plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Muižniece un Saeimas viltotā protokola lieta
20
Aug
2013

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 15.novembrī

2011.gada 1.jūnijā pret V.Muižnieci tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošanu 2009.gada 1.septembrī, kad komisija skatīja jautājumu par partiju “melno kasu” kriminalizēšanu. Tolaik Saeimas Juridisko komisiju vadīja V.Muižniece, kura bija Saeimas deputāte no Tautas partijas.

No Saeimas deputātes krēsla 2010.gada 28.jūnijā V.Muižnieci Saeima ievēlēja par Satversmes tiesas tiesnesi. Līdz ar kriminālprocesa ierosināšanu tika apturētas V.Muižnieces Satversmes tiesas tiesneses pilnvaras, darbu Satversmes tiesā viņa turpina kā juriste.

Tiesneša imunitātes atcelšanai piekrita Satversmes tiesa, savukārt pēc diskusijām Saeimas Juridiskajā komisijā tika izlemts, ka šī lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. 

2012.gada 25.janvārī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors "Muižnieces lietu" nodevis Rīgas Centra rajona tiesai. Apsūdzība ir par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta "Dienesta viltojums" pirmajā daļā, izdarīšanu laikā, kad viņa bija Saeimas deputāte - Juridiskās komisijas priekšsēdētāja. 

Pirmajā instancē tiesa V.Muižniecei piesprieda 2000 latu naudas sodu prokurores prasīto 4000 latu vietā. V.Muižniece spriedumu pārsūdzēja, un lieta tiek skatīta otrajā instancē. 

Atslēgas vārdi: Muižniece, protokola viltošana, kriminālprocess, partiju melnās kases, Satversmes tiesa, Loskutovs, Čepāne

 

2011. gada 23.februārī 10.Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja I.Čepāne un Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs A.Loskutovs īpašā preses konferencē paziņoja, ka, Vineta Muižniece (šobrīd Satversmes tiesas tiesnese, kas uz laiku apturējusi pilnvaras), kura 9.Saeimas darbības noslēgumā vadīja Juridisko komisiju, iespējams, ir viltojusi vienu no šīs komisijas protokoliem.

2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdē tika skatīti KNAB sagatavotie grozījumi Krimināllikumā. Šie grozījumi paredzēja noteikt kriminālatbildību par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kas izdarīti lielā apmērā, izmantojot starpniekus, par pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti, vai arī ja partija pieprasījusi nelikumīgu partijas finansēšanu Grozījumi noteica bargus sodus par šādiem pārkāpumiem un tie tika uzskatīti par ļoti nozīmīgiem, lai pastiprinātu KNAB cīņu ar partiju melnajām kasēm.

Uz šo svarīgo grozījumu iestrēgšanu Saeimā norādīja gan partiju finansēšanas regulējuma eksperte I.Kažoka, gan KNAB, gan Valsts prezidents. 10.Saeimas deputāti, pētot šo priekšlikumu virzību 9.Saeimā, secināja, ka sēdes, kurā tika izskatīts likumprojekts, audioieraksts liecina, ka deputāti atbalstījuši likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā, taču rakstiskajā protokolā šāds deputātu lēmums nav atspoguļots un tādēļ likumprojekts tālāk nav virzīts.

Pēc A.Loskutova iesnieguma ģenerālprokuratūra uzsāka resorisko pārbaudi par protokola iespējamu viltošanu. Šobrīd lietā pret Juridiskās komisijas vadītāju V.Muižnieci ierosināts kriminālprocess un apturētas viņas kā Satversmes tiesas tiesneses pilnvaras. 

uz augšu

Protokols nesakrīt ar audioierakstu

10.Saeimas deputāti I.Čepāne (V) un A.Loskutovs (V) atklāja, ka Juridiskās komisijas sēdes, kurā tika skatīti priekšlikumi par partiju “melno kasu” kriminalizēšanu, rakstiskais protokols būtiski atšķiras no sēdes audioieraksta. Audioierakstā dzirdams, ka par likumprojekta virzību izskatīšanai pirmajā lasījumā nobalsojuši septiņi komisijas deputāti, pret nav bijis neviens, atturējies viens deputāts. Līdz ar to šis likumprojekts bijis jāvirza tālākai izskatīšanai. Savukārt sēdes protokolā par balsojumu nekas nav teikts. Tajā citēta komisijas vadītāja V.Muižniece: "Juridiskā komisija konstatējusi ievērojamās nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām. Atbalstot likumprojektu pašreizējā formā, nāktos to pilnībā pārstrādāt. Juridiskā komisija ņem vērā to, ka valdība strādā pie partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, un rosina arī šos Krimināllikuma grozījumus pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību. Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, jāskata kompleksi un saskaņoti." 

Kā medijiem skaidroja I.Čepāne, tad taujājot par šo atšķirību Juridiskās komisijas konsultantiem, viņi paskaidrojuši, ka šādu tekstu uzdevusi rakstīt Muižniece, un tas parakstīts vairākus mēnešus pēc sēdes. Konsultanti gan atzinuši, ka šis bijis vienīgais gadījums.

uz augšu

Muižniece viltošanu noliedz

V.Muižniece, kas kopš 2010.gada 28.jūnija ir Satversmes tiesas tiesnese, šādu protokola viltošanu medijiem sākumā kategoriski noliedza, taču vēlāk mīkstināja savu pozīciju, sakot, ka protokolā varētu būt kāda kļūda, un lūgusi papildināt sēdes protokolu ar savu nostāju.

uz augšu

Satversmes tiesa nevērtē reputācijas apdraudējumu

Satversmes tiesas priekšsēdētājs G.Kūtris Latvijas radio intervijā pauda viedokli, ka „šo situāciju varētu vērtēt ar jautājumu: „Kam sabiedrībā no šī paziņojuma bija kāds labums?”. Pirmām kārtām - [no tā nav labuma] ne Saeimai, kurai izrādās ar dokumentu apriti nav kārtībā, ne arī Satversmes tiesai, jo šobrīd ir izteikta ēna pār vienu no tiesnesēm. Savukārt sabiedrība no tā nekādu pozitīvo lādiņu nav ieguvusi, mēs kārtējo reizi esam nomelnojuši divas Latvijas iestādes. (..) Es varu vienīgi pateikt, ka, manuprāt, no šīs situācijas ieguvums ir tikai tiem cilvēkiem, kas publiski parāda sevi kā īstos taisnības cīnītājus. Tie ir Saeimas deputāti.” 

Kūtris atzina, ka ST pagājušā ilgā laika dēļ uz notikušo nav juridiska pamata kaut kā reaģēt - likumā noteikts, ka ētikas pārkāpuma gadījumā to var izvērtēt sešu mēnešu laikā no izdarīšanas brīža, taču nu kopš minētās 2009.gada 1.septembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdes pagājis jau pusotrs gads. "Es vienkārši nezinu, ar ko mēs varam sākt reaģēt," minēja ST priekšsēdētājs, uzsverot - situācija jau pārrunāta ar tiesnešiem, taču juridiska pamata ST pašreizējā situācijā kaut ko darīt nav.

uz augšu

Ģenerālprokuratūra ierosina kriminālprocesu

Pēc paziņojuma par savu atklājumu, A.Loskutovs (V) ar iesniegumu par iespējamu protokola viltošanu vērsās ģenerālprokuratūrā, kas uzsāka resorisko pārbaudi šajā lietā.

2011.gada 1.jūnijā ģenerālprokuratūra pēc pārbaudes pabeigšanas pret V.Muižnieci ierosināja kriminālprocesu par iespējamu 2009.gada 1.septembra Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošanu.

Kriminālprocess sākts par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Krimināllikums par šādu nodarījumu paredz sodu - arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām (4000 latu). Pirmstiesas izmeklēšanu šajā kriminālprocesā veic Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors.

uz augšu

Muižniece aptur Satversmes tiesas tiesneses pilnvaras, darbu ST turpina kā juriste

Pēc ziņām par ierosināto kriminālprocesu V.Muižniece rosināja apturēt viņas pilnvaras Satversmes tiesas tiesneses amatā līdz sāktā kriminālprocesa pabeigšanai, lai netiktu traucēts tiesas darbs un apšaubīti šajā laikā tiesas pieņemtie lēmumi.

Satversmes tiesas tiesneši slēgtā sēdē 2011.gada 3.jūnijā lēma par V.Muižnieces pilnvaru apturēšanu līdz nākamajam kriminālprocesa virzītāja lēmumam attiecībā uz Muižnieci.

Vēlāk izrādījās, ka pēc tiesneses pilnvaru apturēšanas, Muižniece turpina darbu ST kā juriste. ST priekšsēdētājs norādīja, ka tas, ka tiesnesim ir apturētas pilnvaras nenozīmē, ka viņš neko nedara un sēž mājās. Viņš norādīja, ka Muižniecei ir liegts veikt darbu tiesneša statusā, proti, sagatavot lietas, pieņemt spriedumus un veikt citus pienākumus, taču kā juriste viņa var strādāt. ST trūkst juridiskā personāla un tiesai ir jāveic dažādi apkopojumi un analīze. Gadījumā, ja pret viņu sāktā krimināllieta tiks izskatīta tiesā un viņa atzīta par nevainīgu izvirzītajās apsūdzībās, Muižniece nebūs zaudējusi savu kvalifikāciju kā juriste. Kūtris medijiem arī norādīja, ka Muižniece saņem minimālo tiesneša amata algu.

uz augšu

Muižnieci izdod kriminālvajāšanai

2011.gada oktobra sākumā prokuratūra vērsās pie Satversmes tiesas (ST) un Saeimas, lūdzot ļaut uzsākt kriminālvajāšanu pret V.Muižnieci. 2011.gada 10.oktobrī Satversmes tiesa deva piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu, lēmuma pieņemšanai par ST tiesneša izdošanu kriminālvajāšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. Ja ST ir piekritusi kriminālvajāšanas sākšanai pret ST tiesnesi, šī tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta. ST likums arī noteic, ka ST tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

Lūgumu dot atļauju kriminālvajāšanas uzsākšanai ģenerālprokuratūra bija nosūtījusi arī Valsts prezidentam, lai tas šo lūgumu nosūta pēc piekritības izskatīšanai Saeimai.

Saeimas Juridiskajā komisijā šis lūgums izraisīja debates par to, vai Saeimai ir tiesības šo jautājumu lemt. Arī Satversmes tiesa norādīja, ka vienīgi konstitucionālā tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu var lemt izdot kriminālvajāšanai ST tiesnesi un Saeimā šis jautājums nav skatāms.

2011.gada 2.novembrī Saeimas Juridiskā komisija pēc konsultācijām ar konstitucionālo tiesību ekspertiem piekrita Satversmes tiesas interpretācijai šajā jautājumā, proti, ka Saeimai nav kompetences lemt par šo lietu un Satversmes tiesas likums šādas tiesības deleģē pašai Satversmes tiesai. Lai Ģenerālprokuratūrai sniegtu Saeimas (nevis Juridiskās komisijas) atbildi, tika sagatavots lēmuma projekts, kurā atzīts, ka Saeimai pēc būtības nav kompetence lemt šajā jautājumā, ko apstiprinās Saeimas deputāti. Saeima atbalstīja šo lēmumprojektu 2011.gada 3.novembrī, 91 deputātam balsojot par, neviens neatturējās un neviens nebalsoja pret.

Prokuratūra bija solījusi decembra sākumā pret V.Muižnieci izvirzīt apsūdzību. Visbeidzot 2012.gada 25.janvārī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors "Muižnieces lietu" nodevis Rīgas Centra rajona tiesai. Apsūdzība ir par noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta "Dienesta viltojums" pirmajā daļā, izdarīšanu laikā, kad viņa bija Saeimas deputāte - Juridiskās komisijas priekšsēdētāja.Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

uz augšu

 Lietas izskatīšana tiesā

2012.gada 5.septembrī Rīgas Centra rajona tiesa sāka skatīt šo lietu. Lietu skata tiesnese Vija Siliniece, prokuratūru pārstāv prokurore Ilze Gailīte. V.Muižnieces advokāte ir Guna Kaminska.

Lietā pagaidām notiek liecinieku nopratināšana. Uz pirmajām sēdēm tika uzaicināti 13 liecinieki, viņu vidū ir gan bijušais Saeimas deputāts, šobrīd Valsts prezidenta kancelejas vadītājs G.Daudze, gan Saeimas deputāti - Dz.Rasnačs, I.Čepāne, A.Loskutovs.

Tiesā V.Muižniece savu vainu noliedz: "Ne tikai neesmu viltojusi kādu komisijas dokumentu, bet pat nekad neesmu iedomājusies, ka kaut kas tāds kādam deputātam vai komisijas darbiniekam varētu ienākt prātā vai vispār būtu iespējams."  Tiesā viņa norādīja, ka līdz pat pērnā gada septembrim nav zinājusi, ka 2009.gada septembra Juridiskās komisijas sēdes protokols nav bijis uzrakstīts savlaicīgi, bet tā projekts rakstīts 2010.gada februārī. "Nezinot šos apstākļus, es savās iepriekš sniegtajās liecībās nespēju pilnībā izskaidrot, kā informācija no manas darba piezīmju lapas, kas rakstīta 2009.gada nogalē, varēja tikt izmantota 2009.gada septembra komisijas protokola tekstā. Vēlreiz apliecinu, ka par 2009.gada septembra protokola melnraksta teksta papildināšanu ar tekstu, kas, iespējams, aizgūts no manas darba piezīmju lapas, man nekas nebija zināms un šajā sakarā nekādus uzdevumus konsultantēm neesmu devusi un arī nevarēju dot, jo par protokola neesamību netiku informēta," tiesā skaidroja Muižniece.

Muižnieces advokāte Guna Kaminska tiesai iesniedza Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājas Valentīnas Liholajas atzinumu par Muižniecei inkriminēto noziegumu. Ekspertes atzinumā, ko advokāte lūdza pievienot lietas materiāliem,  secināts, ka Muižnieces nodarījumā nav saskatāmas visas dienesta viltojuma sastāva pazīmes.

17.septembra tiesas sēdē prokurore pieteica lūgumu par informācijas pieprasīšanu no Saeimas uz vairākiem viņu interesējošiem jautājumiem. Prokurori, piemēram, interesēja, kāda ir Saeimas komisijas sēdes protokola juridiskā nozīme un vai protokols ir dokuments Krimināllikuma 327.panta izpratnē. Tieši šis pants ir inkriminēts Muižniecei un paredz atbildību par dienesta viltojumu. Tiesa prokurores lūgumu nolēma apmierināt un Saeimai pieprasīja atbildes uz šiem jautājumiem.

uz augšu

Divās instancēs atzīst par vainīgu

Prokurore I.Gailīte pirmās instances tiesas debatēs V.Muižnieci bija lūgusi sodīt ar maksimālo iespējamo naudassodu 20 minimālo mēnešalgu jeb 4000 latu apmērā. Tiesa, atzīstot V.Muižnieci par vainīgu, piesprieda viņai naudas sodu 10 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 2000 latu.

V.Muižniece spriedumu pārsūdzēja, un lieta tika nodota Rīgas apgabaltiesai. Protestu par spriedumu iesniedza arī Ģenerālprokuratūra. 2013.gada 11.novembrī apgabaltiesa pasludināja spriedumu – arī tā V.Muižnieci atzina par vainīgu un paturēja spēkā pirmajā instancē piespriesto sodu. Šo spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākas tiesas Senātā.

Satversmes tiesa V.Muižnieci no tiesneša amata neatbrīvoja, jo saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesnesis zaudē savu amatu, ja ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

uz augšu

Groza likumu, lai atstādinātajam nebūtu jāmaksā tiesneša alga

No amata atstādinātā V.Muižniece, kas ST pilda jurista pienākumus, saskaņā ar spēkā esošo likumu turpina saņemt tiesneses algu - 2430 latu pirms nodokļu nomaksas. Saeima nolēma šo kārtību mainīt un 2013.gada 20.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja attiecīgus grozījumus ST likumā.

Tie paredz, ka ST tiesnesi, kura pilnvaras apturētas, Satversmes tiesas priekšsēdētājs ar šā tiesneša piekrišanu uz atstādināšanas laiku norīko veikt citus pienākumus ST tādā amatā, kas nav valsts amatpersonas amats, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis norīkošanai citā darbā nepiekrīt, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Saskaņā ar grozījumiem, ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats ir saistīts ar personu reabilitējošiem apstākļiem vai spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.

Līdzīgs grozījumu projekts otrajā lasījumā atbalstīts arī Prokuratūras likumā attiecībā uz prokuroru atstādināšanu.

2013.gada 5.septembrī Saeima šos grozījumus pieņēma trešajā, galīgajā lasījumā. 

Avoti:

Kristovskis G. Muižniece tiesā noliedz dokumentu viltošanu. BNS, 07.09.2012.

Rutka, A. Ģenerālprokuratūra par kriminālvajāšanas sākšanu pret Muižnieci varētu lemt nākamnedēļ, LETA, 26.11.2011.
Kozule, E. Saeima paziņo, ka Muižnieces izdošana kriminālvajāšanai pēc būtības nav apspriežama parlamentā, LETA, 03.11.2011.

Iespējams, Muižniece viltojusi Saeimas komisijas protokolu, portāls ir.lv, 23.02.2011.

Latvijas radio žurnālistes Gintas Mūrnieces sižets LR1 raidījumā Krustpunkti, 08.03.2011.

De facto sižets par šo lietu “Muižniecei jauna versija par «protokola lietu”
Satversmes tiesa skaidrojums Delnai

Intervija ar ST priekšsēdētāju G.Kūtri. Latvijas radio, 28.02.2011., intervija programmā „Labrīt!”

A.Lazdiņš “Eksperti: Ja protokols tiešām viltots, tas ir nopietns noziegums”, Diena, 03.03.2011.
Kūtris: Muižnieces iespējamā viltotā sēdes protokola lietas ieguvēji ir tikai apvienības 'Vienotība' deputāti, Delfi.lv, 28.02.2011.

LETA video: Saeimas deputāta, bijušā Saeimas priekšsēdētāja G.Daudzes (ZZS) viedoklis

Providus eksperti Iveta Kažoka un Andrejs Judins par iespējamo protokola viltošanas lietu

V.Muižniece LTV Panorāmai atzīst, ka iespējams protokolā ir bijusi kļūda

Skruzis, J. Muižnieces krimināllietu apgabaltiesa turpinās izskatīt rudenī. Leta. 28.06.2013

Leijējs, A. Parlaments atbalsta likumprojektu, kas teorētiski varētu ietekmēt atstādinātās tiesneses Muižnieces atalgojumu. Leta. 20.06.2013

Skruzis, J. Tiesa Muižnieci atzīst par vainīgu dienesta viltojumā un piespriež viņai naudassodu. Leta. 25.10.2012

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot