plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Valsts kontroles atklājumi Jelgavas pašvaldības uzņēmumos
16
Feb
2014

Pēdējās izmaiņas veiktas 2014.gada 14.februārī

Neilgi pēc stāšanās amatā valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzina, ka pašvaldībās tiek pieļauti lielāka apmēra pārkāpumi nekā valsts pārvaldes institūcijās. Par spilgtu piemēru tam drīz kļuva Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrībās atklātās nelikumības un pilsētas mēra Andra Rāviņa saudzējošā attieksme. Valsts kontrole (VK) atklāja, ka divu gadu laikā nelietderīgi varētu būt izmantoti vismaz 8,7 miljoni latu, turklāt pārsteidzis atklāto pārkāpumu spektrs. Līdzekļi šķērdēti, ne vien nerīkojot iepirkumu konkursus, maksājot nepamatotas prēmijas un sūtot darbiniekus nelietderīgos komandējumos, bet arī tērējot pašvaldības uzņēmumu naudu par dārgiem zīmolu apģērbiem, smaržām, alkoholu un citām precēm.

Atbildīgās amatpersonas tomēr bargi sodītas netika. Lielākie pārkāpumi bija pieļauti Jelgavas Autobusu parkā un Jelgavas poliklīnikā, bet Jelgavas Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš, kurš ir arī pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētājs, abu kapitālsabiedrību vadītajiem Pēterim Salkazanovam un Annai Zīvertei izteica rājienu un nolēma samazināt algu par 10% uz trim mēnešiem. Taču Valsts kontrole revīzijas atklājumus nodevusi Ģenerālprokuratūrai, lai tā izvērtē uzņēmumu vadītāju iespējamo kriminālatbildību.

Atslēgas vārdi: Rāviņš, Jelgavas dome, Zīverte, Jelgavas poliklīnika, Salkazanovs, JAP, Krūmiņa.

VK veica pārbaudes par finanšu izlietojumu 2011. un 2012.gadā vairākās Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrībās. Salīdzinoši nelieli pārkāpumi tika konstatēti vairākās, bet būtiskākie, kuri vēlāk pat tika vērtēti Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, - Jelgavas autobusu parkā (JAP), Jelgavas poliklīnikā, Jelgavas pilsētas slimnīcā un uzņēmumā Zemgale EKO.

Autobusu noma bez atbilstoša konkursa

Veicot revīziju Jelgavas autobusu parkā, VK konstatējusi iepriekš presē jau rakstīto, proti, uzņēmums nav piemērojis atbilstošas iepirkumu procedūras, nomājot autobusus, pērkot degvielu un transportlīdzekļu apkopes pakalpojumus kopsummā par 6,21 miljoniem latu.

Lielāko summu – 4,25 miljonus latu – veido JAP līgumi par satiksmes autobusu nomu no uzņēmuma Amo PLANT. VK secinājusi, ka pretēji noteiktajai kārtībai piemērota sarunu procedūra bez dalības uzaicinājuma publicēšanas. Jānorāda, ka uzņēmumā Amo PLANT, no kā autobusi nomāti, daži procenti daļu pieder Jelgavas pašvaldībai. Saistībā ar to VK norādījusi, ka autobusu ražošana nav pašvaldībai atbilstoša funkcija.

Bez jebkādām iepirkumu procedūrām JAP pircis arī degvielu nepilna pusotra miljona latu vērtībā. Savukārt autobusu mazgāšanai bez iepirkumu procedūrām tērēts ap 300 tūkstošiem latu.

No revīzijas ziņojuma secināms, ka Jelgavas autobusu parks līdzekļus nav taupījis arī pārējā darbībā. Divu gadu laikā sakarā ar jaunu autobusu iegādi tas pārdevis 18 lietotus autobusus kopsummā par 33,8 tūkstošiem latu (bez PVN), kas ir vidēji 1,8 tūkstoši latu par vienu autobusu. Taču pirms pārdošanas trīs reizes lielāka summa – vairāk nekā 100 tūkstoši latu – ieguldīta to remontā un apkopes darbos. No ziņojuma izriet, ka JAP pat nav pūlējies lietoto transportu pārdot iespējami dārgāk – cena esot noteikta bez pienācīgas izpētes un pretēji iekšējā normatīvā akta prasībām nav rīkota arī izsole. JAP revidentiem norādījis, ka cena noteikta, „ņemot vērā zemo pieprasījumu”.

Līdzīgi bez atbilstošas cenu izpētes JAP atbrīvojies no septiņām lietotām vieglajām automašīnām – tās pārdotas par 22,7 tūkstošiem latu. To remontā pirms tam ieguldīti 3449 latu.

Tāpat konstatēts, ka JAP pašvaldības iestādēm iznomājis vairākas automašīnas, vienlaikus savām vajadzībām nomājot citas. VK secina, ka tādējādi nelietderīgi izmantojot ap 6000 latu.

VK konstatēja, ka pašvaldība savus uzņēmumus pārvaldījusi neefektīvi, nenodrošinot to likumīgu un ekonomisku darbību. Piemēram, veicot pārbaudi par JAP administrācijas izdevumiem, pašvaldības auditore ir pārbaudījusi vien JAP saņemtos rēķinus par elektroenerģiju un sakaru pakalpojumiem, lai gan pie administrācijas izdevumiem ietilpst pavisam 41 izdevumu pozīcija, to skaitā juridiskie pakalpojumi, reklāma, komandējumi, u.c.

Calvin Klein krekli, “aifoni” un gliemežu panna poliklīnikai

Jelgavas poliklīnika pārsteidza ar ievērojamiem tēriņiem par precēm un pakalpojumiem, kas neatbilst uzņēmuma darba specifikai. Piemēram, grāmatvedības uzskaitē kā „medikamentu un medicīnisko materiālu iepirkšanas izdevumi” noformēti pārtikas produkti un alkohols Ls 112 vērtībā, sieviešu apģērbs un zeķubikses Ls 105 vērtībā, vīriešu smaržas un kosmētika, ko lieto pēc skūšanās, Ls 66 vērtībā, kā arī kopjošā un dekoratīvā kosmētika Ls 1001 vērtībā. Kā inventārs pirkta panna gliemežu gatavošanai par Ls 28, deguna/ausu apmatojuma noņēmējs ar kopējo vērtību Ls 26, vīriešu apģērbs par Ls 89 un apģērbs un apavi par Ls 117. Poliklīnikas valdes loceklei Annai Zīvertei pirkts darba apģērbs par Ls 746 un ādas portfelis par 212 latiem. Pirkumu sarakstā redzami dārgu zīmolu lietas, piemēram Calvin Klein krekli un bikses, Dolce&Gabbana smaržas.

Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju valdes locekles komandējumu laikā iegādātais siers ir izmantots kā attīstošā rotaļlieta bērniem, vīns – kā siltuma komprese, matu šampūns un balzāms kā ķermeņa kopšanas līdzekļi pacientiem pēc kolonoskopijas procedūrām, skropstu tušas kā līdzekļi Tuberkulozes nodaļas darbinieku ķermeņa aizsardzībai.

Tikpat izsmalcinātā veidā poliklīnika apmācījusi vairākus savus darbiniekus. Piemēram, kādā restorānā sarīkotas vakariņas par 345 latiem, un kā to ieguvums kapitālsabiedrībai norādīts “apmācīts urīna incontinences speciālists rehabilitācijā”. Citās, nepilnus 500 latus vērtās vakariņās Parīzē, pārrunātas darbinieku apmācības iespējas. Revīzijas ziņojumā uzskaitīti vairāki desmiti dārgu vakariņu, kas apmaksātas no uzņēmuma līdzekļiem.

Tāpat Jelgavas poliklīnika apmaksājusi apmācību un semināru izdevumus vairāk nekā 20 tūkstošu eiro apmērā personām, kas nav tās darbinieki, savukārt citos ārzemju komandējumos devies arī uzņēmuma šoferis, sagādnieks un citi darbinieki, kas nav ārstniecības personas.

Arī pati poliklīnikas vadītāja braukusi dārgos komandējumos. Piemēram, maksāts par brauciena organizēšanu uz kongresu Puertoriko 3520 latu apmērā un Grieķiju 1637 latu apmērā. Atskaitēs nav atšifrētas atsevišķas izdevumu pozīcijas, vien norādīta brauciena izmaksu kopsumma, tāpēc to pamatotība nav izvērtējama.

Tāpat nav taupīts saziņas līdzekļu iegādē. Četriem darbiniekiem pirkti mobilie tālruņi Apple Iphone  ar kopējo vērtību Ls 2046, vairāki apgādāti ar datortehnikas komplektiem, lai gan viņu pienākumos neietilpst darbs ārpus poliklīnikas telpām. 

Vairākas kapitālsabiedrības, tostarp poliklīnika, nesaprotami un neatbilstoši normatīvo aktu pamatojumam noteikušas nomas maksas, tādējādi zaudējot potenciālos ieņēmumus.

Nelikumīgi noteikti atkritumu apglabāšanas tarifi; izvešanu sadārdzina pašvaldības monopols

VK konstatēja pārkāpumus arī SIA Zemgales EKO darbībā. Tā apsaimnieko sadzīves atkritumu izgāztuves Brakšķi un Grantiņi, un, kā secināja VK, bija nelikumīgi iekļāvusi atkritumu apglabāšanas tarifos vairākas izdevumu pozīcijas, tā sadārdzinot šo pakalpojumu. No pakalpojuma saņēmējiem tādējādi pārskata periodā nelikumīgi iekasēti vairāk nekā 100 tūkstoši latu.

Jānorāda, ka Jelgavas pašvaldība ilgstoši ignorē likumu arī atkritumu izvešanas jomā. 2012.gada vidū Satversmes tiesa lēma, ka pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi jāizvēlas konkursa kārtībā, taču Jelgavas pašvaldībā tāpat kā vairākas citas šo lēmumu ignorē. Jelgavā atkritumus izved SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi, kurā pašvaldībai pieder kontrolpakete, bet pārējās daļas – privātuzņēmumam Kulk, kas ik gadu saņem ievērojamas summas arī citos domes pasūtījumos. Domes vadība norāda, ka līgums ar Kulk noslēgts uz 25 gadiem, un tā negrasās vienošanos lauzt, neraugoties uz to, ka Jelgavā ir viens no Latvijā augstākajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifiem – 16,3 eiro par kubikmetru.

Rāviņš izšķērdību nesaskata

Gan kapitālsabiedrību vadītāji, gan to kapitāldaļu turētājs A.Rāviņš norādīja, ka lielai daļai VK pārmetumu nepiekrīt. Piemēram, poliklīnikas vadītāja A.Zīverte pauda, ka VK nav spējusi definēt izdevumu lietderības kritērijus un sacīja, ka likumpārkāpumi nav konstatēti. A.Rāviņš savukārt pauda, ka viņam nav jāiejaucas uzņēmumu darbībā un par to rīcību atbildīgi vadītāji, bet vaina drīzāk esot meklējama valsts likumos. “Mēs šim vērtējumam nepiekrītam un pie tā arī paliksim,” raidījumam De Facto sacīja pilsētas mērs. Viņš tomēr norādīja, ka degvielas iepirkšanai JAP tomēr rīkos konkursu un arī vairāki citi VK aizrādījumi tikšot ņemti vērā.

Jelgavas poliklīnikas vadītājai A.Zīvertei un JAP vadītājam P.Salkazanovam A.Rāviņš izteica rājienu un noteica algas samazinājumu par 10% uz trim mēnešiem. Par tik maigiem sodiem viņu kritizēja Saeimas Budžeta un revīzijas komisija, taču Jelgavas dome uz to atbildēja, ka, tā kā disciplinārsodi jau noteikti, otrreiz par tiem lemt vairs nav iespējams.

Valsts kontrole revīzijas atklājumus nodevusi Ģenerālprokuratūrai, lai tā izvērtē uzņēmumu vadītāju iespējamo kriminālatbildību

VK sola pastiprināt revīzijas pašvaldībās

2013.gada 4.novembrī, atklājot VK darbam veltītu konferenci, valsts kontroliere Elita Krūmiņa sacīja, ka pašvaldībās tiek konstatēti lielāka apmēra pārkāpumi nekā valsts pārvaldes institūcijās, tāpēc katrā pašvaldībā ne retāk kā reizi trijos gados tiek plānotas revīzijas. Revīziju intensificēšana pašvaldībās esot bijis viņas nosacījums, stājoties amatā. Viņa arī solījusi, ka VK biežāk apmeklēs reģionus, pašvaldību iedzīvotājus informējot par VK darbu.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.

Avoti:

Valsts Kontroles revīzijas ziņojums: Jelgavas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldīšanas efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām 21.01.2014

Miļūna, K., Valtmane, E. Premjers: Valsts kontrole nedrīkst būt tikai soģe. Leta. 04.11.2013

Rāviņš, A. Pašvaldība un Valsts kontrole kapitālsabiedrības vērtē atšķirīgi. Zemgales Ziņas. 23.01.2014

Kupčs, E. Par pašvaldības naudu – arī alkohols, smaržas un veļa. Zemgales Ziņas. 23.01.2014

Jelgavā pašvaldības uzņēmumi apšaubāmi tērējuši miljonus; uzdzīvots arī Parīzē. LSM.lv. 24.01.2014

Jelgavas pašvaldības spītības dēļ pilsētnieki būtiski pārmaksā par atkritumu izvešanu.LSM.lv. 31.01.2014

Stundiņš, J. Jelgavas pašvaldība: Saeimas revīzijas komisijas kritika ir ņemta vērā; pašvaldība nevar atkārtoti sodīt vadītājus. Leta. 09.02.2014

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot