plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
„Oligarhu lieta” un Šlesers
20
Aug
2013

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 20.augustā.

2011.gada 25.maijā KNAB apjomīgas korupcijas lietas izmeklēšanas gaitā veica kratīšanas vairāk kā 40 objektos, kas saistīti ar A.Šleseru, A.Šķēli un A.Lembergu. Lai gan lieta atrodas izmeklēšanas stadijā un tās apjomus var tikai nojaust, šķiet, ka tas varētu būt līdz šim lielākais ar augsta ranga politiķiem saistītais kriminālprocess. Lietas centrā ir A.Šlesers, un tā iezīmē trīs Latvijas oligarhu savstarpējās attiecības un līdz šim noliegto ietekmi privātajā biznesā un daļēji valstij piederošajā “Air Baltic”. Saeimas lēmums neļaut KNAB šī kriminālprocesa ietvaros veikt kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietā bija galvenais iemesls Valsts prezidenta ierosinātajai Saeimas atlaišanai. 

 
Atslēgas vārdi: KNAB, Saeimas atlaišana, oligarhi, Ģenerālprokuratūra, Šlesers, Šķēle, Lembergs, Fliks, Orlovs, kratīšana, Jaunais vilnis, Diena, Rīgas tirdzniecības osta, Rīdzenes sarunas, Jaundžeikars
 
uz augšu
Mēģinājumi vājināt KNAB
 
Vēl pirms lietas izmeklēšana kļuva publiska, notika mēģinājumi paralizēt KNAB darbu un atbrīvot no amata ilggadējos priekšnieka vietniekus Alvi Vilku un Jutu Strīķi. 2010.gada pavasarī saasinājās situācija KNAB. Biroja priekšnieks N.Vilnītis uzsāka kritiski vērtēto KNAB reģionālo reformu, darbu pameta vairāki pieredzējuši darbinieki, tika uzsāktas dienesta pārbaudes pret J.Strīķi un A.Vilku, kurš rezultātā  tika atbrīvots no amata. To pavadīja A.Šķēles, A.Šlesera un A.Lemberga publiski uzbrukumi birojam. 2010.gada septembrī KNAB uzaicināja ierasties uz biroju A.Šlesera partijas LPP/LC kampaņas organizētāju Ēriku Stendzenieku, ar to izsaucot Šlesera draudus: “Ja KNAB pildīs uzstādījumus no centrālās varas, tad pēc vēlēšanām var rasties problēmas tiem cilvēkiem, kuri būs iejaukušies politikā. Aicinu KNAB vadību neiejaukties Latvijas politikā.” A.Šķēle (PLL) 2010.gada rudenī biroja darbinieku notiekošo nodēvēja par “smieklīgu un nesaprotamu.”
 
uz augšu
Uzsākts kriminālprocess par oligarhu slēptu ietekmi uzņēmumos
 
Kā liecina KNAB vēlāk izplatītā informācija, 2011.gada 20.maijā KNAB uzsāka kriminālprocesu par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers, un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos - SIA "Zaķusalas Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Eurolines", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Abi krasti". Kā izriet no KNAB sniegtās informācijas, Šlesers kopš 2010.gada februāra ir veicis darbības, lai pārņemtu savā kontrolē arī vienu no lielākajiem Rīgas Brīvostā strādājošajiem uzņēmumiem SIA “Rīgas Tirdzniecības osta”. Lielākā daļa no šiem uzņēmumiem pieder dažādām ārzonas firmām, bet daļai ir saistība ar Šlesera draugu un biznesa partneri Viesturu Koziolu. 
 
uz augšu
Kratīšana arī laikrakstā “Diena”

Oligarhu kratīšanu lietas ietvaros iezīmējās arī Šlesera saistība ar AS “Dienas mediji”. 2009.gada vasarā laikraksta “Diena” izdevēju bija iegādājušies noslēpumainie investori no Lielbritānijas - Roulendu ģimene. Kopš tā laika tika izteikti minējumi, ka aiz Roulendiem patiesībā slēpjas kāds no Latvijas oligarhiem, kas izmantoja laikraksta finanšu grūtības, lai likvidētu neatkarīgo un politiķiem kritisko laikrakstu. Šos minējumus pastiprināja fakts, ka 2010.gada augustā AS “Diena” kontrolpakete nonāca tuva A.Šlesera drauga Viestura Koziola īpašumā. 2011.gada 25.maija naktī KNAB darbinieki bija veikuši kratīšanas arī Viestura Koziola kabinetā AS “Diena”. Taču Koziols apgalvoja, ka viņš ir vienīgais uzņēmuma īpašnieks un darbojas tikai savā vārdā. 
 
uz augšu
Aizdomas par Šlesera ietekmi Rīgas Brīvostas valdē
 
Viena no KNAB izmeklētajām epizodēm ir saistīta ar cīņu par ietekmi Rīgas Brīvostas valdē. Kā norāda KNAB, pēc tam, kad A.šlesers kļuva par deputātu un zaudēja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš mēģināja savas intereses panākt sava partijas biedra Andra Amerika iecelšanu Rīgas Brīvostas valdē. Kā samaksu par šo pretimnākšanu Ventspils domes deputāts, kā noprotams - A.Lembergs, esot pieprasījis reklāmas līguma noslēgšanu ar viņa kontrolē esošo izdevniecību “Mediju nams”. Savukārt A.Šlesers esot pieprasījis “Air Baltic” vadītājam Bertoldam Flikam 2009.-2010.gadā noslēgt fiktīvus reklāmas līgumus ar plašsaziņas līdzekļiem par Air Baltic vai Rīgas pilsētas popularizēšanu (ar nodibinājuma “Live Riga” starpniecību), lai slēpti reklamētu A.Šlesera pārstāvētās politiskās organizācijas. Žurnāla “IR”un portāla Pietiek.com rīcībā nonākušais KNAB lūgums Saeimai liecina, ka šajā epizodē runa varētu būt par vismaz 100 000 latu.
 
uz augšu
Informācijas noplūde - mēģinājumi bremzēt kriminālprocesu
 
Īsi pirms kriminālprocesa ietvaros paredzētajām operatīvajām darbībām notika informācijas noplūde par izmeklēšanas gaitu. 2011.gada maija sākumā A.Šlesers publiski izteicās, ka viņam kļuvis zināms, ka Latvijas “specdienesti” esot noklausījušies sarunas viesnīcā “Rīdzene” VIP numuros, kur uzturas pašmāju un ārvalstu augsta līmeņa amatpersonas. Zināms, ka šo viesnīcu izmanto arī A.Šlesers dažādu tikšanos organizēšanai. Gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūra šos apgalvojumus noliedza. Turklāt Šlesers atteicās rakstīt Ģenerālprokuratūrai iesniegumu par iespējamo noklausīšanos. Savukārt 2011.gada 25. maija rītā NRA interneta vietnē parādījās raksts, kurā tika izpausta informācija par gaidāmo  “kārtējo skaļo specoperāciju ar kāda politikas smagsvara aizturēšanu.” Vēlāk Ģenerālprokuratūra par šo informācijas noplūdi uzsāka kriminālprocesu.
 
uz augšu
KNAB krata oligarhus
 
2011.gada 25.maijā, kā vēlāk atzina ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers - reaģējot uz informācijas noplūdi, KNAB darbinieki veica saskaņotas plaša apjoma kratīšanas. Kopumā līdz 30.maijam tika veiktas 42 kratīšanas, kas saistītas ar 11 personām, no kurām 6 ir amatpersonas. Procesa gaitā pieprasīta palīdzība no 5 ārvalstīm. KNAB izmeklētāji ieradās A.Lemberga īpašumā Puzē un viņa kabinetā Ventspils domē, kā arī A.Šķēlem daļēji piederošajā SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas”, acīmredzot, saistībā ar aizdomām par A.Šķēles slēptajām īpašumtiesībām Rīgas Tirdzniecības ostā. Kratīšanas notika arī nacionālajā aviosabiedrībā “Air Baltic” un tās līdzīpašniekā “Baltijas aviācijas sistēmas”, NRA izdevējā “Mediju nams”, Šleseru ģimenei kopīgi piederošajā SIA ”Avadels”. Lai gan “Air Baltic” pārstāvis noliedza fiktīvu reklāmas līgumu slēgšanu un pat apgalvoja, ka piesaistīs auditorus, lai pārbaudītu reklāmas līgumus, tomēr zināms, ka aviokompānijas vadītājs Bertolds Fliks, kurš kratīšanu laikā atradās ārzemēs, kopš tā laika, līdz amata zaudēšanai, Latvijā neatgriezās.
 
Šlesers, Šķēle, Lembergs un viņu advokāti kategoriski noliedza saistību ar lietā minētajiem uzņēmumiem. Šlesers vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par to, ka KNAB pieprasījumā parlamentam atļaut kratīšanu viņa dzīvesvietā norādīti "acīmredzami nepatiesi apgalvojumi.” A.Ameriks, kura kabinetā tika izņemts dators, izteica aicinājumu Ministru kabinetam un Saeimai “..pieņemt kaut kādu lēmumu par šīs represīvās iestādes tālāko statusu.”
 
uz augšu
Likumdevējs pret tiesībsargiem
 
Lai varētu veikt kratīšanu galvenā aizdomā turamā A.Šlesera dzīvesvietā, bija nepieciešams Saeimas balsojums, taču likumdevēja reakcija bija šokējoša, Šlesera un Šķēles apvienībai "Par labu Latviju!" gūstot SC un valdības koalīcijā esošās ZZS atbalstu, lai nepieļautu kriminālprocesā nepieciešamās darbības Šlesera dzīvesvietā. 2011.gada 25.maijā, kad tika veiktas visas pārējās pārējās kratīšanas, KNAB izmeklētāja nosūtīja pieprasījumu Saeimai atļaut veikt kratīšanu arī A.Šlesera dzīvesvietā. Vienlaikus Saeimai nosūtīja vēstuli arī LR ģenerālprokurors, norādot, ka šāds pieprasījums saskaņā ar LR Kriminālprocesa likumu ir KNAB kā procesa virzītāja, nevis Ģenerālprokuratūras kompetencē. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, kam KNAB pieprasījums bija jāizskata vispirms, to neatbalstīja, trīs PLL, ZZS un SC pārstāvjiem atturoties, bet diviem Vienotības un VL-TB/LNNK pārstāvjiem - balsojot par. Turklāt komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs publiski pauda viedokli, ka no ģenerālprokurora vēstules izriet, ka prokuratūra nepiekrīt pieprasījumam veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. Tādēļ ģenerālprokuroram nācās nākamajā dienā nosūtīt Saeimai vēl vienu, stipri vienkāršāk formulētu vēstuli, kurā tika lūgts atbalstīt KNAB lūgumu. LR ģenerālprokurora Ē.Kalmeiera skaidrojums intervijā Latvijas Radio liek secināt, ka V.Orlovs ir vai nu maldinājis Saeimu, vai nu parādījis normatīvo aktu nepārzināšanu. 
 
uz augšu
PLL, SC un ZZS vienoti Šlesera aizstāvībai
 
Liela daļa Saeimas deputātu debatēs pirms balsojuma un komentāros plašsaziņas līdzekļiem ieņēma Šleseru aizstāvošu nostāju, mēģinot saistīt kratīšanas ar gaidāmajām  prezidenta vēlēšanām. Valdības koalīcijā esošās ZZS frakcijas vadītājs A.Brigmanis KNAB darbības vēlāk nosauca par “pretsitienu” partijai. Vairāki deputāti (PLL deputāti A.Bērziņš un E.Zalāns, SC deputāts Boriss Cilevičs) aicinājumu balsot pret atļauju kratīšanai Šlesera īpašumā pamatoja ar to, ka līdz ar informācijas noplūdi medijos kratīšanai esot zudis nozieguma atklāšanai nepieciešamais “pārsteiguma moments”. Tomēr vislielāko šoku Latvijas sabiedrībai radīja daļas deputātu debatēs par šo jautājumu atklāti paustā nicinošā attieksme pret KNAB un citām Latvijas tiesībsargājošām institūcijām. Bijušais ministru prezidents Andris Bērziņš (PLL) KNAB darbības pat nosauca par “manipulāciju ar varu pretēji likuma burtam un garam.” E.Zalāns (PLL) apgalvoja, ka šāds KNAB lūgums ir “bezjēdzība”. SC deputāts Boriss Cilevičs apgalvoja, ka KNAB lūgums diskreditē cīņu pret korupciju. Viņa partijas biedrs S.Dolgopolovs izmantoja krievu literārās valodas vārdnīcās neatrodamu slengu un neizprotamu metaforu, lai skaidrotu, kādēļ uzskata KNAB lūgumu par nepieņemamu: “man personīgi rodas iespaids, ka šeit ir svarīgi parādīt tā saucamās „šašečkas”, nevis braukšanas līdzekli.” Starpsaucienos no zāles tiesībsargājošo iestāžu profesionalitāti apšaubīja arī SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
 
Rezultātā par atļauju veikt kratīšanu balsoja 35 "Vienotības" un apvienības VL-TB/LNNK deputāti, pret šādas atļaujas došanu balsoja septiņi "Par Labu Latviju" frakcijas deputāti un divi deputāti no ZZS - Iveta Grigule (ZZS) un Vitauts Staņa (ZZS). Balsojumā atturējās 37 deputāti - pārējie ZZS deputāti un "Saskaņas centra" frakcija. Balsojumā nepiedalījās ZZS frakcijas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Laimis Šāvējs un Didzis Zemmers, kā arī pats Šlesers.
 
Nākamajā dienā intervijā Latvijas Radio LR ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers atzina, ka debatēs nosaucot KNAB lūgumu par farsu, deputāti ir apvainojuši vairākas tiesībsargājošās institūcijas - tiesu, Ģenerālprokuratūru, KNAB. Viņš norādīja, ka Saeimas balsojums ir “pamats izdarīt secinājumu par deputātu imunitātes institūta būtības pārskatīšanu.”
 
uz augšu
Lemberga seifs
 
Īsu brīdi teju vai katra politikas procesiem sekojoša cilvēka uzmanību piesaistīja A.Lemberga seifs. Kad KNAB darbinieki lūdza A.Lembergu atvērt seifu viņa kabinetā, viņš apgalvoja, ka ir aizmirsis seifa kodu, tādēļ KNAB darbiniekiem nācās piesaistīt speciālista palīdzību. Kad seifs tika atvērts, tajā atrada tikai maznozīmīgus dokumentus. Starplaikā tika izteikta minējumu gūzma par seifa saturu un radīta interneta spēle, kuru 22 stundu laikā paguva izspēlēt 10 000 cilvēku.
 
uz augšu
 
Lemberga „dienasgrāmatas”
 
Vērienīgo kratīšanas objektu vidū bija arī Aivara Lemberga par Puzes muižu dēvētās Vecupes, no kurienes kratīšanas laikā tika izņemti Lemberga veiktie pieraksti plānotājos, kur viņs dokumentējis pēdējo gadu notikumus – kad, cikos, ar ko ticies un par kādiem jautājumiem. Dienasgrāmatās minēto personu vidū esot arī vairākas augstas amatpersonas. Žurnālam Ir Kāds avots drošības iestādēs atzinis, ka šie Lemberga plānotāji esot «lielisks izmeklēšanas materiāls», kas ļaujot uztvert daudzu notikumu kontekstu un apjaust Lemberga ietekmi uz politiskajiem procesiem. Kāds cits informēts cilvēks medijiem salīdzināja šos materiālus ar «jaunu Lemberga stipendiātu lietu», tikai šoreiz izmeklētāju rīcībā nonākuši nevis faili, kas izņemti no citas personas (grāmatvedes Gitas Grasmanes) datora, bet gan ar paša Lemberga roku rakstītas piezīmes. Mediji norāda, ka dienasgrāmatās varētu būt atrodama arī informācija, kas varētu būt neglaimojoša arī šobrīd pie varas esošiem politiķiem.
 
uz augšu
Pratināšanu jaunais vilnis
 
2011.gada jūlijā muzikālā konkursa “Jaunais vilnis” laikā KNAB nopratināja arī komponistu un “Jaunā viļņa” dibinātāju Igoru Krutoju un konkursa organizācijas komitejas priekšsēdētāju Aleksandru Šenkmanu, kurš savulaik bija Bankas Baltija Uzraudzības padomes vadītāja vietnieks. Atklājās, ka ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers Bankas Baltija prāvas laikā ir bijis Šenkmana advokāts. Abi Krievijas miljonāri tika pratināti par viņu darījumiem ar Šleseru. Īsi pirms pratināšanas Šlesers bija ierosinājis piešķirt Krutojam Latvijas pilsonību par nopelniem konkursa organizēšanā.
 
Jūlijā KNAB vēlējās izsaukt Šleseru uz nopratināšanu, taču dažādu iemeslu dēļ Šlesers spēja savu vizīti atlikt uz vēlāku laiku. Portāls Pietiek.com ziņoja, ka Šlesers kā iemeslus, kuru dēļ nav iespējams ierasties KNAB, minējis gan Jaunā viļņa apmeklējumu, gan suņa vešanu pie ārsta. Tikai 2011.gada 8.augustā KNAB beidzot nopratināja Šleseru. Kā ziņo žurnāls Ir, pēc pratināšanas Šlesers bijis satraukts.
 
uz augšu
 

Rīdzenes sarunas

LTV raidījums „De facto” 2011.gada 23.oktobrī publiskoja tiesībsargājošo iestāžu noklausītus sarunu ierakstus, kuros dzirdams, kā bijušais satiksmes ministrs, par oligarhu dēvētais A.Šlesers aktīvi „shēmojis” kā legalizēt slēptās īpašumnietsības daudzos uzņēmumos. Sarunas ļauj secināt, ka vairāku mēnešu garumā tika kalta darījumu ķēde, ar kuras palīdzību pēc diviem gadiem Šlesers varētu legalizēt savas slēptās īpašumtiesības Rīgas Tirdzniecības ostā. Sarunas tika noklausītas viesnīcas „Rīdzene” privātajos numuriņos, kas bijusi iecienīta tikšanos vieta A.Šleseram ar viņa uzticības personām, tādēļ ieguvušas apzīmējumu „Rīdzenes sarunas”.

Sarunās dzirdami ne vien plāni par slēpto īpašumtiesību legalizēšanu un trīs oligarhu sadarbību, bet arī par laikraksta „Diena” iegādi un apvienības „Par labu Latviju” izveides mērķiem pirms 10.Saeimas vēlēšanām.

Vēl pirms „De facto” publiskoja sarunas, daļu no tām sabiedrībai atklāja portāls pietiek.com, kas, balstoties uz sarunām, secinājis, ka patiesie Dienas īpašnieki ir Ainārs Šlesers (36%), Aivars Lembergs (20%) un Andris Šķēle (24%), kuri laikrakstu iegādājušies  caur Ralfa Kļaviņa vadīto uzņēmumu Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) (20%). Visi trīs oligarhi medijiem noliedza, ka būtu patiesie laikraksta īpašnieki, bet Viesturs Koziols uzsvēra, ka ir īstais akciju turētājs. Žurnālam Ir R.Kļaviņš kategoriski noliedza RTO līdzdalību Dienas iegādē, taču, kā norāda žurnāls Ir,  gan viņa, gan V.Koziola teiktais ļauj secināt, ka tieši RTO un tās saimnieku finanses vismaz trīs miljonu eiro apjomā stāv aiz Dienas darījuma. Turklāt, V.Koziols žurnālam Ir apstiprināja, ka viņam piederošais SIA Žurnāli  ir ņēmis vairākus aizdevumus no RTO gan Dienas iegādei, gan tālākai uzturēšanai. „Ja es nebūtu šos aizdevumus paņēmis un nebūtu to visu darījis, tad Diena jau sen būtu bankrotējusi,” sacījis Koziols.

Pats A.Šlesers raidījumam „De facto” sarunu patiesumu nenoliedza un mēģināja sarunas padarīt par maznozīmīgām, norādot, ka runa bijusi vien par nākotnes plāniem. „Ja man padomā būtu kaut kādas nelikumības, ticiet man, nekādas sarunas Rīdzenē nebūtu notikušas. Šīs sarunas, kuras ir notikušas, viņas nav saistītas ar likumpārkāpumiem,” raidījumam sacīja Šlesers.

uz augšu

Trīs galvenie izmeklēšanas virzieni

Žurnāliste B.Rulle rakstā žurnālā Ir apraksta trīs virzienus, kuros visticamāk notiek galvenā izmeklēšana tā dēvētajā “oligarhu lietā”. Viens no tiem ir saistīts ar slēpto īpašumu atklāšanu -  vai Šlesers, Lembergs un Šķēle nav slēpti nodrošinājuši savu ietekmi RTO caur trim citām kompānijām un to pārstāvjiem - Kiprā reģistrēto Mariniera Ltd. (oficiāli pieder Ralfam Kļaviņam), Šveicē reģistrēto Zein Holding AG (oficiāli pieder Viesturam Koziolam, kurš aizņēmies Šlesera naudu) un Latvijā reģistrēto BTH Rīga (tās īpašnieki caur vairāku uzņēmumu ķēdi ir ar Šķēli saistīts uzņēmējs Modris Ozoliņš un Lemberga dēlam Anrijam pazīstamais Jānis Lācis).

Otrs  virziens saistīts ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic, tās tobrīdējā vadītāja Bertolta Flika darbību likumību un iespējamu slēptu Šlesera saistību ar airBaltic mazākuma akcionāru - Flika vadīto kompāniju Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS). B.Rulle min, ka izmeklētāji cenšas noskaidrot, vai kompānijas vadītājs Bertolts Fliks ir pārsniedzis amatpersonas pilnvaras un izmantojis dienesta stāvokli, paklausot Šlesera prasībai noslēgt fiktīvus līgumus ar vairākiem masu medijiem par airBaltic un Rīgas pilsētas reklamēšanu vismaz 100 tūkstošu latu vērtībā, kas  faktiski bijusi domāta Šlesera partijas popularizēšanai. Tāpat tiekot pārbaudītas  iespējamās aizdomas, ka ar Flika gādību izveidotās shēmas ļāvušas airBaltic finanses apzināti novirzīti uz BAS un ar to saistītām kompānijām.

Trešais virziens saistīts ar izmeklēšanu par iespējamu kukuļošanu Rīgas brīvostas valdes locekļu vēlēšanās. Izmeklētāji uzskata, ka lai nodrošinātu ZZS pārstāvja, Rīgas brīvostas valdes locekļa V.Silenieka atbalstu Šlesera virzītā A.Amerika nonākšanai valdes priekšsēdētāja amatā (Šlesers tajā laikā Rīgas domes deputāta amatu, kā arī Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu pameta, jo tika ievēlēts 10.Saeimā), Šlesers vērsies pie Lemberga, kurš savukārt par Silenieka balsi esot pieprasījis no Šlesera, lai Rīgas brīvosta noslēdz līgumus par reklāmas izvietošanu Mediju nama izdevumos. 2010.gada 7.oktobrī brīvostas valde ievēlēja Ameriku par jauno priekšsēdētāju, un Silenieks nobalsoja par viņu.

Kā norāda B.Rulle, tad tieši Šlesers ir vienīgais no oligarhiem, kura vārds figurē visos trīs izmeklēšanas atzaros, un tādēļ viņam varētu būt vismazākās izredzes izvairīties no apsūdzēto sola. Taču pārējiem abiem diviem – A.Lembergam un A.Šķēlem izredzes ir daudz lielākas, jo A.Lemberga gadījumā „oligarhu lieta” diez vai pārspēs nepatikšanas, ko viņam sagādā pašlaik jau notiekošā tiesvedība un prokuratūras vēl nepabeigtā divu citu krimināllietu izmeklēšana. Taču visskeptiskāk tiesībsargi vērtējot varbūtību, ka šajā lietā uz apsūdzēto sola varētu nonākt Šķēle, kura vārds figurē ar RTO saistītajās epizodēs, un lielākos draudus varot radīt iesaistīto personu liecības.

uz augšu

Jaundžeikara aizturēšana

Iespējams, ka ar „oligarhu lietu” saistīta arī bijušā LPP/LC politiķa Dz.Jaundžeikara aizturēšana. 2011.gada 1.novembrī tika sākts kriminālprocess, kurā par aizdomās turamo tika atzīts bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC). KNAB veica kratīšanu Jaundžeikara dzīvesvietā Limbažu novadā,  pašu Jaundžeikaru naktī uz 2.novembri KNAB aizturēja. Nākamajā dienā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa apmierināja KNAB lūgumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Jaundžeikaram.

Par ko tieši ir sākts kriminālprocess, kurā Jaundžeikars aizturēts, publiski netiek atklāts, norādot, ka informācija satur valsts noslēpumu. Taču plašsaziņas līdzekļos izskanējušas dažādas neoficiālas versijas. Tostarp, tiek pieļauts, ka viņa aizturēšana varētu būt saistīta ar slepenas informācijas vākšanu partijas biedram A.Šļeseram, ko Jaundžeikaram nodevis toreizējais KNAB vadītājs N.Vilnītis. Ziņu aģentūra LETA norāda, ka Jaundžeikars, iespējams, slepeno informāciju vācis pirms 10.Saeimas vēlēšanām, kad KNAB plānojis aizturēt Šleseru. Jaundžeikars to esot uzzinājis no Vilnīša, ar kuru esot labi paziņas. Šlesers pēc tam kādu laiku uzturējies ārpus Latvijas, vēstīja Latvijas Televīzija.

Cita versija - Jaudžeikara aizturēšanu saista ar viņa pērn izrādīto lielo interesi par piesegpasēm un vēlmi iegūt uzturēšanās atļauju kādam Krievijas miljonāram. Tiek pieļauts, ka par iemeslu varētu būt arī Viņķeļiem nozagto fotogrāfiju nopludināšanas lieta. Mediji gan norāda, ka tie visi ir tikai minējumi.

Jaundžeikara advokāts Pāvels Rebenoks gan šos minējumus noraida, sakot, ka publiskajā telpā izskanējušie minējumi par lietas saistību ar bijušo KNAB priekšnieku Vilnīti vai politiķi un uzņēmēju Šleseru neatbilst patiesībai, vismaz viņš šos uzvārdus kriminālprocesa materiālos pagaidām neesot redzējis. 

Kā noprotams no medijos nesen publicētā, Dz.Jaundžeikars tiek vainots par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu.

Bijušais iekšlietu ministrs un vēl divas personas joprojām ir aizdomās turētā statusā, un pagaidām nav zināms, kad viņiem uzrādīs apsūdzības. 2012.gada 30.jūlijā prokuratūra atcēla Dz.Jaundžeikaram piemērotos drošības līdzekļus, paskaidrojot, ka to saglabāšanai nav bijis nepieciešamības, bet tiesību ierobežojumi attiecībā uz mantu aizdomās turētajiem nav bijuši.

uz augšu
Rezultāti
 
Lieta joprojām tiek izmeklēta, tādēļ KNAB nesniedz plašāku informāciju. Tomēr jau šobrīd oligarhu lieta ir izraisījusi vairākus nozīmīgas izmaiņas Latvijas politikā - Valsts prezidenta ierosinājumu atlaist Saeimu, deputātu imunitātes atcelšanu.
 
2012.gada 24.maija intervijā žurnālam Ir, KNAB priekšnieka vietniece J.Strīķe, uz jautājumu "Cik tālu esat tikuši ar "oligarhu lietu?" atbild: "Shēmas ir sazīmētas, personas apzinātas, viņu loma un tas, kā viss noticis, pamatā ir noskaidrots. Jautājums tagad, vai mēs liekam to puzli ļoti sīki jau no 2004.gada, vai no 2005. vai 2006. - kas ir samērīgi? Katrs gads, katra kustība prasa laiku. Protams, tā kā šāda veida lietas Latvijā ir jaunas, ir runa par pierādījumu pietiekamību - kurā stadijā kurš uzskata, ka vajag vēl kādu pratināt, pieprasīt vēl kādus dokumentus. Pierādījumu ir daudz, tie ir tieši un netieši."  Intervijā J.Strīķe uzsver, ka "Mēs esam tikuši ļoti tālu, esam izprasījuši kontu izdrukas, dokumentus. Kratīšanās izņēmām ļoti daudz pierādījumu, tos visus bija nepieciešams apzināt, saprast - arī tas prasa daudz laika. Skaidrība par to, kas un kā noticis, mums ir gandrīz vai pilnībā - esam apzinājuši cilvēku loku, līdzdalību un veiktās darbības. Protams, te ir ļoti sarežģīti jautājumi par [nodarījumu] kvalifikāciju pa [krimināllikuma] pantiem - par personām, personu grupām un atkal es atgriežos pie juridisko personu atbildības."
 
Atšķirībā no Latvenergo korupcijas lietas, šajā lietā nedz J.Strīķe, nedz J.Streļčenoks - KNAB priekšnieks, nedz arī Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers skaidras prognozes par lietas tālāko virzību un termiņiem nesniedz.
 

 

Ģenerālprokurors: kādā daļā lieta varētu tikt izbeigta

 

Divus gadus pēc lietas sākšanas 2013.gada augustā J.Strīķe joprojām neprognozēja, kad tā varētu tikt nodota prokuratūrai. Žurnālam „Ir” viņa pauda, ka divi gadi tik apjomīgas lietas izmeklēšanai ir par maz, turklāt «šie izmeklēšanas termiņi nav ne tuvu tam, lai teiktu, ka būtu ievilkušies pāri saprāta robežai».

Citādi ieilgušo izmeklēšanu vērtēja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, intervijā ir sakot, ka salīdzinājumā ar paša teikto 2011.gadā, „tik rožainu to bildi vairs nezīmē”. «Divi gadi pirmstiesas izmeklēšanas līdz vajāšanai - tas tomēr ir trauksmes zvans. Tātad tomēr neiet, kā sākotnēji domāja - ka tūlīt, tūlīt viss notiks, visa tā lieta viegli aizies. Nu, neiet tik viegli, tur nav ko slēpt. Smagi,» sacīja Ē.Kalnmeiers. Pēc viņa prognozēm, kādā daļā lieta tiks izbeigta. «Es domāju, ka visā tajā apjomā, kādā lieta tika sākta, noteikti tā netiks virzīta uz prokuratūru apsūdzība,» sacīja ģenerālprokurors, gan atturoties minēt, kuras epizodes varētu neizdoties pierādīt.

 

Šlesers plāno atgriezties politikā

 

2013.gada 9.jūlijā laikraksts „Diena” publicēja plašu interviju ar A.Šleseru. Viņš tajā kritizēja valdošās koalīcijas īstenoto politiku un sacīja, ka „aizvien vairāk sāk domāt par iespēju atgriezties aktīvajā politikā”. Viens no viņa priekšlikumiem esot vel plašāka uzturēšanās atļauju piešķiršana ar mērķi piesaistīt investīcijas Latvijas ekonomikai. A.Šlesers atzinīgi izteicās gan par kādreizējo sabiedroto Rīgas domē, „Saskaņas centra” līderi Nilu Ušakovu, gan par bijušo premjeru Einaru Repši, kas arī gatavojas atgriezties politikā, bet vēlāk pozitīvus vārdus veltīja arī reģionu partijām, kas 2013.gada augustā apvienojās Reģionu apvienībā ar mērķi startēt 2014.gada Saeimas vēlēšanās.

 
Avoti: 
 
Sprance, I., Rulle, B. KNAB krata trīs oligarhu īpašumus. Ir.lv,  25.05.2011. 
Dreiblats, U., Rozenbergs, R. Aktīvi runā par gaidāmām KNAB specoperācijām. NRA. 25.05.2011. 
Gertners, E. KNAB kratīšanas sankcionē skandalozs tiesnesis. NRA. 26.05.2011.
Vērienīgajā kriminālprocesā KNAB uzmanības centrā - Šlesers. LETA. 26.05.2011.
Arāja, E. Pēc sešu stundu darba KNAB pabeidz kratīšanu "Mediju namā". LETA. 26.05.2011.
Tomsone, D., Skruzis, J. Ģenerālprokuratūru lūdz vērtēt "nepatiesus apgalvojumus" KNAB pieprasījumā ļaut kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. LETA. 26.05.2011.
Arāja, E. KNAB naktī uz ceturtdienu veicis kratīšanu Koziola kabinetā izdevniecības "Dienas mediji" telpās. LETA. 27.05.2011.
LR Saeimas 26.05.2011.plenārsēdes stenogramma. 
Intervija ar LR ģenerālprokuroru Ē.Kalnmeieru. Latvijas Radio. 27.05.2011.
Vitenburga, I. "airBaltic" neapstiprina Flika pazušanu no izmeklēšanas redzesloka, tomēr viņa atrašanās vietu neatklāj. LETA, Nozare.lv, 31.05.2011.
Drēziņš, A. Par kratīšanu Vilnītis uzzinājis no preses. Latvijas Avīze. 31.05.2011.
Rulle, B. KNAB pratina Jaunā viļņa radītājus. Ir.lv, 03.08.2011.
Rulle, B. KNAB vairākas stundas pratinājis Šleseru. Ir.lv, 10.08.2011.
Točs, S. Piedāvāju piecos gados piesaistīt 20 miljardus eiro. Diena. 09.07.2013.
Egle, I. Šlesers arī skatās uz reģionu līderiem. Diena. 10.07.2013.
Sprance, I. Nav ko slēpt – smagi. Ir. 30.07.2013.
 
Resursi internetā: 
25.05.2011. KNAB lūgums Saeimai dot piekrišanu kratīšanai A.Šlesera dzīvesvietā, 25.05.2011. un 26.05.2011. LR ģenerālprokurora vēstules LR Saeimai. 
 
Saeimas balsošanas rezultāti par lēmuma projektu “Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 10.Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās” 26.05.2011. 
 

 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot