plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Deputātu pilnvaru apturēšana gadījumā par kriminālvajāšanu smagos noziegumos
17
Sep
2013

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 17.septembrī

Sabiedrībā un medijos dēvētā anti-Lemberga un anti-Munkevica likuma būtība ir apturēt pašvaldību deputātu pilnvaras, ja pret viņiem ir sākta kriminālvajāšana  smagos vai sevišķi smagos noziegumos. Zināms, ka Latvijas pašvaldībās nav sveša situācija, kad ievēlētie tautas pārstāvji turpina savu darbu pat, ja pret viņiem ir uzsākts kriminālprocess. Prakse atkāpties no amatiem Latvijas politikā joprojām nav iedzīvināta, un ievēlētie pārstāvji neuzskata par savu pienākumu atkāpties tiklīdz ir radušās aizdomas par deputāta darba izpildes kvalitāti, jo īpaši tajos gadījumos, kad pret indivīdu ir uzsākts kriminālprocess. Jāņem vērā, likumprojekts neparedz deputātiem nolikt savas pilnvaras tajā brīdī, kad ir uzsākts kriminālprocess, bet, kad ir uzsākta kriminālvajāšana par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.

Kāpēc anti-Lemberga, anti-Munkevica likums?

A.Lembergsun R.Munkevics ir divi spilgtākie piemēri šī līkuma nepieciešamībai. Kriminālprocesu pret Lemberga iespējamajiem noziegumiem prokuratūra sāka 2005.gada rudenī, un Ģenerālprokuratūra ir cēlusi apsūdzības par A.Lemberga iespējamo iesaisti virknē smago un sevišķi smagu noziegumu. Šie fakti nav bijuši par iemeslu, lai deputāts atkāptos no darba pašvaldībā, gluži otrādāk, arī 2013.gada pašvaldības vēlēšanās A.Lembergs atkārtoti kandidēja un uzvarēja Ventspils vēlēšanās. R.Munkevics savukārt tiek apsūdzēts kukuļdošanā, bet darbu Jūrmalas domē kā deputāts turpināja vēl līdz 2013.gada jūnija pašvaldības vēlēšanām, kurās netika pārvēlēts. Šie ir divi pazīstamākie gadījumi, kad pašvaldību deputāti regulāri apmeklē tiesas sēdes un tajā pašā laikā arī aktīvi piedalās pašvaldības domes sēdēs. Tomēr Latvijā pašvaldībās arī netrūkst citu tēlu, kas ir šaubīgu reputāciju: Juris Boldāns (Balvu novada deputāts), Ziedonis Caune (Jelgavas novada mērs), Juris Silovs (bijušais Saeimas deputāts, Garkalnes novada deputāts), Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (Garkalnes novada mērs), Jurijs Hadarovičs (Liepājas domes deputāts).

Kā tapa likumprojekta ideja?

Sākotnējais likumprojekta grozījumu autors E.Sprūdžs (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs) rosināja, ka pilnvaras būtu jānoliek visiem tiem pašvaldību deputātiem, pret kuriem ir uzsākts kriminālprocess. Pret šo ideju raudzījās kritiski liela daļa Saeimas deputātu, kā iemeslu minot tīšu kriminālprocesu uzsākšanu pret indivīdiem ar mērķi „ieriebt”. Kā alternatīva E.Sprūdža ierosinātajiem grozījumiem nāca deputātu grupas (L.Čigāne, E.Cilinskis, V.Valainis, J.Viļums, D.Stalts) iniciatīva atstādināt no amata nevis deputātus pret kuriem ir uzsākts kriminālprocess, bet pret kuriem ir uzsākta kriminālvajāšana. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par likumprojektu atbildīgā komisija, uz 2.lasījumu ierosināja grozījumus redakcijā, ka ja pret deputātu uzsākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tautas pārstāvis zaudē tiesības piedalīties pašvaldības un tās komisiju un komiteju, kā arī citu to institūciju sēdēs.

Balsojums PRET 2.lasījumā

Saeimas vairākums 9.maija sēdē (2013.gadā) 2.lasījumā nobalsoja pret priekšlikumu ierobežot pašvaldības deputātu pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķu smagu noziegumu. Konkrētos grozījums atbalstīja 38 parlamentārieši, pret balsoja 41 deputāts, bet atturējās pieci. Priekšlikumu neatbalstīja deputāti, kuri pārstāv opozīcijas partijas - "Saskaņas centru" (SC), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī vairāki koalīcijas deputāti - Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) un Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Vēl pieci nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti balsojumā atturējās, savukārt parlamentārieši Andrejs Klementjevs (SC), Janīna Kursīte-Pakule (V) un Jānis Reirs (V) balsojumā nepiedalījās.

Nacionālās apvienības deputāti, kas ir daļa no valdošās koalīcijas, kā galveno iemelsu negatīvajam balsojam minēja likumprojekta izstrādāšanu divu pašvaldības personāliju darbības apturēšanai, bet pēc būtības likums kaitētu tiem deputātiem, kas apsūdzēti nepatiesi. R.Dzintars (VL – TB/LNNK) kā pamatojumu minēja: „Tas, kas mani visvairāk satrauc – vai šāds paņēmiens neizrādīsies neefektīvs pret personu, kurai grozījumi paredzēti, bet cietīs pilnīgi citi cilvēki. Cietīs tie pašvaldību deputāti, pret kuriem ir vai vēl tiks nepamatoti veikta kriminālvajāšana, tiesa būs jāgaida gadiem ilgi un šajā laikā viņiem būs liegtas iespējas strādāt savu vēlētāju interesēs.” Ar citu deputātu domām  var iepazīties sadaļā debates.

Vai likumprojekts tiks apstiprināts?

Tā kā vairākums Saeimas deputātu likumprojekta grozījumu neatbalstīja, tad komisijai ir jānāk ar citu piedāvājumu konkrētajam grozījumam, lai priekšlikums varētu tikt izskatīts trešajā lasījumā. Tādā pašā redakcijā konkrētais grozījums var tikt izskatīts tikai Saeimas nākamajā sesijā. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām likumprojekta grozījumu atbalstītāji Saeimā kā arī E.Sprudžs vēlējās, lai tas tiktu pieņemts līdz vēlēšanām 1.jūnijā 2013.gadā, tomēr vēl 2013.gada 17.spetembrī likumprojekts nav pavirzījies tālāk.

Deputāti un ministrs uzsāka darbu pie jauna priekšlikuma izstrādes. L.Čigāne (V) 21.maijā medijos nāca klajā ar paziņojumu, ka ir izstrādāts jaunus likumprojekta grozījumus kuru virzīs balsošanai trešajā lasījumā. Jaunā redakcija paredz, ka smagā vai sevišķi smagā noziegumā apsūdzētu pašvaldības deputātu pilnvaras ierobežos pēc tam, kad ģenerālprokurors būs informējis pašvaldību par to, ka ir sākta kriminālvajāšana. Šāda vienošanās ir panākta ar esošo ģenerālprokuroru Ē.Kalnmeieru, tādējādi palielinot ģenerālprokurora lomu lēmuma pieņemšanā.

Sabiedrība atbalsta likumprojekta grozījumus

Lielākā daļa sabiedrības atbalsta likumprojekta grozījumus, uzverot, ka Latvijas politiķiem būtu jāseko Skandināvijas modelim, kur deputāti atkāpjas no amata, ja par tā godaprātu ir radušās šaubas. 20.maija TV3 ziņās tika atspoguļota TNS aptauja, kas  liecina, ka 81% iedzīvotāji ir par grozījumiem,  tikai 12%  ir pret, bet 7% nav viedokļa. 

Lasi par likumprojektu un balsojumiem: Likumi un balsojumi.

Avoti:

TV3 ziņas Sabiedrība atbalsta likuma ieviešanu (No 4 min) 20.05.2013:http://www.tv3play.lv/play/311106/?autostart=true

Ģenerālprokurors atbalsta jaunos likumprojekta priekšlikumu

TV3 ziņas 21.05.2013 (12.45 min)http://www.tv3play.lv/play/311252/?autostart=true

Delfi.lv Saeimā izgāžas iecere par liegumu kriminālvajātiem deputātiem strādāt pašvaldībā, 09.05.2013

LETA: Atsevišķi deputāti rosinās, ka apsūdzētu pašvaldību deputātupilnvaras ierobežos pēc ģenerālprokurora informācijas sniegšanaspašvaldībai, 21.05.2013

Nekā personīga, 29.05.2013, 44 min: http://www.tv3play.lv/play/311920

Skandalozo Ziedoni Cauni atkal ievēl par Jelgavas novada mēru. 13.06.2013. Ir.lv: http://www.ir.lv/2013/6/13/skandalozo-ziedoni-cauni-ievel-par-jelgavas-novada-meru

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot