plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Liepājas metalurgs un valsts galvojums
27
Aug
2013

Pēdējās izmaiņas veiktas 2014.gada 7.februārī

2013.gada sākumā atklātībā nonāca informācija, ka viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem Liepājas metalurgs (LM), kuram 2011.gadā valsts galvoja 62,5 miljonu latu vērtu aizņēmumu, ir uz bankrota robežas. Uzņēmuma lielākais līdzīpašnieks Sergejs Zaharjins finanšu grūtībās vainoja lielos obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus Latvenergo, tajā pašā laikā Valsts policija pēc cita akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma izmeklē, iespējams, apzinātu naudas izpludināšanu no uzņēmuma atsevišķu personu interesēs.

2013.gada aprīlī Valsts kase Liepājas metalurga vietā bankai pārskaitīja uzņēmuma pirmo nesegto valsts galvotā kredīta maksājumu 4,3 miljonu latu apmērā un jūlijā arī visu pārējo summu – 47,4 miljonus latu. 2013.gada vasarā finanšu konsultanta Prudentia uzraudzībā tiek gatavots uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa plāns un meklēti investori, kura piesaisti apgrūtina uzņēmuma īpašnieku strīds. Konflikta un metalurģijas nozarē valdošās krīzes dēļ amatpersonas par iespējām atjaunot uzņēmuma darbu un tādējādi atgūt ieguldīto runā piesardzīgi, bet neoficiāli tiek pieļauts, ka valstij jebkurā gadījumā jārēķinās ar zaudētu naudu. Līdz 2014.gada sākumam LM darbu bija zaudējuši vairāk nekā 1500 strādājošo.

2013.gada oktobrī tiesa apstiprināja LM tiesiskās aizsardzības procesa plānu, taču mēneša laikā tajā paredzētie uzņēmuma glābšanas pasākumi netika izpildīti. Investors netika atrasts, un novembrī Liepājas tiesa pasludināja uzņēmuma maksātnespēju, pilnībā nododot to administratora Haralda Velmera pārraudzībā.

2013.gada vidū kriminālprocesa ietvaros lielākajiem LM akcionāriemS.Zaharjinam, Iļjam Segalam, kā arī S.Zaharjina dēlam, toreizējam LM padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinamtika piemērots aizdomās turamo statuss, bet pusgadu vēlāk Liepājas prokurors Uldis Kursinskis visiem trim šo statusu atcēla, savu lēmumu publiski nepamatojot.

Atslēgas vārdi: Liepājas metalurgs, Einars Repše, Sergejs Zaharjins, Iļja Segals, Kirovs Lipmans, Andris Vilks, Uldis Sesks, Aigars Kalvītis, Prudentia, Latvenergo, Kursinskis.

 

LM, kas specializējies galvenokārt armatūras tērauda ražošanā eksportam, ar aptuveni 2300 darbiniekiem vēl 2012.gadā bija lielākais darba devējs ar vietējo privāto kapitālu. Tā produkcija veidoja četrus procentus no valsts eksporta, nodokļos uzņēmums samaksāja vairāk nekā deviņus miljonus latu. Uzņēmuma lielākais akcionārs ar 49% akciju ir Sergejs Zaharjins; 23% akciju pieder Kirovam Lipmanam; 21% - Iļjam Segalam, bet pārējās – citiem īpašniekiem.

uz augšu

Galvojumu prasīja Liepājas mērs Sesks

Vēl pirms galvojuma valsts reiz jau bija dāsni atbalstījusi LM. 2006.gadā, kad Ministru prezidents bija Aigars Kalvītis (Tautas partija), valdība pieņēma noteikumus par aptuveni 22 miljonus latu vērtu paaugstinātas jaudas elektroenerģijas pieslēguma izbūvi speciāli LM. Izmaksas tika iekļautas elektroenerģijas tarifā, līdz ar to par LM pieslēgumu samaksāja visi elektrības patērētāji.

2008.gada novembrī, laikā, kad valdību vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC), Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) vērsās ar aicinājumu pie Saeimas deputātiem atbalstīt valsts galvojuma piešķiršanu 160 miljonu eiro jeb 112 miljonu latu apmērā LM modernizācijai nepieciešamajam kredītam. Kā galvenais arguments tika minēts fakts, ka uzņēmumam tuvākajā laikā jāizpilda Eiropas Savienības noteiktās vides prasības, un, ja tas netiks izdarīts, tā darbība var tikt apdraudēta.

Uzņēmuma sagatavotajā aicinājumā Saeimai bija norādīts, ka tā ekonomiskais stāvoklis ir veselīgs un stabils, taču saistībā ar pasaules finanšu tirgus krīzi lielās komercbankas nevēlas finansēt rūpnieciska rakstura projektu. Nauda bija nepieciešama trīs novecojušu martena krāšņu nomaiņai pret modernu, lielākas jaudas elektroloka krāsni.

Priekšlikumu par 112 miljonu latu galvojumu LM aizņēmumam Saeimā iesniedza dažādām partijām piederoši, galvenokārt ar Liepāju saistīti deputāti: Uldis Grava (Jaunais laiks), Pēteris Hanka (ZZS), Jānis Lagzdiņš, Aigars Kalvītis,Aija Barča (visi Tautas partija), Valērijs Agešins (Saskaņas centrs) un Andris Bērziņš (LPP/LC). Priekšlikums tika iesniegts tikai uz Budžeta likuma otro lasījumu, un nekādas debates parlamentā neraisīja.

2009.gada vasarā LM izsludināja konkursu par 112 miljonu latu aizņēmuma piesaisti. Piedāvājumi netika saņemti, pēc kā, saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, tika pārskatīts plānotais projekts un izmaksas samazinātas līdz 62,5 miljoniem latu. LM par kredīta saņemšanu vienojās ar Itālijas banku UniCredit MedioCredito Centrale SpA (UniCredit).

Lai galvotu privāta uzņēmuma kredītu, Latvija prasīja un saņēma Eiropas Komisijas piekrišanu. Galvojumu 2009.gada pašā nogalē parakstīja Valda Dombrovska vadītās valdības finanšu ministrs Einars Repše (abi Jaunais laiks).

uz augšu

Galvoja, neraugoties uz akcionāru strīdu

Jau galvojuma piešķiršanas laikā bija zināms par strīdu starp uzņēmuma lielākajiem īpašniekiem, taču tikai vēlāk tas tika saukts par LM krīzes galveno cēloni. K.Lipmans vērsās tiesā pret S.Zaharjinu, cenšoties attiesāt no viņa 11,5 procentus uzņēmuma akciju 1,95 miljonu latu vērtībā. K.Lipmans, skaidrojot akciju nonākšanu S.Zaharjina rokās, stāstīja, ka uzņēmumu 1996.gadā privatizējis viens, bet vēlāk, lai to būtu vieglāk attīstīt, akcijas sadalījis trīs daļās. 2003.gadā K.Lipmans 11,5 procentus akciju pēc mutiskas vienošanās pārskaitījis S.Zaharjina vērtspapīru kontā, lai viņš uzņēmuma modernizācijas periodā var tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus. 2009.gadā viņš akcijas sācis atprasīt, taču tās nav atdotas. Līdzīgi akciju nodošanu 2012.gada 19.septembrī tiesā atstāstīja K.Lipmana advokāts Pāvels Rebenoks, savukārt vēlāk, 2013.gada maijā, pats K.Lipmans žurnālam Ir pauda, ka akcijas viņam izspiestas ar varu – „bandīti” viņu pavadījuši līdz bankai un darījumu noformēt rakstiski neesot bijis iespējams. Līdz ar to K.Lipmans uzņēmumā zaudēja ietekmi, un tā vadība faktiski nonāca S.Zaharjina un I.Segala rokās.

Akciju atņemšanā vainotais S.Zaharjins uzskata, ka K.Lipmans cenšas pretendēt uz akcijām, kas viņam nekad nav piederējušas. Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē lēma par labu K.Lipmanam, bet S.Zaharjins lēmumu pārsūdzēja.2014.gada februārī par labu K.Lipmanam lēma arī Augstākā tiesa. Spriedumu vēl iespējams pārsūdzēt AT senātā.

uz augšu

Neņēma vērā Valsts kases brīdinājumu

2010.gada janvārī, tūlīt pēc galvojuma piešķiršanas, K.Lipmans intervijā žurnālam Lietišķā Diena sacīja, ka ar viņu kā vienu no lielākajiem uzņēmuma akcionāriem šis solis pat nav apspriests, un pauda neizpratni, kāpēc tā. „Man ar to nebija nekāda sakara, bet, ja kaut kas notiek, es kā akcionārs par to atbildu. Negribu nevienu apvainot, bet man šķiet ļoti aizdomīgi, ka to visu nokārtoja bez viena no galvenajiem akcionāriem,” norādīja K.Lipmans, kuram tobrīd uzņēmumā piederēja 19,57% akciju. Viņš sacīja, ka gadījumā, ja viņam būtu vaicāts par valsts galvojuma nepieciešamību, viņš „vēl padomātu” un iespējams, rastu iespēju LM attīstīt arī bez valsts atbalsta. Tas gan ir pretrunā ar viņa paša 2008.gada nogalē žurnālistiem pausto, ka galvojums LM ir nepieciešams, jo bez rekonstrukcijas uzņēmumam neesot nākotnes, tā kā bankas krīzes dēļ kļuvušas piesardzīgas. 

Pēc LM finanšuproblēmu nākšanas gaismā atklājās, ka jau pirms galvojuma piešķiršanas Valsts kase brīdināja toreizējo finanšu ministru E.Repši par nopietniem riskiem, ko rada vispārējā negatīvā situācija nozarē, tajā skaitā metāllūžņu trūkums, un tai neatbilstošais uzņēmuma biznesa plāns. Valsts kase arī norādīja, ka, LM turpinot darbu ar zaudējumiem, var būt nepietiekams apgrozāmo līdzekļu daudzums. E.Repše, skaidrojot galvojuma parakstīšanu, sacīja, ka tolaik nav atradis izstrādātajā dokumentu paketē „neko peļamu. Savukārt Andra Vilka (Vienotība) vadītā Finanšu ministrija priekšteča toreizējo rīcību nosauca par politiski iniciētu.

A.Vilka vadītā FM arī pati saņēma pārmetumus, ka jau pēc galvojuma piešķiršanas uzņēmumu nav pietiekami uzraudzījusi. Tā nesekošanu līdzi noraidīja, 2013.gada martā uzsverot, ka „līdz šim Liepājas metalurgs ir izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem,” Turklāt likums FM un Valsts kasei nedodot tiesības iejaukties uzņēmuma saimnieciskajā darbībā vai valdes  stratēģiskajos vai finanšu lēmumos.

uz augšu

Aizdomas par apjomīgu naudas izņemšanu no uzņēmuma

Vēl 2012.gada augustā, viesojoties LM, finanšu ministrs A.Vilks žurnālistiem sacīja, ka viņu pārsteidz vērienīgās pārmaiņas uzņēmumā un tā spēja attīstīties. „Visu cieņu tam, kas šeit tiek darīts, jo nozare ir sarežģīta - precedenta nav ne Latvijā, arī ne Baltijā,” teica ministrs. Taču jau tajā pašā mēnesī Valsts policija pēc K.Lipmana iesnieguma ierosināja kriminālprocesu par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu LM vadībā vairāku gadu garumā.

Portāls Pietiek.com vēlāk vēstīja, ka kriminālprocesa gaitā tikusi pārbaudīta informācija par iespējamu LM vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā - jau kopš 2003.gada. Notiekot izmeklēšana saistībā ar dažādu veidu finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču „bagātinājuši” LM kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.

Portāls ziņoja, ka viens no veidiem, kā nauda no uzņēmuma nopludināta, ir, nosakot nesamērīgu atalgojumu uzņēmuma vadības pārstāvjiem - fiksēts pat vairāk nekā 170 tūkstošus latu liels mēneša atalgojums. Arī padziļinātas LM finanšu analīzes veikšanai nolīgtā auditorkompānija Ernst & Young Baltic ziņojumā rakstīja, ka uzņēmumā nav pārskatāmas atalgojuma sistēmas; nevienā no darba līgumiem nav iekļauts atalgojuma apmērs.

Aizdomas par līdzekļu izpumpēšanu no LM radot arī metāllūžņu iepirkšanas shēmas. Tos ārpus Latvijas pircis nevis pats LM, bet kāds Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums, turklāt par dārgāku cenu. K.Lipmans paudis aizdomas, ka cenas starpība vēlāk pārskaitīta LM vadītājiem. Žurnāls Ir, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, rakstīja, ka gadā uzņēmums par metāllūžņiem pārmaksājis 20 – 30 miljonus eiro. Tāpat neskaidras shēmas izmantotas, pārdodot gatavo produkciju, tajā skaitā zem pašizmaksas cenām.

uz augšu

Zaharjins vaino OIK un prasa valsts atbalstu

Pirmā publiskā informācija par LM finanšu grūtībām izskanēja 2013.gada 22.janvārī, kad par tām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs. Viņš sacīja, ka LM nolēmis uz laiku pārtraukt maksāt AS Latvenergo obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms zaļās elektrības ražotājiem un kuras apjoms 2013.gadā strauji pieauga. Pēc viņa teiktā, laikā no 2008. līdz 2012.gadam LM kopumā OIK samaksājis 10,9 miljonus latu, bet 2013.gadā būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu.

Nedēļu vēlāk, Liepājas mēra U.Seska pavadīts, S.Zaharjins piedalījās valdības sēdē, kur izvirzīja prasības uzņēmuma finansiālā stāvokļa normalizēšanai. Jautājums tika skatīts slēgti, taču, kā ziņoja Nekā personīga un vēlāk atklāja sēdē klātbijušās amatpersonas, prasīts atbalsts vairāku desmitu miljonu latu apmērā. LM vadība aicinājusi atbrīvot uzņēmumu no OIK maksājuma, prasījusi valstij maksāt tā vietā aizdevumu Uni Credit, noteikt metāllūžņu izvešanas aizliegumu Latvijā, kā arī izbeigt pēc K.Lipmana iesnieguma sākto kriminālprocesu. Nevienai no prasībām valdība nepiekrita.

uz augšu

Kopā ar Valsts kasi un kreditoriem meklē investorus

Valsts kase kopā ar LM lielākajiem kreditoriem - Latvenergo, Citadeli, SEB banku un britu metāllūžņu tirgotāju Stemcor - izveidoja kreditoru klubu, kas kā konsultantu piesaistīja kompāniju Prudentia. Balstoties uz tā ziņojumu, klubs izvirzīja LM vairākas prasības. Saskaņā ar tām akcionāriem uzņēmumā jāiegulda aptuveni 25 miljoni latu, jāpārvēl jauna valde, kuru atbalstītu visi akcionāri, jāmaina metāllūžņu iepirkšanas kārtība, jāsamaksā kredīta procentu maksājumus bankai Uni Credit, kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā LM naudas plūsmas restrukturizācijas plānu. Akcionāriem tika teikts, ka nosacījumu izpildes gadījumā kreditori būtu gatavi atlikt maksājumu termiņus.

Uz šo piedāvājumu skaidru atbildi nesaņēmuši, kreditori piedāvāja no katra lielā akcionāra atpirkt akcijas par simbolisku cenu – vienu latu. K.Lipmans piedāvājumu noraidīja, paužot apņēmību pats meklēt investoru un iesaistīties uzņēmuma glābšanā arī ar savu naudu, savukārt S.Zaharjins un I.Segals, izvirzot papildu nosacījumus, akciju nodošanai piekrita.

2013.gada jūnijā paši akcionāri un Prudentia minēja iespējamos investorus, kas būtu gatavi ieguldīt uzņēmumā savu kapitālu. Publiski gatavību ieguldīt LM pauduši Krievijas metalurģijas uzņēmumi Daļpolimetall un Rosenergomaš, taču, kā intervijā presei sacījis I.Segals, tās nav vienīgās apsvērtās kompānijas. Vēlāk finanšu konsultanta Prudentia Advisers asociētais direktors Ivars Pinkulis informēja, ka ir noslēgti četri konfidencialitātes līgumi ar potenciālajiem investoriem, bet esot vēl vairāki, kuri ir izrādījuši interesi par uzņēmumu un ar kuriem notiek sarunas.

uz augšu

Valsts sāk maksāt uzņēmuma parādu

2013.gada aprīlī Valsts kase bankai Uni Credit pārskaitīja galvotā kredīta pirmo Liepājas Metalurga nesegto maksājumu 4,3 miljonu latu apmērā, savukārt LM samaksāja tā procentu maksājumu 1,3 miljonu latu apmērā.

LM iepriekš pauda, ka valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma segšanai tam līdzekļu neesot, taču vienlaikus tajā pašā mēnesī, kā izrādījās, bija pārskaitījis 4,6 miljonus eiro sadarbības partnerim Lietuvā -firmai Torlina. TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka jau 2012.gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra sāka lietu, kas saistīta ar Torlina un tās iespējamo krāpšanos ar nodokļiem.

4,6 miljonu eiro pārskaitījums Lietuvas firmai tika veikts, neraugoties uz to, ka Valsts kase pret to iebilda. Finanšu ministrs A.Vilks žurnālistiem atzina, ka noticis nepieņemamais, taču valsts nav spējusi to novērst. Uz jautājumu, kāpēc valdība uzņēmumā nav iecēlusi prokūristu, kas no šādas situācijas pasargātu, viņš atbildēja, ka tādējādi valsts uzņemtos atbildību par visu LM finanšu situāciju.

Pārskaitījums Torlina nebija vienīgais laikā, kad uzņēmuma vairākuma akcionāri žēlojās par finanšu trūkumu. Kopumā kopš finanšu grūtību atzīšanas Saeimas Tautsaimniecības sēdē 2013.gada janvārī līdz aprīļa beigām no LM bija aizskaitīti vairāk nekā 25 miljoni latu.

2013.gada jūlijā valsts Itālijas bankai samaksāja arī visu pārējo galvotā kredīta summu – 47,4 miljonus latu. Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš atzina, ka pirms tam ar banku notikušas sarunas un cerēts, ka tā ļaus maksāt vēlāk, taču tas nav noticis. UniCredit gan arī nekad neesot slēpusi to, ka „nevēlas piedalīties jebkādos Latvijas tiesiskās aizsardzības procesos vai maksātnespējas procesos”. 

uz augšu

Zaharjins un Segals atbrīvojas no īpašumiem

2013.gada maijā lielākais akcionārs S.Zaharjins uzdāvināja vecākajam brālim Valērijam Zaharjinam piecus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība bija gandrīz deviņi miljoni latu, savukārt I.Segals nepilngadīgajam dēlam atdāvināja savu Jūrmalas villu, ko iepriekš par 600 tūkstošiem latu bija nopircis no Latvijas gāzes vadītāja Adriana Dāvja.
 
S.Zaharjina brālis dāvinājumu ieguldīja sev piederošās SIA Eurneo pamatkapitālā, norādot, ka to vērtība ir nepilni trīs miljoni latu, un īsi pēc tam uzņēmumu nodeva kādam Kipras ofšoram. Tas pieder vēl citai ārzonas firmai, kas savukārt reģistrēta citā ārzonā – Panamā, rakstīja Pietiek.com.
 
S.Zaharjina preses pārstāvis Pietiek.com dāvinājumu skaidroja ar nopietnajām veselības problēmām maija beigās – tās esot likušas „aizdomāties par dažādiem praktiskiem jautājumiem”. Nedēļu vēlāk LM preses paziņojumā gan norādīja, ka šādas „pašaizsardzības” iemesls bijis vēlme pasargāt īpašumus no „reideriskiem uzbrukumiem”, ar to domājot K.Lipmana iespējamās darbības. Abi lielākie akcionāri no atbildības nevairoties, un viņu lielākais galvenais mērķis esot glābt uzņēmumu.  
 
Gan finanšu ministrs A.Vilks, gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka īpašumu atdāvināšana kārtējoreiz apliecina akcionāru nevēlēšanos ieguldīt savus līdzekļus uzņēmuma glābšanā, bet D.Pavļuts arī sacīja, ka jāuzdod jautājumi Ekonomikas ministrijai par to, kāpēc šāda rīcība pieļauta.
 
Ekonomikas policija nekomentēja, kāpēc ar īpašumiem brīvi ļauts rīkoties. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis vien norādīja, ka situācijas, kādās īpašumiem uzliek arestu, stingri reglamentē kriminālprocesa likums. Turklāt, ja vajag, likums ļauj arestēt arī tādu mantu, kas atrodas pie trešajām personām.
 
„Līdz ar to nav obligāts priekšnosacījums, ka konkrētam īpašumam vai finanšu līdzekļiem būtu jāatrodas tieši aizdomās turēto vai apsūdzēto rīcībā. Šī manta var atrasties arī pie trešajām personām, un, ja ir izmeklēšanai pamats uzskatīt, ka šī manta ir atsavināta, lai izvairītos no parādsaistībām vai noziedzīgi iegūta, tad mēs varam arestēt arī šādu mantu, kas atrodas pie trešajām personām,” Latvijas Televīzijai skaidroja G.Gudermanis.
 
27.jūnijā Ekonomikas policija arestēja I.Segalam un S.Zaharjinam piederošās LM akcijas. Abi akcionāri šo soli kritizēja un solīja apstrīdēt, norādot, ka līdz ar to „ir norakstāms” ieguldītais darbs investoru piesaistē. 
uz augšu

 

Ekonomikas policija īpašniekiem piemēro aizdomās turamo statusu, Liepājas prokurors to atceļ

Maijā savulaik pēc K.Lipmana iesnieguma ierosinātās krimināllietas ietvaros uzņēmumā tika veiktas kratīšanas, un 27.jūnijā Ekonomikas policija arestēja I.Segalam un S.Zaharjinam piederošās LM akcijas. Abi akcionāri šo soli kritizēja un solīja apstrīdēt, norādot, ka līdz ar to „ir norakstāms” ieguldītais darbs investoru piesaistē. 

Vēlāk atklājās, ka I.Segalam, S.Zaharjinam, kā arī viņa dēlam, toreizējam LM padomes priekšsēdētāja vietniekam Aleksejam Zaharjinam,kriminālprocesā piemērots arī aizdomās turamo statuss, kā drošības līdzekli piemērojot aizliegumu ieņemt amatus un policijas uzraudzību.

Pusgadu vēlāk lietu uzraugošais Liepājas prokurors Uldis Kursinskis aizdomās turamo statusu visiem trijiem atcēla. Atcelts tika arī cietušā statuss K.Lipmanam. Prokurors pats lēmumu skaidrot atteicās, bet prokuratūras pārstāve vien sacīja, ka prokurors uzskata - lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turamo nav pietiekami pamatoti. Ekonomikas policija to pārsūdzēja, bet lēmumu par pamatotu atzina arī Liepājas prokuratūras virsprokurors Atis Dzērvēns, sūdzību noraidot.

Latvijas Radio ziņoja, ka vēl kādā ar LM saistītā lietā prokurors U.Kursinskis lietu izbeidzis. Runa ir par Muitas kriminālpārvaldes izmeklēto lietu saistībā ar nelikumīgām darbībām ar metāllūžņiem LM meitaskompānijā Liepājas osta LM. Augstākstāvošs prokurors šo U.Kursinska lēmumu pēc tam gan atcēlis un lieta atkal nonākusi Muitas kriminālpārvaldē.

uz augšu

Tiesā iesniegts tiesiskās aizsardzības plāns

Zināms, ka tiesā pret LM vērsušās divi lielie uzņēmumi - Latvijas Gāze un Latvenergo. Latvijas Gāze vēlas piedzīt no LM 2 miljonus latus, taču, ņemot vērā valsts un kreditoru kluba lūgumu, vienlaikus turpina nodrošināt tam minimālo nepieciešamo dabasgāzes apjomu. Savukārt Latvenergo summu neatklāj, taču jau aprīlī Kurzemes apgabaltiesa apmierināja tā pieteikumu, kurā tika prasīts nodrošināt 962 084 latu piedziņu. Tā ir summa par 2013.gada janvārī un februārī patērēto, bet tikai daļēji apmaksāto elektroenerģiju. Ierosinot lietu, tiesa pieņēmusi lēmumu nodrošināt Latvenergo prasību, uzliekot ķīlu LM piederošajām Liepājasosta LM akcijām parāda summas apmērā, sacīja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Jūlija pirmajā pusē LM iesniedza saskaņošanai kreditoru klubam, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu.Pēc LM sniegtās informācijas plānā iecerēts noteikt parādu kapitalizācijas iespējas, uzņēmuma dažu cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu pārdošanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu. Tajā arī paredzēts, ka uzņēmumam nepieciešamas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī atsāktu ražošanu. Bez tam plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.

26.augustā LM ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers” un kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa plānu iesniedza Liepājas tiesā. Par TAP administratoru noteikts Haralds Velmers.

Ieguldījumu no kreditoru puses uzņēmuma apgrozāmajos līdzekļos būtu iespējams izskatīt tikai ar nosacījumu, ja akcionāri arī paši iegulda naudu, vai arī tad, ja akcionāri atkāpjas, atdodot kreditoru klubam akcijas, portālam Nozare.lv augusta vidū sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Pēc K.Lipmana teiktā, tieši šādu nosacījumu abiem pārējiem lielākajiem akcionāriem – S.Zaharjinam un I.Segalam – izvirzījusi Prudentia Advisers. Viņiem esot jāatdod uzņēmuma kreditoriem savas uzņēmuma akcijas par vienu latu katram līdz 19.augustam.

19.augustā S.Zaharjins un I.Segals paziņoja, ka ir piekrituši akcijas atdot, taču nākamajā dienā noskaidrojās, ka abi arī izvirzījuši nosacījumus, kas nav pieņemami kreditoru pārstāvim Prudentia. Lai gan sākotnēji tika norādīts, ka valsts uzņēmuma TAP atbalstīs vien tad, ja tā iegūs lielāko īpašnieku akcijas, plāna iesniegšana tiesā tomēr tika atbalstīta. Valsts kases pārvaldnieks K.Āboliņš skaidroja, ka akcionāriem tomēr būs jāpilda noteiktais, pretējā gadījumā būs jāpasludina tā maksātnespēja.

Prudentianoteikums par akciju atdošanu valstij tika attiecināts arī uz K.Lipmanu, lai gan viņš to sākotnēji noliedza. Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņs sacīja, ka Lipmanam tiek saglabāta iespēja īsā laikā atgriezties akcionāra statusā, ja garantē 10 miljonu latu investēšanu uzņēmumā. 23.augustā K.Lipmans paziņoja, ka kreditoru kluba un valdības pārstāvjiem ir iesniedzis bankas garantijas vēstuli, kas apliecina viņa gatavību un spēju ieguldīt nepieciešamos līdzekļus. Ar S.Zaharjinu un I.Segalu turpmāk sarunas vairs netikšot risinātas. „Kreditori ir izsmēluši racionālās robežas, lai turpinātu sarunas ar šiem blefotājiem, tāpēc akcionāriem ir jāatnāk, klusu jāparaksta līgums par akciju atdošanu un jāaiziet," sacīja Krastiņš.

uz augšu

Zaudējumi būs, gan uzņēmumu slēdzot, gan restrukturizējot

Valdības amatpersonas atklāti nav paudušas, kādus zaudējumus valstij nākotnē varētu radīt situācija LM. Žurnāls Ir, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, raksta, ka abos gadījumos – gan tad, ja uzņēmums tiks restrukturizēts un atsāks darbu, gan tad, ja tiek pasludināts par maksātnespējīgu un bankrotēs – valstij būs ievērojamas izmaksas.

Tiekot lēsts, ka restrukturizācijas gadījumā valstij jāsedz atlikusī galvotā kredīta summa un apgrozāmais kapitāls darbības atsākšanai – kopā ap 65 miljoniem latu. 

Savukārt tad, ja valsts darbības atjaunošanā neiegulda un ļauj uzņēmumam bankrotēt, tā tieši un netieši zaudēšot ap 230 miljoniem latu. Tajos ieskaitīta gan galvotā kredīta atlikusī daļa, gan Citadeles un Latvenergo zaudējumi, gan neieņemtie nodokļi un bezdarbnieka pabalsti LM darbiniekiem.

Pēc Liepājasmetalurgam izsniegtā kredīta samaksas valsts kļuvusi par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā. Teorētiski tiek pieļauts, ka gadījumā, ja LM darbu atsāks, ar to varētu vienoties par naudas atmaksu, bet, ja uzņēmums nestrādās, naudu atgūt, realizējot tā ķīlas.

200 miljoni latu kā iespējamie valsts zaudējumi, ja LM tiks atzīts par maksātnespējīgu, tika minēti arī konsultanta Prudentia sagatavotajos aprēķinos. Par to ziņoja portāls Pietiek.com, atsaucoties uz noslepenotu dokumentu, kuru laikā, kad LM administratoram bija jālemj par uzņēmuma maksātnespējas pieteikšanu, plānoja skatīt valdība.

Tajā pausts, ka no uzņēmuma aktīvu pārdošanas varētu atgūt tikai 10 līdz 26 miljonus latu. Papildus tam tiešā un netiešā veidā maksātnespējas process valstij var izmaksāt 229,9 līdz 253,9 miljonus latu atkarībā no tā, cik ilgu laiku prasīs LM apķīlāto aktīvu pārdošana. Summā iekļauta summas, ko varētu atgūt valstij piederošie LM kreditori, neiņemtie nodokļi, uzturēšanas izmaksas, ko radītu uzņēmuma dīkstāve līdz tā pārdošanai, kā arī bezdarbnieku pabalstu izmaksa darbu zaudējušajiem. Tie vien pirmajā gadā veidotu 7,6 miljonus latu. 

Ir norāda, ka valsts LM grasās ieguldīt, balstoties uz pieņēmumu, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs, tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija ziņojumā valdībai iepriekš rakstījusi par negatīvām tendencēm ES metāla ražošanā.

Kopš paziņojuma par bankrota tuvumu LM vairākkārt informēja par ražošanas apturēšanu uz laiku. 2013.gada aprīļa beigās uzņēmums paziņoja, ka likvidē 80 štata vietas un gatavojas atbrīvot vēl 229. Ernst&Young veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu 2013.gada beigās aptuveni 96 miljonu latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

2013.gada pirmajā pusē Liepājas metalurga  saimnieciskā darbība nesusi 21,1milj. latu zaudējumu. Saskaņā ar laikraksta Dienas Bizness aprēķiniem tas nozīmē, ka ik dienas uzņēmums zaudē ap 120 tūkstošiem latu.Salīdzinājumam - 2012.gada pirmajā pusē akciju sabiedrības saimnieciskā darbība deva peļņu gandrīz 726 tūkstošu latu peļņu.

uz augšu

Pasludina uzņēmuma maksātnespēju un plāno tā pārdošanu

Liepājas tiesa 2013.gada oktobrī apstiprināja uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko bija izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas tika saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu Prudentia Advisers.

Oktobrī LM vadība atkārtoti aicināja valdību glābt uzņēmumu ar finansiālu ieguldījumu. Tā publiski vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvēršot akcijās. FM lūgumu noraidīja kā neizpildāmu, jo tas būtu jauns valsts atbalsts uzņēmumam, bet tāda sniegšana varot tikt vērtēta vien tad, ja solidāri iesaistās pārējie uzņēmuma kreditori un no tā nekādu labumu negūst pašreizējie uzņēmuma akcionāri.

2013.gada 4.novembrī LM administrators Haralds Velmers pieteica LM maksātnespēju, jo finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums nebija izpildījis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

S.Zaharjins un I.Segals pēc tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanas paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam Daļpolimetall, lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu. Atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa plānam no potenciālajiem investoriem līdz septembra beigām bija jāsaņem aizdevums 10 miljonu latu apmērā LM darbības nodrošināšanai, taču nekas tāds nenotika. Tam bija jākļūst par pirmo daļu no kopējās plānā paredzētā aizdevuma summas 37 miljonu latu apmērā, kas nodrošinātu uzņēmuma darbu.

12.novembrī Liepājas tiesa pasludināja uzņēmuma maksātnespēju. Administrators H.Velmers paredzēja, ka Liepājasmetalurgu varētu pārdot 2014.gada pavasarī un tas netiktu darīts izsoles ceļā, bet gan “starptautiskā tenderī”, izvērtējot labākos piedāvājumus. Tobrīd viņš stāstīja, ka atbilstoši veiktajam uzņēmuma novērtējumam, pamatražotni varētu pārdot par aptuveni 117 miljoniem eiro. Vēlāk tika ziņots, ka pārdošanai meklēs konsultantu.

2014.gada janvārī kreditoru prasījumi bija sasnieguši 186 miljonus eiro un tos vēl varēja turpināt pieteikt.

uz augšu

Jautājumus rada konsultanta izvēle un atlīdzība

LM izvešanai no krīzes Valsts kase kopā ar citiem kreditoriem piesaistīja uzņēmumu Prudentia, kam pirms tam valdība uzticēja arī konsultēšanu Parex bankas krīze un investora piesaisti lidsabiedrībai AirBaltic. Nevienā no gadījumiem netika rīkots konkurss – to pieļauj Publisko iepirkumu likuma 3.panta 3.daļā minētie izņēmuma gadījumi, kad par līguma slēgšanu var lemt Ministru kabinets.

Tā kā līgumam ar Prudentia noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, nav zināms arī uzņēmumam paredzētās atlīdzības apmērs. Portāls Pietiek.com ziņoja, ka 2.jūlijā valdības sēdes slepenajā daļā lemts uzņēmumu Prudentia prēmēt ar 500 000 latu lielu prēmiju par LM tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādi, ja tas tiks apstiprināts līdz tiesas noteiktajam termiņam - 26.augustam. Valdības vadītājs V.Dombrovskis pēc valdības sēdes notikušajā preses konferencē šo jautājumu atteicās komentēt. Viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke vēlāk apstiprināja, ka iespējamā prēmēšana valdībā skatīta, taču neatklāja paredzēto summu, vien norādīja, ka tā jebkurā gadījumā izmaksās mazāk nekā uzņēmuma maksātnespēja. Kā informē Valsts kase, paredzēts, ka prēmiju segs kreditoru klubs, kurā ir ne tikai Valsts kase un divi valsts uzņēmumi, bet arī privātie kreditori, turklāt paredzams, ka ieguldīto naudas summu atgūs, kad LM darbība tiks atjaunota.

Neoficiāli vērienīgu iepirkumu līgumu slēgšana arPrudentia tiek saistīta ar valdības vadītāja V.Dombrovska pārstāvētās partijas Vienotība interesēm. Viens no Vienotības vadošajiem politiķiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs no 1999.līdz 2002.gadam bija Prudentia partneris un direktors.

uz augšu

FM sola vairs nepiešķirt galvojumus privātuzņēmumiem

Valsts rīcību, galvojot un pēc tam LM vietā maksājot kredītu, 2013.gada septembrī kritizēja Valsts kontrole (VK). Tas tika pausts ziņojumā par 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. VK tajā norādīja, ka valsts galvojumu piešķiršanas un uzraudzības sistēma nav caurskatāma un izsekojama, konstatēti būtiski trūkumi to piešķiršanas un uzraudzības procesā. VK ar Finanšu ministriju esot saskaņojusi turpmākās darbības, kas mazinātu identificētos riskus. Finanšu ministrija savukārt ierosinājusi atteikties no prakses izsniegt privātiem uzņēmumiem valsts galvojumus. Atbalstu šim priekšlikumam pauda arī V.Dombrovskis.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.

 

Avoti:

Saeimas 2008.gada 14.novembra sēdes stenogramma

Finanšu ministrijas preses relīze par galvojuma parakstīšanu

Mašina, L.Latvenergo energoapgādes uzlabošanas projekta izmaksas segs elektroenerģijas lietotāji. Leta. 11.02.2008

Kārkls, N. Pašvaldība lūgs valsts atbalstu 112 miljonu latu kredītam Liepājas metalurga modernizācijai. Leta. 03.11.2008

Grundule, L. EK dod atļauju Latvijas valsts garantijai Liepājas metalurga kredītam. Leta. 15.12.2009

Lipmans: Valsts galvojuma piešķiršana Liepājas metalurgam ir aizdomīga. Nozare.lv. 18.06.2010

Spalvēns, R. Finanšu ministru pārsteidz Liepājas metalurga spēja attīstīties. Leta.08.08.2012

Pieprasa četru ministru vizīti Liepājas metalurgā Db.lv-Leta. 22.01.2013

TV3, Nekā personīga.Liepājas metalurgs prasīs valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā  24.03.2013
 
Liepājas metalurgalietā veiktas 14 kratīšanas; pagaidām aizturēto nav.Diena/Leta. 14.05.2013.

TV3, Nekā personīga.Kamēr Liepājas metalurga īpašnieki izliekas par nabagiem, finanšu ministrijai aiz muguras viņi pārskaita miljonus krimināllietā iesaistītai firmai Lietuvā.12.05.2013

Brauna, A. Tērauda ķīlnieki. Ir. 13.06.2013

Liepājas metalurgāatlaisti 80 darbinieki, plānots pārtraukt darba attiecības ar vēl 229, Diena.lv. 23.04.2013

Ekonomikas ministrijas preses relīze05.06.2013

Iespējams, „Liepājas metalurga” aizņēmuma atmaksas novērtējums nemaz nav ticis veikts. Pietiek.com. 12.02.2013.

Repše: Pieļaujot Liepājas Metalurga likvidēšanu, mēs likvidētu vienu nozari vispār. Diena.lv. 16.05.2013

Finanšu ministrijas preses relīze. 26.03.2013

Dokumenti par valsts galvojumu Liepājas metalurgam apgāž Repšes tagadējos apgalvojumus. Pietiek.com. 15.05.2013

Sākts kriminālprocess par Liepājas metalurga amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību. Pietiek.com. 23.01.2013

Hāka, Ž. Liepājas metalurgsatlaidīs darbiniekus un samazinās algas. Db.lv. 23.04.2013

Strupka, Z., Motivāns, I. Zaharjins pārsūdzējis spriedumu strīdā ar Lipmanu par Liepājas metalurga akcijām. Leta. 10.06.2013

Liepājas metalurgaSegals savu Jūrmalas villu atdāvinājis divpadsmitgadīgajam dēlam Pietiek.com. 26.06.2013

Zaharjins vērienīgi apdāvinājis brāli, dāvanas vērtība - gandrīz deviņi miljoni latu. Pietiek.com. 25.06.2013

Zaharjinu klans vērtīgākos īpašumus noslēpj ofšoros. Pietiek.com. 04.07.2013.

Latvijas Radio. Ministri: LM īpašnieku dāvinājumi palielina neuzticību pret viņiem. Lsm.lv. 27.06.2013

LTV, Panorāma. Ekonomikas policija: Likums ļauj arestēt arī trešajām personām nodoto mantu. LSM.lv. 27.06.2013

Liepājas metalurga preses relīze 03.07.2013

Liepājas metalurgssagatavojis tiesiskās aizsardzības plānu DB.lv. 12.07.2013

Lithens, K. Kalaus, M. Latvijas Gāze un Latvenergo vērsušās tiesā pret Liepājas metalurgu. Nozare.lv. 11.07.2013

Margēviča, A. Valdība "Liepājas metalurga" lietā lemj motivēt "Prudentia" ar pusmiljona latu prēmijatlīdzību . Pietiek.com. 02.07.2013

LTV. Panorāma. Portāls: "Prudentia" saņems pusmiljonu par LM TAP. 02.07.2013

Valsts kases pārvaldnieks: Apgrozāmie līdzekļi "Liepājas metalurgā" būtu jāiegulda akcionāriem Nozare.lv. 14.08.2013
 
Zaharjinam un Segalam izvirza prasību līdz pirmdienai atdot "Liepājas metalurga" akcijas. Nozare.lv. 16.08.2013
 
Motivāns, I. "Prudentia": Samaksājot Itālijas bankai, valsts ieguvusi balsstiesības kā "Liepājas metalurga" kreditors. Nozare.lv. 30.07.2013

LTV. Panorāma. «Metalurga» īpašnieki akcijas nav nodevuši; valdība atbalsta TAP. 20.08.2013

Motivāns, I. "Prudentia": Savas "Liepājas metalurga" akcijas jāatdod arī Lipmanam, saglabājot iespēju atgriezties akcionāra statusā. Nozare.lv.22.08.2013

Lēvalde, L. Liepājas metalurgs ik dienu zaudē 120 tūkstošus latu. Dienasbizness.lv. 26.08.2013

Kalaus, M. Visticamāk, netiks saņemts 10 miljonu aizdevums no "Liepājas metalurga" potenciālajiem investoriem. Nozare.lv. 30.09.2013.

Margeviča, A. "Liepājas metalurga" maksātnespēja valstij var izmaksāt ap 200 miljoniem latu. Pietiek.com. 30.10.2013

Motivāns, I. Tiesā tiks iesniegts "Liepājas metalurga" maksātnespējas pieteikums. Leta. 04.11.2013

Valtmane, E. Dombrovskis atbalsta atteikšanos no valsts galvojumu piešķiršanas privātajiem komersantiem. Leta. 01.10.2013

VK: 52 miljonu latu samaksāšana LM vietā ir nesaimnieciska. LSM.lv. 23.09.2013

«Liepājas metalurgs» pamatražotni iecerēts pārdot par 116,8 miljoniem eiro. LSM.lv. 22.01.2014

Noraida sūdzību par lēmumu, ar kuru atcelts aizdomās turamā statuss Zaharjinam un Segalam. Leta. 03.02.2014

Mūrniece, G. Pret Liepājas metalurga vadību rosinātā krimināllieta līdz tiesai var nenonākt. LSM.lv. 24/01.2014

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot