plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Necaurskatāmā maksātnespējas administrācijas sistēma
15
Nov
2013

Pēdējās izmaiņas veiktas 2014.gada 13.janvārī

2012.gada rudenī žurnāls Ir nāca klajā ar pētījumu sēriju par uzņēmumu maksātnespējas procesiem, atklājot aizdomas par koruptīvu shēmu pastāvēšanu sistēmā. Analizējot maksātnespējas lietas triju gadu garumā, secināts, ka, vairāki desmiti uzņēmumu, panākot lietu nonākšanu pie vieniem un tiem pašiem administratoriem un tiesnešiem, ar viņu palīdzību, iespējams, fiktīvā veidā tikuši vaļā no ievērojamām parādsaistībām un atstājuši zaudētājos lielus kreditorus.

Lai gan par sistemātisku krāpniecību maksātnespējas procesos atklāti runāja vairāku banku pārstāvji un problēmas nozarē atzina arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, sagatavotie priekšlikumi administrācijas stingrākai uzraudzībai nav pieņemti. Necaurskatāmā maksātnespējas administrācijas sistēma tiek saistīta ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un brīvībai/LNNK(NA) interesēm – tās biedru un lielāko ziedotāju vidū ir vairāki esošie un bijušie administratori, kuru darbības godīgums ticis apšaubīts.

Atslēgas vārdi: Maksātnespējas administratori, Nacionālā apvienība,Aigars Lūsis, Māris Sprūds, Gaidis Bērziņš, Jānis Bordāns,Dāvis Stalts,Kolonna, Stats, Tērbatas biznesa centrs, Ēriks Kalnmeiers, Sandra Strence

Maina adresi, lai nonāktu pie īstā administratora

Pārbaudot vairākus simtus maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības lietas laika posmā no 2009. gada līdz šim gadam, Ir atklāja 45 gadījumus, kad finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikšanas mainījuši adreses. Vairākumā no tiem atkārtojas gan tiesu apgabali, uz kuriem šie uzņēmumi pārcēlušies, gan tiesnešu vārdi, pie kuriem nonākušas lietas. Turklāt tiesu elektroniskā lietu sadales sistēma, kas darbojas pēc nejaušas izlozes principa, atsevišķiem tiesnešiem „izlozējusi” arī savstarpēji saistītus uzņēmumus.

Žurnāls rakstīja par vairākiem lielos parādos nonākušiem uzņēmumiem, kas pēc šādas adrešu maiņas spējuši panākt sev labvēlīgu iznākumu – tas izdevies, jo par maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesā par galvenajiem vai pat vienīgajiem pretendentiem uz aktīviem apstiprināti ar tiem saistīti uzņēmumi, banku kreditoru prasības noraidot.

Kolonnaun Tērbatas biznesa centrs

Šādā veidā risinājusies, piemēram, Ievas Plaudes-Rēlingeres vadītā skaistumkopšanas biznesa grupas Kolonna maksātnespējas process. Īsi pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tās centrālais uzņēmums DK Holding mainīja juridisko adresi no Rīgas uz Kuldīgu. Likums nosaka, ka tienesis lietai nosaka to administratoru, kas tobrīd izrādās pirmais Maksātnespējas aģentūras «rindā» jeb administratoru nejaušā saraksta pašā augšgalā. Kolonnas gadījumā izrādījās, ka tiesnese un viņas it kā nejauši nozīmētā administratore iepriekš, ieņemdamas citus amatus tiesu sistēmā, strādājušas kopā un ir labi pazīstamas. Savukārt par vienīgo pretendentu uz DK Holding aktīviem administratore sākotnēji bija paredzējusi uzņēmumu, kurā pati I.Plaude savulaik bijusi amatpersona, un tikai pēc citu kreditoru protestiem šo lēmumu mainīja.

Cits raksturīgs piemērs ir Tērbatas biznesa centrs. Arī tas kopā ar vēl piecām savstarpēji saistītām firmām juridisko adresi mainīja neilgi pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikšanas, tā tiekot Centra rajona tiesas zonā.Tur elektroniskā sistēma visiem uzņēmumiem «izlozēja» vienu un to pašu tiesnesi, kas apstiprināja visu firmu glābšanas plānus.Tiesiskās aizsardzības gadījumā plānu, kā uzņēmumam atgūties, izstrādā un ar kreditoru vairākumu saskaņo paša uzņēmuma izvēlēts administrators. Tērbatas biznesa centram saskaņotāji bija divi ar šo uzņēmumu saistīti kreditori. Tika uzrādīts, ka tie it kā aizdevuši uzņēmumam 8,5 miljonus latu, lai gan Valsts ieņēmumu dienests secinājis, ka abi neveic nekādu saimniecisko darbību, un arī Uzņēmumu reģistra dati neliecināja par spēju šādu summu kreditēt. Savukārt Swedbank, kas savulaik Tērbatas biznesa centram pret ķīlu izsniedza aizdevumus, tiesiskās aizsardzības procesā netika atzīta par nodrošināto kreditoru un zaudēja 5,5 miljonus latu.

Bankas norāda uz iespējamu korupciju

Saistībā ar Tērbatas biznesa centra gadījumu Swedbank pārstāvji vērsās Saeimā. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai un Juridiskajai komisijai viņi norādīja, ka maksātnespējas procesa regulējums Latvijā tiek izmantots, «lai veidotu shēmas» un «sistemātiski izkrāptu» investoru līdzekļus, turklāt šis process notiek ar «negodprātīgu un, visticamāk, korumpētu amatpersonu (maksātnespējas administratoru un tiesnešu) līdzdalību». Swedbank sūdzējusies arī Augstākajai tiesai, Maksātnespējas administrācijai un prokuratūrai.

Arī valstij piederošās bankas Reverta pārstāvis Rolands Neilands juridisko adrešu maiņu ar mērķi panākt maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa izskatīšanu pie konkrētiem tiesnešiem žurnālam Ir nosauca par iespējamu korupciju. Viņš līdzīgi kā citi ar maksātnespējas procesiem saistītie cilvēki norādīja, ka pastāv tā saucamie maksātnespējas kooperatīvi, kuros vienkopus strādā vairāki administratori, pieņemot cits citam izdevīgus lēmumus – to darbība esot salīdzināma ar „maitasputniem”, kas „ciniski sadala uzņēmumu pārpalikumus. M.Neilands pieļāva, ka šāda sistēma Latvijā valda tāpēc, „ka tā ir izdevīga - arī visaugstākajos līmeņos”.

Viena procesa godīgumu apšauba arī Satversmes tiesa

2013.gada rudenī lēmēju godīgumu vienā maksātnespējas procesā apšaubīja arī Satversmes tiesa (ST). Lieta skar Danske bankassūdzību saistībā ar uzņēmuma Ceturtā planētamaksātnespēju. Banka pieteikusies tiesā kā kreditors, taču administrators to noraidījis. Tad banka panākusi labvēlīgu lēmumu Rīgas apgabaltiesā, taču tas pārsūdzēts un pa to laiku administrators izsolījis īpašumus, kas bija izsolīti par labu bankai. ST vērsās Ģenerālprokuratūrā, aicinot pārbaudīt faktus, kas saistīti ar konkrēto procesu. Kā ziņoja raidījums Panorāma,  ST radušās šaubas par procesa administratora Daiņa Bergmaņa un arī Rīgas Centra rajona tiesneša Raimonda Bula rīcības tiesiskumu šajā procesā. R.Buls savu rīcību nekomentēja, bet D.Bergmanis sacīja, ka lēmuma pamatojumam pēc būtības nevarot piekrist un ST esot maldināta. 

Saikne ar Nacionālo apvienību

Kā norādīja Ir, viens no maksātnespējas administratoriem, kas strādājis „kooperatīvā” un kura administrētās firmas mainījušas juridiskās adreses, ir Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, iepriekš Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis. Līdz 2012.gada vidum viņš strādāja par maksātnespējas administratoru ar praksi Antonijas ielā 7, kur vienkopus darbojas vairāki administratori. Viņu vidū arī viens no lielākajiem NA partijas Visu Latvijai! ziedotājiem Māris Sprūds (no 2010.līdz 2012.gadam tai ziedojis 28 000 latu, savukārt A.Lūsis no 2009.līdz 2013.gadam – 10 525 latu). Prese arī ziņoja, ka šajā adresē vairākkārt notikušas NA līderu tikšanās.

Viena no lietām, kurā darbojās gan A.Lūsis, gan M.Sprūds, bija Būvuzņēmuma STATStiesiskās aizsardzības process. Tās administrators bija A.Lūsis, savukārt cita ar to saistītam uzņēmuma Forburga administrators bija M.Sprūds. Pirms vēršanās tiesā uzņēmumi mainīja juridisko adresi.Senāts 2010.gadā nepārsūdzamā spriedumā konstatēja - Būvuzņēmuma STATS tiesiskās aizsardzības procesā ir pārkāpta likuma prasība līdzvērtīgi ievērot visu kreditoru intereses. Senāta atcelto plānu bija akceptējis A.Lūsis. Atkārtota tiesa jau citā sastāvā tiesiskās aizsardzības procesu pārtrauca, taču firma drīz atkal iesniedza jaunu pieteikumu un šajā laikā strauji mainīja adreses, līdz tiesnese V.Grebežniece 2010.gada nogalē pieteikumu apmierināja.

Būvuzņēmuma STATS advokāts2010.gadā bija cits NA biedrs Gaidis Bērziņš, kurš vēlāk kļuva par tieslietu ministru. Iepriekš arī viņš pārstāvējis uzņēmumus maksātnespējas procesos, tajā skaitā sadarbībā ar A.Lūsi. Tieši Nacionālās apvienības pārstāvji ilgstoši vadījuši Tieslietu ministriju, kuras uzraudzībā strādā Maksātnespējas aģentūra un kura atbild par normatīvo regulējumu šajā jomā. 

Minētais administrators M.Sprūds ziedojis ne tikai NA, bet arī Zaļo un Zemnieku savienībai. 2011.gadā viņš tai pārskaitījis 2500 latu, bet 2013.gadā – 10 000 latu. 2010.gadā portāls Pietiek.com ziņoja, ka M.Sprūds uz sev piederošā uzņēmuma Max Groupvārda iegādājies vismaz 260 tūkstošu eiro vērtu auto Bentley Mulsanne, kāds līdz tam Latvijā nevienam nebija piederējis.

Raivis Dzintars saskata politisko cīņu

NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars apvienības saistību ar maksātnespējas sistēmas izmantošanu negodīgos nolūkos noliedza. „Teikšu godīgi - es šīs lietas skatu vairāk kā politisko cīņu, no otras puses - ārvalstu konkurentu mēģinājumu meklēt un iemīt sev taku,” viņš sacīja žurnālam Ir. A.Lūsi un M.Sprūdu viņš uzskatot par gudriem un uzticamiem cilvēkiem, bet tiem, kuriem esot informācija par iespējamām nelikumībām, viņš ieteica vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.

Par NA pārstāvju saikni ar apšaubāmiem maksātnespējas procesiem runāja Saeimas deputāts Dāvis Stalts, 2013.gada aprīlī to minot kā iemeslu savai aiziešanai no šī politiskā spēka. Viņš vēlējās vadīt parlamentārās izmeklēšanas komisiju par situāciju Ķemeru sanatorijā, kuras īpašnieks Ominasis Latvija kļuvis maksātnespējīgs, taču NA frakcija savu biedru šajā amatā neatbalstīja. Kā sacīja D.Stalts, komisijas uzdevums būtu arī panākt, ka maksātnespējas administratoriem "jāsāk respektēt tiesu vara un tiesu sistēma Latvijā", kā arī padarīt maksātnespējas administratoru darbību caurredzamu.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kas arī pārstāv NA, atzina, ka maksātnespējas likuma regulējums nefunkcionē un ir jāmaina.„Nedomāju, ka viņi nejauši [pārreģistrējas], protams. Te jau nav jābūt naivam,” sacīja ministrs, paužot viedokli, ka problēmas cēlonis meklējams gan tiesās, gan administratoru darbā. Viņam esot politiskā griba situāciju mainīt, un to neietekmēšot arī partijas biedru līdzdalība maksātnespējas biznesā.

Saeimā nesteidzas labot sistēmas trūkumus

Par administratoru nepietiekamo uzraudzību salīdzinājumā ar viņiem piešķirtajām pilnvarām jau 2012.gada pavasarī runāja Ārvalstu investoru padome Latvijā. Priekšlikumos valdībai tās pārstāvji lūdza noteikt administratorus par valsts amatpersonām, kas liktu viņiem gan publiski atskaitīties par ienākumiem, gan pakļautu Korupcijas un novēršanas biroja uzraudzībai. Tāpat padome rosināja noteikt, ka maksātnespējas administratori nevar vienlaikus būt zvērināti advokāti.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība), nākot atklātībā informācijai par iespējamo krāpšanos maksātnespējas lietās, 2013.gada sākumā Tieslietu ministrijai lūdza izvērtēt, vai likumi un to piemērošana ir pietiekami efektīva, lai novērstu ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu.

Maksātnespējas likuma grozījumi 2013.gada pavasarī tika skatīti Saeimā, un attiecībā uz juridisko personu maksātnespējas procesiem tika iesniegta virkne priekšlikumu. Starp tiem bija ieteikumi mainīt administratoru izraudzīšanās kārtību tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī paplašināt administratoru pilnvaras, ļaujot apšaubīt kreditoru prasījumu īstumu, lai izvairītos no tā saukto fiktīvo kreditoru zīmēšanas. Taču priekšlikumu vidū vairs nebija kādreizējā ierosinājuma administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām.

Tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nolemtsprioritāri skatīt priekšlikumus, kas attiecas uz fizisko personu maksātnespēju, juridisko personu maksātnespējas kārtību un administratoru darbības regulējuma maiņu atliekot uz vēlāku laiku.

Partija atsauc Bordānu, premjers ministru maiņai nepiekrīt

Tieslietu ministra J.Bordāna vēlme padarīt caurskatāmāku maksātnespējas administrācijas procesu, visticamāk, bija viens no iemesliem, kāpēc NA nolēma atsaukt viņu no amata. 2013.gada 1.novembrī NA ietilpstošā TB/LNNK izslēdza viņu no partijas, bet NA valde arī paziņoja, ka viņam jāpamet tieslietu ministra amats. Lai gan apvienības līderi kā vienīgo iemeslu minēja J.Bordāna atrašanos biedrībā Demokrātiskie patrioti, kas tiekot gatavota kļūšanai par konkurējošu politisko partiju, politikas eksperti norādīja, ka tādējādi partija izrēķinās ar ministru par viņa centieniem reformēt maksātnespējas administrācijas sistēmu. Arī paša ministra teiktais liecina, ka partijas vadībā neapmierinātība ar viņa aktivitātēm šajā jomā bijusi liela.

J.Bordāns pēc viņa izslēgšanas no partijas atzina, ka bijis informēts par nelikumīgiem darījumiem maksātnespējas administrācijas procesos. „Man tagad pieklājīgi jāizsakās, bet tie dokumenti, ko esmu redzējis - tā ir sasodīta noziedzība,” viņš, runājot par maksātnespējas administrāciju, sacīja intervijā žurnālam Ir.

Dažas dienas pēc paziņojuma par J.Bordāna atsaukšanu no amata NA valde izvirzīja šim amatam Rīgas domes deputāti Baibu Broku. Taču likums neparedz partijai tiesības atsaukt savu ministru un arī pats J.Bordāns paziņoja, ka negrasās atkāpties. Viņa pusē nostājās „Vienotība” un premjers V.Dombrovskis, līdz ar to J.Bordāns amatu saglabāja.

2013.gada 28.novembrī, nedēļu pēc 54 cilvēku bojāejas, sagrūstot lielveikalam Maxima, V.Dombrovskis paziņoja par demisiju, kas faktiski nozīmēja, ka J.Bordāns amatu tomēr nesaglabās. Lai gan kā oficiālais iemesls tika minēta atbildības uzņemšanās par notikušo traģēdiju, politologi norādīja uz aizvien augošajām domstarpībām koalīcijas partiju vidū, tostarp saistībā ar maksātnespējas administrācijas reformu. Jaunās valdības veidošanas sarunās Tieslietu ministrijas vadību bija paredzēts atkal uzticēt NA, un tās vadošie politiķi kā savu kandidāti minēja B.Broku, kura reformas maksātnespējas administrācijas sistēmā iepriekš nebija saukusi par prioritārām.

Ministrs par pārkāpumiem vērsies Ģenerālprokuratūrā

Savukārt TV3 raidījumam Nekā personīgi J.Bordāns jau konkrētāk pauda, ka iemesls varētu būt kāda konkrēta maksātnespējas administrācijas lieta, kuras likumību viņš lūdzis pārbaudīt Ģenerālprokuratūrai. Runa ir par Lietuvas bankas Medicinos bank neveiksmīgajiem centieniem atgūt kādai Latvijā reģistrētam lietuviešu uzņēmumam aizdotos 2,9 miljonus eiro. Par labu bankai bija ieķīlāti 35 hektāri zemes Latvijas - Lietuvas pierobežā, bet, kad uzņēmums Nida investbankrotēja, bankai zemi iegūt tomēr neizdevās. Uzņēmēji paši pieteikuši maksātnespēju un sastādījuši kreditoru sarakstu, kurā bankas nav bijis, savukārt zemes pārdošanai izsludināta izsole, par kuru banka netika informēta un līdz ar to nokavējusi pieteikšanās termiņu.

Savu uzņēmēju aizstāvībā iesaistījusies arī Lietuvas vēstniecība Latvijā, norādot, ka administratora un  tiesneša lēmumu dēļ ir pamats runāt par  Lietuvas investīciju aizsardzības līguma pārkāpumu. Savukārt apkrāptā Medicinos bank vērsusies ar sūdzību Eiropas Komisijā.

 Nekā personīgiziņoja, ka šajā lietā viens no iesaistītajiem administratoriem ir Ainars Kreics, kurš pamatā darbojas Liepājā, taču Rīgā strādā vienās telpās  ar NA ģenerālsekretāru A.Lūsi. A.Lūsis dažas dienas pēc J.Bordāna izslēgšanas no partijas un ministra atsaukšanas  paziņoja, ka nolēmis pilnībā pārtraukt savu darbību maksātnespējas administratoru jomā un izstāties no Latvijas sertificētu maksātnespējas administratoru asociācijas. Tas esot noticis, reaģējot uz "nievājošiem izteikumiem, kas vērsti pret maksātnespējas procesa administratoriem". A.Lūsis pauda jau iepriekš NA vadošo politiķu izteikto viedokli, ka administratori „ir aktīvi iestājušies pret ārvalstu komercbanku patvaļu un nekaunību, par to nemitīgi saņemot, bet izturot sitienus."

Ministrs piedāvā stingru maksātnespējas administrācijas uzraudzību

Divas dienas pirms tam, kad NA nolēma J.Bordānu no ministra amata atsaukt, viņš preses konferencē iepazīstināja ar Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Tie pastiprinātu kontroli pār administratoru darbu. Saskaņā ar grozījumu projektu maksātnespējas procesa administratori turpmāk tiktu pielīdzināti valsts amatpersonām, līdz ar to viņi tiktu pakļauti interešu konflikta novēršanas likuma ierobežojumiem un KNAB uzraudzībai. Tāpat administratora darbu vairs nevarētu savienot ar advokāta pienākumu pildīšanu. Otrs priekšlikums paredz maksātnespējas administratoru sertificēšanu, ko pašlaik veic pašu administratoru veidota nevalstiska organizācija, nodot valstij.

Ministra aktivitātes kritizēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācija, norādot, ka nezina nevienu valsti, kur administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām. Arī sertifikāciju, pēc asociācijas domām, jāsaglabā pašu administratoru rokās.

J.Bordāns ar šiem likuma grozījumiem nāca klajā aptuveni gadu pēc tam, kad Maksātnespējas likumu atvēra Saeima. Taču neviens līdz šim nebija piedāvājis tik kardinālus risinājumus šīs jomas sakārtošanai, norādīja Ir.

2013.gada 28.novembrī Saeima Maksātnespējas likuma grozījumus skatīja otrajā lasījumā. Neviena no J.Bordāna pieteiktajām būtiskajām reformām priekšlikumos nebija ietverta, bet ministrs solīja, ka tas tiks darīts likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā. Attiecīgi priekšlikumi Saeimā tika iesniegti 2014.gada 10.janvārī. Tie paredzēja administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām, kā arī radikālas izmaiņas administratoru sertificēšanas sistēmā. To nodrošinātu ne vairs pašu administratoru izveidotā asociācija, bet valsts Maksātnespējas administrācijas veidolā. Tāpat bija paredzēts novērst iespēju uzņēmumiem panākt maksātnespējas procesa nonākšanu sev vēlama administratora rokās, pirms maksātnespējas pieteikuma mainot juridisko adresi. Tas tiktu panākts, veidojot vienu administratoru amata pretendentu sarakstu jeb rindu un pārskatot administratoru pieteikšanās un atteikšanās kārtību no pretendenta saraksta.

Aizdomās par atbalstu maksātnespējas shēmām nomaina tiesas priekšsēdētāju

2013.gadā beidzās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences piecu gadu pilnvaru termiņš. Jūlijā noslēdzās konkurss, kurā viņa atkal uzvarēja, taču J.Bordāna iebilžu dēļ viņa amatā netika apstiprināta. Sākotnēji ministrs norādīja uz Rīgas apgabaltiesas reputāciju, jautājot, vai tā ir „uzlabojusies tik nozīmīgi, ka nedomājot par izvēli, desmit gadus no vietas lielākajai un nozīmīgākajai tiesai varu atļauties nemainīt vadītāju”. Atkārtotajā konkursā gada nogalē par labākajām kandidātēm komisija atzina S.Strenci un Daci Vilsoni, un J.Bordāns par pienākumu izpildītāju iecēla D.Vilsoni. Šo soli ministrs pamatoja ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstuli, kurā klasificētā informācijā esot norādīts uz S.Strences vadītajā apgabaltiesā notikušām darbībām, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm. Tās saistītas ar maksātnespējas administrācijas procesiem.

16.decembrī Tieslietu padome pēc ministra priekšlikuma D.Vilsoni apstiprināja amatā. Viņš uz sēdi bija uzaicinājis arī KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi, kas, pēc LTV raidījuma Panorāma vēstītā, izraisījis emociju izvirdumu – nikns esot kļuvis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pieprasījis, lai advokāts Bordāns nerīko izrādes. No 15 padomes locekļiem aizklātā balsojumā par S.Vilsoni nobalsoja deviņi. Trīs bija pret, divi atturējās, bet viens nebalsoja. Kā norādīja Panorāma, iepriekš tā rīkoties bija solījis ģenerālprokurors.

S.Strence, kuras dēls ir maksātnespējas administrators, intervijā žurnālam Ir noliedza, ka būtu pieņēmusi maksātnespēju pieteikušajiem uzņēmējiem un administratoriem labvēlīgus lēmumus, taču nenoliedza, ka blakussūdzības un izsoles aktu apstiprināšanas dala nevis dators elektroniski pēc nejaušības principa, bet gan civillietu kolēģijas priekšsēdētāja, tādējādi dodot iespēju tām nonākt pie konkrētiem tiesnešiem. D.Vilsone pēc stāšanās amatā sadali atkal padarīja datorizētu. S.Strence arī atzina, ka rīkojusi vairākas tikšanās ar maksātnespējas administratoriem, lai runātu par nozares sakārtošanu.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.

Avoti:

Ķirsons, M. Administratorus grib likt zem lupas. Db.lv. 06.06.2012

Sprance, I. Viltus nabagi. Ir.12.09.2012

Sprance, I. Maksātnespējas ķēķis. Ir. 19.09.2012 
 
Sprance, I.  Ceļojošais cirks. Ir. 04.04.2013. 
 
LTV. De Facto. Saeima nesteigs mainīt administratoru atbildību atvērtajā Maksātnespējas likumā. 28.04.2013
 
Sprance, I. Stalts: Pietiek dziedāt, vajag tiesiskumu sakārtot. Ir. 09.05.2013

KNAB partiju finanšu datubāze

ST šaubās par tiesneša Bula rīcību. LSM.lv. 11.10.2013

Lastovska, A. Āboltiņa: Izskatās, ka VL-TB/LNNK mēģina izrēķināties ar labi strādājošu ministru. Leta. 01.11.2013

Sprance, I. Nevēlamais. Ir. 06.11.2013 

TV3. Nekā personīga. Lietuvas banka sūdzas Eiropas komisijai par Latvijā zaudētu 2, 9 miljonu eiro aizdevumu. Premjers uzdod sakārtot neskaidro sistēmu, kā skata strīdus starp investoriem un valsti.10.11.2013

Par tieslietu ministra nākotni aizvien nav skaidrības. LSM.lv. 11.11.2013

Sprance, I. Bordāns: Tieslietu ministrs nedrīkst par to nerunāt.Ir.lv. 07.11.2013.

Strupka, Z. Maksātnespējas administratoru asociācija aicina sertifikāciju saglabāt nevalstiskā sektora atbildībā. Leta, 07.11.2013

Strupka, Z. Asociācijai nav zināmas citas valstis, kur administratori būtu valsts amatpersonas. Leta. 29.10.2013

Lapsa, L. Kā uz pasauli skatās parādu piedzinējs ar Bentley Mulsanne. Pietiek.com. 04.11.2010.

Kristovskis, G. Strencekļūst par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju; Bordāns skaidri neatbild par viņas nākotni šajā amatā. Leta. 17.07.2013

Sprance, I. Strence: A kāpēc ne?Ir. 06.12.2013

LTV. Panorāma. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja būs Daiga Vilsone.16.12.2013

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot