plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Amnestijas likumprojekts, 2008.gads
03
Aug
2010

2008.gada oktobrī tika ierosināta ideja par amnestiju saistībā ar Latvijas Republikas 90.gadskārtu. Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs iesniedza Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam likumprojektu par amnestiju, kas paredzēja piemērot to vairākām cilvēku grupām – bijušajiem Augstākās Padomes deputātiem, Latvijas Tautas frontes amatpersonām, valsts apbalvojumu saņēmējiem u.c. Likumprojekts saņēma kritiku, jo tas bija juridiski pavirši izstrādāts un acīmredzami ļautu Aivaram Lembergam un citiem politiskās korupcijas lietās apsūdzētajiem izvairīties no soda. Gan Valsts prezidents, gan Saeimas atbildīgā komisija nolēma nevirzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Kristīgo konfesiju pārstāvji sākumā iestājās par amnestiju, bet, tikušies ar prezidentu Zatleru, savu ideju atsauca. Andrim Šķēlem pietuvinātais advokāts A.Grūtups aicināja Valsts prezidentu atlaist grēkus, jo tūkstošiem cilvēku gaida šo amnestiju.


Atslēgas vārdi: Lembergs, amnestija, Zatlers

uz augšu

Kristīgās konfesijas ierosina ideju par amnestiju

2008.gada oktobra sākumā Latvijas lielāko kristīgo konfesiju – katoļu, luterāņu un baptistu – vadītāji nosūtīja atklāto vēstuli Valsts prezidentam un Saeimai ar ierosinājumu veikt amnestiju par godu Latvijas valsts 90.gadu jubilejai. Viņu ierosinājums tika nodots izvērtēšanai Saeimas Juridiskajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Reliģisko konfesiju vadītāji tikās arī ar Valsts prezidentu. Pēc šīs tikšanās baznīcu pārstāvji mainīja domas un paziņoja, ka neaicinās Saeimu uz amnestiju, jo esot izpratuši apžēlošanas un amnestijas jēdzienu atšķirību, un Valsts prezidenta regulāri veiktā apžēlošana esot daudz dziļāka. Prezidenta kanceleja norādīja, ka masveida apžēlošanas lūgumu izskatīšanu Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienests saistībā ar valsts svētkiem neveiks, un ierobežotas amnestijas iespējamība par godu Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 90.gadskārtai atstāta Saeimas ziņā.

uz augšu

Amnestijas likumprojekts - labvēlīgs oligarhiem

Jau pēc pāris nedēļām Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, kurš bija viens no A.Lemberga advokātiem, nosūtīja Saeimas frakcijām un Valsts prezidentam Valdim Zatleram Amnestijas likumprojektu, kas paredzēja piemērot amnestiju politiski represētām personām, personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991.gada 31.augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, Trīs Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem. Amnestija netiktu piemērota personām, kuras izdarījušas noziegumu pret cilvēci, mieru, dabu, veikušas uz valsts varas gāšanu vērstas darbības, izdarījušas slepkavības, tīšus nodarījumus pret personas veselību, personas brīvību, godu un cieņu, kā arī pastrādājušas dzimumnoziegumus. Grīnberga iesniegtais likumprojekts bija izdrukāts uz Zvērinātu advokātu padomes veidlapas, turklāt viņš bija to parakstījis kā ZAP priekšsēdētājs. ZAP vēlāk atzina, ka tas darīts bez saskaņošanas ar padomi.

uz augšu

Valsts prezidents un Saeima noraida Amnestijas likumprojektu

Mediji pauda bažas, ka šādā veidā no kriminālatbildības tiktu atbrīvots Ventspils mērs Aivars Lembergs, kā arī digitālās TV lietā apsūdzētie LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis un Ojārs Rubenis. Valdis Zatlers ZAP paziņoja, ka nevirzīs padomes priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga izstrādāto likumprojektu, norādot, ka tas ir pavirši sagatavots. Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās nevirzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Tautas partijas valde pieņēma lēmumu neatbalstīt likumprojektu, jo amnestija par krimināla rakstura pārkāpumiem būtu pretrunā līdzšinējai sodu politikai Latvijā. Tautas partijas frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš apgalvoja: "skaidrs, ka šī projekta autoru mērķis ir nevis ierosināt Amnestijas likumu, bet gan atbrīvot no kriminālvajāšanas Aivaru Lembergu, — patiesais nolūks parādās diezgan neslēpti." LU pasniedzējs Lauris Liepa skaidroja: „Amnestijas likuma variants ir ļoti līdzīgs tam, ko 1996.gadā izmantoja Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Piemērojot šo amnestijas likumu, no soda par privatizācijas laikā sazagto tika atbrīvoti lielākie oligarhi, savukārt B.Jeļcins atkārtoti ieguva prezidenta krēslu.”

uz augšu

Zvērinātu advokātu padome norobežojas no likumprojekta

Lai gan Jānis Grīnbergs uzstājās kā likumprojekta autors, viņa vietniece advokāte Guna Kaminska norādīja, ka likumprojekts nav vienpersonisks projekts un arī viņa ir piedalījusies tā sagatavošanā. Laikraksts “Diena” izteica pieņēmumu, ka viens no tā autoriem ir arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. Viņš gan to neapstiprināja, norādot, ka "neizprotama ir jezga, kas sacelta ap šo likumprojektu. Ir ciniski noraidīt likumprojektu tikai tādēļ, ka tas izrādījies labvēlīgs kādam sabiedrībā populāram cilvēkam."

2008.gada novembrī Zvērinātu advokātu padome izskatīja jautājumu par tās priekšsēdētāja Jāņa Grīnberga rīcību, bez saskaņošanas ar visiem padomes locekļiem iesniedzot Amnestijas likumprojektu. Padome izvērtēja Amnestijas likumprojekta ieceri, norādot, ka tā nav pretrunā advokāta lomai sabiedrībā, bet vienlaikus atzīstot, ka tās īstenošanas formai un saturam vajadzēja būt pārdomātākam. Nekādi citi lēmumi attiecībā uz Grīnbergu netika pieņemti.

uz augšu

Grūtups: vajadzīgs grēku atlaišanas rituāls

2009.gada janvārī intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” Andrim Šķēlem pietuvinātais advokāts Andris Grūtups uzsvēra, ka Valsts prezidentam vajadzēja "pildīt uzdevumus, ko viņš bija solījis, un izsludināt amnestiju, lai izbeigtu nebeidzamos uzņēmēju karus. (..) Tas nebija vīrišķīgi - es zinu, viņš taču solīja izsludināt amnestiju. Bet neizpildīja - nobijās. Bet amnestija jebkurā sevi cienošā valstī ir jāpiemēro - neatkarīgi no lembergiem, šķēlēm vai vēl kam nu tas būtu izdevīgi. Tūkstošiem cilvēku gaidīja šo amnestiju. Tas ir normāls valsts rituāls - valsts un sabiedrība atlaiž grēkus. Tas palīdzētu izbeigt uzņēmēju karus un beidzot uzsākt kaut ko jaunu šai valstī. Nu un kas, ka amnestija attieksies uz konkrētām personām? Sabiedrību vajag mācīt - asiņu alkšanas instinkti ir jāslāpē un jāapkaro. Labāk lai sabiedrība savu enerģiju velta valsts izaugsmei."

Lemberga stipendiāti

Digitālgeita

Avoti: LETA, Diena NRA

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot