plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Krimināllikuma grozījumi - melno kasu kriminalizēšana
26
Aug
2011

Pirmajos piecos darbības mēnešos 10.Saeima divas reizes bija pieņēmusi lēmumus, kas norādīja, ka Latvijas politikā par oligarhiem dēvētajām personām ir ļoti lieta ietekme arī uz šī Saeimas sasaukuma darbu. Viens no balsojumiem bija 2010.gada nogalē Saeimas lēmums neapstiprināt Augstākās tiesas tiesneša amatā pieredzējušu juristu Andreju Judinu, kurš iepriekš komentējis A.Lemberga krimināllietas. Savukārt otrs balsojums, kas demonstrēja šīs Saeimas tiesiskuma izpratni bija balsojums par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredzēja bargākus sodus par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Saeima šos priekšlikumus 2011.gada 31.martā noraidīja. Pret šiem grozījumiem balsoja tikai viens deputāts - Ingmārs Līdaka (ZZS), pārējie ZZS, SC un PLL deputāti balsojumā atturējās. Saistībā ar šiem pašiem priekšlikumiem, kas Saeimas dienaskārtībā bija jau 9.Saeimas laikā, šobrīd ir ierosināts kriminālprocess par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošanu, kur aizdomas krīt uz šīs komisijas tobrīdējo vadītāju, Tautas partijas deputāti Vinetu Muižnieci. 10.Saeimā ievēlētie Vienotības deputāti atklāja, ka, komisijā lemjot par šiem grozījumiem, rakstiskajā protokolā neatspoguļojas sēdes audioierakstā dzirdamais deputātu lēmums atbalstīt Krimināllikuma grozījumu tālāku virzīšanu.

Pēc V.Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu 2011.gada jūnijā šos priekšlikumus Saeimā iesniedza pats V.Zatlers un šoreiz partijas to steidza atbalstīt, gan samazinot sākotnēji priekšlikumos paredzēto soda apmēru.

Atslēgas vārdi: partiju finansēšana, sodi, atbildība, oligarhu vara, Zatlers

uz augšu

Grozījumu nepieciešamība

KNAB iepriekš vairākkārt norādījis, ka biroja rīcībā esošie līdzekļi ir par vāju, lai efektīvi apkarotu tā sauktās partiju „melnās kases”.

Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz politisko partiju vai to apvienību atbildību par partiju finansēšanas un vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem. Maksimālais administratīvās atbildības apmērs juridiskai personai par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.34 panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā, ir naudas sods 10 000 latu. Savukārt paredzētās soda sankcijas par nelikumībām politisko partiju finansēšanā svārstās no 200 - 500 latiem fiziskai personai, bet līdz 5000 latiem politiskajai partijai vai to apvienībai, kas ir pieņēmusi nelikumīgu finansējumu.

Krimināllikumā paredzēts sods par politiskās partijas finansēšanu, izmantojot starpniecību, ja tas izdarīts lielā apmērā. Augstākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods no 30 - 200 minimālajām mēnešalgām.

Spēkā esošajā regulējumā par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem netiek paredzēta atbildība par partiju vai to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja iztērēti finanšu līdzekļi lielos apmēros. Par finanšu līdzekļu dāvināšanu (ziedošanu) bez pārskaitījuma attiecīgas politiskās partijas bankas kontā tiek paredzēta administratīvā atbildība - no 200 - 500 latiem, neskatoties uz to, ka nelikumīgais partijas ziedojums bijis, piemēram, 10 000 latu.

KNAB izstrādātie grozījumi Krimināllikumā bija vērsti uz KNAB darba stiprināšanu cīņā pret partiju „melnajām kasēm”. Šādas tiesību normas ļautu izmeklēt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus, izmantojot kriminālprocesuālās metodes, veikt operatīvās darbības.

Grozījumu paredzēja noteikt kriminālatbildību par partiju vai to apvienību nelikumīgu finansēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, izmantojot starpnieku un par šo starpniecību. Tāpat grozījumi paredzēja kriminālatbildību par atļautā dāvinājuma (ziedojuma) apmēra pārsniegšanu lielā apmērā, kas netieši vai pastarpināti nodots bez pārskaitījuma partijas vai apvienības bankas kontā, kā arī par šiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti.

Grozījumi paredzēja noteikt, ka persona, kas nelikumīgi finansējusi politisko organizāciju (partiju) vai tās apvienību, tiek atbrīvota no kriminālatbildības, ja šāda nelikumīga finansēšana pieprasīta vai izspiesta, vai arī persona pati pēc nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņojusi par notikušo.

uz augšu

Viltotā protokola lieta

Priekšlikumi padarīt bargākus sodus par partiju finansēšanas pārkāpumiem Saeimas dienaskārtībā ir jau kopš 2008.gada un tos bija izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). To tālāka virzība bija iestrēgusi gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Visbeidzot 2009.gadā Saeima šos priekšlikumus nodeva skatīšanai atbildīgajai Juridiskajai komisijai, kuru vadīja Tautas partijas deputāte Vineta Muižniece. Komisija priekšlikumu skatīja 2009.gada 1.septembrī, bet pēc tam nebija skaidrs šo priekšlikumu tālākais liktenis. Pēc tam, kad eksperti, kā arī Valsts prezidents V.Zatlers izrādīja interesi par šo grozījumu likteni, V.Muižniece paziņoja, ka priekšlikumi ir novecojuši un nekvalitatīvi izstrādāti, tie būtu jāuzlabo. 9.Saeimas darba noslēgumā Saeima V.Muižnieci ievēlēja par Satversmes tiesas tiesnesi.

10.Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, pētot šī likumprojekta materiālus, atklāja, ka sēdes, kurā likumprojekts tika skatīts, rakstiskais protokols nesakrīt ar sēdes audioierakstā dzirdamo. Sēdes audioierakstā dzirdams, ka deputāti pieņēmuši lēmumu likumprojektu virzīt izskatīšanai 1.lasījumā, taču rakstiskajā protokolā šis lēmums neparādās un tādēļ likumprojekts ir bijis nobremzēts. I.Čepāne norādījusi uz V.Muižnieces iespējamo saistītu ar šo nesakritību un iesniegusi materiālus prokuratūrā, kas ierosināja kriminālprocesu. Šobrīd pret V.Muižnieci ir uzsākta kriminālvajāšana.

uz augšu

10.Saeimas deputāti priekšlikumu noraida

Pēc, iespējams, viltota protokola lietas skandāla pieci Vienotības deputāti: A.Loskutovs, A.Lejiņš, L.Čigāne, A.Latkovskis, I.Čepāne šos priekšlikumus no jauna iesniedza skatīšanai Saeimā. 2011.gada martā Saeimas deputāti tos noraidīja. Vairākums deputātu (51 deputāts) izvēlējās nevis balsot pret, bet atturēties, kas šajā gadījumā nozīmēja priekšlikuma noraidīšanu. Tie bija Saskaņas centra, ZZS un PLL deputāti. Tikai viens deputāts - Ingmārs Līdaka (ZZS) nobalsoja pret šiem priekšlikumiem. Priekšlikumu atbalstīja 37 Vienotības un VL - TB/LNNK deputāti.

Deputātu motivāciju balsojot par likumprojektu varat lasīt Delnas jauno žurnālistu apkopotajā failā

uz augšu

Zatlers iesniedz grozījumus partiju “melno kasu” kriminalizēšanai

Valsts prezidents 2011.gada 10.jūnijā Saeimai nosūtīja vēstuli, norādot, ka neatkarīgi no tautas izvēles, Saeimas pienākums ir vairot uzticību valsts varai un tās pieņemtajiem lēmumiem, mazinot arī naudas ietekmi politikā. “Uzskatu, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs. Partiju finansēšanas kultūra Latvijas politiskajā vidē un regulējuma nepilnības šobrīd pieļauj iespēju veikt būtiskus partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumus un nesaņemt adekvātu sodu.”

V.Zatlers Saeimai skatīšanai iesniedza iepriekš Saeimā noraidītos Krimināllikuma grozījumus, paredzot ieviest bargākus sodus par nelikumīgu partiju finansēšanu lielā apmērā, izmantojot starpniekus vai par pašu starpniecību (no naudas soda līdz pat brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem).

Kriminālatbildība paredzēta arī par atļautā ziedojuma apmēra pārsniegšanu, par šādu ziedojumu pastarpinātu nodošanu vai arī ziedošanu bez pārskaitījuma partijas kontā (no naudas soda līdz pat brīvības atņemšanai uz laiku līdz 6 gadiem).

Brīvības atņemšana no 3 - 8 gadiem ir bargākais no sodiem, kas paredzēts, ja pārkāpumi izdarīti lielā apmērā.

Kriminālsods paredzēts par pieprasīšanu nelikumīgi finansēt politiskās partijas, kā bargāko sodu paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz 6 gadiem, bet ja noziedzīgais nodarījums izdarīts atkārtoti, uz no 3 - 8 gadiem.

Tāpat grozījumos paredzēta atbrīvošana no atbildības, ja nelikumīga partijas finansēšana izspiesta (izteikti draudi kaitēt personas likumīgām interesēm), vai ja persona pēc partijas nelikumīgas finansēšanas labprātīgi par to paziņo.

uz augšu

Pēc rīkojums nr.2 mainās deputātu nostāja

Atsākot darbu pie šī likumprojekta, Saeimas deputāti neatbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu, atzīt šo likumprojektu par steidzamu, kas ļautu to apstiprināt divos lasījumos. Kopumā deputātu vairākums pauda atbalstu šiem priekšlikumiem un nodeva tos skatīšanai komisijā.

Lielākās diskusijas bija par soda apmēriem, kas, priekšlikumam nonākot līdz skatīšanai 2.lasījumā, bija samazināti. Tieslietu ministrija pamatoja, ka sodi ir samēroti ar jauno kriminālsodu politikas koncepciju.

Pēc V.Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu, šie grozījumi Saeimā virzījušies bez lielas kavēšanās. Turklāt, daudzi deputāti mainījuši savu nostāju par tiem. Zaļo un zemnieku savienības deputāti un Saskaņas centra deputāti, kuri 2011.gada martā, kad pirmo reizi Saeima skatīja Vienotības iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, atturējās, šajā reizē deputāti priekšlikumus atbalstīja.

Likuma grozījumus 10.Saeima pieņēma 2011.gada 8.septembrī. Valsts prezidents A.Bērziņš to izsludināja 2011.gada 20.septembrī

Balsojumu infografiks


Avoti:
LETA
www.saeima.lv
Valsts prezidenta vēstule Saeimai
Latvijas radio ziņu dienesta sižets

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot