plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Daugavpils siltumtīklu kukuļošanas lieta
08
Jūl
2013

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 8.jūlijā

2013.gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) darbinieki aizturēja un atzina par aizdomās turamajām kukuļošanā sešas personas, viņu vidū Daugavpils vicemēru Vjačeslavu Širjakovu un subsidētās enerģijas ražotāju, ekspremjera Andra Šķēles kādreizējo biznesa partneri Jāni Sprinovski. KNAB informēja, ka par lēmumu pieņemšanu kāda komercuzņēmuma interesēs nodots vismaz 120 tūkstošu eiro liels kukulis. Visticamāk, tas saistīts ar vienu no daudzmiljonu līgumiem, ko J.Sprinovskim piederošie uzņēmumi slēguši ar Daugavpils domi.

Atslēgas vārdi: KNAB, Jānis Sprinovskis, Vjačeslavs Širjakovs, Antons Oglodkovs, Sergejs Karnauhovs, Māris Laudiņš, Žanna Kulakova, Andris ŠķēleDaugavpils siltumtīkli, Windau, vēja parki, koģenerācijas stacijas.

KNAB ziņoja, ka veiktas kratīšanas 26 vietās un aizturētas divas pašvaldības amatpersonas un četri uzņēmēji. Birojs neatklāja ne iepirkumu, kura dēļ kukulis dots, ne aizturētās personas, bet žurnālisti noskaidroja, ka bez pilsētas vicemēra V.Širjakova (ievēlēts no Saskaņas centra saraksta) aizturēts arī pašvaldības kapitālsabiedrības Daugavpils siltumtīkli valdes loceklis Māris Laudiņš. KNAB abas pašvaldības amatpersonas atzina par aizdomās turētajām kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.

Tāpat tika izpētīts, ka KNAB izmeklētajai lietai ir saistība ne vien ar pazīstamo alternatīvās enerģijas uzņēmumu īpašnieku, miljonāru J.Sprinovski, bet vēl diviem Daugavpilī zināmiem uzņēmējiem - Antonu Oglodkovu un Sergeju Karnauhovu. J.Širjakovam, kurš atbildēja par pilsētas komunālo saimniecību, J.Sprinovskim un vēl vienam uzņēmējam – Gintam Sorokinam – tiesa piemēroja apcietinājumu, bet visi trīs vēlāk tika atbrīvoti pret drošības naudu. Divus uzņēmējus atzina par aizdomās turētajiem kukuļdošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, bet vēl divus – kukuļošanas starpniecībā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā.

Aizdomīgs līgums par siltuma piegādi

Visticamāk, KNAB ierosinātā kriminālprocesa centrā ir līgums par siltumenerģijas pirkšanu, kas paredz, ka J.Sprinovskim piederošā SIA Batergo apņemas piegādāt enerģiju uzkarsēta ūdens veidā Daugavpils siltumtīklu trešajai siltumcentrālei jeb TEC3. Līgumu ar Batergo par 6,2 miljoniem Daugavpils dome noslēdza 2012.gadā. Iepriekšējā gadā šā uzņēmuma vienīgie ieņēmumi bija 134 tūkstoši latu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansēta akumulatoru izstrādes projekta.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju, KNAB aizdomīgi šķituši līguma punkti, kas paredz, ka vecās siltumtrases tiek demontētas, savukārt jaunās trases būs jau Batergo īpašums, ziņoja Latvijas Radio. TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka līgums ir acīmredzami izdevīgs privātfirmai un neizdevīgs Daugavpils pašvaldībai, jo paredz, ka tai no privātfirmas siltumenerģiju būs jāpērk vienalga - vai ziemā būs silts vai auksts. Līgumu par siltuma ražošanu TEC 3 parakstījuši KNAB arestētie Daugavpils siltumtīklu vadītājs Māris Laudiņš un SIA Batergo vadītājs G.Sorokins.

Līdzīgu līgumu 2011.gadā pašvaldība noslēdza ar citu J.Sprinovskim pilnībā piederošu uzņēmumu SIA Sprino. Tā vērtība bija 9,5 miljoni latu, lai gan tajā pašā gadā tās apgrozījums bija tikai 71 tūkstotis latu. Arī šajā uzņēmumā valdes loceklis ir G.Sorokins. Abos konkursos J.Sprinovska uzņēmumi bijuši vienīgie pretendenti.

Ar pašvaldību sadarbojies gadiem

Vēl 2002.gadā uzņēmums Energo-Din, kurā J.Sprinovskim pieder 49% daļu,ieguva līgumu ar Daugavpils siltumtīkliem par koģenerācijas staciju būvi un siltuma piegādi uz 20 gadiem. Pilsētas vadība vēlāk šo līgumu atzina par neīstenojamu, tomēr gāzes koģenerācijas staciju Daugavpilī 2009.gadā uzbūvēja cita viņa firma BK Enerģija un šajā pašā gadā ieguva tiesības būvēt arī šķeldas katlumāju Križu mikrorajonā. Koģenerācijas stacijas ražo ne tikai siltumu, bet arī elektrību, ko pārdod obligātajā iepirkumā par paaugstinātu cenu, ko gala rezultātā sedz patērētāji. 2012.gadā BK Enerģija, kurai pieder arī vēja ģenerators Liepājā, bija viens no lielākajiem valsts atbalsta saņēmējiem - obligātajā iepirkumā tā pārdevusi elektroenerģiju par 2,9 miljoniem latu.

2011.gadā par BK Enerģija vienīgo īpašnieku kļuva Energo Uno, kuras izcelsme paslēpta Kipras ārzonas firmā Manrisa Enterprises. Tie paši īpašnieki ir firmai Energy&Communication, kas Daugavpilī ir uzbūvējusi gāzes koģenerācijas staciju un 2012.gadā obligātajā iepirkumā pārdeva elektrību par 2,8 miljoniem latu.

Savukārt no ES fondiem firma Sprino saņēmusi 2,3 miljonus latu šķeldas katlumājas būvniecībai Daugavpilī.

Pēdējos divos gados ar Sprinovski saistītās koģenerācijas stacijas Daugavpilī no Latvenergo saņēmušas 9,6 miljonus latu, ziņoja Nekā personīga.

Baudījis īpašu valsts attieksmi

Ir rakstīja, ka Sprinovski dēvē par elektrības dubultā tarifa krusttēvu – viņam bijusi liela ietekme uz valsts politiku enerģētikas jomā. 90.gadu otrajā pusē J.Sprinovskis ar savu firmu Windau Latvijas pašvaldībās sāka būvēt koģenerācijas stacijas un elektroenerģiju pārdot par dubulto tarifu, kā to ļāva likums. 1997.gadā Saeima mainīja iepriekš pārāk dāsni noteikto tarifu, taču saglabāja vienu izņēmumu – Windau, kas elektrību varēja turpināt pārdot par iepriekšējo cenu. 1999.gadā Andra Šķēles vadītā valdība vēlreiz radīja firmai izņēmumu, uzdodot Latvenergo iepirkt no tā elektrību par dubultu cenu. Satversmes tiesa šo valdības lēmumu vēlāk atzina par prettiesisku, taču Windau, kas tobrīd jau piederēja zviedru firmai Nykomb Synergetics Technology Holding, ar Stokholmas šķīrējtiesas palīdzību 2003.gadā no Latvijas valsts piedzina 1,6 miljonu latu kompensāciju.

A.Šķēles ģimenes uzņēmums INPO 5 2007.gadā nopirka J.Sprinovska un partneru izveidoto Grobiņas vēja parku, kas ir Latvijā lielākais vēja enerģijas ražotājs, izpētījis Ir. Licences šim vēja parkam, kas arī tobrīd deva tiesības elektrību pārdot par dubultu cenu, izsniedza premjerministrs A.Šķēle laikā, kad vienlaikus pildīja ekonomikas ministra pienākumus.

Savukārt vēl pirms 2007.gada J.Sprinovskis ar A.Šķēli kādu laiku, iespējams, bijuši partneri uzņēmumā Rets investīcijas, kuram agrāk piederēja vēja parks. To ļaujot secināt epizode no tā sauktā digitālās televīzijas kriminālprocesa. Vēl divus vēja parkus cits J.Sprinovska uzņēmums Rapsoil plānoja būvēt Liepājā. Viņam savulaik piederējušas arī daļas Cirīšu HES, kuras vēlāk nopirka Aigara Kalvīša dzīvesbiedre un biznesa partneri.

Iesaistīti arī vietējā atkritumu biznesa līderi

Ciešā sadarbībā ar Daugavpils domi ilgstoši strādājuši arī abi pārējie KNAB aizdomās turētie uzņēmēji Antons Oglodkovs un Sergejs Karnauhovs. Viens ir padomes priekšsēdētājs, otrs – valdes pārstāvis akciju sabiedrībā Daugavpils specializētā autotransporta uzņēmums (SpecATU), kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un kurā pašvaldībai pieder 37 procenti daļu. Kādreiz pilnībā pašvaldībai piederošo uzņēmumu abu firma privatizēja 1999.gadā. Domes opozīcijas deputāti Latvijas Radio stāstīja, ka uzņēmējiem ir liela ietekme uz pašvaldības lēmumiem gan attiecībā uz iepirkumiem, gan tarifu pakalpojumu tarifu celšanu. Īsi pirms KNAB operācijas abi atbrīvojušies no savām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos, un tagad Uzņēmumu reģistrs par to īpašniekiem uzrāda viņu radiniekus.

A.Oglodkovs un S.Karnauhovs 1994.gadā bija starp tiem cilvēkiem, kas vēstulē valsts augstākajām amatpersonām lūdza atbrīvot no apcietinājuma par reketa karali dēvēto Ivanu Haritonovu.

Domes priekšsēdētāja kukuļošanu noliedz

Par „politiskām lietām” KNAB atklāto kukuļošanu nosauca Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. „Tas nav pierādīts, man ir aizdomas, ka tās ir tikai politiskas lietas,” viņa dažus mēnešus pēc aizturēšanām sacīja laikrakstam Diena. Dome auditorikompānijai Ernst & Young esot pasūtījusiekspertīzi, kurā esot atzīts, ka trešā TEC līgums noslēgts pareizi, un iepirkuma procedūra rīkota pareizi. Viņa arī kategoriski noliegusi oponentu teikto, ka Daugavpilī nereti svarīgus lēmumus faktiski pieņem atsevišķi uzņēmēji, nevis domes deputāti.

Ž.Kulakova, kura 2012.gadā iestājās Reformu partijā, 2013.gada pašvaldību vēlēšanās domē neiekļuva.

Avoti:

Zebris, O. Windau tomēr dubultais tarifs.30.11.1999

Hartmanis, M. Windaulietā zaudētos miljonus valsts varētu prasīt no Latvenergo. Diena. 23.12.2003

KNAB preses relīze. 07.02.2013

TV3. Nekā personīga.  Pēdējos gados ar Sprinovski saistītās koģenerācijas stacijas Daugavpilī no Latvenergo saņēmušas 9 626 000 Ls.10.02.2013

Brauna, A. Leitāns, I. Politbiznesa haizivs uz āķa.13.02.2013

Latvijas Radio. Kas ir aizturētie daugavpilieši?14.02.2013

Kristovskis, G. Pret 50 000 un 10 000 latu drošības naudu no apcietinājuma atbrīvo uzņēmēju Sprinovski un Daugavpils vicemēru. Leta. 03.06.2013

Rozentāls, A. Skandāli mudina domāt par domes lēmumu ietekmēšanu. Diena. 16.05.2013

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot