plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Drošības iestāžu likumu grozījumi, 2007. gads
02
Aug
2010

2006.gada pašā nogalē, nekonsultējoties ar Nacionālās drošības padomi un atbildīgajām institūcijām, kā arī neinformējot NATO partnerus, LR Ministru kabinets Aigara Kalvīša (TP) vadībā (koalīcija partijas TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNNK ) izstrādāja grozījumus vairākos drošības iestāžu likumos. Tika izteiktas bažas, ka likumu grozījumu pamatā ir oligarhu vēlme ietekmēt pret tiem ierosināto izmeklēšanu gaitu. Grozījumi paredzēja palielināt Ministru prezidenta, bet samazināt Valsts prezidenta un parlamenta lomu lēmumu pieņemšanā valsts drošības jomā. Bija ierosināts paplašināt to cilvēku loku, kas varētu netraucēti piekļūt drošības iestāžu operatīvajai informācijai.

2007. gada janvārī Ministru kabinets apstiprināja likumu grozījumus Satversmes 81.panta kārtībā, tos atbalstīja Saeima, nereaģējot uz Valsts prezidentes, tiesībsargājošo iestāžu, plašas sabiedrības un NATO iebildumiem. Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē prezidenta Vaira Vīķe-Freiberga izmantoja Satversmē noteiktās tiesības nodot likumu tautas nobalsošanai. Paraksti likumprojekta apturēšanai tika savākti, bet referendumam 2007.gada jūlijā nebija juridiska spēka, jo netika savākts kvorums. Referendumā piedalījās 338 766 balsstiesīgo. Pietrūka 114 965 balsu.

Pakļaujoties plašajam sabiedrības spiedienam, Saeima jau pirms referenduma atcēla gan drošības iestāžu likumu grozījumus, gan arī vēlāk izslēdza no Satversmes 81. pantu, kas paredzēja Ministru kabinetam tiesības pieņemt likumus Saeimas sesiju starplaikos.

Grozījumu pieņemšanas procesā nozīmīga loma bija arī LPP/LC deputāta Dzintara Jaundžeikara vadītajai Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī koalīcijai kopumā, kas nobalsoja par grozījumiem, neskatoties uz plašo kritiku.

Atslēgas vārdi: Saeima, Vīķe-Freiberga, Kalvītis, Ministru kabinets, drošības iestāžu likumi, NATO

 

uz augšu

Dalībnieki. Grozījumus izstrādāja darba grupa Ministru prezidenta padomnieka Raimonda Lazdiņa vadībā. Grozījumu pieņemšanas procesā nozimīga loma bija arī LPP/LC deputāta Dzintara Jaundžeikara vadītajai Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī koalīcijai kopumā, kas nobalsoja par grozijumiem, neskatoties uz plašo kritiku.

uz augšu

Ministru kabinets izstrādā drošības iestāžu likumu grozījumus

2006.gada pēdējā darba dienā atbildīgās institūcijas tika iepazīstinātas ar Ministru prezidenta padomnieka Raimonda Lazdiņa vadībā sagatavotajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, Operatīvās darbības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu", kas paredzēja būtiskas izmaiņas drošības iestāžu darbībā.
Svarīgākās izmaiņas:
Valsts drošības iestāžu padomes (VDIP) sastāvs tika politizēts, profesionāļus, drošības iestāžu vadītājus, nomainot ar politiķiem – Ministru prezidentu kā tās vadītāju, aizsardzības ministru, ārlietu ministru, iekšlietu ministru un tieslietu ministru.

Tika paplašinātas MK pārraudzībā esošā Informācijas analīzes dienesta (IAD) kompetence – dienests turpmāk bija tiesīgs veikt stratēģiskās izlūkošanas darbības un valsts drošības iestāžu pārbaudes; tas savām amatpersonām varēja piešķirt augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, kas līdz šim bijusi tikai SAB kompetence.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem vai to pilnvarotām personām tika dotas tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs – Satversmes aizsardzības birojā, drošības policijā, Militārās izlūkošanas un drošības dienestā.

Ministru prezidentam A.Kalvītim (TP) atrodoties atvaļinājumā, 2007. gada 2. janvārī valdība konceptuāli atbalstīja šos grozījumus. Pret grozījumiem iebilda Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Valsts prezidente publiski izteica iebildumus par grozījumu nepieciešamību un steidzamību, kā arī lūdza valdību izskatīt grozījumus Nacionālās drošības padomes sēdē. Tomēr valdība pēdējā Saeimas sesiju starplaika dienā steidzamības kārtā – Satversmes 81.panta kārtībā grozījumus pieņēma, atsakoties no visasākos iebildumus izraisījušajām izmaiņām. Opozīcijas partijas Jaunais laiks un Saskaņas centrs iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot atzīt valdības apstiprinātos grozījumus par spēkā neesošiem.

 

uz augšu

Grozījumi – Saeimā, parādās oligarhu intereses

25.janvārī likumu grozījumi nonāca Saeimā un tika nodoti Nacionālās drošības komisijai, kuras sēdes ir slēgtas. Pēc Dz.Jaundžeikara (LPP/LC) iniciatīvas par šīs Saeimas komisijas konsultantu tika pieaicināts Lainis Kamaldiņš – bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs. Viņš vienlaikus bija a/s “Ventspils nafta” piederošās “Latvijas kuģniecības” iekšējās drošības dienesta priekšnieka vietnieks un tika uzskatīts par Ventspils mēra Aivara Lemberga uzticības personu.

 

uz augšu

Saeima pieņem grozījumus, prezidente neizsludina

Neskatoties uz Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, ka nav pamata likuma grozījumu pieņemšanai steidzamības, t.i. Satversmes 81. panta kārtībā, 2007.gada 1.februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma drošības likumu izmaiņas.

Valsts prezidente likumu grozījumus neizsludināja un nosūtīja tos Saeimai atkārtotai izskatīšanai. Viņa izteica bažas par iespējamo oligarhu iespaidu, liekot saprast, ka grozījumu īstais mērķis varētu būt atsevišķu personu vēlme ietekmēt sev nevēlamus izmeklēšanas procesus. Valdības vadītājs A.Kalvītis noliedza oligarhu ietekmi, apgalvojot, ka valdības ietekmēšana nav iespējama: "Es kā valdības vadītājs esmu garants stabilitātei valstī."

uz augšu

Saeima neapstājas, prezidente iniciē referendumu

Tomēr 2007. gada 1. martā, nereaģējot uz Valsts prezidentes iebildumiem, Saeima pieņēma izmaiņas likumos negrozītā veidā, līdz ar to Valsts prezidente pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas izmantoja Satversmes 72.pantā noteiktās tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šajā laika posmā Centrālajai vēlēšanu komisijai bija jāuzsāk iedzīvotāju parakstu vākšanu, lai, savācot 10% no pēdējās Saeimas balsstiesīgo vēlētāju parakstiem, tiktu izsludināta tautas nobalsošana, kurā lemtu par Saeimas pieņemto likumu grozījumu atcelšanu. Ja vēlētāju paraksti netiktu savākti, prezidentei likuma grozījumi būtu jāizsludina.

uz augšu

Politiķi piekāpjas spiediena ietekmē

Asu kritiku likumu grozījumiem veltīja atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu vadītāji, turklāt arī NATO partneri izteica bažas par grozījumu ietekmi uz Latvijas spējām glabāt NATO slepeno informāciju. Rezultātā, pakļaujoties sabiedrības, Valsts prezidentes un NATO spiedienam, Saeima nolēma atjaunot iepriekšējo likuma redakciju. Marta vidū no Nacionālās drošības komisijas konsultanta amata aizgāja L.Kamaldiņš. Jau 15. martā Saeima pirmajā lasījumā iesniedza grozījumus drošības iestāžu likumos, kas atjaunotu šo likumu iepriekšējo redakciju. 29.martā visu trīs likumu grozījumi, kas atcēla strīdīgās normas, steidzamības kārtā vienbalsīgi tika pieņemti galīgajā lasījumā.

uz augšu

81.panta izslēgšana no Satversmes

Grozījumus drošības iestāžu likumos valdība pieņēma, izmantojot Satversmes 81.pantu, kas ļauj Saeimas sesiju starplaikos valdībai pieņemt noteikumus ar likumdošanas spēku, ja to prasa neatliekama vajadzība. Tomēr šajā gadījumā Ministru kabinets nespēja izskaidrot, kādēļ grozījumi bija jāpieņem steidzamības kārtībā.

Likumu pieņemšana Satversmes 81.panta kārtībā arī pirms tam bija saņēmusi tiesību ekspertu un politikas pētnieku kritiku. 2007.gada maijā, drīz pēc drošības iestāžu likumu grozījumu atcelšanas, Saeima izslēdza no Satversmes 81.pantu.

uz augšu

Referendums par drošības iestāžu likumu grozījumiem

Tika arī savākts nepieciešamais vēlētāju parakstu skaits, lai ierosinātu referendumu. Tādēļ 2007. gada 7.jūlijā notika referendums par grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos, lai gan tam nebija vairs praktiskas nozīmes, jo Saeima grozījumus jau bija atcēlusi. Referendumā piedalījās 338 766 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, 96% nobalsoja par grozījumu atcelšanu. Lai referendumu uzskatītu par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Tā kā pietrūka 114 965 balsu, referendums netika uzskatīts par notikušu.

Lemberga stipendiāti

Digitālgeita

Avoti: LETA, Diena, www.cvk.lv, www.politika.lv, Jurista Vārds

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot