plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Latvenergo korupcijas lieta
20
Aug
2013

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 20.augustā.

2010.gadā KNAB aizturēja “Latvenergo” prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Aigaru Meļko, divus “Latvenergo” meitas uzņēmumu vadītājus, a/s „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu, kā arī divus uzņēmējus. KNAB vēsturē apjomīgākajā krimināllietā atklāts, ka saistībā ar Rīgas TEC-2 būvniecības otrās kārtas un Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbu iepirkumiem nu jau bijušās amatpersonas saņēmušas kukuļos ap 5,6 miljoniem latu un vēl 7,7 miljonu latu nodošana novērsta, amatpersonas aizturot.

2013.gada janvārī Ģenerālprokuratūra cēla apsūdzību piecām personām, tostarp K.Miķelsonam. Trīs personas apsūdzētas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā un par kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Viena - par dienesta pilnvaru pārsniegšanas mantkārīgā nolūkā atbalstīšanu, kukuļdošanu lielā apmērā un par tirgošanos ar ietekmi. Vēl vienai personai apsūdzība celta par tirgošanās ar ietekmi atbalstīšanu. Kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, taču tiesā iesniegtas vairākas nodalītas lietas.

2013.gada oktobrī tiesa sāks skatīt lietu par kukuļu pieņemšanu no starptautiskā enerģētikas uzņēmuma „Alstom”, ar kuru 2006.gadā tika noslēgts 32 miljonu eiro vērts līgums par rekonstrukcijas darbiem Pļaviņu HES. Tajā apsūdzība kukuļņemšanā uzrādīta A.Meļko un bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, savukārt konsultants Andrejs Livanovičs apsūdzēts kukuļdošanā. K.Miķelsonam „Alstom” lietā apsūdzība nav celta.

Tiesā nonākusi arī atsevišķi izdalītā lieta par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās – tajā uz apsūdzēto sola sēdēs A.Meļko, kā arī I.Liuziniks un A.Stalažs. Viņi kā valsts amatpersonas piedalījušies lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vērienīgu „Sadales tīkla” pasūtījumu piešķiršanu SIA Būvenergoserviss, kurā paši bijuši līdzīpašnieki.

Ar prokurora priekšrakstu beigusies lieta par kukuļu pieņemšanu no Turcijas uzņēmuma „Gama”, kas ieguva 230 miljonus latu vērto līgumu par TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju. Ar uzņēmumu panākta vienošanās, ka tas samazina līguma summu ar “Latvenergo”par 3,4% un samaksā Latvijas valstij 850 tūkstošu latu sodu.

Atslēgvārdi: Latvenergo, Miķelsons, Meļko, Liuziniks, Stalažs, TEC-2, Pļaviņu HES, Livanovičs, Colenco, Alstom, Gama.

 

uz augšu

Latvenergo vadības aresti

2010.gada jūnijā KNAB aizturēja “Latvenergo” vadītāju Kārli Miķelsonu, viceprezidentu Aigaru Meļko un SIA "Energy Consulting" īpašnieku, miljonāru Andreju Livanoviču. Tiesa viņiem piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu. Pārējiem aizturētajiem – "Latvenergo" meitas uzņēmuma "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājam Ivaram Liuzinikam, valdes loceklim Andrejam Stalažam, Austrumu reģiona tehniskajam vadītājam Edgaram Vitkovskim, kā arī Daugavpils uzņēmuma SIA "Būvenergoserviss" valdes priekšsēdētājam Mihailam Paladijam tika noteikti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – aizliegums tuvoties noteiktām personām un pildīt amata pienākumus.

Kopumā šajā lietā KNAB par aizdomās turētām atzina 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. 

uz augšu

Aizdomas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, naudas atmazgāšanu

KNAB informēja, ka K.Miķelsonu un A.Meļko tur aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanu lielā apmērā, I.Liuziniku un A.Stalažu – par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā. E.Vitkovski un abus uzņēmējus tur aizdomās par nozieguma atbalstīšanu, vienu no privātpersonām – arī par naudas atmazgāšanā, legalizējot vairāk kā vienu miljonu latu. KNAB norādīja, ka valsts uzņēmumu pārstāvji, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, nodrošinājuši labvēlīgu lēmumu pieņemšanu dažādu privātu uzņēmumu interesēs saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos. Noziedzīgie nodarījumi notikuši laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam.

uz augšu

Lēma par pasūtījumiem savam uzņēmumam

2012.gadā no KNAB lietvedībā esošās krimināllietas par akciju sabiedrības „Latvenergo” amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām atsevišķi tika izdalīti kriminālprocesa materiāli par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās attiecībā uz mantu lielā apmērā. Materiālus KNAB nosūtīja Ģenerālprokuratūrai, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret trim bijušajām valsts amatpersonām – vienu bijušo akciju sabiedrības „Latvenergo” un diviem bijušajiem akciju sabiedrības „Sadales tīkls” valdes locekļiem. Vēlāk kļuva zināms, ka tie ir A.Meļko, I.Luiziniks un A.Stalažs, kuriem saskaņā ar apsūdzību uzņēmumā „Būvenergoserviss” katram slēpti piederēja vismaz 10 procenti daļu, par kurām viņi kā īpašnieki realizējuši ietekmi un guvuši labumu. Katras amatpersonas daļa uzņēmumā tiek lēsta 36 tūkstošu latu vērtībā. „Būvenergoserviss” (pēc kriminālprocesa mainīja nosaukumu uz „Austrumu energoceltnieks”) bija liels „Sadales tīkls” pasūtījumu izpildītājs, un, kā var saprast no apsūdzības, Liuziniks un Stalažs pretēji likuma aizliegumam bija piedalījušies lēmumu pieņemšanā par pasūtījumu piešķiršanu „Būvenergoservisam”, rakstīja žurnāls „Ir”. Apsūdzētie savu vainu neatzīst. Tiesa pret A.Meļko paredzēta 2013.gada oktobrī.

K.Miķelsona advokāts ir atzinis, ka “Latvenergo” vadītājam inkriminē lēmumu pieņemšanu par labu Šveices un Turcijas uzņēmumiem. TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas pasūtījumu 2009.gadā ieguva Turcijas kompānija "Gama GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut", kas jauno energobloku piedāvāja uzbūvēt par 350 miljoniem eiro, savukārt līgums par inženierkonsultācijām 3,79 miljonu eiro apmērā 2010.gadā tika noslēgts ar Šveices uzņēmumu “AF Colenco Ltd.”.

uz augšu

Turcijas firmas Gama epizodē – prokurora priekšraksts

Žurnāls „Ir” 2013.gada vasarā rakstīja, ka punkts pielikts kriminālprocesa epizodei, kas saistīta ar Turcijas uzņēmumu „Gama”. Tā darbinieks kādam «konsultantam L» piedāvājis atlīdzību 3,4% apmērā no līguma summas jeb 7,9 miljonus latu, lai tas nokārtotu Latvenergo līguma piešķiršanu „Gama”. Prokuratūra nesauc vārdā aizdomās turēto konsultantu, taču, ņemot vērā aprakstīto ietekmi, varot pieņemt, ka runa ir par A.Livanoviču. Konsultants piegādājis „Gama” citiem nepieejamu „Latvenergo” informāciju.

Pēc līguma noslēgšanas 2010.gada martā un pirmā maksājuma saņemšanas no „Latvenergo” turki uz «L» kontu Kipras bankā pārskaitījuši daļu naudas - nepilnus 800 tūkstošus latu, bet turpmākos maksājumus izjaucis KNAB, arestējot kontus dažādu valstu bankās. Šajā epizodē arestēto naudu - ap 900 tūkstošiem latu dažādās valūtās - tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtu un konfiscējusi, rakstīja „Ir”.

Lietas apstākļu noskaidrošanā „Gama” ir sadarbojusies ar tiesībsargājošajām iestādēm un atlīdzinājusi kaitējumu, tāpēc prokurore Viorika Jirgena ir uzskatījusi par iespējamu izbeigt kriminālprocesu pret turkiem, piemērojot prokurora priekšrakstu. Vienošanās paredzēja, ka „Gama” samazina līguma summu ar Latvenergo par 3,4% un samaksā Latvijas valstij 850 tūkstošu latu sodu. 12 000 latu soda naudu samaksājis arī nelikumīgo atlīdzību organizējušais uzņēmuma darbinieks, kurš bija apsūdzēts par tirgošanos ar ietekmi, rakstīja „Ir”.

Par personām, kas no Latvijas puses organizēja šo iepirkumu, prokuratūra informāciju nesniedz, jo turpinās izmeklēšana turpinās.

 uz augšu

Iespējamā naudas atmazgāšanas shēma

KNAB paziņojis, ka aizdomās turētie ir veikuši naudas atmazgāšanu vairāk kā viena miljona eiro apmērā, izmantojot Latvijā un ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus un veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus uzņēmumos. Publiskajos reģistros pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums „Colenco Ltd”, ar kuru “Latvenergo” 2010.gada martā noslēdza līgumu par inženierkonsultācijām TEC-2 otrajā rekonstrukcijas kārtā, ir reģistrēts apcietinātā Andreja Livanoviča privātmājā. Savukārt ar A.Livanoviču saistīti uzņēmumi ir samaksājuši K.Miķelsonam un A.Meļko vairākus simtus tūkstošus latu par nekustamajiem īpašumiem. A.Livanoviča vadītā firma “AGZ” no Meļķo meitas 2007.gadā par 230 tūkstošiem latu nopirkusi dzīvokli rindu mājā Berģos, bet “AGZ” igauņu mātes firma “Isengar OU” šajā pašā gadā Miķelsonam par nekustamo īpašumu samaksājusi ap 400 tūkstošiem latu.

uz augšu

Saistība arī ar Pļaviņu HES rekonstrukciju

2006. gadā 'Latvenergo' noslēdza līgumu par Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukciju ar Zviedrijas uzņēmumu 'Alstom Power Sweden' par 32 miljoniem eiro. "Alstom Power" pārstāvis Baltijā bija aizturētais A. Livanovičs. "Alstom" ir bijis "Latvenergo" partneris arī vairākos citos rekonstrukcijas projektos.

2011.gada novembrī kļuva zināms, ka Šveices prokuratūra piemēroja 38,9 miljonu Šveices franku (22 miljonu latu) soda naudu Francijas transporta un enerģētikas koncernam "Alstom" par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai. Kā liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts, "Alstom" sodīts par kukuļdošanu "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem. Starpnieks kukuļdošanā bijis SIA "Energy Consulting" īpašnieks Andrejs Livanovičs, kas iepriekš bija arī koncerna "Alstom Power" pārstāvis Baltijā.

Naudas pārskaitīšanā izmantotas Livanoviča kompānijas SIA „Energy Consulting” un Igaunijā reģistrētā „Kenmore OU”. Pats A.Livanovičs par kukuļa nodošanu saņēmis arī komisijas naudu, teikts Šveices ģenerālprokuratūras spriedumā.

Izmeklēšana liecina, ka no "Alstom" veiktajiem maksājumiem Livanovičam tikai 14% veido samaksu par konsultāciju pakalpojumiem, bet aptuveni 70% no summas A.Livanovičs samaksājis "Latvenergo" trim minētajām amatpersonām. "Alstom" A.Livanovičam par diviem Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektiem pārskaitījusi 896 932 eiro (630 363 latus), teikts spriedumā.

"Trīs minētās vadošās "Latvenergo" amatpersonas, kas bija šo maksājumu saņēmēji, ne tikai ļaunprātīgi izmantoja savas varas pozīcijas, lai ietekmētu Pļaviņu HES rekonstrukcijas projektu līgumu piešķiršanu "Alstom", bet arī neļāva savam darba devējam ["Latvenergo"] pieprasīt kompensāciju no "Alstom" par defektīvu vai novēlotu līguma izpildi, pretī par to saņemot atalgojumu," teikts Šveices prokuratūras slēdzienā.

uz augšu

Alstom lietā apsūdzētie vainu neatzīst

Pirmstiesas izmeklēšanā Latvijā noskaidrots, ka vienošanās par kukuļošanu notikusi pirms līguma noslēgšanas 2006.gadā un paredzējusi, ka kukuļa summa sastādīs ap 72% no katra maksājuma, ko Livanoviča uzņēmums „Energy Consulting” kā atlīdzību saņems no "Alstom", ar kuru tas 2006.gada augustā bija noslēdzis līgumu par konsultāciju sniegšanu Pļaviņu HES rekonstrukcijas konkursā. Konsultāciju līgums noteicis, ka atlīdzību"Alstom" izmaksās pa daļām proporcionāli tām summām, ko būs saņēmis no "Latvenergo". Pēdējo atlīdzību izmaksātu, kad "Alstom" būs saņēmis visu līguma summu un "Latvenergo" to būs atbrīvojis no visām līgumsaistībām. 

Par darbu kavēšanu Latvenergo uzņēmumam "Alstom" bija aprēķinājis nepilnu 650 tūkstošu eiro līgumsodu, bet strīds beidzies ar mierizlīgumu atbilstoši Alstom piedāvātajiem nosacījumiem, rakstīja žurnāls „Ir”.

Atsaucoties uz Latvijas ģenerālprokuratūras apsūdzību, žurnāls rakstīja, ka kopumā A.Meļko no "Alstom" grupas kukuļos saņēmis 444 500 eiro, visu skaidrā naudā. Apsūdzība uzrādīta arī bijušajam „Latvenergo” ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, kurš kukuļos saņēmis nepilnus 183 tūkstošus eiro. Savukārt A.Livanovičs apsūdzēts kukuļdošanā. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst.

No avotiem tiesībsargājošās institūcijās “Ir” kļuvis zināms, ka A.Livanoviča datorā atrasta tabula, kurā atspoguļots, kā sadalīta no "Alstom" konsultāciju līguma saņemtā atlīdzība. Viena no pozīcijām tajā bijusi pārējo apsūdzēto iniciāļi, un sākotnēji A.Livanovičs ārpus protokola KNAB izmeklētājam arī atzinies kukuļošanā. Vēlāk viņš to noliedzis. Tāpat kukuļu pierādīšanai kalpo liecinieku liecības un telefonsarunu ieraksti. Pēdējo maksājumu saņemšana fiksēta videoierakstos.

uz augšu

Miķelsona saukšanai pie atbildības trūkst pierādījumu

Lai gan Šveices Ģenerālprokuratūras lēmumā starp kukuļu saņēmējiem Latvenergo minēts arī Kārlis Miķelsons, Latvijā viņam apsūdzība Alstom lietā nav celta. Prokurors Māris Leja “Ir” skaidrojis, ka K.Miķelsona saukšanai pie atbildības trūkstot pierādījumu. Minētajā A.Livanoviča tabulā viņa vārda nav bijis, liecības par viņa saistību ar šiem kukuļiem nav sniegusi neviena pratinātā persona, uz K.Miķelsona kratīšanā izņemtajām naudaszīmēm nav fiksēti kukuļdevēja pirkstu nospiedumi vai DNS pēdas. Par Miķelsona saistību ar "Alstom" lietu signalizējušas vairākas e-pasta vēstules un telefonsarunas, bet, pēc Lejas vērtējuma, tās tikai radot «vājas aizdomas» un nav pietiekams pamats, lai ar apsūdzību ietu uz tiesu. Taču KNAB ierakstīto un vēlāk biroja darbinieka Ruslana Balakleiska nopludinātie telefonsarunu fragmenti, kas tika publicēti portālā Pietiek.com, liecina, ka K.Miķelsons vismaz zinājis par maksājumiem. “Alstom” lietu, kas ir izdalīta no Latvenergo kriminālprocesa, sāks skatīt tiesā 2013.gada oktobrī.

uz augšu

Miķelsons nepanāk kompensācijas izmaksu

2010.gada augustā K.Miķelsons pret 50 000 latu lielu drošības līdzekli tika izlaists no apcietinājuma. KNAB izmeklētājs Miķelsonam noteica  virkni citu ierobežojumu. Viņam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums tuvoties noteiktām personām un vietai, noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī aizliegums izbraukt no valsts.

Apmaiņā pret 25 000 latu lielu drošības līdzekli no apcietinājuma 2010.gada augustā tika izlaists arī A.Meļko. Viņam piemērots aizliegums tuvoties noteiktām personām un vietai, noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī aizliegums izbraukt no valsts. Arī šajā lietā aizdomās turēto biznesa konsultantu Andreju Livanoviču tiesa 2010.gada augustā pret 15 000 latu drošības naudu atbrīvoja no apcietinājuma. 

K.Miķelsons ar prasību pret Latvijas valsti ir vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā par, viņaprāt, nelikumīgu aizturēšanu.

K.Miķelsons arī vērsās tiesā, lai panāktu atlaišanas pabalsta izmaksu 36 000 latu apmērā. Viņa darba līgums pirmstermiņa uzteikšanas gadījumā paredzēja izmaksāt pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Sākotnēji Rīgas apgabalties lēma par 5640 latu piedziņu no uzņēmuma, bet AT Senāts to atcēla un vēlāk Rīgas apgabaltiesa K.Miķelsona prasību pilnībā noraidīja.

KNAB priekšnieks J.Streļčenoks medijiem komentēja, ka tā dēvētā "Latvenergo" korupcijas lieta ir viena no trim KNAB prioritātēm. "Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB sadarbojies ar 16 valstīm, nosūtot vairāk nekā 30 tiesiskās palīdzības lūgumus.

uz augšu

Viens no aizturētajiem savulaik atzīts par vainīgu “Latvenergo” 3 miljonu afērā

Vienam no aizturētajiem – Ivaram Liuzinikam jau 1995.gadā tika izvirzītas apsūdzības tā dēvētajā "Latvenergo" trīs miljonu lietā, un Augstākā tiesa 2005.gada oktobrī atzina viņu par vainīgu, piespriežot naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā. 

Savukārt 2011.gada jūnijā bijušo AS “Latvenergo” meitasuzņēmuma AS “Sadales tīkls” priekšsēdētāju I.Liuziniku KNAB administratīvi sodīja par nonākšanu interešu konfliktā. 2010.gada jūnija vidū Liuziniks iekārtojies darbā energofirmā "Jauda", ziņoja interneta portāls "Pietiek.com". Interešu konfliktu izvērtēt KNAB lūdza Ekonomikas ministrs A.Kampars. "Jauda" ir viens no lielākajiem dažādu elektromateriālu un iekārtu (kabeļi, slēdži, izolatori, drošinātāji, līniju armatūras, transformatoru apakšstacijas u.tml.) ražotājiem Latvijā.  Šī firma ir viens no vērā ņemamiem "Latvenergo' izsludināto iepirkumu uzvarētājiem. Pērn maijā "Jauda" no Liuzinika vadītajiem "Sadales tīkliem" saņēmusi pasūtījumu par 3,29 miljoniem latu un bijusi partnere arī citos "Latvenergo" un "Sadales tīklu" iepirkumos kopumā par vēl vairāk nekā četriem miljoniem latu, vēstīja portāls. 

uz augšu

Nopludina Latvenergo lietas materiālus

2012.gada aprīļa sākumā portālā Pietiek.com tika publicēti „Latvenergo” lietas materiāli. Kā vēlāk tika ziņots, tos nopludinājis KNAB izmeklētājs Ruslans Balakleiskis. Viņš medijiem atzina, ka to esot darījis viens pats un par nopludināšanu neesot saņēmis atlīdzību. Pēc dienesta pārbaudes R.Balakleiskis no amata tika atbrīvots. Materiālu nopludināšanu bijušais izmeklētājs pamatoja ar to, ka uzskata KNAB vadību par politiski angažētu, apšaubīja arī „Latvenergo” lietas izmeklēšanas gaitu. KNAB bijušā izmeklētāja izteikumus noraidījis.

Vēlāk prokuratūra bijušajam KNAB izmeklētājam uzrādīja apsūdzību par atsevišķu "Latvenergo" krimināllietas materiālu zādzību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Taču 2013. gada 13.jūnijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa R.Balakleiski pilnībā attaisnoja, jo uzskatījusi par nepierādītu, ka tieši viņš bija tas, kurš žurnālistiem nopludināja AS "Latvenergo" amatpersonu kukuļošanas krimināllietas materiālus. Pierādīts esot vien tas, ka apsūdzētais ir neatļauti nokopējis krimināllietas materiālus, taču ar tiem rīkoties varējis gan viņš, gan vairāki citi KNAB darbinieki. Savukārt R.Balakleiskis tiesā apstrīdējis KNAB lēmumu, ar kuru viņš tika atbrīvots no amata.

uz augšu

Avoti:

LETA, BNS, Diena, Latvijas Avīze, www.ir.lv, www.iub.gov.lv, www.pietiek.com, www.knab.lv

BNS: "Latvenergo" lietā kriminālvajāšana pagaidām sākta pret divām personām, 20.09.2012.

Skruzis, J. Izmeklētājs Balakleiskis attaisnots, jo nav izdevies pierādīt, ka tieši viņš nopludinājis "Latvenergo" lietas materiālus. Leta. 30.06.2013

Bruna, A. Visu paņemt nepaspēja. Ir. 09.07.2013

Valsts atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem

KNAB komentārs:

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot