plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Aizklāto balsojumu atcelšanas mēģinājumi 10.Saeimā
18
Aug
2011

Aizklātos balsojumus Latvijas politikā mēdz dēvēt par deputātu sirdsapziņas balsojumiem, jo sabiedrībai nav iespējams uzzināt, kā katrs deputāts ir balsojis, turklāt visbiežāk deputāti arī atsakās pamatot savu balsojumu. Spilgtākie deputātu sirdsapziņas balsojumi pēdējos gados Latvijas politikā ir bijuši tiesneša M.Vīganta neievēlēšana Augstākās tiesas tiesneša amatā, ģenerālprokurora J.Maizīša nepārvēlēšana ģenerālprokurora amatā, lai gan iepriekš deputātu vairākums solīja viņu atbalstīt. 10.Saeimas darbības otrajā mēnesī - 2011.gada decembrī Augstākās tiesas amatā netika apstiprināts arī profesionāļu virzītais A.Judins. Dažos gadījumos Latvijas politikas vēsturē aizklātajos balsojumos izmantotas vai nu krāsainas pildspalvas vai arī mobilā telefona fotokamera, lai partijas varētu kontrolēt savu deputātu balsojumus.

 
Aizklātie balsojumi par augstākajām valsts amatpersonām noteikti likumā, Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu aizklātā balsošanā nosaka Satversme.
 
Pirms balsojuma par J.Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā 2010.gada sākumā Vienotības deputāti rosināja noteikt atklātu balsojumu. Toreiz Saeimas deputāti šādu priekšlikumu noraidīja. Taču pēc V.Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu, Saeimas deputāti steidza sniegt grozījumus arī šajā jautājumā, rosinot atcelt aizklātos balsojumus par valsts augstākajām amatpersonām.  2011.gada jūnijā Saeima 1.lasījumā ar 77 balsīm par, 2 balsīm pret un 2 deputātiem atturoties, atbalstīja, ka turpmāk augstākās valsts amatpersonas, tajā skaitā, KNAB priekšnieku, SAB vadītāju, ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju vēlēs atklātā balsojumā. Aizklātais balsojums saglabāts tikai Satversmē paredzētajos gadījumos - vēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus.
 
10.Saeima savas darbības laikā šos grozījumus neapstiprināja.
 
Atslēgas vārdi: amatpersonu vēlēšana, deputātu sirdsapziņa, politiskā atbildība, Maizītis, Zatlers, Vienotība
 
 
uz augšu
Ļaut deputātiem vadīties pēc savas sirdsapziņas

Ja balsojumos par likumprojektiem parasti ir atklāti balsojumi, tad vēlot valsts amatpersonas, daudzviet demokrātiskajās valstīs ir paredzēta aizklātā balsošana (vairākumā ES valstu, arī Latvijā). Tās pamatojums balstās uzskatā, ka šādā veidā likumdevēji var būt brīvi savā lēmumu pieņemšanā, tā ir iespēja balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, nepakļaujoties partijas disciplīnai, kādas ietekmīgas interešu grupas interesēm. 
 
LR Satversme paredz, ka aizklātai balsošanai jābūt par Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešiem. Savukārt Saeimas kārtības rullis nosaka, ka aizklāta balsošana ir par virkni augstākajām valsts amatpersonām, piemēram, vēlot KNAB priekšnieku, SAB vadītāju, Valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru, tiesnešus u.c. 
 
 
Aizklātie balsojumi -  politiskās bezatbildības aizsegs?
 
Latvijas pieredze gan 10.Saeimā, gan iepriekšējo Saeimu darbības laikā apliecina, ka slēgtie balsojumi ir kļuvuši par aizsegu dažādiem politiskiem darījumiem un iespēja deputātiem izvairīties no atbildības par pieņemtajiem lēmumiem, tos nepamatojot.
 
Minētie argumenti, ka balsojot aizklāti, deputāti var izvairīties no partijas disciplīnas, Latvijas gadījumā izrādījušies ļoti vāji, jo bijuši vairāki balsojumi, kuros partijas ir atradušas veidu, kā kontrolēt frakcijas biedrus. Piemēram, ieviešot vienas krāsas pildspalvas vai arī izmantojot mobilo telefonu, lai nofotografētu vēlēšanu zīmes, tādējādi panākot noteiktas amatpersonas ievēlēšanu vai neievēlēšanu amatā.
 
Kā rakstīja laikraksts “Diena”(02.06.2011.), Vaira Vīķe Freiberga par Valsts prezidenti tika ievēlēta 1999.gadā otrajā kārtā. Pirmajā kārtā viņa saņēma 50 balsis, bet otrajā kārtā, kad deputāti balsojumā izmantoja krāsainas pildspalvas, viņa ar 53 balsīm tika ievēlēta amatā. Savukārt portāls pietiek.com pirms 2011.gada Valsts prezidenta vēlēšanām rakstīja, ka Vienotības deputāti varētu izmantot speciālas pildspalvas, vēlot nākamo Valsts prezidentu. Saeimas Mandātu un ētikas komisijas deputāts Vitālijs Orlovs (SC) medijiem komentēja, ka par krāsaino pildspalvu vai mobilo telefonu kameru izmantošanu vēlēšanu procesā viņš neesot izdomājis pats, jo piemēram, telefoni savulaik izmantoti Rīgas domē balsojumā par neuzticību toreizējam mēram Aivaram Aksenokam, atgādināja arī par V.Vīķes Freibergas ievēlēšanu.
 
Par politiskā bezatbildīguma spilgtāko piemēru kļuva Jāņa Maizīša nepārvēlēšana ģenerālprokurora amatā 2010.gadā, lai gan publiski vairākums 9.Saeimas deputātu bija solījuši viņa kandidatūru atbalstīt. Tas parādīja, ka aizklātie balsojumi bieži vien ir aizsegs konkrētiem politiskiem darījumiem. 
 
Slēgto balsojumu aizsega vienošanās dažos gadījumos bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ piemērotas kandidatūras augstiem valsts amatiem (piemēram, Tiesībsarga amats 2010.gadā) atteikušie kandidēt, jo jau iepriekš paredz, ka viņu kandidatūra aizklātā balsojumā tiks noraidīta. 
 
 
Pirmais mēģinājums atklāt balsojumus neveiksmīgs
 
Pēc plašās kritikas 2011.gada februārī septiņi Vienotības deputāti (Dz.Zaķis, I.Čepāne, A.Loskutovs, R.Kārkliņa,, K.Šadurskis,, A.Saliņš,, A.Lejiņš) Saeimā iesniedza Saeimas kārtības ruļļa grozījumus, kas paredzēja aizklātu balsojumu saglabāt vien balsojot par Valsts prezidentu, Saeimas prezidija locekļiem un Satversmes tiesas tiesnešiem. Citas augstākās amatpersonas - KNAB priekšnieku, Valsts kontrolieri, SAB priekšnieku, ģenerālprokuroru u.c., ko vēl Saeima, apstiprināt atklātā balsojumā.
 
Balsojumā Saeimā šis priekšlikums tika noraidīts. Pret balsoja 51 deputāts (ZZS, SC, PLL), un 3 deputāti atturējās. Šo priekšlikumu atbalstīja 37 deputāti no Vienotības un Visu Latvijai - TB/LNNK.
 
Savu nostāju debatēs par šo priekšlikumu, to neatbalstot, PLL deputāts Māris Kučinskis argumentēja:: “Lai kāds noliedz, ka tad, ja mēs zinām, kā mūsu kolēģi vai kāds par kādu personiski ir balsojis... ka tas neiespaido! Tajā gadījumā, ja es zinu, ka jūs mani esat atbalstījuši, es tomēr uz jums skatos daudz laipnāk, bet gadījumos, kad es zinu, ka jūs neesat mani atbalstījuši, tas, protams, ne jau nu daudz, bet tomēr var iespaidot. Un šajā gadījumā iedomāsimies... Ne jau velti šī norma ir spēkā arī pilsētu mēru vēlēšanās, lai mērs tomēr nezinātu, jo tas var apgrūtināt darbu četros turpmākajos gados. Nerunājot nemaz par tiesnešiem, kuri bieži vien izšķir veselus cilvēku dzīves likteņus”.
 
 
„Saskaņas centrs” priekšlikumu neatbalstīja, izplatot paziņojumu: „Mēs esam pārliecināti, ka slēgtais balsojums dod iespēju katram deputātam izteikt savu viedokli, pieņemt lēmumu, balstoties uz savu pārliecību, bet nevis rīkoties tikai pēc valdošās koalīcijas norādījuma vai sponsoru diktāta. Balsojuma anonimitāte ir garantija, ka deputātam vēlāk nebūs jāmaksā par savu balsojumu, tā ir garantija, ka uz parlamentārieti kā pirms, tā arī pēc lēmuma pieņemšanas nebūs izdarīts spiediens.”
 
ZZS deputāts Staņislavs Šķesters laikrakstam “Diena” skaidroja, ka aizklātais balsojums dod iespēju deputātam paust savu viedokli, paliekot neapdraudētam. Savukārt atklātais balsojums traucēs deputātiem balsot godīgi, deputāti vairāk domās, kā viņu balsojums izskatīsies no malas, nevis par vēlējamās amatpersonas atbilstību. “Jūs domājat, ka sabiedrība ir tik labvēlīga? Nav pasaule tik laba un sabiedrības attīstības līmenis tik augsts, lai balsotu atklāti. Cilvēki ir atriebīgi. Piemēram, ja deputāts atklāti nobalso pret ievēlamo amatpersonu, piemēram, ģenerālprokuroru, pastāv iespēja, ka ievēlētā amatpersona deputātam atriebjas,” savas bažas pamatoja S. Šķesters. (Diena.lv, 17.02.2011.)
 
uz augšu
Zatlera rīkojums nr.2 deputātiem liek mainīt domas

V.Zatlera rīkojums par Saeimas atlaišanu mainīja deputātu nostāju vairākos jautājumos, kur iepriekš deputātiem bija noraidoša attieksme. Starp šiem bija arī jautājums par aizklāto balsojumu atcelšanu.
 
2011.gada 16.jūlijā Saeima skatīja Vienotības no jauna iesniegto priekšlikumu, kas bija identisks iepriekš noraidītajam. Šoreiz tas guva Saeimas vairākuma atbalstu, 78 deputātiem nobalsojot par. Savu viedokli bija mainījuši vairāki Saskaņas centra un ZZS deputāti, kā arī PLL pārstāvošais G.Ulmanis. 
 
Vēl 2011.gada martā, pirms balsojuma par nākamo Tiesībsargu, ZZS deputāte Iveta Grigule un SC deputāts Boriss Cilēvičs LTV1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?” (02.03.2011.)  pauda noliedzošu attieksmi pret aizklāto balsojumu atcelšanu norādot, ka tādējādi deputāti var balsot pēc savas sirdsapziņas. I.Grigule raidījumā skaidroja: “Tikai vājas un iekšēji sadrumstalotas partijas vienmēr grib uzstāt uz atklāto balsojumu, jo viņas grib kontrolēt savus biedrus”.
 
ZZS pēc V.Zatlera rīkojuma demonstrējusi vēl krasāku nostājas maiņu, jo rosināja daudz plašāku atklātību, ieviešot atklātu balsošanu arī par Valsts prezidentu, Satversmes tiesas tiesnešiem. Arī šo priekšlikumu Saeima atbalstīja, 53 deputātiem balsojot par, 32 deputātiem to neatbalstot, 4 deputātiem atturoties.
 
Visbeidzot, Saeimas Juridiskā komisija, izskatot abu frakciju priekšlikumus, vienojās par aizklātu balsojumu saglabāšanu Satversmē noteiktajos gadījumos, proti, vēlot Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus. Pārējos gadījumos, vēlot augstākās valsts amatpersonas, t.sk, KNAB priekšnieku, ģenerālprokuroru, SAB priekšnieku, u.c., deputāti balsos atklāti.
 
2011.gada 21.jūlija Saeimas sēdē šos priekšlikumus deputāti atbalstīja 1.lasījumā. Par tiem balsoja 77 deputāti, pret bija 2 deputāti (A.Šķēle, E.Zalāns - abi PLL). 
 
10.Saeima savas darbības laikā šos grozījumus neapstiprināja.
 
Balsojumu infografiks
 
Avoti:
Saeimas mājas lapa www.saeima.lv
LETA
TV3 „Nekā personīga” sižets
I.Egle “Kā vēlēja Vairu Vīķi-Freibergu”, Diena, 2011.gada 2.jūnijs
A.Margēviča “Lai pierādītu, ka balsos par Zatleru, Vienotība grasās sagādāt 33 īpašas pildspalvas”, Pietiek.com, 2011.gada 22.maijs
Ģ.Zvirbulis “Ģenerālprokurors izņēmumu neesot pelnījis”, Latvijas avīze, 2010.gada 17.aprīlis.
I.Kažoka “Parlamentārā slepenība”, politika.lv, 2010.gada 27. aprīlī

 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot