tās prezidents Pēteris Apinis, kura vadītās biedrības telpās tika izveidots prezidenta amata kandidāta birojs.

“Sabiedrība par atklātību - Delna” rīkoja atbalsta akciju otram kandidātam – A.Endziņam, tādējādi paužot protestu par veidu, kādā koalīcijas partijas izvirzīja kandidātu, liedzot sabiedrībai iespējas laicīgi apspriest prezidenta amata kandidātus. Kā klātesošie žurnālisti bija novērtējuši, piketētāju, kas atbalsta Endziņu, bija apmēram divas reizes vairāk nekā Zatlera piekritēju, to vidū arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, žurnāliste B.Strautmane, diriģents A.Platpers, bijusī ministre, Providus direktore V.Tērauda u.c.

Pēc prezidenta ievēlēšanas sabiedrības neapmierinātības izpausmes turpinājās. Internetā tika uzsākta parakstu vākšana, aicinot Zatleru atkāpties no prezidenta amata. Kā uzsaukumā tika rakstīts, ka „gan Zatlera ievēlēšanas process, gan skandāli, kas saistīti ar viņa finansiālajiem darījumiem iepriekšējās darbavietās apkauno gan Latvijas valsti, gan mūs kā Latvijas valsts pilsoņus.”

Savukārt Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, kuram piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni, neieradās uz tā pasniegšanas ceremoniju, protestējot pret V.Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. JRT režisors intervijā laikrakstam "Latvijas avīze" atklāja, ka viņam nav iebildumu pret piešķirto apbalvojumu, bet gan pret Valdi Zatleru, no kura viņam būtu jāsaņem ordenis.

uz augšu

Zoodārza sarunas

2007.gada oktobrī TV3 raidījumā “Nekā personīga” tika atklāts, ka valdošā koalīcija lēmumu par nākamo Valsts prezidentu pieņēmusi neformālās konsultācijās Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Lēmuma pieņemšanā piedalījies Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, toreiz vēl Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), TP dibinātājs Andris Šķēle un arī kāds apvienības "TB/LNNK pārstāvis. Raidījumā tika atstāstīta sarunu gaita, proti, TP paziņoja koalīcijas partneriem, ko vēlas virzīt prezidenta amatam. Klātesošie koalīcijas partneri šim piedāvājumam piekrituši. Savukārt apvienībai LPP/LC, kura nebija pārstāvēta šajās sarunās, atlicis vien piekrist izvirzītajam kandidātam. Šī vienošanās notikusi vēl brīdī, kad publiskajā telpā kā prezidenta amata kandidāti bija M.Riekstiņš (TP) un K.Pētersone (LPP/LC). Pats V.Zatlers šajās sarunās neesot piedalījies.

Tikšanās vietu izvēlējies ZZS priekšsēdētāja Induļa Emša padomnieks Viesturs Silenieks, skaidrojot, ka zooloģiskais dārzs kā tikšanās vieta bijusi laba, jo politiķi varējuši ērti piekļūt ar mašīnu, turklāt daži no viņiem dzīvo Mežaparkā. Viņš arī medijiem ironizēja, ka pozitīvais vietas izvēlē vēl bijis arī tas, ka par runāto netiktu izpausts tālāk, jo dzīvnieki nemācētu to pastāstīt citiem. 

uz augšu

Rezultāti

2007.gada 31.maijā, 9 dienas pēc izvirzīšanas, sasteigti par Valsts prezidentu tika ievēlēts Valdis Zatlers. Viņš amata pienākumus sāka pildīt ar lielu sabiedrības neuzticības devu. Neuzticēšanās bija saistīta gan ar procesu, kādā V.Zatlers šim amatam tika izvirzīts, gan arī aizdomās, ka nevarēs ievērot neatkarību no partijām, kas viņu amatam izvirzīja. Iepriekš “Latvijas faktu” veiktā sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums šajā amatā vēlējās redzēt A.Endziņu.

Vēl pirms prezidenta zvēresta nodošanas V.Zatlers paziņoja, ka kļūdaini aizpildītajām amatpersonas deklarācijām ir samaksājis 250 latus lietu sodu VID. VID, izvērtējot šo gadījumu, secināja, ka par dāvinājumi, kas saņemti no fiziskām personām, nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pretrunīgi tika vērtēts tas, ka V.Zatlera gadījumā tika piemērots vien administratīvais sods, lai gan likums nosaka, ka par atkārtotu deklarāciju neaizpildīšanu draud kriminālatbildība un par to draud četru gadu cietumsods vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Nodokļu speciālisti šādu VID lēmumu nosauca par neskaidru norādot, ka VID kompetencē ir secināt, vai gadījumā, ja persona vairākus gadus pēc kārtas nav deklarējusi visus savus ienākumus, kā tas bijis jaunievēlētā prezidenta gadījumā, var apmierināties vien ar administratīvu sodu vai arī saukt pie kriminālatbildības. Laikraksts “Diena” bija izpētījis, ka piecās amatpersonas deklarācijās V.Zatlers nav uzrādījis aplokšņu naudas. “Diena” min, ka Latvijas tiesu praksē ir vismaz divi gadījumi, kad līdzīgos gadījumos personas tikušas sauktas pie kriminālatbildības. Savukārt nodokļu eksperti kā vienu no skaidrojumiem VID lēmumam Zatlera lietā pieļauj, ka VID par atkārtotu uzskata gadījumu, ja jau reiz ir konstatēti šādi pārkāpumi un persona pieķerta atkārtoti.

KNAB pārbaudi par V.Zatlera pateicību lietu veica aptuveni gadu un 2008.gada jūlijā paziņoja, ka V.Zatlera kā valsts amatpersonas un kā ārsta darbībā netika konstatētas koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes.

KNAB 2007.gada jūlijā beidza pārbaudi Satversmes tiesas tiesnešu prēmēšanas lietā un konstatēja, ka bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, piešķirot sev vienreizējās piemaksas 2006.gadā, ir pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu, taču Endziņu par pretlikumīgajām darbībām nav iespējams sodīt, jo viņš tajā brīdī jau bija beidzis pildīt ST priekšsēdētāja pienākumus. Endziņš bija atturējies no lēmuma pieņemšanas, ar kuru viņam tika piešķirta prēmija, taču kā ST priekšsēdētājs parakstījis prēmēšanas komisijas lēmumu, kas paredz prēmijas piešķiršanu arī Endziņam. Šo lēmumu Endziņš nosauca par absurdu, jo jebkurā gadījumā prēmēšanas komisijas lēmumu jāparaksta ST priekšsēdētājam vai viņa vietniekam. No šīs interpretācijas izriet, ka ST priekšsēdētājs, atšķirībā no darbiniekiem, nevar saņemt prēmijas. A.Endziņš turpina akadēmisko darbu augstskolā „Turība”. 2009.gada maijā tika ievēlēts par Sabiedrības par atklātību - Delna padomes locekli.

 

Andra Bērziņa ievēlēšana par Valsts prezidentu
Kvaukšķi
Jāņa Lagzdiņa žests
Valda Zatlera “Kas es esmu?”
Protesti pret A.Loskutova atstādināšanu no amata 2007.gada rudenī
Valsts prezidenta Valda Zatlera ultimāts Saeimai un valdībai

Rīkojums Nr.2


Resursi internetā:

2007.gada 31.maija Saeimas sēdes stenogramma
Zatlers raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atbildot uz jautājumu par pateicību pieņemšanu
Raidījumā “100.pants”
Zatlers raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atbildot uz jautājumu par politiķu reputāciju.
Zatlers par oligarhiem raidījumā “Kas notiek Latvijā?”
 

Avoti: Diena, LETA, “Kas notiek Latvijā?”, “Nekā personīga”, Dienas bizness, Latvijas Avīze.
 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot